Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Ja apdrošināšanas nozare nepratīsies, valstij būs jāreaģē, komentējot atsevišķu kompāniju pieeju atlīdzību pieteikumiem pēc spēcīgām lietavām, norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" prezidents uzsvēra, ka šī ir liela problēma. Proti, pēc pērn piedzīvotās vētras valsts mudināja apdrošināties.

"Pēkšņi izrādās, ka šie plūdi nav tie plūdi, un šīs lietavas nav tās lietavas," teica prezidents, uzsverot, ka sagaida Latvijas Bankas, kas tieši atbild par apdrošināšanas sektora uzraudzību, kā arī attiecīgo ministriju iesaisti.

"Tas ir arī pašu apdrošinātāju goda jautājums. Kāpēc jūs domājat, ka cilvēki jums tagad ticēs, ja jūs vienā brīdī sakāt - ziniet tas, kas līgumā ir ierakstīts, vēl nav viss, paskatieties mūsu mājaslapā, tur ir vēl pāris noteikumi. Ja pati nozare nevārēs ar šo tikt galā, tad jāskatās, ko mēs varam darīt likuma ziņā," teica Rinkēvičs.

Pielāgojoties klimata pārmaiņu nestajiem draudiem Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecībām, apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) paplašinājusi īpašuma apdrošināšanas polises segumu, kas aptvers plašākus lietavu un applūšanas izraisītos postījumu riskus.

BTA īpašuma apdrošināšanas polise paredz kompensēt izdevumus ne vien par pašam mājoklim nodarīto bojājumu novēršanu, bet arī apdrošina iedzīvi un iemītnieku viedierīces.

Tomēr klimata pārmaiņas atnesušas izaicinājumus, kas vēl nesenā pagātnē Latvijā nebija aktuāli. Piemēram, jūlija beigās piedzīvotais ciklons «Kirstija» uzskatāmi parādīja, ka sabiedrība nav gatava šāda veida izaicinājumiem. Dabas stihijas seku likvidēšanai BTA 733 klientiem jau izmaksājis gandrīz 4 miljonus eiro, un patlaban tiek izskatīti vēl vairāk nekā 400 pieteikumi, kuru atlīdzības summa pietuvosies diviem miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 6 miljonus eiro.

Intensīvās līšanas nodarīto postījumu apmērs pamudināja BTA paplašināt applūšanas definīciju īpašuma apdrošināšanas polises nosacījumos. Turpmāk klienti varēs pieteikt atlīdzību arī tādos gadījumos, ja applūšanas cēlonis būs intensīvas vai ilgstošas lietavas, nevis tikai palu ūdeņi. Apdrošināšana segs zaudējumus, kad lietavu dēļ īpašumu būs sabojājis ūdens no pārplūdušām tilpnēm kā upes, ezeri vai piemājas baseins, vai arī plūdi izcēlušies, pagalmā sakrājoties pārāk lielam ūdens apjomam. Tas attiecas gan uz apdzīvotām vietām, kur kanalizācijas sistēma netiek galā ar ūdens novadīšanu, gan uz lauku viensētām, kur zeme nespēj uzsūkt pārmērīgo nokrišņu daudzumu. Apdrošināšanas kompānija jau informējusi par plūdu definīcijas paplašināšanu 27 000 BTA īpašuma apdrošināšanas polises īpašniekus.

Nepilnu mēnesi kopš plūdiem Jēkabpilī, kad visa Latvija sekoja līdzi tam, kā, ceļoties ūdens līmenim Daugavā, pieauga dambja sabrukšanas draudi, AAS BALTA (PZU grupa) saņemti 28 atlīdzību pieteikumi par zaudējumiem, kas radušies privātpersonu īpašumam.

Nedaudz vairāk nekā pusē gadījumu pieteikti zaudējumi gan īpašumam, gan apdrošinātajai iedzīvei, kopējam paredzamajam atlīdzību apmēram pārsniedzot 200 000 eiro.

