Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu par 2016.gada ienākumiem, var iesniegt, sākot ar 2017.gada 1.martu.

Gada diferencētais neapliekamais minimums Latvijā ir ieviests kopš 2016.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka neapliekamais minimums ir atkarīgs no nodokļa maksātāja kopējā gada ienākumu apmēra.

Sākot ar 2016.gadu, katram nodokļa maksātājam tajā ienākuma gūšanas vietā, kura viņa algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmēta kā galvenā, piemēros minimālo mēneša neapliekamo minimumu un ar katru nākamo gadu tas pakāpeniski samazināsies:

- 2016.gadā – 75 eiro;

- 2017.gadā – 60 eiro;

- 2018.gadā – 40 eiro;

- 2019.gadā – 20 eiro;

- 2020.gadā – 0 eiro.

Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā ne tikai algu, bet arī citus personas ienākumus (tajā skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi), izņemot likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, un ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas no nākamā gada paredz pakāpeniski ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar likuma izmaiņām visām personām turpmāk tiks piemērots nevis vienāds ar nodokli neapliekamais minimums, bet gan gada diferencētais neapliekamais minimums. Tā apmērs būs atkarīgs no maksātāja gūto ar nodokli apliekamo ienākumu apjoma, un tajā tiks ieskaitīti gan saskaņā ar vispārējo likmi apliekamie ienākumi, gan arī tādi ienākumi, kurus ar nodokli apliek pēc samazinātās likmes.

Likums papildināts ar normu, kas noteic, ka maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina pēc formulas, ko nosaka Ministru kabinets (MK). Formulā ņem vērā maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī MK noteikto minimālo mēneša un maksimālo gada neapliekamo minimumu, gada apliekamā ienākuma apmērus, līdz kuram piemēro maksimālo un virs kura tikai minimālo gada neapliekamo minimumu. Valdība noteiks arī kārtību, kādā aprēķina un piemēro maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu taksācijas gadu.

Latvijas iecerei jau no 2016. gada ieviest progresīvo neapliekamo minimumu maz salīdzināmu piemēru Eiropas Savienības dalībvalstu vidū , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to liecina BDO Tax veiktais pētījums. «Lielākajā daļā ES valstu nav noteikts progresīvais neapliekamais minimums, proti, tā apmērs atkarībā no cilvēka ienākumu līmeņa – jo lielāks ienākums, jo mazāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums,» pētījuma rezultātu izskaidro SIA BDO Tax nodokļu eksperts Edgars Vilnis. Viņš uzsver, ka tikai dažās ES dalībvalstīs – Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā un Spānijā – ir noteikts progresīvais neapliekamais minimums. «Tās visas, izņemot Spāniju, ir jaunās ES dalībvalstis. Daļēji tāds ir noteikts arī Dānijā, tomēr šajā valstī tiek izmantota atšķirīga pieeja neapliekamā minimuma diferenciācijai,» skaidro E. Vilnis.

Uzņēmēji un politikas veidotāji ir vienisprātis, ka, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, ir nepieciešams palielināt neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām, taču par minimālās algas kāpumu vēl tiks diskutēts, jo Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka minimālās algas palielināšana nedos gaidīto efektu, un vēlas, lai neapliekamais minimums tiktu paaugstināts līdz iztikas minimumam, bet Finanšu ministrija norāda, ka tas nav reāli.

Nolūkā mazināt sociālo nevienlīdzību Finanšu un Labklājības ministrija piedāvā nākamajā gadā minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem (320 eiro). Savukārt neapliekamo minimumu varētu diferencēt - lielākajām algām saglabāt pašreizējo 45 latu apmērā, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Tiek piedāvāts arī palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014.gadā līdz 98 latiem (140 eiro).

«Šī ir ļoti svarīga izšķiršanās nākamajam gadam, tai ir jābūt galvenajai prioritātei, veidojot 2014.gada budžetu. Laikā, kad makroekonomika uzrāda labus rezultātus un krīze tiešām ir pārvarēta, straujā tempā mazinot budžeta deficītu, mums ir bijušas mazas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem un mazināt sociālo nevienlīdzību,» Nozare.lv rīkotā diskusijā savu uzskata pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņās ir jāievēro samērīguma princips, norāda Finanšu ministrijā (FM).

