Jēkabpilī lēni sācis brukt pilsētu aizsargājošais dambis, taču to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Daugavā pie Jēkabpils šodien plkst.13.50 ūdens līmenis sasniedza 8,52 metrus virs nulles līmeņa, un tas turpina paaugstināties.

Augstāks ūdenslīmenis šajā upes posmā novērots vien 1981.gada plūdos, kad tas sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā informācija.

Tuvākajās dienās nav sagaidāma situācijas ātra uzlabošanās. Pat ja atkusnī Daugavas ūdeņi cauri ledus sastrēgumam izlauzīs ceļu uz Pļaviņu ūdens krātuvi, atgriežoties salam, atsāksies vižņu blīvēšanās un no jauna sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, pausts paziņojumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka Jēkabpilī Pļaviņu ielas un Klostera-Brīvības-Celtnieku ielas mikrorajona iedzīvotājiem steidzami jāevakuējas. Pašvaldība atkārtoti ziņo, ka pa dambi pastaigāties šobrīd ir bīstami. Sociālajos tīklos publicētajos foto un video redzams, ka pilsētas dambis atsevišķās vietās lēni sācis brukt un to mēģina labot.

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Parakstīts līgums starp Jēkabpils novada pašvaldību un SIA "Jēkabpils PMK" par Daugavas aizsargdambja pārbūvi par gandrīz 17 miljoniem eiro, informē pašvaldībā.

Šis ir Jēkabpils vēsturē finansējuma ziņā apjomīgākais līgums, uzsvēra Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP). Kopējās darbu izmaksas ir 16 931 289 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Priekšsēdētājs atzina, ka valdība reaģējusi "ļoti ātri" un, pateicoties viņu atbalstam finansējuma piesaistē, pašvaldība varējusi noslēgt šo līgumu.

SIA "Jēkabpils PMK" valdes priekšsēdētājs Māris Dimants skaidro, ka projekts būs sarežģīts un meteoroloģisko apstākļu dēļ arī izaicinājumu pilns, taču pārbūves rezultātā aizsargdambis būs ne vien drošs, bet arī vizuāli pievilcīgs. Būvdarbus plānots uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā un tie sāksies vairākos posmos vienlaicīgi.

Izmantojot ALTUM finansēto energopārvaldības eksperta (ESKO) modeli, Jēkabpils pilsētā ir realizēts līdz šim lielākais ielu apgaismojuma modernizācijas projekts Baltijas valstīs un trešais lielākais Eiropā.

Projekta ietvaros tika nomainīti teju 2000 ielas gaismekļu, kas Jēkabpils pilsētai 10 gadu laikā ļaus ietaupīt aptuveni 800 tūkstošus eiro. Ņemot vērā elektrības cenu kāpumu, ietaupījums varētu būt arī lielāks.

Eksperti ir aprēķinājuši, ka ar projekta realizāciju Jēkabpils pilsētas ikgadējais elektrības patēriņš ielu apgaismojumam samazināsies par 68 %. Pašvaldība cer, ka līdz ar efektīvāku apgaismojumu diennakts tumšajā laikā uzlabosies arī satiksmes drošība, kā arī uzstādītais apgaismojums samazinās pašvaldības CO2 izmešus par aptuveni 450 tonnām gadā.

ESKO modelis paredz to, ka pašvaldība darbu veicējam nemaksās par uzstādīto infrastruktūru, bet gan katru mēnesi maksās komersantam daļu no līdzekļiem par ietaupīto elektroenerģiju - kopumā tie būs 298 669 eiro (5 gadu laikā), informē Altum pārstāve Arnita Beinaroviča.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), komentējot ģenerālprokurora Jura Stukāna pausto intervijā žurnālam "Ieva" saistībā sievietes slepkavību Jēkabpils novadā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja, ja tiek saņemts iesniegums, iestādei ir jāreaģē.

Komentējot Stukāna izteikumus, Lībiņa-Egnere akcentēja, ka galvenais, ja persona vēršas iestādē ar iesniegumu, nav svarīgi, vai iesniegums ir perfekts, ir jāreaģē, jāsniedz palīdzība.

Viņa atgādināja, ka Tieslietu padome 16.jūnijā izskatīs Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) lūgumu veikt pārbaudi par Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei.

Lībiņa-Egnere skaidroja, ka līdz piektdienai iegūšot papildu informāciju, tiks vērtēts tas, ko norādījuši arī advokāti, ne tikai Stukāna izteikumi.

Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki jūtas aizsargāti, akcentēja tieslietu ministre, piebilstot, ka palīdzība ir jāsniedz tad, kad tā ir nepieciešama, nevar "vienkārši atrakstīties".