Līdz šim apsekota lielākā daļa bojāto īpašumu, tomēr precīzi zaudējumu apmēri būs zināmi, kad sāksies atjaunošanas darbi. Atsevišķos gadījumos tos plānots sākt tikai pēc tam, kad beigsies pavasara plūdu risks, kas šogad ir salīdzinoši augsts, – tātad marta beigās vai aprīļa sākumā.

“Šobrīd kopējais paredzamais atlīdzību apmērs par plūdu izraisītajiem zaudējumiem pārsniedz 200 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido izmaksas par bojājumiem privātīpašumam un mantai. Apsekojot bojātās ēkas, redzams, ka daļā gadījumu ir cietušas pagrabtelpas, kā arī tur novietotā iedzīve, apkures iekārtas un ūdenssūkņi. Īpašumos, kas atrodas tuvāk upei, vižņi sabojājuši žogus. No iedzīves priekšmetiem pārsvarā ir bojātas saldētavas un ledusskapji, kā arī zāles pļāvēji, trimmeri un zāģi. Tāpat redzam situācijas, kad bijis apdrošināts tikai īpašums, bet cietusi arī iedzīve,” stāsta BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Eiropā ne pirmo gadu piedzīvotās anomālijas – ilgstoši sausuma periodi un postošie plūdi ir tikai maza daļa no klimata pārmaiņu sekām, kuras piedzīvojam nevis teorētiski, bet ļoti praktiski.

Turklāt klimata pārmaiņas un globālā sasilšana vairs nav tikai tālu zemju problēma - tā ir lokāla un klātesoša arī Latvijā, par ko liecina, piemēram, plūdi Jēkabpilī gada sākumā, augusta mēneša spēcīgie negaisi, kuru postījumi daudzus cilvēkus atstāja ar vairākiem tūkstošiem eiro mērāmiem zaudējumiem. Klimatu pārmaiņas ir cilvēces izraisītas sekas, tāpēc jauni risinājumi ikdienai un darbībām, ko veicam, ir jāmeklē ne tikai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumos.

Uzņēmēju atbildība klimata pārmaiņu ērā

Globālā mērogā klimata pārmaiņas rada dažādas sekas, tostarp gaisa temperatūras svārstības, kas var izraisīt ekstremālus laikapstākļus un nokrišņu daudzuma izmaiņas, kas var izraisīt sausumu vai plūdus, kādus esam pieredzējuši gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Laikapstākļu izmaiņas iet roku rokā ar faunas un floras transformācijām - aizvien vairāk savairojas dažādas invazīvas augu un kaitēkļu sugas, apdraudot dabas daudzveidību, izraisot sugu izmiršanu traģiskos veidos. Latvijā visas šīs parādības ir novērojamas dažādās pakāpēs - pieredzam ievērojamas temperatūras svārstības visos gadalaikos, stipras vētras un nokrišņus, pavasara laikā applūdušus laukus un ekstremālu sausumu vasarās, invazīvas kaitēkļu sugas un apdraudētu sugu skaita palielināšanos.

Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" paziņojis, ka bijis spiests samazināt ražošanu vairākās Eiropas rūpnīcās detaļu trūkuma dēļ pēc tam, kad pagājušā mēnesī Slovēnijā piedzīvotie plūdi smagi skāruši kādu nozīmīgu piegādātāju.

"Volkswagen" samazinājis maiņu skaitu Volfsburgas rūpnīcā Vācijas ziemeļos, kur tiek ražoti "Golf" un "Tiguan" modeļi. Tāpat ražošana samazināta ražotnē Hannoverē, kur tiek ražots komerctransports.

Uzņēmums skaidro, ka šie traucējumi ilgs vismaz dažas nedēļas, un turpmākajās nedēļās varētu tikt ietekmētas arī citas ražotnes.

Tikmēr Palmelas rūpnīca Portugālē būs slēgta vismaz visu septembri un oktobri.

Šādas nedienas "Volkswagen" piemeklējušas pēc tam, kad plūdi Slovēnijā augustā apturēja ražošanu uzņēmumā "KLS Ljubno", izraisot svarīgu dzinēju detaļu trūkumu.