Tieslietu ministrija (TM), pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) trešdien intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teiktā, rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar NĪN neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām. Viņš skaidroja, ka tas attiektos arī uz izīrētiem dzīvokļiem, atrisinātu komersantu un attīstītāju jautājumu.

Rosinās ar NĪN neapliekamo minimumu noteikt par katru primārajā mājoklī deklarēto 

Tieslietu ministrija (TM) rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir...

FM atzina, ka tā nav saņēmusi TM izstrādāto jauno piedāvājumu. Vienlaikus ministrijā norādīja, ka tā pirms jaunas NĪN politikas virzienu publiskošanas rūpīgi vērtēs iespējamos NĪN modeļus. "Izvērtējuma rezultātā FM piedāvās optimālāko uz aprēķiniem un reāliem datiem balstītu modeli, kas atbilstu valdības rīcības plānā paredzētajam NĪN samērīguma principam," pauda FM.

Jau ziņots, ka pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.

Bordāns iepriekš norādījis, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, ja valdība neatbalstīs TM piedāvāto NĪN atcelšanu primārajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastrālajām vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, NĪN likmes tiks pārskatītas pirms stājas spēkā jaunās kadastrālās vērtības.

Koalīcijas partneri "Attīstībai/Par! tikmēr piedāvājuši NĪN neapliekamo minimumu noteikt 40 000 eiro apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības.

Lasi arī:

Vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos? 

Kadastra vērtību pieaugums un neapliekamais minimums primārajam mājoklim, kā arī prognozējamais...

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Pēc viņa teiktā, uz sociālo jomu piedāvātajā reformā attiecas tikai plāns palielināt pensijām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo daļu. «Tas skar ļoti mazu daļu pensionāru. Praktiski pensionāri jau ir tie, kas nestrādā, un viņus šīs nodokļu reformas nekādā veidā neskar. Vismaz pusi pensionāru, pusi cilvēku ar invaliditāti šīs nodokļu reformas neskar,» atzina Reirs.

Viņš pauda satraukumu arī par to, ka piedāvātās nodokļu reformas ģimenēm ar zemiem ienākumiem paredz mazāku ienākumu pieaugumu nekā cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, jo neapliekamo minimumu par bērniem praktiski nevarēšot izmantot.

Reirs atgādināja, ka LM ir iesniegusi izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas dokumentu, kurā rosināts pārskatīt nabadzības līmeni no pašreizējiem 49 eiro līdz vairāk nekā 100 eiro. Šajā koncepcijā arī piedāvāts līdz 94 eiro celt minimālo pensiju, kas valstī nav mainījusies 12-13 gadus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 19.martā, galīgajam lasījumam kā steidzamus atbalstīja grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim, informē Saeimas Preses dienestā.

Plānots, ka nodokļa nomaksas termiņa pagarinājums attieksies uz mazo algu un arī autoratlīdzību saņēmējiem, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus, piemēram, no saimnieciskās darbības, un tiem maksātājiem, kuriem nodokļa piemaksa veidojas no diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām.

Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksu, piemēram, saimnieciskā darba veicējiem, saglabājas līdzšinējā aprēķinātā nodokļa nomaksas kārtība.

Lai pienākums piemaksāt nodokli rastos iespējami mazākam personu lokam, Budžeta komisijā šodien atbalstīts Finanšu ministrijas ierosinājums, kas dotu iespēju nodokļa maksātājam pašam prognozēt mazāku mēneša neapliekamo minimumu, ja gada laikā paredzēti lielāki ienākumi. Šādā gadījumā ienākuma izmaksātājs nodokļa maksātājam piemērotu viņa paša prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kas nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.

