Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas biznesam nekādu izrāvienu nedos, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
"Pēdējais Finanšu ministrijas piedāvātais variants, kurš ir pārrunāts un izdiskutēts gan ar darba devējiem, gan koalīcijas partneriem, ir, varētu teikt, tāds kompromisa veidojums. Tas gan nav tik slikts kā iepriekšējie priekšlikumi, bet nevar teikt, ka tas dos biznesa izrāvienu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm," teica Šure.
Viņa uzsvēra, ka kopumā veids, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemams. "Tas, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemami. Divus gadus pie reformas dažādās apakšgrupās tika piesaistīti speciālisti, finansisti, grāmatveži, kas ir milzīgs privātā biznesa resurss. Pēc diviem gadiem, kad jau izpētījām, kuru scenāriju varētu ņemt, pēkšņi parādās jocīgs scenārijs, kas paredz birokrātijas palielinājumu. Situācija uzņēmumiem bija pilnīgi šokējoša, jo par to netika runāts iepriekš," stāstīja Šure.
Pēc viņas teiktā, arī atklātības aspekts saistībā ar nodokļiem ir zem katras kritikas - nevar tā spēlēties ar biznesu, kurā skaidrība ir nepieciešama gadam, diviem, trim. "Visā šajā procesā ir jābūt atklātībai un ir jāieklausās tajā, ko saka darba devēji, jo mēs jau maksājam nodokļus. Mēs esam kategoriski iestājušies par to, ka, ja biznesu neuzklausīs un nevirzīsies uz to, lai uzņēmumi paaugstinātu savu konkurētspēju un produktivitāti, mēs varam arī rīkoties drastiski - daudzas ražotnes var pārcelties arī uz kaimiņvalstīm," norādīja LPUF vadītāja.
Viņa uzsvēra, ka Latvijā kopumā biznesa vide neizskatās pievilcīgi. "Mēs līdz šim esam darījuši visu, lai globālos ražotājus atvilinātu ražot pie mums, bet šajā situācijā, kad nodokļu likmes un darbaspēka nodokļi ir visaugstākie Baltijā, kredītlikmes arī ir visaugstākās... Kopumā vide neizskatās tik pievilcīga. Bizness ir ļoti pragmatisks, un sarēķināts, ka saražot vienu produktu Polijā vai kādā citā kaimiņvalstī sanāk lētāk. Šāda veida lēmumus uzņēmumi var pieņemt pat nedēļas laikā. Cerams, ka situācija uzlabosies un biznesa vide kļūs labāka," teica LPUF padomes priekšsēdētāja.
Jau ziņots, ka, pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs sniegtajiem priekšlikumiem un viedokļiem, ir izstrādāts darbaspēka nodokļu piedāvājums. Ja valdība un Saeima atbalstīs plānotās nodokļu izmaiņas, no 2025.gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026.gada to paaugstināt līdz 550 eiro un 2027.gadā līdz 570 eiro mēnesī. Ar šo soli sociālie partneri un valdība vienojās uzsākt ieviest principu par neapliekamā minimuma sasaisti ar minimālo algu ar mērķi sasniegt neapliekamā minimuma apmēru 80% apmērā no minimālās algas. Minimālā alga 2025.gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026.gadā līdz 780 eiro mēnesī, no 2027.gada līdz 820 eiro mēnesī, bet no 2028.gada līdz 860 eiro mēnesī.
Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, paredzēts ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī) noteikt vienu IIN likmi - 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī, tiks saglabāts solidaritātes nodoklis (33%).
Pašlaik diferencēto neapliekamo minimumu jeb algas daļu, kam netiek piemēroti nodokļi, pakāpeniski samazinātā apmērā piemēro personas gada ienākumam līdz 1800 eiro. Darba devēji ir ilgstoši norādījuši uz šīs sistēmas sarežģītību un nepieciešamību to vienkāršot, pārejot uz visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu.
Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas "uz rokas", neskatoties uz to, ka IIN likme mainītos no 20% un 23% pašlaik līdz 25,5%, skaidro Finanšu ministrijā.
