Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Attīstības finanšu institūcijā “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes programmā ir pieejams finansējums auto flotes nomaiņai uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem, tai skaitā arī CNG automašīnām, informēja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

“Mēs redzam, ka pāriešana uz zaļāku transportu, kā arī fosilās degvielas patēriņa samazināšana var sniegt ieguvumus uzņēmējdarbībai, tāpēc es ceru, ka nākotnē varēsim lepoties ne tikai ar finansējuma piešķiršanu elektroauto, bet arī CNG auto flotēm. Pašlaik mums izstrādē ir viens projekts, kur lauksaimniecības jomā strādājošs uzņēmums plāno esošos tradicionālās degvielas auto aizstāt ar CNG transportlīdzekļiem ar mērķi samazināt degvielas patēriņu un izdevumus, kā arī nākotnē potenciāli izmantot biogāzi,” stāstīja Bērziņš.

Viņš minēja, ka šajā programmā ir samazinātas nodrošinājuma prasības un būtiskākais, kas tiek gaidīts no uzņēmējiem, ir skaidrs biznesa modeļa redzējums. Bērziņš arī piebilda, ka šāds finansējums būtu pieejams gan transportlīdzekļu iegādei, gan arī lokālās CNG uzpildes stacijas uzstādīšanai uzņēmuma teritorijā.

SEB banka ir izsniegusi finansējumu pašmāju degvielas tirgotājam "Virši" 5 miljonu eiro apmērā, ko plānots ieguldīt CNG jeb saspiestās dabasgāzes staciju infrastruktūras attīstībā, kā arī degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla tālākai paplašināšanai.

"Virši" turpinās CNG infrastruktūras attīstību un pieejamības veicināšanu Latvijā. Tāpat daļu finansējuma plānots novirzīt DUS tīkla paplašināšanai, kā arī rekonstrukcijas un modernizācijas darbu nodrošināšanai esošajās "Virši" degvielas uzpildes stacijās.

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, norāda: "Šāda veida projektu attīstība ir virziens, kurā skatās ne tikai atbildīgās iestādes Eiropā līdz ar Eiropas Savienības īstenoto klimata politiku, bet arī finansētāji, kuri kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījuši, tā saucamo, zaļo kreditēšanu, kas balstīta uz ilgtspējas principiem. SEB Skandināvijā bija vieni no pirmajiem, kuri sāka veicināt šādu-ilgtspējīgu projektu finansēšanu un attīstību visas grupas ietvaros."

Degvielas mazumtirgotājs AS "Virši-A" ("Virši") ar AS "Daugavpils satiksme" uz pieciem gadiem noslēgusi līgumu par autobusu uzpildi ar saspiesto dabasgāzi (CNG), tāpēc nākamgad Daugavpilī būvēs pilna servisa uzpildes staciju, informē uzņēmumā.

"Virši" 8.decembrī noslēguši līgumu ar "Daugavpils satiksmi", jo tika atzīti par uzvarētāju iepirkumā par "Daugavpils satiksmei" piederošo autobusu uzpildi ar CNG. Saskaņā ar iepirkuma dokumentāciju līgums paredz CNG piegādi ne mazāk kā 35 autobusiem. Paredzamais CNG patēriņš ir 80 000 kilogramu mēnesī piecu gadu garumā.

Lai nodrošinātu "Daugavpils satiksmei" stratēģiski ērtu pieeju CNG infrastruktūrai, "Virši" lēma par pilna servisa uzpildes stacijas (tai skaitā, CNG) izbūvi Daugavpilī, Kārklu ielā 22. Būvniecības darbi tiks sākti 2022.gada pirmajā pusē, un staciju plānots atklāt 2022.gada otrajā pusē.

Uzņēmuma nolūks ir turpināt būtiski paplašināt tīrākas enerģijas avotu klāstu ar tādiem produktiem kā elektrība, biometāns, CNG, sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un ūdeņradis.

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Turpinot attīstīt saspiestās dabasgāzes (CNG) pieejamību un infrastruktūru, pašmāju degvielas tirgotājs "Virši-A", veicot investīcijas vairāk nekā miljona eiro apmērā, atklājis trešo CNG staciju Latvijā - Babītes pagastā.

Līdz gada beigās plānots atklāt arī ceturto CNG staciju - Rēzeknē.

