Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Jēkabpilī lēni sācis brukt pilsētu aizsargājošais dambis, taču to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Daugavā pie Jēkabpils šodien plkst.13.50 ūdens līmenis sasniedza 8,52 metrus virs nulles līmeņa, un tas turpina paaugstināties.

Augstāks ūdenslīmenis šajā upes posmā novērots vien 1981.gada plūdos, kad tas sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā informācija.

Tuvākajās dienās nav sagaidāma situācijas ātra uzlabošanās. Pat ja atkusnī Daugavas ūdeņi cauri ledus sastrēgumam izlauzīs ceļu uz Pļaviņu ūdens krātuvi, atgriežoties salam, atsāksies vižņu blīvēšanās un no jauna sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, pausts paziņojumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka Jēkabpilī Pļaviņu ielas un Klostera-Brīvības-Celtnieku ielas mikrorajona iedzīvotājiem steidzami jāevakuējas. Pašvaldība atkārtoti ziņo, ka pa dambi pastaigāties šobrīd ir bīstami. Sociālajos tīklos publicētajos foto un video redzams, ka pilsētas dambis atsevišķās vietās lēni sācis brukt un to mēģina labot.

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv viesojas SIA Jēkabpils PMK, vērojot, kā uzņēmumā tiek ražoti dzelzbetona izstrādājumi.

«Dzīvojot līdzi laikam, ir jāpārzina jaunās tehnoloģijas un jāzina, kā tās pielietot ikdienas darbā, jo mūsu pasūtītāji uzstāda augstas un nopietnas prasības, kuras iespējams izpildīt, nemitīgi mācoties un interesējoties par visiem jauninājumiem būvniecības nozarē,» uzsver Jānis Gramanis, SIA «Jēkabpils PMK» Betona-javas rūpnīcas ražošanas procesa vadītājs.Tādēļ uzņēmuma stratēģija ir nemitīgi būt gataviem pārmaiņām, domāt par to, ko darīs pēc diviem un desmit gadiem, jo viss nepārtraukti mainās.

«Mūsu projektētāji nepārtraukti meklē tādus jaunus risinājumus arhitektūrā un būvniecībā, kas būtu saskaņā ar dabu un vidi mums apkārt. Būvniecības industrijā ir aizvien lielāka materiālu daudzveidība un augstākas tehniskās iespējas, ko arī mēs savos projektos ieviešam un izmantojam. Piemēram, krustām līmēti masīvkoka paneļi ļauj attīstīt tādu jaunu arhitektūras produktu kā dinamiskās moduļu sistēmas,» stāsta J. Gramanis.

Vācijas zemo cenu veikals Lidl noskatījis vietu veikala būvniecībai arī Jēkabpilī un rosina nojaukt un pārvietot Jēkabpils autoostu, vēsta Jēkabpils ziņu portāls radio1.lv.

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē izskatīts jautājums par attīstību zemes gabaliem Jēkabpilī, Kļavu ielā 15, Ledus ielā 5 un Vienības ielā 1. Šie zemes gabali atrodas pilsētas centrā starp lielveikaliem Rimi un Mego un uz viena no tiem atrodas Jēkabpils autoosta. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Attīstības un tautsaimniecības komiteja saņēmusi vēstuli no zemes gabalu Kļavu ielā 15 un Ledus ielā 5 īpašniekiem jeb šo teritoriju attīstītājiem, ar lūgumu izskatīt iespēju nojaukt Jēkabpils autoostu uz pašvaldībai piederošās zemes Vienības ielā 1 un tur uzbūvēt stāvlaukumu topošajam lielveikalam, kas atradīsies Ledus ielā 5. Projekta attīstītāji piedāvā uzcelt jaunu autoostu uz tiem piederošā zemes gabala Kļavu ielā 15.

Parakstīts līgums starp Jēkabpils novada pašvaldību un SIA "Jēkabpils PMK" par Daugavas aizsargdambja pārbūvi par gandrīz 17 miljoniem eiro, informē pašvaldībā.