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Pandēmijas negatīvā ietekme uz tūrisma biznesu nav bijusi šķērslis autosportista Reiņa Nitiša nodomam pievērsies viesnīcu biznesam - pērn rudenī viņš savā dzimtajā pilsētā Jēkabpilī izveidojis viesnīcu "Rūmī hotel".

Pēc augstskolas absolvēšanas atgriežoties dzimtajā pilsētā un novērtējot esošo situāciju viesnīcu biznesā, R.Nitišs nolēma radīt kvalitatīvas naktsmītnes sportistiem, tūristiem un biznesa cilvēkiem, kas apmeklē pilsētu.

Ideja radās pērn rudenī, kad Jēkabpils pilsētas pašvaldība izsludināja konkursu uz iespēju īrēt viesnīcas ēku, kas iepriekš tika atjaunota, īstenojot Eiropas projektu. Izvērtējot to, ka Jēkabpils apkārtnē nav plašs viesnīcu piedāvājums un R.Nitišam ar komandu bija idejas par to, kādam šim pakalpojumam ir jābūt, tika nolemts rīkoties un piedalīties konkursā.

Ēkai, kurā šobrīd izveidota viesnīca, ir sena vēsture. Kādreiz tajā atradās Jēkabpils – Ilūkstes kara apriņķa pārvalde, Jēkabpils apriņķa kara komisariāts, policijas iecirknis, publiskā patvertne un 80. gadu sākumā arī poliklīnika.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu, tomēr šobrīd nav plāna, kā atbalstīt tālsatiksmes autobusus pārejā uz oglekļneitrāliem risinājumiem. Šķiet, ka pastāv kopēja ilūzija par to, ka elektriskie vilcieni atrisinās visas ar tālsatiksmes transportu un klimata mērķu sasniegšanu saistītās problēmas.

Kamēr Eiropas un valstu iekšējie līdzekļi tiek ieguldīti dzelzceļa savienojuma izveidē un attīstībā, tālsatiksmes autobusi ir aizmirsti. Nākotnes tālsatiksmes transporta risinājumu pamatā nav tikai pārvietošanās ar vilcieniem, bet gan dažādu transporta veidu mijiedarbība. Pat Vācijā, kur ir ļoti blīvs dzelzceļa tīkls, autobusi ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmkārt, ir daudz lokāciju, kur vilcieni nekad nebrauks dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sliežu ceļu būvniecība prasa laiku un ne vienmēr gūst pozitīvu atbalstu sabiedrībā, jo cilvēki nevēlas, lai dzelzceļš būtu blakus viņu pagalmam. “Rail Baltica” ir viens no piemēriem - mēs strādājam pie jauna vilciena maršruta attīstības, tomēr neesam spējuši panākt pietiekami lielu progresu.

2022. gada laikā saņemti un patlaban jau Rīgas ielās nonākuši “Rīgas satiksme” 88 jaunākās paaudzes “Solaris Urbino 18” autobusi, kuru iegādei finansējumu piešķīra banka Citadele. Darījuma kopējā summa ir vairāk nekā 31 miljons eiro.

88 autobusi ir 18 metrus gari un aprīkoti ar zemajām grīdām. Katrā autobusā ir 37 sēdvietas un 137 stāvvietas. Iegādātie autobusi nodrošinās to, ka uzņēmuma autobusu parka vidējais vecums no aptuveni 14 gadiem tiks samazināts uz aptuveni 9,5 gadiem. Jau šobrīd visi autobusi ir nodoti ekspluatācijā un nodrošina maršrutu izpildi Rīgas ielās.

“Pakāpeniski notiek sabiedriskā transporta parka atjaunošana. Šobrīd pasažieru pārvadājumos iesaistīti vairāk nekā 400 autobusu un daļa no tiem ir nokalpojuši vismaz divus mūžus. “Rīgas satiksmes” ritošā sastāva atjaunošanas plāni paredz transportlīdzekļu pakāpenisku nomaiņu pret jauniem, kuri atbilst vides prasībām un šī brīža izpratnei par kvalitatīvu pakalpojumu. Šo transportlīdzekļu piegāde mums ir nozīmīga, jo tie nodrošina komfortablāku pārvietošanos, samazinot trokšņu līmeni un vibrāciju salonā. Tāpat jaunie autobusi pasažieru un arī vadītāju ērtībām ir aprīkoti ar izbīdāmu platformu un klimata kontroles iekārtu, tādējādi nodrošinot komfortu braucienu laikā kā vasarā, tā arī ziemā. Autoparka atjaunošana arī palīdzēs samazināt autobusu ekspluatācijas izdevumus un kaitīgo izmešu daudzumu apkārtējā vidē,” komentē “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Andris Lubāns.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Jēkabpilī 15.oktobrī atklāta multifunkcionālā sporta halle, kuras izveidē ieguldīti nepilni 14 miljoni eiro.