Eiropas parlamenta direktīva "Par alternatīvo degvielu infrastruktūru ieviešanu un attīstību" nosaka, ka dalībvalstīm līdz 2025.gada beigām ir jānodrošina CNG staciju izbūve vismaz ik pēc 150 km TEN-T tīklos. Degvielas uzpildes staciju tīkls "Virši-A" ir veicis būtisku ieguldījumu CNG attīstībā Latvijā, tādējādi ievērojami paplašinot saspiestās dabasgāzes pieejamību Latvijas teritorijā.

"Pēdējā desmitgadē Eiropā strauji palielinās CNG uzpildes staciju tīkls, kā arī pieaug ar CNG darbināmo transporta līdzekļu skaits. Latvija vēl ir CNG attīstības sākumā, tomēr mēs saskatām perspektīvu šajā alternatīvajā degvielas veidā un turpināsim atvērt jaunas CNG uzpildes vietas visā Latvijā. Jāuzsver, ka saspiestās dabasgāzes staciju uzstādīšanas vietas lielā mērā tiek izvēlētas saskaņā ar infrastruktūras pieejamību un pielietojuma perspektīvu. Nākotnē plānojam izvietot stacijas arī citās vietās Latvijā, tādējādi padarot pārvietošanos ar CNG transporta līdzekļiem ērtu un pieejamu," komentē "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Investējot divus miljonus eiro, pašmāju degvielas tirgotājs “Virši” atklājis jaunu pilna servisa uzpildes staciju uz A8 šosejas netālu no Olaines.

Šī ir kopumā jau 64. stacija “Virši” tīklā, kā arī kārtējais solis pretī saspiestās dabasgāzes jeb CNG infrastruktūras attīstībai Latvijā – plānots, ka tuvākajā laikā stacijā būs nodrošināta arī CNG uzpildes iespēja.

“Investīcijas uzņēmuma tīkla tālākā paplašināšanā ir stratēģisks solis, lai ne tikai nodrošinātu ikvienu Latvijas autobraucēju ar kvalitatīvu degvielu un visu nepieciešamo ceļā, bet arī veicinātu tīrākas enerģijas izmantošanu autotransportā. Pavisam drīz mūsu stacija Olaines novadā kļūs par jau piekto publiski pieejamo CNG uzpildes vietu Latvijā, kas sekmēs šī ekonomiski izdevīgāka un videi draudzīgāka degvielas veida popularitātes pieaugumu arī mūsu valstī. Kopumā šogad plānojam uz Latvijas kartes atzīmēt vismaz desmit CNG uzpildes vietas, tādējādi jau pārskatāmā nākotnē nodrošinot plašu pārklājumu visā valsts teritorijā,” pauž “Virši” izpilddirektors Jānis Vība.

Ar bankas Citadele finansējumu degvielas tirgotājs Virši paplašinās tīklu, šogad atverot četras jaunas degvielas uzpildes stacijas (DUS), no kurām divās būs pieejama arī saspiestā dabasgāze (CNG).

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu degvielas tirgotājam Virši 11 miljonu, apmērā. Aptuveni puse no saņemtā finansējuma tiks ieguldīta jaunos projektos, savukārt otra daļa – esošo saistību refinansēšanai no citas kredītiestādes.

Papildu jau esošajām 58 DUS šobrīd norisinās DUS būvniecība Lubānas ielā, Rīgā, kā arī Brocēnos. Tāpat Bankas Citadele nodrošinātais finansējums Viršiem palīdzējis Latvijā ieviest jaunu alternatīvo degvielas veidu CNG. Pirmā CNG stacija gada sākumā atvērta Jēkabpilī, bet līdz gada beigām arī Rīgā tiek plānotas divas CNG stacijas – pa vienai katrā Daugavas pusē.

AS Virši-A izpilddirektors Jānis Vība skaidro: «Pēdējo gadu laikā CNG tirgus Eiropā piedzīvo būtisku attīstību. Tas saistīts ar Eiropas Savienības īstenoto klimata politiku, kas mērķtiecīgi veicina alternatīvo degvielas veidu izmantošanu. Ieviešot CNG Latvijā, mums ir svarīgas ne tikai šī degvielas veida ekoloģiskās īpašības, bet arī ekonomiskais ieguvums, ko tas nodrošina mūsu klientiem. Lai CNG būtu pieejamas Latvijas autobraucējiem, galvenais nosacījums ir šo uzpildes staciju infrastruktūras attīstība.»

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs AS “Virši-A” (“Virši”) paplašina degvielas staciju tīklu ar divām jaunām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām – Rīgā un Aucē.

Ir veikts būtisks ieguldījums “Virši” attīstībā, lai mērķtiecīgi turpinātu uzņēmuma ģeogrāfiskā pārklājuma palielināšanu Latvijas teritorijā. Pagājušajā nedēļā tika vērtas durvis uzpildes stacijām Rīgā, Katrīnas Dambī, kā arī Aucē. Turklāt stacija Katrīnas Dambī jau tuvākajā laikā būs astotais CNG uzpildes punkts Latvijā un jau ceturtais Rīgā un Pierīgā.

Virši Daugavpilī būvēs pilna servisa uzpildes staciju 

Degvielas mazumtirgotājs AS "Virši-A" ("Virši") ar AS "Daugavpils satiksme" uz pieciem gadiem...

“Turpinām sasniegt izvirzītos mērķus saistībā ar “Virši” tīkla paplašināšanu Latvijā un alternatīvo enerģijas veidu segmentu attīstību. Pēdējo gadu laikā vidēji atveram 3-5 jaunas stacijas katru gadu. Mēs plānojam šādu pašu dinamiku saglabāt vismaz šādā līmenī arī nākamajos gados, lai sasniegtu mūsu stratēģisko mērķi – 2024. gadā “Virši” degvielas uzpildes stacijām skaita ziņā jābūt ap 80 stacijām. Katru gadu plānojam palielināt arī saspiestās dabasgāzes (CNG) punktu pieejamību Latvijā - mēs saskatām nākotnes perspektīvu šajā alternatīvajā degvielas veidā, jo, izmantojot CNG infrastruktūru tuvāko divu gadu periodā plānojam nodrošināt klientiem arī Latvijā ražotu biometānu kā videi draudzīgāko alternatīvo degvielas veidu smagā transporta segmentā,” uzņēmuma stratēģiskos virzienus skaidro “Virši” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Uzsāk Viršu akciju tirdzniecību biržā 

11. novembrī uzsākta pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotāja AS “Virši-A”...

Šobrīd “Virši” tīklā ir 65 uzpildes stacijas, starp kurām ir 7 saspiestās dabasgāzes punkti - Krustpilī, Rīgā (Lubānas ielā), Babītē, Rēzeknē, Olainē, Brocēnos un Liepājā.

"Virši-A" apgrozījums šogad sešos mēnešos bija 96,836 miljoni eiro, kas ir par 20,2% vairāk nekā pagājušajā gadā šajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 60,6% - līdz 2,624 miljoniem eiro.

"Virši-A" koncernā ietilpst mātessabiedrība "Virši-A", SIA "Viršu nekustamie īpašumi", SIA "Virši loģistika" un SIA "Virši Renergy".

Biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" šodien līdzās jau tirgotajām degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" akcijām tiks iekļautas vēl papildus 1 735 489 akcijas, teikts biržas paziņojumā.

Kopā ar papildus akcijām tirdzniecībai būs pieejamas 15 091 209 "Virši-A" akcijas.

Šīs akcijas ir vienīgi un tieši saistītas ar neseno veiksmīgo IPO procesu, skaidro uzņēmumā. Kā iepriekš bija rakstīts Virši-A prospektā (107. lpp, 17.9. punkts), lai nodrošinātu sekmīgu norēķinu par piedāvājuma (jeb IPO laikā piedāvātajām) akcijām, un akcijas veiksmīgi nonāktu jauno akcionāru kontos, IPO ietvaros piedāvāto akciju skaits, tas ir, 1 735 489 akcijas, tika aizņemtas no esošajiem (pirms IPO) akcionāriem. "Tagad, kad pamatkapitāls ir palielināts un atmaksāts, tas ir, formalitātes ir sakārtotas (t.sk., pirmā kalendārā mēneša akciju cenas stabilizācijas periods ir beidzies), jaunās akcijas 1 735 489 apmērā tiek atgrieztas aizdevējiem un paralēli tās tiek iekļautas tirdzniecībā Nasdaq Riga biržā. Tātad kopā 15 091 209 Virši-A akcijas no šodienas tiek iekļautas Nasdaq Riga First North," informē uzņēmuma pārstāve Undīne Priekule.

Rūpējoties par ilgtspējīgu uzņēmuma darbību un ietekmes uz vidi samazināšanu, AS “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” pakalpojumu nodrošināšanai klientiem izmanto jau 13 videi draudzīgākas, ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmas specializētās atkritumu savākšanas automašīnas.