Šis ir Jēkabpils vēsturē finansējuma ziņā apjomīgākais līgums, uzsvēra Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP). Kopējās darbu izmaksas ir 16 931 289 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Priekšsēdētājs atzina, ka valdība reaģējusi "ļoti ātri" un, pateicoties viņu atbalstam finansējuma piesaistē, pašvaldība varējusi noslēgt šo līgumu.

SIA "Jēkabpils PMK" valdes priekšsēdētājs Māris Dimants skaidro, ka projekts būs sarežģīts un meteoroloģisko apstākļu dēļ arī izaicinājumu pilns, taču pārbūves rezultātā aizsargdambis būs ne vien drošs, bet arī vizuāli pievilcīgs. Būvdarbus plānots uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā un tie sāksies vairākos posmos vienlaicīgi.

Uzsākot darba vizīti Jēkabpilī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien tikšanās laikā ar Jēkabpils pašvaldības pārstāvjiem apsprieda jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, uzsverot nepieciešamību pašvaldībām nodrošināt minimālo pakalpojumu līmeni no sava budžeta.

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs sacīja, ka, pateicoties jaunajam pašvaldību finansēšanas modelim, no Jēkabpils budžeta mazāk naudas aizplūdīs sliktāk nodrošinātām pašvaldībām. Tajā pašā laikā minimālās algas palielināšanas dēļ jaunā modeļa efekts nebūs tik ievērojams kā sākotnēji gaidīts, pauda mērs.

Valsts prezidents un Jēkabpils domes vadība un deputāti apsprieda arī nepieciešamību turpināt administratīvi teritoriālo reformu, kas ir būtisks faktors veiksmīgai reģionālajai attīstībai. Domes deputāti atzina, ka līdzšinējās teritoriālās reformas mērķis – labāks pakalpojumu tīkls – diemžēl nav sasniegts. Tāpat Valsts prezidents rosināja meklēt risinājumus, kā palielināt pašvaldību iespējas ieguldīt uzņēmējdarbības attīstībā.

Jēkabpils lielie uzņēmumi audzē kapacitāti, taču bažas raisa aizvien asāks darbaspēka trūkums pilsētā.

Salīdzinājumā ar valsts vidējiem rādītājiem Jēkabpilī ir augstāks bezdarbs, nedaudz zemākas algas. Ar 24 tūkstošiem iedzīvotāju Jēkabpils ir viena no Zemgales lielākajām pilsētām, taču beidzamajos gados daudzi iedzīvotāji devušies prom.

Pēdējos gados pilsēta kļuvusi skaistāka, sakoptāka – kopš 2008. gada te ir īstenoti 35 infrastruktūras un sociālie projekti, attīstībā ieguldīti vairāk nekā 53 miljoni latu. Ar pusotru tūkstoti latu uz vienu cilvēku ES fondu finansējuma piesaistē Jēkabpils ierindojas otrajā vietā Zemgales reģionā.

Pēc apgrozījuma trīs svarīgākās uzņēmējdarbības nozares Jēkabpilī ir kravu pārvadājumi, kokapstrāde un grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, kā arī konsultēšana nodokļu jautājumos.

No šā gada 1. jūnija Jēkabpils ielās kursēs septiņi jauni ar CNG jeb saspiesto dabasgāzi darbināmi satiksmes autobusi. Jēkabpils kļuvusi par pirmo pilsētu Latvijā, kas sabiedriskā transporta pārvadājumiem izmantos šo alternatīvās enerģijas veidu.

Pirkuma kopējā summa ir tuvu 1,4 miljoniem eiro, no kuriem gandrīz 1,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības fonda līdzekļi, bet 300 000 - SIA «Jēkabpils autobusu parks» līdzfinansējums.

CNG (Compressed Natural Gas) ir saspiesta dabasgāze, kas galvenokārt sastāv no metāna. CNG ir augstāks enerģijas saturs nekā benzīnam vai dīzeļdegvielai. Tas ir ekonomiskāks un ekoloģiskāks alternatīvās degvielas veids, paskaidro degvielas tirgotājs «Virši-A».