"Halles ideja pilsētā tika lolota gadu desmitiem, tāpēc ir ļoti liels prieks, ka halle ir uzcelta. Varu teikt, ka šodien sākam jaunu etapu Jēkabpils sporta dzīvē. Jaunā halle būs labs pamats jaunās paaudzes izglītošanai, tā nesīs artavu arī sporta attīstībai reģionā. Esmu gandarīts un pateicīgs visiem par ieguldīto darbu, ideju un spēku šīs halles tapšanā. Ceru, ka jau tuvākajā nākotnē šī būs vieta, kur tiks kaldinātas Latvijas olimpiskās medaļas un sasniegtas jaunas sportiskās virsotnes. Es ceru, ka no mazajiem bērniem, kuri hallē sāks sporta gaitas, pēc vairākiem gadiem izaugs nākamie augsta līmeņa sportisti Latvijā un pasaulē. Novēlu, lai šī halle būtu noderīga katram iedzīvotājam, kurš vēlas būt sportisks, aktīvs un vesels,” atklāšana teica Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps.

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Zeļķiem izsludināts sarkanais plūdu brīdinājums.

Kā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, šodien ledus masas intensīvi blīvējas Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, tāpēc ūdenslīmenis turpinās paaugstināties Daugavas posmā Jēkabpils - Zeļķi.

Ūdenslīmenim paaugstinoties, šajā posmā gaidāma plašu teritoriju applūšana.

Kā iepriekš skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, plūdu draudi tuvāko dienu laikā saglabāsies. Viņš norādīja, ka šogad lielākās problēmas plūdu dēļ varētu rasties iedzīvotājiem pie Daugavas, Pļaviņu - Jēkabpils posmā.

Savukārt augstāk, Augšdaugavas novadā, plūdu draudu līmenis nav tik augsts.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" investē 11 miljonus eiro 27 jaunu un videi draudzīgu autobusu iegādē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līgums par autobusi piegādi noslēgts ar kompāniju "Scania Eesti".

Uzņēmums iecerējis gada laikā nomainīt lielu daļu autobusu parka uz videi draudzīgāku - jaunie autobusi ir ietilpīgāki, vieglāki un gandrīz par 15% videi draudzīgāki.

Pirmie 10 jaunie "Scania Irizar" autobusi kompānijai tiks piegādāti jūlijā, bet nākamie 17 - nākamā gada sākumā. Plānots, ka pirmie jaunie "Scania Irizar" autobusi pasažierus sāks pārvadāt jau jūlijā.

Jaunie autobusi ļaus "Lux Express" palielināt reisu skaitu.

"Lux Express" tuvāko gadu laikā arī plāno sākt regulārus pasažieru pārvadājumus ar jauniem autobusiem, kurus darbinās alternatīvās degvielas. Galvenokārt uzņēmums koncentrējas uz ūdeņraža autobusiem, jo tas ir virziens, kurā autobusu ražotāji tuvāko pāris gadu perspektīvā solot visefektīvākos inovatīvos risinājumus, norāda kompānijā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Daugavpils, Jēkabpils un Valmieras pašvaldību sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem iesniegt projektus Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma saņemšanai. Pieejami 10,6 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, lai ar investīcijām autobusu satiksmē turpinātu attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Satiksmes ministrijas izstrādātās ES fondu programmas otrajā kārtā lielāko projektu paredzēts īstenot Daugavpilī - par 10 miljoniem eiro plānots iegādāties 35 videi draudzīgus autobusus sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai. Valmierā, kur pilsētas satiksmē jau kursē pirmajā atlases kārtā iegādātie deviņi hibrīdautobusi, plānots iegādāties vēl vienu autobusu - pieejamais ES fondu finansējums 467 921 eiro. Arī Jēkabpils sabiedrisko transportu papildinās jauns, videi draudzīgs autobuss, pieejamais KF finansējums - 171 927 eiro.

Paredzēts, ka projektu gaitā tiks iegādāti jauni videi draudzīgi transportlīdzekļi - autobusi, kas darbojas ar elektrību, ūdeņradi, 100% biodegvielu (metilēsteri), saspiesto dabasgāzi, duālo degvielas sistēmu (hibrīdi) vai dīzeļdegvielu.

