Latvijas iecerei jau no 2016. gada ieviest progresīvo neapliekamo minimumu maz salīdzināmu piemēru Eiropas Savienības dalībvalstu vidū , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Par to liecina BDO Tax veiktais pētījums. «Lielākajā daļā ES valstu nav noteikts progresīvais neapliekamais minimums, proti, tā apmērs atkarībā no cilvēka ienākumu līmeņa – jo lielāks ienākums, jo mazāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums,» pētījuma rezultātu izskaidro SIA BDO Tax nodokļu eksperts Edgars Vilnis. Viņš uzsver, ka tikai dažās ES dalībvalstīs – Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā un Spānijā – ir noteikts progresīvais neapliekamais minimums. «Tās visas, izņemot Spāniju, ir jaunās ES dalībvalstis. Daļēji tāds ir noteikts arī Dānijā, tomēr šajā valstī tiek izmantota atšķirīga pieeja neapliekamā minimuma diferenciācijai,» skaidro E. Vilnis.
DB jau rakstījis, ka deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītās valdības iecerēto darbu ir paredzēts – no 2016. gada tiks ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums. Par to, cik liels varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums, kāda būtu tā progresivitāte, vēl gaidāmas karstas diskusijas. Pašlaik neapliekamais minimums ir noteikts 75 eiro mēnesī jebkādam darba samaksas līmenim, arī tām personām, kuru ienākumi neprasa īpašus aizsardzības pasākumus. Savukārt par apgādībā esošu personu neapliekamais minimums ir noteikts 165 eiro mēnesī. 10.02.2015. DB jau rakstīja, ka Saeimas deputāts Imants Parādnieks piedāvā diferencēt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām, sasaistot to ar vidējo bruto darba samaksu valstī (pērn 766 eiro mēnesī), kā arī minimālo ienākumu līmeni (129 eiro mēnesī). Mazo algu saņēmējiem neapliekamais minimums būtu 100% apmērā no minimālā ienākuma līmeņa (129 eiro). Tiem strādājošajiem, kuri saņem algu, sākot no 70% no vidējās bruto darba samaksas valstī jeb aptuveni 536 eiro, neapliekamais minimums būtu 50% no minimālā ienākuma līmeņa (64,5 eiro). Savukārt, saņemot algu vismaz 150% apmērā (1150 eiro) no vidējās bruto darba samaksas valstī, neapliekamais minimums netiktu piemērots. I. Parādnieks norādīja, ka šajā neapliekamā minimuma progresivitātes skalā var būt arī vairākas pakāpes, piemēram, ieviešot 70% no minimālā ienākuma līmeņa – 90 eiro – neapliekamo minimumu tiem, kuri saņem 70 līdz 120% no vidējās bruto darba samaksas (536 – 920 eiro) utt. I. Parādnieks piedāvā arī ieviest progresivitātes principus strādājošajiem vecākiem. Par apgādībā esošu pieaugušo viņš piedāvā noteikt neapliekamo minimumu 125% no minimālā ienākuma līmeņa apmēra (161 eiro), par vienu bērnu – 150% apmērā (194 eiro), par diviem – 175% apmērā (226 eiro), bet par trijiem un vairāk – 200% apmērā (258 eiro).
BDO Tax nodokļu eksperts E. Vilnis gan rāda pētījuma datus, kas ļauj secināt, ka progresīvā neapliekamā minimuma noteikšana Eiropā tiek balstīta vai nu uz minimālo algu, iztikas minimumu, vai arī piemērojot noteiktu ienākumu līmeni. «Katrai valstij, kura ir ieviesusi progresīvo neapliekamo minimumu, ir bijuši savi iemesli to darīt, tomēr kopumā ES šāda pieeja nav populāra,» secina E. Vilnis. Viņš vērš uzmanību uz to, ka lielākoties ES valstīs pastāv fiksētais neapliekamis minimums vai neapliekamais ienākums. «Vecajās ES dalībvalstīs tas ir nesalīdzināmi lielāks nekā jaunajās, piemēram, Lielbritānijā gadā tas ir 10 000 sterliņu mārciņu, Luksemburgā – 11 265 eiro, Vācijā – 8354 eiro, salīdzinājumam Latvijā tas ir tikai 900 eiro, kas pat ir mazākais Baltijas valstu vidū, kur līdere ir Igaunija ar 1848 eiro gadā,» skaidro E. Vilnis.
Plašāk lasiet rakstos Progresīvais neapliekamais minimums Eiropā nav populārs un Neapliekamā minimuma «konfekte» tikai ar deklarāciju piektdienas, 22. maija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!