Savukārt līdz gada beigām plānots autoparku papildināt ar vēl trim. No kopējām investīcijām, kas šogad specializētajam transportam kopumā paredzētas 1,3 miljonu eiro apmērā, aptuveni 90% šogad tiek novirzīti videi draudzīgāku atkritumu savākšanas automobiļu iegādei.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Investīcijas “zaļākā” autoparkā ir svarīgs ieguldījums uzņēmuma ilgtspējā, kas ir viens no “Eco Baltia vide” attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Pāreju uz ilgtspējīgāku transportu sākām jau 2020.gadā, kad kā pirmie Latvijā iegādājāmies piecas ar CNG darbināmās atkritumu savākšanas mašīnas. Līdz šā gada beigām mums kopā varētu būt jau 16. Jārēķinās, ka investīcijas ir salīdzinoši lielas, taču mūsu ilgtspējas stratēģijās viens no būtiskiem punktiem vērsts tieši uz transportu un tā radīto CO2 izmešu samazināšanu. Vienlaikus uz papēžiem min arī Eiropas Savienības (ES) regulās noteiktās vides prasības, kas tuvākajos gados skars ikvienu uzņēmumu. Mēs tam esam gatavojušies un pie savas CO2 pēdas samazināšanas strādāsim arī turpmāk.”

Degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" meitaskompānija SIA "Virši Renergy" šogad plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām, pavēstīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka "Virši-A" stratēģiskā vīzija ir tāda, ka uzņēmums ir ne tikai degvielas tirgotājs, bet kļūst arī par enerģētikas uzņēmumu.

"Tas nozīmē, ka bez standarta un alternatīvajiem degvielas veidiem, kā arī veikala preču tirdzniecības, nākotnē klientiem piedāvāsim arī elektrības un dabasgāzes iegādes iespējas," teica Vība.

"Virši Renergy" kopš 2021.gada jūnija sākuma piedāvā elektroenerģijas piegādes pakalpojumus biznesa segmentam, tādējādi ierindojoties starp nedaudzajiem tirgus spēlētājiem Eiropā, kas veiksmīgi apvieno degvielas, preču, elektrības un dabasgāzes iegādes iespējas. Savukārt, "Virši Renergy" 2022.gada stratēģijā ietilpst būtiska elektroenerģijas piegādes pakalpojumu attīstīšana mājsaimniecību segmentam.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" akciju prospektu sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) izteikšanai un iekļaušanai biržas alternatīvajā tirgū "First North".

"Virši-A" prospekta ietvaros ir tiesīga izteikt līdz 1 735 489 akciju publisko piedāvājumu.

Turpmāk "Virši-A" var piedāvāt akcijas ieguldītājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī iekļaut akcijas alternatīvajā tirgū "First North".

"Virši-A" pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka parakstīšanos uz uzņēmuma akcijām norisināsies no 25.oktobra līdz 5.novembrim. Akcijām varēs pieteikties ikviens Baltijas valstu iedzīvotājs.

Kopumā uzņēmums ir tiesīgs izteikt akciju publisko piedāvājumu līdz 1 509 121 akcijai ar iespēju palielināt šo apjomu vēl par 226 368 papildus akcijām. Vienas akcijas cena ir 4,49 eiro un minimālais ieguldījums ir viena akcija.

IPO rezultātā "Virši" plāno piesaistīt jaunu kapitālu līdz 6,9 miljonu eiro apmērā, lielāko daļu finansējuma novirzot alternatīvo degvielas veidu piedāvājuma un infrastruktūras pilnveidošanai, veicinot saspiestās dabasgāzes (CNG), biometāna, kā arī elektromobiļu uzlādes punktu pieejamību Latvijā.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", plāno 2025.gada otrajā pusē sākt biometāna ražošanu jaunajā rūpnīcā, piektdien vebinārā par 2024.gada pirmā pusgada finanšu rezultātiem sacīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Biometāna rūpnīca, kuru "Virši" būvēs sadarbībā ar projekta partneriem, atradīsies Vidzemes reģionā, bet Vība vēl neatklāja precīzu tās atrašanās vietu.

Uzņēmums piesaistījis 12 miljonu eiro Eiropas Energoefektivitātes fonda finansējums, savukārt kopējās izmaksas sasniegs aptuveni 15 miljonus eiro.