Pasažieru pārvadātājs Lux Express no 2022. gada 1. maija slēgs maršrutu Rīga–Jēkabpils–Daugavpils, jo strauji kāpušas izmaksas, bet pastāvošie tirgus ierobežojumi un neskaidrās attīstības perspektīvas liedz uzņēmumam veidot plašāku Latvijas iekšzemes tālsatiksmes maršrutu tīklu.

Lux Express turpinās apkalpot starptautiskos tālsatiksmes maršrutus no Rīgas uz Viļņu, Varšavu, Tallinu, Pērnavu un citiem galamērķiem.

"Uzņēmuma mērķis bija izveidot kvalitatīvu autobusu maršrutu tīklu, kas savienotu Latvijas lielākās pilsētas. Mūsu īstermiņa mērķis bija līdz 2022. gada vidum apkalpot vismaz trīs iekšzemes maršrutus Latvijā. Tomēr uzņēmumam šāda iespēja netika dota un nākotnes perspektīvas šādu tiesību iegūšanai ir kļuvušas vēl neskaidrākas. Strādājot trīs maršrutos, uzņēmumam būtu iespēja kāpināt loģistikas efektivitāti un tādejādi mazināt straujā izmaksu kāpuma sekas. Diemžēl, darbojoties tikai vienā maršrutā, tas nav iespējams. Šajos nenoteiktības apstākļos nolēmām slēgt maršrutu, kas nes zaudējumus, un koncentrēties uz regulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem," komentē Lux Express starptautiskā biznesa vadītājs Ingmārs Ross.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 952 000 eiro apmērā SIA “Projektu ekspertu grupa” saules elektrostacijas būvniecībai Jēkabpils novadā.

Saules parku, kas atradīsies netālu no Baļotes ezera, Jēkabpils novada Kūku pagastā, plānots nodot ekspluatācijā 2024. gada vasarā. Spēkstacijas kopējā platība aizņems 3,75 ha, kur tiks izvietoti vairāk kā 3800 saules paneļi ar kopējo jaudu 2,38 MW. Kopējais saražotās elektrības apjoms gadā plānots 2,3 GWh apjomā, kas būs pietiekami, lai ar elektroenerģiju spētu apgādāt aptuveni 1100 mājsaimniecību Latvijā.

“Esam gandarīti par ilggadējo sadarbību ar banku Citadele un sadarbības partneriem, kas palīdz īstenot šo projektu, izvēloties optimālākās piegādes un tehniskos risinājumus, sekojot līdzi jaunākajām tirgus tendencēm. Elektrības pārdošana paredzēta sadarbībā ar uzņēmumu SIA “Virši Renergy”. Paralēli saules parka izbūvei Kūku pagastā esam uzsākuši arī sagatavošanās darbus nākamajiem projektiem Ogres novadā un Jēkabpils novadā, plānojot 2025. gadā sasniegt kopējo ražošanas jaudu 5MW. Turpinām izvērtēt jaunu saules parku attīstības iespējas, kā arī esam ieinteresēti investoru piesaistē, lai attīstītu jaunus projektus un būtiski paplašinātu mūsu elektrostaciju portfeli”, stāsta SIA “Baltex nami” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ratnieks.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Jēkabpils novadā strādājošais uzņēmums AmberBirch šī gada jūnijā uzsācis jaunās finiera ražotnes būvniecību. Trešdien, 24.jūlijā, tās pamatos iemūrēta laika kapsulu ar vēstījumu nākotnes paaudzēm.

Svinīgajā kapsulas iemūrēšanas pasākumā piedalījās AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis un Pillar Contractor valdes priekšsēdētājs Jānis Lāčaunieks.

AmberBirch līdz 2025. gada vidum investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro, lai dubultotu bērza finiera ražošanas jaudas un uzsāktu augstākas kvalitātes finiera produkcijas ražošanu un dažādotu tā klāstu. Plānots, ka jau 2025. gada otrajā pusē AmberBirch, SIA spēs saražot līdz pat 90 000 kubikmetrus finiera gadā. Ražošanas jaudas kāpināšana un jaunu tehnoloģiju uzstādīšana nozīmē arī papildu darba vietu izveidi, palielinot darbinieku skaitu ražotnē no 85 līdz 130.

Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi apjomīgu krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas sešas personas par vairāku nekustamo īpašumu izkrāpšanu Zemgales reģionā un naudas līdzekļu legalizēšanu.

Lietā celtas apsūdzības par sešiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Kā informē Latvijas Republikas Prokuratūra, tad personas darbojās organizētā grupā un iepriekš rūpīgi sadalīja lomas. Viens apsūdzētais meklēja tādus nekustamos īpašumus Latvijā, kuru īpašumu tiesības nebija nostiprinātas Zemesgrāmatā, organizēja nepieciešamo īpašuma tiesību apliecinājumu un izmaiņu dokumentu izgatavošanu un viltošanu.

Trīs apsūdzētās viltoja pirkuma-pārdevuma līgumus, to iesniedza zvērinātam notāram un viltotos dokumentus kopā ar nostiprinājuma lūgumiem iesniedza valsts institūcijā. Piektais apsūdzētais izveidoja un reģistrēja uzņēmējsabiedrību un tās vārdā atvēra bankas kontu, lai to izmantotu nekustamo īpašumu izkrāpšanas un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas shēmā. Sestā apsūdzētā persona iesaistījās noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanā, izmantojot savu norēķinu kontu Taizemes bankā.

Veicinot alternatīvās degvielas izmantošanu un attīstot saspiestās dabasgāzes (CNG) pieejamību, pašmāju degvielas tirgotājs “Virši-A” atver otro CNG spēka uzpildes staciju Latvijā - Rīgā, Lubānas ielā.

Patlaban Latvijā ir pieejamas jau divas CNG uzpildes stacijas - Rīgā un Jēkabpilī. Rīgas stacijas, tāpat kā Jēkabpils stacijas, izveidē investēts vairāk nekā miljons eiro.

Nākamo CNG uzpildes staciju paredzēts atvērt jau marta vidū, Babītē, atklāja "Virši" izpilddirektors Jānis Vība. Stratēģiski jau tiek plānota arī turpmāko uzpildes staciju izveide visā Latvijā, taču konkrētas to iespējamās atrašanās vietas J.Vība pagaidām atturējās minēt.

Jautāts par saspiestās dabasgāzes pieprasījumu pērn atklātajā Jēkabpils stacijā, J.Vība pastāstīja, ka uzņēmumam ir viens lielāks klients - SIA "Jēkabpils Autobusu Parks", kas visus autobusus darbina ar saspiesto dabasgāzi. "Tāpat redzam, ka, lai gan statistiski mašīnu skaits ir neliels, uzpildes notiek gan no juridisku, gan privātu personu puses. Ļoti konkrētus pārdošanas apjomus nevēlētos minēt, taču ar sākotnējo fāzi esam apmierināti," sacīja "Virši" izpilddirektors.

Līdz 2023.gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī par kopumā 44,9 miljoniem eiro pasažieru pārvadājumiem paredzēts iegādāties 145 videi draudzīgus autobusus, informē Satiksmes ministrijā.

Eiropas zaļais kurss ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, samazinot transporta radītās emisijas līdz 2030.gadam vismaz par 55%. Latvijas lielākais izaicinājums ir "zaļināt" satiksmi, jo transportlīdzekļi ir viens no lielākajiem oglekļa dioksīda (CO2) avotiem, kas rada aptuveni ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG).

Astoņās lielajās Latvijas pilsētās satiksmes autobusu nomaiņa uz mūsdienīgiem transportlīdzekļiem, kas ir pasažieriem ērtāki un videi draudzīgi, tiek īstenota ar ES Kohēzijas fonda 44,9 miljonu eiro līdzfinansējumu. Līdz nākamā gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī pasažieru pārvadājumiem kopumā būs iegādāti 145 mūsdienīgi un videi draudzīgi autobusi.

Brasas tilta būvdarbu dēļ no 18. jūlija tiks slēgts 11. tramvaja maršruts. Līdz būvniecības darbu beigām pasažieru pārvadājumus organizēs ar 11T maršruta autobusiem.

Brasas tilta būvniecības laikā pašvaldība seko līdzi, lai tilta šķērsošana ar sabiedrisko transportu būtu droša. Brasas tiltam regulāri veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana, lai savlaicīgi konstatētu iespējamos riskus un nepieciešamības gadījumā tiltu slēgtu arī sabiedriskā transporta satiksmei.

“Šā gada 19. maijā pašvaldība jau informēja ka gadījumā, ja tiks konstatēts, ka būvniecība var radīt riskus sabiedriskā transporta drošībai un to izmantot nevarēs, tiks slēgta kustība pār tiltu un nodrošināti aizvietojošie maršruti. Tā kā tuvākajā laikā būvniecības darbi tiks intensificēti, lai novērstu drošības riskus, esam pieņēmuši lēmumu Brasas tiltu slēgt visa veida satiksmei. Satiksmes dalībnieku un būvdarbu drošība ir prioritāte,” skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.