«Salīdzinot ar klasisko degvielu, CNG izmantošana transportā samazina gaisa piesārņojumu un nodrošina ekonomiski izdevīgāku enerģijas veidu klientiem, turklāt transporta līdzeklis, kas darbojas ar CNG ir tikpat ātri un viegli uzpildāms kā benzīna vai dīzeļmotora transports,» stāsta AS «Virši-A» izpilddirektors Jānis Vība.

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) uzsākusi trīs būvniecības projektu īstenošanu tieslietu nozarē Jēkabpilī, Ventspilī un Tukumā. Jēkabpils projekts paredz jauna Tieslietu nama projektēšanu un būvniecību, kas kalpos arī kā vairāku iestāžu klientu apkalpošanas centrs, savukārt Ventspilī un Tukumā tiks renovētas esošās tiesu ēkas un izveidotas jaunas piebūves.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle, paskaidro, ka projekti tiks pilnībā finansēti no TNA saimnieciskās darbības finanšu līdzekļiem.

Jaunajā Tieslietu namā Jēkabpilī tiek plānots izvietot visas tieslietu nozares iestādes vienā ēkā - Jēkabpils rajona tiesu, Jēkabpils rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļu un Jēkabpils rajona prokuratūru. Paredzēts, ka tur atradīsies arī vairākas Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu - Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta, Valsts probācijas dienesta un Valsts valodas centra - struktūrvienības.

TNA pārstāvis Gints Liepaskalns norāda, ka «Jēkabpils jaunais Tieslietu nams ir līdz šim vērienīgākais un komplicētākais būvniecības projekts Latvijas tieslietu vēsturē. Tas būs ne tikai tiesu nams, bet arī mūsdienīgs un moderns administratīvais centrs, kas padarīs visu institūciju pakalpojumus iedzīvotājiem ērtākus, kā arī ievērojami atvieglos valsts un pašvaldību iestāžu darbu».

Izmantojot ALTUM finansēto energopārvaldības eksperta (ESKO) modeli, Jēkabpils pilsētā ir realizēts līdz šim lielākais ielu apgaismojuma modernizācijas projekts Baltijas valstīs un trešais lielākais Eiropā.

Projekta ietvaros tika nomainīti teju 2000 ielas gaismekļu, kas Jēkabpils pilsētai 10 gadu laikā ļaus ietaupīt aptuveni 800 tūkstošus eiro. Ņemot vērā elektrības cenu kāpumu, ietaupījums varētu būt arī lielāks.

Eksperti ir aprēķinājuši, ka ar projekta realizāciju Jēkabpils pilsētas ikgadējais elektrības patēriņš ielu apgaismojumam samazināsies par 68 %. Pašvaldība cer, ka līdz ar efektīvāku apgaismojumu diennakts tumšajā laikā uzlabosies arī satiksmes drošība, kā arī uzstādītais apgaismojums samazinās pašvaldības CO2 izmešus par aptuveni 450 tonnām gadā.

ESKO modelis paredz to, ka pašvaldība darbu veicējam nemaksās par uzstādīto infrastruktūru, bet gan katru mēnesi maksās komersantam daļu no līdzekļiem par ietaupīto elektroenerģiju - kopumā tie būs 298 669 eiro (5 gadu laikā), informē Altum pārstāve Arnita Beinaroviča.

Jēkabpils daudznozaru kompānija SIA Ošukalns 23.septembrī atklāja jaunu asfaltbetona ražotni Salas novada Salas pagastā Ievlejās. Kopējās SEB bankas finansētā projekta investīcijas ir 1,3 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

SIA Ošukalns valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs informē, ka lēmums par jaunas rūpnīcas iegādi tika pieņemts, jo uzņēmums turpina attīstīties un paplašināties un vēlas būt konkurētspējīgāks vienā no savām specializācijām – ceļu būvē. Tā kā uzņēmums aktīvi piedalās publiskajos būvniecības iepirkumos, kuru nolikumos bieži ir prasība piedāvājumā uzrādīt asfaltbetona rūpnīcu, no kuras plānots piegādāt materiālus līgumsaistību izpildei, 2015.gada nogalē īpašnieki pieņēma lēmumu par savas asfaltbetona rūpnīcas iegādi.