Šo piegāžu problēmu dēļ par ražošanas traucējumiem Ingolštates rūpnīcā Vācijā un ražotnē netālu no Barselonas ziņo arī "Volkswagen" struktūrvienība "Audi".

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Zeļķiem izsludināts sarkanais plūdu brīdinājums.

Kā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, šodien ledus masas intensīvi blīvējas Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, tāpēc ūdenslīmenis turpinās paaugstināties Daugavas posmā Jēkabpils - Zeļķi.

Ūdenslīmenim paaugstinoties, šajā posmā gaidāma plašu teritoriju applūšana.

Kā iepriekš skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, plūdu draudi tuvāko dienu laikā saglabāsies. Viņš norādīja, ka šogad lielākās problēmas plūdu dēļ varētu rasties iedzīvotājiem pie Daugavas, Pļaviņu - Jēkabpils posmā.

Savukārt augstāk, Augšdaugavas novadā, plūdu draudu līmenis nav tik augsts.

Iedzīvotājiem, kuriem vētra radījusi zaudējumus, vispirms ir jāvēršas pēc palīdzības pie saviem apdrošinātājiem, bet pēc tam - pie savām pašvaldībām, pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste, Krīzes vadības padomes sēdes laikā, uzklausot ekspertu atzinumus, kā arī atbilstoši Ūdenssaimniecības apsaimniekošanas likuma 1.pantā noteiktajam, tika secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas ir klasificējamas kā plūdi, attiecīgi apdrošināto īpašumu saimnieki var pretendēt uz apdrošinātāju kompensācijām.

Ekonomikas un Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku tuvākajā laikā ar apdrošināšanas jomas pārstāvjiem būšot jāpārrunā kompensāciju izmaksa plūdu radīto seku kompensēšanai.

Kā sacīja premjere Siliņa, par kopējiem vētras radītajiem zaudējumiem vēl pāragri spriest, jo visas vētras sekas vēl nav apzinātas, no daudzās ēkām pat vēl nav izsūknēts ūdens.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Šis rudens nesis visai pamatīgu atklāsmi, ka centrālo banku cīņa ar inflāciju nekāds joks nebūs.

Šķiet, gluži tikpat regulāri, kādas tagad ir rudenīgās lietusgāzes, kļuvuši arī pasaules centrālo baņķieru lēmumi par procentlikmju palielināšanu. Galu galā nupat eiro procentlikmes par 75 bāzes punktiem palielinājusi pat Eiropas Centrālā banka (ECB). Tam, ja kāds šiem procesiem dzelžaini neseko līdzi, droši vien vajadzētu liecināt par to, ka citas pasaules ietekmīgās centrālās bankas savas šādas likmes spēji palielina jau kādu laiku. Lai nu kā – šis rudens nesis visai pamatīgu atklāsmi, ka centrālo banku cīņa ar inflāciju nekāds joks nebūs. To apstiprināja arī mēneša pirmās daļas ASV inflācijas dati, kas lika domāt, ka straujš patēriņa cenu pieaugums tur varētu būt iesakņojies. Attiecīgi par dārgāku naudu un bargākām centrālām bankām sēras vērojamas arī pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos.

Jelgavas pašvaldība ir apkopojusi plūdu un vētras radītos zaudējumus pilsētā - tie pārsniedz 13 miljonus eiro -, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Visapjomīgākie postījumi nodarīti pilsētas infrastruktūrai. Izskalojumi un iebrukumi reģistrēti daudzās pilsētas ielās - Stacijas, Pasta un Jāņa ielā, Rūpniecības un Veidenbauma ielas krustojumā, Rogu ceļā, Dobeles šosejā, Garozas ielā, Jāņa Čakstes bulvārī, uz Lietuvas šosejas pārvada, abās Lielupes pludmalēs un citviet. Vētrā nolauzti ielu apgaismojuma balsti, ceļa zīmes un norādzīmes. Apjomīgi darbi būs jāveic iebrukušajam Savienības ielas lietus ūdens kolektoram.