"Šobrīd esam gala stadijā ar projektēšanas un būvatļauju lietām, lai varam sākt būvniecību. Zemes darbus plānots veikt šogad, savukārt tehnoloģiju un iekārtu jautājumus plānots īstenot nākamajā gadā, lai līdz 2025.gada beigām varētu sākt biometāna ražošanu," sacīja Vība.

Viņš skaidroja, ka galvenokārt ir trīs iemesli, kādēļ uzņēmums nolēma sākt šo projektu. Pirmkārt, projektam esot laba finanšu atdeve, jo saražoto biometānu primāri eksportēs uz Eiropas tirgiem.

Aizvadīto gadu degvielas tirdzniecības nozarē var raksturot kā izteikti dinamisku — alternatīvo degvielas veidu attīstība un klimata jautājumu aktualizēšanās, klientu augošās prasības sīvas konkurences apstākļos, jaunāko tehnoloģiju ieviešana un izmaiņas likumdošanā ir tikai daži no faktoriem, kuri ietekmēja nozares attīstību un tās spēlētājus.

Tajā pašā laikā degvielas tirdzniecība ir viena no jomām, kas joprojām piedāvā izaugsmes potenciālu uzņēmumiem, kuri nebaidās no izaicinājumiem. Analizējot nozares būtiskākos notikumus 2019. gadā, jāizceļ galvenās tendences, kas būs aktuālas arī nākotnē.

NOZARES ATTĪSTĪBA: tirgus izaugsmes tempi sarūk

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā novērots straujāks ekonomikas pieaugums nekā vidēji Eiropā, degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2019. gadā turpināja palēnināties – benzīna un autogāzes realizācija 10 mēnešos samazinājās attiecīgi par 4,7% un 11,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā, savukārt, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība uzrādīja mērenu pieaugumu 3% apmērā, kas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” uzpildes stacijā Brocēnos uzstādījis saules paneļus, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā.

Kopējā pirmās “Virši” saules elektrostācijas jauda ir gandrīz 20 kW, tādējādi, saules paneļiem dienas vidū sasniedzot maksimālo ražību, tiks nosegts viss stacijas elektroenerģijas patēriņš.

Atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, tuvākajā nākotnē “Virši” plāno ieguldīt saules enerģijas apgūšanā un pakāpeniski aprīkot ar saules paneļiem vairākas citas tīkla stacijas. Uzņēmuma aprēķini liecina, ka saules elektrostaciju uzstādīšana vismaz pusē “Virši” stacijās nodrošinās ap 0,5 MW lielu jaudu.

““Virši” degvielas uzpildes stacijas ir izcila vieta saules enerģijas izmantošanai, jo mūsu stacijās elektroenerģijas patēriņš ir stabils visu diennakti, kā arī varēsim nodrošināt tiešās piegādes sava iekšējā tīkla ietvaros no saules paneļiem līdz elektroauto lādētājiem. Tas nozīmē, ka lielu daļu no klientu elektroauto uzlādes elektroenerģijas garantēsim pilnībā no atjaunīgajiem energoresuriem. Tāpēc “Virši” Brocēnos ir pirmā, bet nebūt ne pēdējā mūsu stacija, kas spēs sevi nodrošināt ar šo atjaunojamo un ilgtspējīgo enerģijas avotu. Mums ir skaidra vīzija un plāns saules enerģijas risinājumu aktīvai ieviešanai arī 2022. gadā,” uzsver Jānis Bethers, “Virši” biznesa attīstības vadītājs.

Energoresursu tirgotājs AS VIRŠI-A noslēdzis 2022. gada periodu, sasniedzot 375,1 milj. eiro lielu konsolidēto nerevidēto apgrozījumu, kas ir par 70% jeb 154,2 milj. eiro vairāk, salīdzinot ar 2021. gada rezultātiem.

Uzņēmuma konsolidētā nerevidētā neto peļņa sasniedza 10,3 milj. eiro, kas ir par 56% vairāk nekā 2021. gadā.

2022. gadā "Virši" EBITDA rādītājs sasniedza 12,3 milj. eiro , kas ir 27% pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada rezultātiem.