Darbu ražotne sāka jau pirms pāris nedēļām. Rūpnīcas ražošanas jauda ir 160 tonnas asfaltbetona stundā.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), komentējot ģenerālprokurora Jura Stukāna pausto intervijā žurnālam "Ieva" saistībā sievietes slepkavību Jēkabpils novadā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja, ja tiek saņemts iesniegums, iestādei ir jāreaģē.

Komentējot Stukāna izteikumus, Lībiņa-Egnere akcentēja, ka galvenais, ja persona vēršas iestādē ar iesniegumu, nav svarīgi, vai iesniegums ir perfekts, ir jāreaģē, jāsniedz palīdzība.

Viņa atgādināja, ka Tieslietu padome 16.jūnijā izskatīs Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) lūgumu veikt pārbaudi par Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei.

Lībiņa-Egnere skaidroja, ka līdz piektdienai iegūšot papildu informāciju, tiks vērtēts tas, ko norādījuši arī advokāti, ne tikai Stukāna izteikumi.

Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki jūtas aizsargāti, akcentēja tieslietu ministre, piebilstot, ka palīdzība ir jāsniedz tad, kad tā ir nepieciešama, nevar "vienkārši atrakstīties".

Pandēmijas negatīvā ietekme uz tūrisma biznesu nav bijusi šķērslis autosportista Reiņa Nitiša nodomam pievērsies viesnīcu biznesam - pērn rudenī viņš savā dzimtajā pilsētā Jēkabpilī izveidojis viesnīcu "Rūmī hotel".

Pēc augstskolas absolvēšanas atgriežoties dzimtajā pilsētā un novērtējot esošo situāciju viesnīcu biznesā, R.Nitišs nolēma radīt kvalitatīvas naktsmītnes sportistiem, tūristiem un biznesa cilvēkiem, kas apmeklē pilsētu.

Ideja radās pērn rudenī, kad Jēkabpils pilsētas pašvaldība izsludināja konkursu uz iespēju īrēt viesnīcas ēku, kas iepriekš tika atjaunota, īstenojot Eiropas projektu. Izvērtējot to, ka Jēkabpils apkārtnē nav plašs viesnīcu piedāvājums un R.Nitišam ar komandu bija idejas par to, kādam šim pakalpojumam ir jābūt, tika nolemts rīkoties un piedalīties konkursā.

Ēkai, kurā šobrīd izveidota viesnīca, ir sena vēsture. Kādreiz tajā atradās Jēkabpils – Ilūkstes kara apriņķa pārvalde, Jēkabpils apriņķa kara komisariāts, policijas iecirknis, publiskā patvertne un 80. gadu sākumā arī poliklīnika.

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Tuvākajā laikā Jēkabpils piena kombināts sāks dalītu piena savākšanu no bioloģiskajām zemnieku saimniecībām, prognozē konvencionālā piena cenu pieaugumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kopš 2010. gada Jēkabpils piena kombināts vairs nenodarbojas ar piena pārstrādi, bet veic piena savākšanu no Latvijas zemniekiem un kooperatīvajām saimniecībām un transportēšanu uz Lietuvu uzņēmumam Rokiškio sūris, kas kopš 2011. gada ir vienīgais Jēkabpils piena kombināta īpašnieks. Uzņēmuma kontrolpaketi Rokiškio sūris iegādājās jau 2007. gadā.

Piecas tonnas dienā

Jūlijā Jēkabpils piena kombināts uzsāks bioloģiskā piena savākšanu no bioloģiskajām saimniecībām, tikko saņemta atļauja šādas darbības veikšanai, stāsta Jēkabpils piena kombināta direktors Aigars Spēks, norādot, ka pēdējā laikā pircēji kļūst arvien vairāk izglītoti par ekoloģiskajiem produktiem, un viņu maksātspēja palielinās, kas nav mazsvarīgi. Iesākumā bioloģiskā piena savākšanas un realizēšanas apjomi nebūs lieli – dienā plānots savākt aptuveni piecas tonnas piena.

Jēkabpils pilsēta noslēgusi iepirkumu konkursu par SIA Jēkabpils reģionālā slimnīca katlu mājas rekonstrukciju, par uzvarētāju pasludinot SIA Jēkabpils MPK.

Uzņēmums apņēmies darbus veikt par 918,3 tūkstošiem eiro, kas bija piedāvājums ar zemāko cenu. Kopumā konkursā par slimnīcas katlu mājas atjaunošanu savus pieteikumus iesniedza četri uzņēmumi.

SIA Jēkabpils PMK ir 1993. gadā dibināts uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība. Kompānija 2012. gadā apgrozīja 8,37 miljonus latu, savukārt peļņa veidoja 58,3 tūkst. Ls. Vidēji SIA Jēkabpils PMK strādāja 242 darbinieki. Būvuzņēmuma vadības groži ir valdes priekšsēdētāja Ulda Helmuta Putniņa rokās, savukārt valdes locekļa amatā darbojas Māris Dimants.

Jēkabpils Gaļas nama īpašniece SIA Margret investējusi 1,8 miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē, no kuriem 1,4 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums, informē bankas pārstāvji.

Cehs aprīkots ar vairākām modernām ražošanas iekārtām 360 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums sācis piedāvāt arī jaunus pakalpojumus, piemēram, gaļas apstrādes iespējas medniekiem. «Atvedot medījumu gaļu pie mums, to būs iespējams pārstrādāt dažādos gaļas izstrādājumos, žāvējumos un kūpinājumos. Lai medniekiem piedāvātu vēlamos gaļas apstrādes veidus un uzlabotu produktu kvalitāti, iegādājāmies jaunas gaļas žāvēšanas krāsnis, vītināšanas un aukstās kūpināšanas iekārtas, jaunu vakuumiepakotāju, gaļas maļamo mašīnu ar dzīslu atdalīšanu malšanas procesā un citas iekārtas,» stāsta Jēkabpils gaļas nama valdes priekšsēdētājs Normunds Teicāns.

N. Teicāns uzskata, ka, darbojoties reģionos, ir jāspēj piedāvāt pietiekami lielu pakalpojumu un produktu klāstu, tāpēc arī nolemts vēl paplašināt darbību gaļas pārstrādes jomā. Konkurētspējas palielināšana ir kļuvusi par primāro uzdevumu, lai nodrošinātu uzņēmuma veiksmīgu darbību.

Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Zeļķiem izsludināts sarkanais plūdu brīdinājums.

Kā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, šodien ledus masas intensīvi blīvējas Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, tāpēc ūdenslīmenis turpinās paaugstināties Daugavas posmā Jēkabpils - Zeļķi.

Ūdenslīmenim paaugstinoties, šajā posmā gaidāma plašu teritoriju applūšana.

Kā iepriekš skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, plūdu draudi tuvāko dienu laikā saglabāsies. Viņš norādīja, ka šogad lielākās problēmas plūdu dēļ varētu rasties iedzīvotājiem pie Daugavas, Pļaviņu - Jēkabpils posmā.

Savukārt augstāk, Augšdaugavas novadā, plūdu draudu līmenis nav tik augsts.

Jēkabpilī 15.oktobrī atklāta multifunkcionālā sporta halle, kuras izveidē ieguldīti nepilni 14 miljoni eiro.

"Halles ideja pilsētā tika lolota gadu desmitiem, tāpēc ir ļoti liels prieks, ka halle ir uzcelta. Varu teikt, ka šodien sākam jaunu etapu Jēkabpils sporta dzīvē. Jaunā halle būs labs pamats jaunās paaudzes izglītošanai, tā nesīs artavu arī sporta attīstībai reģionā. Esmu gandarīts un pateicīgs visiem par ieguldīto darbu, ideju un spēku šīs halles tapšanā. Ceru, ka jau tuvākajā nākotnē šī būs vieta, kur tiks kaldinātas Latvijas olimpiskās medaļas un sasniegtas jaunas sportiskās virsotnes. Es ceru, ka no mazajiem bērniem, kuri hallē sāks sporta gaitas, pēc vairākiem gadiem izaugs nākamie augsta līmeņa sportisti Latvijā un pasaulē. Novēlu, lai šī halle būtu noderīga katram iedzīvotājam, kurš vēlas būt sportisks, aktīvs un vesels,” atklāšana teica Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Jēkabpils Tieslietu nama būvlaukumā pabeigti ēkas nesošo konstrukciju betonēšanas darbi, un ēkas karkass sasniedzis tā augstāko atzīmi – 11 metrus, informē VAS Tiesu namu aģentūra.