Vētra un vēlāk arī pārmitrinātā zeme pilsētā izgāzusi vairāk nekā 400 koku. Apjomīgs darba ieguldīts lietus ūdens atsūknēšanā no pilsētas ielām, notekgrāvjiem un privātīpašumiem, piesaistot papildu lieljaudas sūkņus un citu tehniku.

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Pašvaldībām būs pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi aizsargbūvju sakārtošanai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 18.janvārī sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš akcentēja, ka pašvaldībās aizsargbūves ir jāsakārto tā, lai pilsēta neciestu pat lielos plūdos. Latvijā no plūdiem parasti cieš vienas un tās pašas pašvaldības, kuras jau ir zināmas, piebilda politiķis.

Runājot par plūdu postījumiem privātajos īpašumos, šajā gadījumā Jēkabpilī, Sprindžuks atzina, ka ne pašvaldība, ne valsts nevar segt zaudējumus privātiem īpašumiem.

Vaicāts par pašvaldību būvvalžu atbildību, izsniedzot būvatļaujas applūstošās teritorijās, Sprindžuks uzsvēra, ka saskaņā ar likumu drīkst būvēt privātās dzīvojamās mājas zonās, kur plūdu iespēja ir 1%. Tomēr ir jāizstrādā jauni hidro modeļi, jo plūdi ir biežāk nekā reizi 100 gados.

Atlīdzībās par zaudējumiem, ko Latvijā nodarīja jūlija beigu vētra, apdrošinātāji jau ir izmaksājuši 17 miljonus eiro, kas ir lielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā par vienas dabas katastrofas nodarītajiem postījumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 2. oktobrī.

Trīs nedēļu laikā izmaksāto atlīdzību summa ir palielinājusies par 4 miljoniem eiro.

Līdz 11. septembrim apdrošinātāji bija saņēmuši 9578 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 23,7 miljoni eiro. Izmaksājot atlīdzībās 17 miljonus eiro, ir jau noregulēti 7,8 tūkstoši apdrošināšanas gadījumu jeb 81% no visiem pieteikumiem.

Iepriekšējais lielākais izmaksu apjoms par vienu dabas kataklizmu Latvijā bija pērn, kad Zemgales pusē plosījās negaiss un krusa – apdrošināšanas atlīdzībās tika izmaksāti 16,6 miljoni eiro. Dabas katastrofu radītie zaudējumi pasaulē un arī Latvijā pieaug ar katru gadu – ja 2022. gadā Latvijas apdrošinātāji par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem kopumā atlīdzībās izmaksāja 5,4 miljonus eiro, tad 2023. gadā jau tikai vienas augusta vētras nodarīto zaudējumu summa pārsniedza 16 miljonus, un šogad ir sasniegts nākamais rekords.

Ņemam standarta līgumu, ievadām klienta iesniegtos datus, apdrošināšanas summu un parakstām dokumentu. Aptuveni šādi līdz nesenai pagātnei noritēja apdrošināšanas process. Sākotnēji lielākoties klientu apkalpošanas centros, vēlāk jau apdrošinātāja uzturētajās interneta platformās. Taču šobrīd apdrošināšana Eiropā piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, kas iezīmē pāreju no standartizētas apdrošināšanas uz personalizētu risinājumu.

Pateicoties ar mākslīgo intelektu apveltītiem analītikas rīkiem un datorsistēmu spējai apstrādāt milzīgus datu apjomus, apdrošināšanas sabiedrības spēj izskaitļot katram klientu segmentam raksturīgākos riskus un sagatavot personalizētus piedāvājumus, ko iespējams papildināt ar paša klienta vēlmēm, polisei pievienojot dažādus papildrisku segumus.