Ikviens strādājošais savā elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā šobrīd var redzēt pārrēķināto individuālo prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Neapliekamo minimumu katram darbiniekam individuāli VID prognozē divas reizes gadā atkarībā no viņa iepriekš saņemtā ienākumu apmēra. Tādējādi daļai darbinieku var mainīties tā atalgojuma daļa, kurai netiek piemēroti algas nodokļi, un attiecīgi arī atalgojuma kopējais apmērs.

Lai arī nodokļu reforma jau ir notikusi, joprojām VID aicina katru pievērst uzmanība savai algas nodokļu grāmatiņai un tajā norādītajam prognozētajam neapliekamajam minimumam (tai algas daļai, kuru ar nodokli neapliek).

VID atgādina, ka tad, ja strādājošais nesen uzsācis (vai atsācis) darba gaitas, vai ir strauji palielinājušies ienākumi, tas Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) var atzīmēt, lai neapliekamo minimumu nepiemēro.

Nodokļu reformu vadības grupā joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, pirmdien pēc Nodokļu reformu vadības grupas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa norādīja, ka darba grupā galvenais jautājums šodien bija saistīts ar veselības aprūpes nozares finansēšanu un panākta konceptuāla vienošanās par papildu finansējuma meklēšanu. «Skatām kontekstā ar sociālajām iemaksām, bet diskusija vēl turpināsies par to, vai sociālais budžets var atļauties iezīmēt 1% esošā sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes vai nepieciešams pielikt kādu procentu klāt,» pauda Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā, joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt sociālā nodokļa likmi, taču tādā gadījumā būtu jārod kāds papildu piedāvājums uzņēmējiem, lai tie nezaudētu konkurētspēju.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

JKP priekšlikumā par topošās valdības darbu pausta apņemšanās, ka tuvāko divu gadu laikā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām sasniegs 500 eiro mēnesī, bet minimālā pensija - 200 eiro mēnesī. Tāpat valdības darba plānā iecerēts iekļaut ierosinājumu neapliekamo minimumu paaugstināt vismaz līdz 500 eiro mēnesī.

Aģentūras LETA rīcībā nonākuši ministriju veiktie aprēķini par vairākiem ierosinājumiem, kas paredzēti JKP piedāvātajā plānā. Ja atceļ diferencēto neapliekamo minimumu un ievieš 500 eiro neapliekamo minimumu visiem, IIN ieņēmumi samazinātos par 500 miljoniem eiro: valsts budžetam - par 100 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem - par 400 miljoniem eiro. Ja saglabā esošo IIN diferencēto neapliekamo minimumu, bet pirmo slieksni paaugstina līdz 500 eiro, tad IIN ieņēmumi samazinātos par 130 miljoniem eiro: valsts budžetam - par 26 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem - par 104 miljoniem eiro.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana no 22% līdz 21% no šā gada 1. jūlija šogad no budžeta prasīs 16,5 miljonus latu, bet nākamgad - 40,5 miljonus latu, sestdien pēc Reformu vadības grupas sanāksmes, kurā tika spriests par nodokļiem, žurnālistiem teica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Darbaspēka nodokļu ietekme būs atkarīga no tā, kāds scenārijs tiks izvēlēts turpmākajās diskusijās.

Dombrovskis teica, ka šodien sēdē, kurā piedalījās arī uzņēmēju organizācijas, konceptuāli panākta vienošanās par Finanšu ministrijas (FM) ierosinātajām nodokļu izmaiņām, taču jautājumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), neapliekamo minimumu un atvieglojumiem par apgādājamajiem vēl būs jādiskutē.

Pēc valdības vadītāja teiktā, iespējamās korekcijas pēc Reformu vadības grupas sēdes varētu skart neapliekamo minimumu. Partneri arī aicināja vērtēt atvieglojumus par apgādājamajiem, ko FM piedāvāja palielināt tikai turpmākajos gados.

Ministru kabineta komiteja šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu ar 2016.gadu ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.

Neskatoties uz sociālo partneru iebildumiem, šo jautājumu virza skatīšanai valdības sēdē, kur tiks pieņemts politisks lēmums. Pret koncepcijas tālāku virzību iebilda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (V) atgādināja, ka diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu paredz valdības deklarācijā dotais uzdevums.