“Spēcīgā uzņēmuma izaugsme tā tirgus daļās un rentabilitātē liecina, ka aizvadītajā gadā esam spējuši veiksmīgi pielāgoties jaunajai ģeopolitiskajai realitātei, mērķtiecīgi turpinot īstenot uzņēmuma stratēģisko attīstības plānu gan paplašinot ‘’Viršu’’ degvielas uzpildes staciju tīklu, gan stiprinot savas pozīcijas enerģētikas tirgū, gan attīstot valsts transporta nozares ilgtspējas nodrošināšanai nepieciešamus projektus, ” stāsta Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Neskatoties uz aizvadītā gada izaicinājumiem, ar kuriem pandēmijas laikā saskarās daudzas nozares, vietējās izcelsmes degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs AS “Virši-A” un ar to saistītie grupas uzņēmumi (“Virši”) turpinājis sekmīgu attīstību, uzrādot rekordaugstus peļņas rādītājus.

Kā liecina “Virši” konsolidētais gada pārskats, 2020. gada peļņa grupas līmenī sasniedza teju 4,2 miljonus eiro, kas ir par 17,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt EBITDA – 7,8 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 6,5%. Latvijas valsts budžetā nodokļu maksājumos “Virši” pērn veica iemaksas 43,6 miljonu eiro apmērā.

“Gatavojoties sākotnējā publiskā piedāvājuma jeb IPO izteikšanai šī gada otrajā pusē, esam veikuši vairākus apjomīgus un būtiskus sagatavošanās darbus, lai “Virši” nākotnē būtu investoriem vēl pārskatāmāks uzņēmums. Esam veikuši uzņēmuma reorganizāciju un konsolidāciju grupas līmenī kā arī 2020. gads kļuva par pirmo gadu, kad “Virši” finanšu gada pārskatus uzsāk veidot saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem konsolidētā uzņēmumu grupas līmenī. Tā sniedz būtiskas priekšrocības gan biznesam, gan investoriem, jo nodrošina finanšu informācijas salīdzināmību globālā mērogā ar jebkuru citu nozares uzņēmumu, neatkarīgi no valsts, kurā tas darbojas. Līdz šim “Virši” gada finanšu pārskati tika veidoti saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartiem (LGS),” skaidro Vita Čirjevska, “Virši” valdes locekle un finanšu direktore.

11. novembrī uzsākta pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotāja AS “Virši-A” (“Virši”) akciju tirdzniecība biržas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.

Uzņēmuma akciju iekļaušanu biržā iezīmēja simboliska tirdzniecības zvana iezvanīšana pie vienas no “Virši” uzpildes stacijām Lubānas ielā, Rīgā.

“Veiksmīgs starts biržā ir vienlaikus gan liela sagatavošanās perioda noslēgums, gan jauna darbības posma sākums, nu jau oficiāli publiska uzņēmuma statusā. Esam pateicīgi ikvienam investoram par lielo interesi mūsu akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā. Gandrīz 7 500 investoru jeb teju 75 % no visiem investoriem iegādājušies simts un vairāk akciju un, pateicībā par izrādīto uzticību, jau šodien šiem investoriem ir iespēja pieteikties “Virši” akcionāru lojalitātes programmai, turpmāk saņemot praktiskus un ikdienā noderīgus labumus visā “Virši” staciju tīklā. Investoru aktīvā līdzdalība ļaus mums vēl vairāk paātrināt uzņēmuma attīstību, kā arī pilnveidot alternatīvo degvielas veidu piedāvājumu Latvijas tirgū,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A" nākamo piecu mēnešu laikā ar saules paneļiem plāno aprīkot vēl vismaz 20 degvielas uzpildes stacijas, kā arī biroja jumtu Aizkrauklē, informē uzņēmumā.

Tādējādi šovasar no saules enerģijas iegūtā elektrība apgādās jau teju pusi no 70 "Virši" stacijām visā Latvijā.

Šobrīd saules paneļi ir uzstādīti 13 "Virši" tīkla stacijās, nodrošinot 220 kilovatu (kW) lielu jaudu. Jaunās saules paneļu sistēmas, kas tuvāko mēnešu laikā tiks uzstādītas vēl vismaz 18 tīkla stacijās, spēs nodrošināt ap 300 kW lielu jaudu. Pārsvarā visās esošajās stacijās ir izvēlēts mikroģenerācijas iekārtu risinājums, lai saražoto elektroenerģiju stacija varētu uzreiz patērēt savas darbības nodrošināšanai.

Saulainos laika apstākļos mikroģenerācijas iekārtu sistēmas spēj nosegt no 10% līdz pat 45% no stacijas elektrības patēriņa, kas, gada laikā, varētu veidot līdz pat 20% no kopējā elektrības patēriņa.