Eiropā personalizēšana šobrīd ir «aktuāla» tendence, un tā kļūst aizvien redzamāka arī Latvijā un Baltijā kopumā. Virzību lielā mērā veicina paši klienti. Iepazinuši personalizētu apdrošināšanu ārzemēs, viņi līdzīgus pakalpojumus prasa arī apdrošinātājiem Latvijā. Un apdrošinātāji pielāgojas viņu prasībām, ātri radot jaunus pakalpojumus un piedāvājot tos klientiem. Tipisks piemērs bija pirms pāris gadiem enerģētikas krīzes pilnbriedā. Tolaik privātmāju īpašnieki elektrības izmaksu samazināšanas nolūkā sāka īpašumā uzstādīt saules paneļus. Iesākumā mikroģeneratoru apdrošināšana pat nebija visu apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumā, taču īsā brīdī tika radīts jauns pakalpojums, kas ļāva apdrošināt saules paneļus ne vien pret dabas stihijām un nozagšanu, bet arī pret negūtajiem ienākumiem.

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Ekstrēmi laikapstākļi Eiropā kopš 1980.gada ir prasījuši gandrīz 195 000 cilvēku dzīvības un nodarījuši ekonomiskus zaudējumus vairāk nekā 560 miljardu eiro apmērā, trešdien paziņoja Eiropas Vides aģentūra (EVA).

"Plūdi, vētras, karstuma un aukstuma viļņi, mežu ugunsgrēki un zemes nogruvumi ir izraisījuši gandrīz 195 000 cilvēku bojāeju" laikā no 1980. līdz 2021.gadam, teikts EVA ziņojumā.

No zaudējumiem 650 miljardu eiro apmērā bija apdrošināti tikai 170 miljardi eiro jeb aptuveni 30%, ziņoja EVA, atklājot jaunu tiešsaistes portālu, kurā tiek apkopoti jaunākie dati par ekstrēmu laikapstākļu ietekmi.

"Lai novērstu tālākus zaudējumus, mums vajag steidzami pāriet no reaģēšanas uz ekstrēmu laikapstākļu gadījumiem (..) uz proaktīvu sagatavošanos tiem," sacīja EVA eksperte Aleksandra Kazmerčaka.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem karstuma viļņi izraisīja 81% no nāves gadījumiem un 15% no finansiālajiem zaudējumiem.

Eiropas Savienība (ES) piešķirs Slovēnijai 400 miljonus eiro no sava fonda reaģēšanai uz stihiskām nelaimēm, lai palīdzētu valstij likvidēt plašo plūdu sekas, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka pirmos 100 miljonus eiro Slovēnija saņems līdz šī gada beigām, bet atlikušo summu tā saņems 2024.gada laikā.

Viņa arī pastāstīja par iespēju piešķirt vēl 3,3 miljardus eiro no ES kohēzijas fondiem līdz 2027.gadam.

Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs sacīja, ka plūdi nodarījuši zaudējumus miljardiem eiro apmērā. Slovēnijas valdība un ES izpildvara izveidos mērķa grupu rekonstrukcijas un finansēšanas koordinācijai.

Slovēnija bija vērsusies pie saviem partneriem ES un NATO, lūdzot palīdzību un aprīkojumu pēc lietavām un plūdiem, kas prasījuši piecu cilvēku dzīvības un kļuvuši par lielāko stihisko nelaimi valsts neatkarības laikā.

Parakstīts līgums starp Jēkabpils novada pašvaldību un SIA "Jēkabpils PMK" par Daugavas aizsargdambja pārbūvi par gandrīz 17 miljoniem eiro, informē pašvaldībā.

Šis ir Jēkabpils vēsturē finansējuma ziņā apjomīgākais līgums, uzsvēra Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP). Kopējās darbu izmaksas ir 16 931 289 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Priekšsēdētājs atzina, ka valdība reaģējusi "ļoti ātri" un, pateicoties viņu atbalstam finansējuma piesaistē, pašvaldība varējusi noslēgt šo līgumu.

SIA "Jēkabpils PMK" valdes priekšsēdētājs Māris Dimants skaidro, ka projekts būs sarežģīts un meteoroloģisko apstākļu dēļ arī izaicinājumu pilns, taču pārbūves rezultātā aizsargdambis būs ne vien drošs, bet arī vizuāli pievilcīgs. Būvdarbus plānots uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā un tie sāksies vairākos posmos vienlaicīgi.