Jautājums vēl pirms valdības sēdes tiks skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kas notiks trešdien, 26.augustā.

Valdības komiteja šodien uzklausīja FM konceptuālo ziņojumu Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, kurā ministrija rosināja atbalstīt priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada.

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Iedzīvotājiem neiesniedzot gada ienākumu deklarācijas, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas izveidojies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu, valstij var tikt «uzdāvināti» pat astoņi miljoni eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

2016. gadā Latvijā tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Viena no galvenajām domām bija šādā veidā atbalstīt mazāk turīgos Latvijas iedzīvotājus. Lai šie mērķi realizētos pilnībā, šiem iedzīvotājiem ir no šā gada Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz gada deklarācijas un jālūdz atmaksāt pārmaksāto IIN. Deklarācijas būtu jāiesniedz katram, kura alga uz papīra pagājušā gadā nepārsniedz 1000 eiro, tātad aptuveni pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. Tajā skaitā tas būtu jo īpaši svarīgi mazo algu saņēmējiem – līdz 380 eiro algas gadījumā no valsts pienākas 69 eiro.

Tomēr vairāki raidījuma uzrunātie strādājošie, gan ar minimālo algu, gan 700 eiro algu, neko nav zinājuši par diferencēto neapliekamo minimumu. Nesen skolu pabeigušais Eduards pērn vēl tikai nedaudz piestrādāja, tāpēc par deklarāciju viņam vispār nav ne jausmas. «Es vispār nezināju par tādām iespējām no valsts naudu dabū, tā teikt. Es nezinu, kā es varētu uzzināt. Manuprāt, ja valsts uzskata, ka kādam pienākas, tad viņam būtu attiecīgi jānotur kontakts ar katru personu un jāsaka, ka līdz ko esat strādājis, jums pienākas šāda summa. Tas, manuprāt, būtu korektākais variants,» saka Jaunatnes iniciatīvu centra jaunatnes darbinieks Eduards.

Nevar noliegt, ka trīskārtējais Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir vietējās politikas fenomens - neraugoties uz dažādiem nepopulāriem lēmumiem, viņš ir spējis saglabāt visnotaļ augstu uzticības līmeni sabiedrībā.

Tomēr tagad izskatās, ka viņš ir nolēmis tam pielikt treknu punktu, ieliekot opozīcijas partiju rokās visus iespējamos trumpjus, kā arī pamatīgi satracinot sociālos partnerus. Runa ir par solījumu, ko valdība ir kultivējusi jau pietiekami daudzus mēnešus - samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) un palielināt neapliekamo minimumu. Abi šie solījumi regulāri tika skandēti teju kā viens veselums, taču tagad izrādās, ka IIN gan varēšot samazināt, bet palielināt neapliekamo minimumu - nekādi. Problēma ir apstāklī, ka neapliekamais minimums, tā apmērs ir ļoti nozīmīgs gana lielai sabiedrības daļai - cilvēkiem, kuri vēlas, lai viņu maciņos būtu vismaz par kādu latu vairāk. Jāpiebilst, ka šiem pašiem cilvēkiem ikdienā tiek klārēts, ka ekonomikas krīze mūsu valstī ir beigusies, un vispār - Latvija esot veiksmes stāsts. Turklāt nav arī īsti skaidrs, kāpēc nav iespējams palielināt neapliekamo minimumu, it īpaši jau ņemot vērā, ka nupat tika samazināts PVN par vienu procentpunktu, tādējādi sperot soli, no kura nekādu pozitīvo efektu neizjuta ne uzņēmumi, ne patērētāji. Proti, ja jau atradās līdzekļi tik bezjēdzīgam solim, tad kāpēc gan nevarētu celt neapliekamo minimumu, skaidri zinot, ka šādā veidā valsts budžeta neiekasētā nauda tajā atgriezīsies PVN veidā, jo cilvēki, kuri algas dienā būs saņēmuši par dažiem latiem vairāk, tos, visticamāk, iztērēs tuvākajā pārtikas veikalā, nevis nesīs uz banku, lai noguldītu ilgtermiņa depozītā.

Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums, piektdien pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu ĀIPL norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ir sarežģīta, rosinot valdību noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.

Kariņš pauda, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. "Mums jāatrod veids, kā aiziet no tā [diferencētā neapliekamā minimuma] prom. Bet tas nebūs 2021.gada un 2022.gada jautājums. Tas jāskata plašākas nodokļu reformas kontekstā, ko varētu skatīt nākamā Saeima," atzina Kariņš.

Premjers norādīja, ka viņa mērķis bija līdz šī gada pavasarim panākt politisku vienošanos par nodokļu reformu, tomēr Covid-19 pandēmija šos plānus izmainīja.

Lielākā grāmatvežu neapmierinātība saistās ar jauno kārtību darba algas aprēķināšanā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Protams, sāpīgākais, kam jau ir iziets cauri, ir algu aprēķini. To ieviešanas brīdis bija ļoti īss. Tā kā tikai februāra sākumā tika iedotas atskaišu formas, vislielākās problēmas bija ar programmu pielāgošanu darbam. Šis process notiek joprojām. Algu aprēķināšanai par janvāri patērētais laiks pieauga vismaz par 20%, jo katram cilvēkam ar roku bija jāievada neapliekamais minimums, jāpārbauda, vai likmes ir pareizi ievadītas. Tam aizgāja ļoti daudz laika,» saka Sigita Keiša, grāmatvedības aģentūras SIA Kamelota valdes locekle un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle.

Organizācijas izpilddirektore un SIA Nexia Audit Advice asociētā partnere Svetlana Šemele-Baikova piekrīt, ka algu aprēķins ir kļuvis sarežģītāks. Gada sākumā lielākais slogs bija uz grāmatvedības sistēmu programmētājiem, lai viņi laikus paspētu sagatavot IT programmas un viss, kas rakstīts likumā, atspoguļotos arī grāmatvedības programmās. SIA Numeri vadītāja Lilita Bērziņa piebilst, ka par janvāri daudzi grāmatveži algas pārrēķināja Excel, lai pārliecinātos, ka kalkulācijas ir veiktas pareizi. Rēķinot algas par februāri, viss notika raitāk un neskaidro jautājumu jau bija ievērojami mazāk. «Lielākās problēmas bieži vien ir cilvēku domāšana un nevēlēšanās neko mainīt. Jā, bija jāsaprot, ka turpmāk algas rēķināsim citādi, un jāsaprot, kā to izdarīt. Atliek tikai darīt. Čīkstēšana un žēlošanās nepalīdzēs. Ir jāmeklē iespējas, kā strādāt efektīvāk, nevis vairāk,» viņa uzskata.

Prātīgāk Latvijā būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, šādu viedokli šorīt intervijā telekanālā LNT pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc premjera vārdiem, uz minimālās algas celšanu uzstājot viens valdības partneris, bet lēmums šajā jautājumā vēl neesot pieņemts un diskusijas turpinoties.

Kariņš uzskata, ka svarīgāk būtu celt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu, jo ar minimālās algas celšanu tiekot dzīta augšā algu inflācija, kas nav vēlams.

Ministru prezidents atgādināja savu nostāju, ka nodokļus viņš vēlētos mainīt tikai vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, attiecīgi viņš uzskata, ka labāk izmaiņas būtu ieviest ar 2021.gadu.

Kā ziņots, koalīcijā ir apspriesta minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro. Šāds minimālās algas palielinājums ir viens no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu solījumiem, par kuru nepildīšanu opozīcija bieži kaunina valdošo koalīciju. JKP solīja ieviest programmu «3x500», atbilstoši kurai minimālo algu paaugstinātu līdz 500 eiro mēnesī jau no šī gada, ieviestu neapliekamo minimumu algai līdz 500 eiro mēnesī un arī ar nodokli neapliekamo minimumu pensijai noteiktu 500 eiro mēnesī.

Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas biznesam nekādu izrāvienu nedos, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pēdējais Finanšu ministrijas piedāvātais variants, kurš ir pārrunāts un izdiskutēts gan ar darba devējiem, gan koalīcijas partneriem, ir, varētu teikt, tāds kompromisa veidojums. Tas gan nav tik slikts kā iepriekšējie priekšlikumi, bet nevar teikt, ka tas dos biznesa izrāvienu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm," teica Šure.

Viņa uzsvēra, ka kopumā veids, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemams. "Tas, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemami. Divus gadus pie reformas dažādās apakšgrupās tika piesaistīti speciālisti, finansisti, grāmatveži, kas ir milzīgs privātā biznesa resurss. Pēc diviem gadiem, kad jau izpētījām, kuru scenāriju varētu ņemt, pēkšņi parādās jocīgs scenārijs, kas paredz birokrātijas palielinājumu. Situācija uzņēmumiem bija pilnīgi šokējoša, jo par to netika runāts iepriekš," stāstīja Šure.

Tieslietu ministrija (TM) rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš skaidroja, ka tas attiektos arī uz izīrētiem dzīvokļiem, atrisinātu komersantu un attīstītāju jautājumus.

Uz katru deklarēto iedzīvotāju šī summa būtu 100 000 eiro. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 300 000 eiro un tajā ir deklarētas divas personas, tām neapliekamais minimums būs 200 000 eiro. Savukārt no 100 000 eiro piemēro arī samazinošo koeficientu 0,2 - attiecīgi tām nodoklis būtu jāmaksā no aptuveni no 10 000 eiro, skaidroja Bordāns.

Šis ir precizētais priekšlikums pēc aizvadītās nedēļas saskaņošanas sanāksmes, skaidroja ministrs, norādot, ka šodien ar to nāks klajā.

Vaicāts, vai koalīcijā tam būs atbalsts, Bordāns prognozēja, ka tagad, kad TM parādījusi faktisko stāvokli, viens pēc otra politiskie spēki nāks klajā ar saviem piedāvājumiem.

Rīt, 1.augustā ikviens savā elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā redzēs pārrēķināto individuālo prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Neapliekamo minimumu katram darbiniekam individuāli VID prognozē divas reizes gadā atkarībā no viņa iepriekš saņemtā ienākumu apmēra. Tādējādi daļai darbinieku var mainīties tā atalgojuma daļa, kurai netiek piemēroti algas nodokļi, un attiecīgi arī atalgojuma kopējais apmērs.

Līdz 2018.gada 1.augustam ir veikts VID prognozētā neapliekamā minimuma pārrēķins. Tas nozīmē, ka darbiniekiem ir aprēķināts jauns neapliekamais minimums, ņemot vērā viņu kopējos ienākumus laika posmā no 2017.gada 1.decembra līdz 2018.gada 31.maijam. Šo informāciju VID, izmantojot EDS, paziņo darba devējam. Šie dati tiks ņemti vērā, aprēķinot darbinieku atalgojumu laikā no šī gada 1.augusta līdz 31.decembrim.

Šodien, 16.aprīlī spēkā stājas likums Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas nosaka trīs būtiskus jaunumus saistībā ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu.

Proti, kādos gadījumos iedzīvotāji ienākuma nodokļa piemaksu varēs veikt vēlāk; nodokļa piemaksas summu, kuru vispār varēs nemaksāt, kā arī to, ka personai pašai būs iespēja izvēlēties, cik lielu mēneša neapliekamo minimumu piemērot saviem ienākumiem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Līdz šim visiem iedzīvotājiem, kuri, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, konstatēja, ka ir aprēķināta nodokļa piemaksa, to bija jāiemaksā Valsts kasē līdz šī gada 17. jūnijam. Līdzšinējā kārtība arī turpmāk ir saglabāta saimnieciskās darbības veicējiem un tiem, kas, nereģistrējot saimniecisko darbību, izīrē vai iznomā savu nekustamo īpašumu.

Taču 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem: