Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.
Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.
Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.
Analizējot lielākus darījumus (virs 100 000 eiro), var secināt, ka šī gada pirmajā pusgadā ir notikuši trīs darījumi par kopējo summu 485 000 eiro, liecina VNĪ sniegtā informācija. «Tika iegādāts īpašums viesu mājas ierīkošanai pilsētas centrā, kā arī pārdota komercēka ar biroju un noliktavām. Lielākais darījums naudas izteiksmē šogad ir noticis ar īpašumu, kuram ir piešķirts kultūras pieminekļa statuss, Andreja Pormaļa ielā 11, Jēkabpilī. Jēkabpils pilsētas dome šajā ēkā ir paredzējusi izvietot Jēkabpils pilsētas bibliotēku ar mērķi uzlabot kultūras iestādes infrastruktūru un paaugstināt pakalpojumu kvalitāti,» norāda V.Vigupe. Arī VNĪ 2017. un 2018.gada laikā ir pārdevusi četrus nelielus īpašumus Jēkabpilī ar kopējo summu 17 310 eiro.
«Zemes gabals blakus Jēkabpils autoostai 2018.gada sākumā ir pārdots, iespējams tur kā savu atrašanās vietu nākotnē pieteiks Vācijas zemo cenu veikals «Lidl»,» atklāj V.Vigupe.
Pēc VNĪ novērojumiem vislielākā aktivitāte ir vērojama dzīvojamā segmentā, darījumi notiek gan ar dzīvokļiem, privātmājām, gan zemi privātmāju būvniecībai. Visvairāk pieprasīti ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, tā atrašanās vietas un dzīvokļa apdares. Dzīvokļi bez remonta tiek pārdoti līdz 250 eiro kvadrātmetrā, toties dzīvokļi ar labu apdari ir dārgāki un cena var sasniegt 430 eiro kvadrātmetrā. Darījumi ar komercēkām 2018.gadā notikuši cenu amplitūdā no 250-300 eiro kvadrātmetrā.
Tiek prognozēts, ka notikušie darījumi ar komercapbūves zemi nākotnē varētu veicināt jaunu objektu būvniecību - galvenokārt industriālā un tirdzniecības sektorā.
«Apskatot tendences publiskajā sektorā, varam pieminēt, ka reģionos turpinās uzsāktie procesi pie vairāku valsts budžeta iestāžu konsolidēšanu vienā ēkā, pārceļoties uz energoefektīvākām telpām ar efektīvāku telpu plānojumu, realizējot vienas pieturas aģentūras principu, tādējādi samazinot apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu izdevumus. VAS «Tiesu namu aģentūra» Jēkabpilī ir uzsākusi jauna un moderna administratīvā centra būvniecību - kopējās būvniecības izmaksas 6.8 miljoni eiro, ar kopējo platību 5500 kvadrātmetri. Jaunajā tieslietu administratīvajā centrā atradīsies vairākas Tieslietu ministrijas padotības iestādes, tādas kā Zemgales rajona tiesa, Jēkabpils zemesgrāmatas nodaļa, Jēkabpils prokuratūra, Uzņēmuma reģistra Jēkabpils reģionālā nodaļa, Valsts zemes dienests, Valsts valodas centrs, Valsts probācijas dienests, Dzimtsarakstu birojs un Tieslietu nozares arhīvs,» skaidro V.Vigupe.
«Tāpat kā citās lielākās pilsētās, arī Jēkabpilī pirms krīzes ir bijuši plāni attīstīt dzelzceļa konteineru loģistikas termināli «Central Euro-Asia Gateway», bijušā militārā lidlauka teritorijā, kas savu darbību neuzsāka. Redzot industriālā segmenta attīstības tendences, visticamāk, šai teritorijai būs jānodrošina cita veida izmantošana, jo attīstoties Rail Baltica projektam, tuvākajā nākotnē tiks attīstīts intermodāls dzelzceļa mezgls (kravu pārkraušanas centrs) gan pie Salaspils, gan citās Baltijas reģiona vietās. Pieliekot tam klāt Krievijas sliežu ceļu, Latvijai ir iespējas iegūt produktu, kas varētu interesēt kravu nosūtītājus no Austrumiem. Pieminot Eiropas loģistikas tendences, kravu apjoms, kas tiek pārvadāts izmantojot dzelzceļa transportu, arvien samazinās, priekšroku dodot kravas pārvadājumiem pa autoceļiem. Arī avio kravu pārvadājumu apjoms pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis, kas savukārt veicina loģistikas centru attīstību ap lidostas teritorijām,» domā NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore.
Viņasprāt, industriālo platību sektors ir vistiešākajā mērā atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī. «Ja apskatāmies IKP pa nozarēm un to pieaugumu transporta un uzglabāšanas sektorā, novērojam stipru korelāciju ar kopējā IKP pieaugumu. Attīstoties ekonomikai, arī pieprasījums pēc jaunām, modernākām, lielākām industriālām platībām pieaugs, kas savukārt var sekmēt Jēkabpilī esošo ražošanas un loģistikas centru modernizāciju un rekonstrukciju. Kā vienu no piemēriem var minēt «Jēkabpils PMK» jaunās betona ceha ražošanas ēkas būvniecības pabeigšanu pagājušā gada beigās.»
Šobrīd Jēkabpilī nekustamo īpašumu nozarē ir vairāk aktīvs tieši publiskais sektors, ko VNĪ viennozīmīgi atzīmē kā pozitīvo faktoru, jo tiek būvēti administratīvie centri valsts iestādēm un iegādāti īpašumi pašvaldības vajadzībām. Ja skatāmies uz privāto komercsektoru, nākotnē paredzamas aktivitātes galvenokārt industriālajā (ražošanas un loģistikas nozarē) sektorā. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs «Lidl» veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.
Jēkabpilī vispieprasītākie ir dzīvokļi populārākajos daudzdzīvokļu māju rajonos, piemēram, Nameja ielas, Bebru ielas, Dārza ielas un Pils mikrorajonos, pastāsta SIA «Ober Haus Real Estate Latvia» Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane.
Eksperte norāda, ka pēc Valsts zemes dienesta datiem, 2017.gadā kopējais reģistrēto darījumu skaits Jēkabpilī bijis - 426, no kuriem 269 darījumi bijuši darījumi ar dzīvokļiem, kas veido 63% no kopējā darījumu skaita. Vidējā darījumu summa svārstījusies no 5 000 - 8 000 eiro, bet ir notikuši pāris darījumi pieprasītākajās vietās, kas ir pārdoti pa 13 000 - 20 000 eiro.
Pēc «Ober Haus Real Estate Latvia» sniegtās informācijas 2017.gadā Jēkabpilī tika pārdotas 94 privātmājas, jeb 22%, kur vidējā darījumu summa bija no 10 000 eiro līdz 18 000 eiro, kā arī tika veikti 50 darījumi ar privātās apbūves zemēm par vidējo summu 5 000 eiro, vidējā pārdotā zemes platība bija ap 1800 kvadrātmetriem.
«2018. gada pirmais trimestris bijis mazāk aktīvs salīdzinot ar 2017.gadu. Vidēji mēnesī veikti 27 darījumi, kopā pirmajos 4 mēnešos veikti 109 darījumi. 72% jeb 79 darījumi veikti dzīvokļu segmentā, kur vidējā darījuma summa svārstījās no 5 000 eiro līdz 10 000 eiro par 48 kvadrātmetru dzīvokli. Tāpat veikti 22 savrupmāju darījumi, kur vidējās darījumu summa reģistrētas no 10 000 līdz 18 000 eiro. 2018.gadā pirmajos četros mēnešos nav veikts neviens privātās apbūves zemes darījums,» stāsta K.Dubane.
Tāpat savu attīstību turpina komercplatību tirgus. Investori attīsta un izvēlas būvēt jaunas ēkas nevis vecās pielāgot savām vajadzībām. Lielie uzņēmumi būvē atbilstoši savai darbībai funkcionālas ēkas, izvēloties ielas ar intensīvu transporta plūsmu, piemēram, Rīgas, Brīvības iela un citur, norāda SIA «Ober Haus Real Estate Latvia» Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja.
Ober-Haus speciālisti prognozē, ka pārmaiņas biroju telpu nomas tirgū ienesīs Tieslietu ministrijas vajadzībām būvētā administratīvā ēka Bebru ielas rajonā, uz kuru plānots pārvākties lielai daļai valsts pakļautībā esošām institūcijām. Tiek prognozēts, ka ar to, pilsētā atbrīvosies daudz biroja telpas, kas varētu radīt to cenu samazinājumu vai arī būs daudz brīvu telpu pilsētā.
«Dzīvokļu cenu amplitūda Jēkabpilī ir ļoti liela un cenas ir atkarīgas no izvēlētā mikrorajona. Pieprasītākajos rajonos remontēti trīs istabu dzīvokļi maksā sākot no 16 000 – 23 000 eiro, bet nepopulārākajos pilsētas rajonos, kā piemēram, Ķieģeļu ielas mikrorajonā tirgus stagnē un pieprasījums ir zems, taču šajā rajonā divistabu dzīvokli var iegādāties par 4000 eiro.Tieši pēdējā gada laikā visstraujākais kāpums ir dzīvokļu cenām, kuru varam pamatot ar to, ka pārdoti lētie banku portfeļu īpašumi,» stāsta K.Dubane.
Pēc nekustamo īpašumu kompānijas datiem, privātmājas – padomju laikā celtās mājas ar vienkāršu apdari līdz 100 kvadrātmetru platībā un zemi 1200 kvadrātmetriem – maksā no 20 000 – 30 000 eiro. Kvalitatīvas mājas, ar mūsdienīgu apdari platībā no 150-200 kvadrātmetriem ar zemi 1200 kvadrātmetri maksā sākot no 45 000 – 85 000 eiro. Zemes gabalu cenas privātai apbūvei ir 1,5 līdz 3,30 eiro kvadrātmetrā, bet komercapbūvei no 3 līdz 7 eiro kvadrātmetrā.
Kā galvenās Jēkabpils pilsētas priekšrocības K.Dubane min to, ka, pilsētā attīstoties ražošanas uzņēmumiem, pieaug pieprasījums pēc mājokļu tirgus, Jēkabpils ir galvenais reģiona centrs lauksaimniekiem, ražošanas uzņēmumiem, komercuzņēmējiem, kā arī pilsēta ir galvenais reģiona centrs publisko pakalpojumu ziņā, jo iedzīvotājiem ir pieejama slimnīca, poliklīnika, LR Uzņēmuma reģistrs un citas iestādes.
«NĪ nozares tirgus attīstību ierobežo iedzīvotāju maksātspēja, tāpēc nevar attīstīt jaunu dzīvokļu projektus un daudzdzīvokļu ēku attīstība tuvākajā laikā nav ekonomiski pamatota,» norāda K.Dubane.
Fotogrāfijās apskatāma nekustamā īpašuma dažādība Jēkabpilī.
#1/60
#2/60
#3/60
#4/60
#5/60
#6/60
#7/60
#8/60
#9/60
#10/60
#11/60
#12/60
#13/60
#14/60
#15/60
#16/60
#17/60
#18/60
#19/60
#20/60
#21/60
#22/60
#23/60
#24/60
#25/60
#26/60
#27/60
#28/60
#29/60
#30/60
#31/60
#32/60
#33/60
#34/60
#35/60
#36/60
#37/60
#38/60
#39/60
#40/60
#41/60
#42/60
#43/60
#44/60
#45/60
#46/60
#47/60
#48/60
#49/60
#50/60
#51/60
#52/60
#53/60
#54/60
#55/60
#56/60
#57/60
#58/60
#59/60