«Jēkabpils Tieslietu nams būs Latvijā pirmais šāds projekts, kur vienā ēkā tiks izvietotas visas tieslietu nozares iestādes. Ar pārliecību varu apgalvot, ka būvdarbu ģenerāluzņēmējs un darbinieki ar nosprausto latiņu tiek galā vislabākajā kārtībā. Esmu droša, ka trešos svētkus – Jurģus – sagaidīsim plānotajā termiņā,» stāsta VAS «Tiesu namu aģentūra» valdes locekle Santa Sausiņa.

Spāru svētku dienas rītā, 30. augustā tika veikti pēdējie betonēšanas darbi, un kopumā ēkas konstrukcijās iebetonēti aptuveni 3000 kubikmetri betona. Tāpat ir pabeigta divu jumta daļu segumu izbūve, lai lietainajos rudens mēnešos pasargātu telpas no ūdens un varētu veikt iekšējās apdares darbu. Šobrīd ir uzstādīta daļa sastatņu, un nākamajā nedēļā tiks uzsākta stiklotās fasādes karkasa montāža. Ēkas konstrukciju būvniecības noslēgums ir ļāvis uzsākt iekšdarbus, un šobrīd notiek iekšējo komunikāciju izbūve – elektromontāža, ventilācija un kanalizācija. Oktobrī plānots pabeigt visu ēkas starpsienu būvniecību. Tuvākajā laikā plānots uzsākt labiekārtošanas darbus, lai pavasarī veiktu vien nelielu daļu plānotā apjoma.

Būvniecības nozare grauj pati sevi, bet valsts nelietderīgi tērē savu un Eiropas naudu, visos iepirkumos par pamatu nosakot lētumu, sacīja Jēkabpils būvfirmas SIA LC Būve valdes priekšsēdētājs Dainis Dzērvītis.

«No tā lētuma nekas labs ilgtermiņā nav gaidāms, jo būvnieks, strādājot objektā, grib savilkt kopā galus, tāpēc iespēju robežās izmanto lētākus materiālus, nodarbina mazāk kvalificētu darbaspēku, mēģina optimizēt izmaksas, nesamaksājot valstij visus nodokļus,» skaidroja Dzērvītis.

Viņš piebilda, ka te nav runa par ekonomikas pelēko sektoru, jo ir dažādas iespējas optimizēt nodokļus, arī strādājot legāli, un šādā situācijā valsts zaudē vairāk, nekā iegūst. Vērtējot iepirkumu pretendentus, būtu jābūt arī citiem kritērijiem, ne tikai piedāvātajai cenai, - piemēram, jāvērtē samaksātie nodokļi, nodarbināto skaits un citi rādītāji, uzskata uzņēmējs.

Latvijas straujāk augošie uzņēmumi aptvēruši aizvien jaunas nozares un ienesuši Gazeļu topā svaigas vēsmas; joprojām uzņēmumi izvietojušies galvenokārt reģionu lielākajās pilsētās, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes reģiona Gazeļu rindas šoreiz viskuplāk ir papildinājuši uzņēmumi, kuri tieši vai netieši ir saistīti ar kokapstrādi. Tādu uzņēmumu ir gandrīz puse, savukārt pārējās Gazeles ir savākušās no diezgan raiba pulka. Piemēram, ir pārstāvētas tādas jomas kā mazumtirdzniecība, piena lopkopība, būvniecība un citas. Nevar neminēt arī, ka četras sabiedrības, tostarp arī otrais veiksmīgākais uzņēmums SIA Kodama, kas nodarbojas ar kokapstrādes darbagaldu un instrumentu vairumtirdzniecību, nāk no Valmieras, savukārt pārējās izkaisītas pa citiem reģiona novadiem. Kopumā topā ir tikai 11 Gazeles, kas ir mazāk nekā citos reģionos.