Jaunākais izdevums

Latvijas iecerei jau no 2016. gada ieviest progresīvo neapliekamo minimumu maz salīdzināmu piemēru Eiropas Savienības dalībvalstu vidū , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to liecina BDO Tax veiktais pētījums. «Lielākajā daļā ES valstu nav noteikts progresīvais neapliekamais minimums, proti, tā apmērs atkarībā no cilvēka ienākumu līmeņa – jo lielāks ienākums, jo mazāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums,» pētījuma rezultātu izskaidro SIA BDO Tax nodokļu eksperts Edgars Vilnis. Viņš uzsver, ka tikai dažās ES dalībvalstīs – Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā un Spānijā – ir noteikts progresīvais neapliekamais minimums. «Tās visas, izņemot Spāniju, ir jaunās ES dalībvalstis. Daļēji tāds ir noteikts arī Dānijā, tomēr šajā valstī tiek izmantota atšķirīga pieeja neapliekamā minimuma diferenciācijai,» skaidro E. Vilnis.

DB jau rakstījis, ka deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītās valdības iecerēto darbu ir paredzēts – no 2016. gada tiks ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums. Par to, cik liels varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums, kāda būtu tā progresivitāte, vēl gaidāmas karstas diskusijas. Pašlaik neapliekamais minimums ir noteikts 75 eiro mēnesī jebkādam darba samaksas līmenim, arī tām personām, kuru ienākumi neprasa īpašus aizsardzības pasākumus. Savukārt par apgādībā esošu personu neapliekamais minimums ir noteikts 165 eiro mēnesī. 10.02.2015. DB jau rakstīja, ka Saeimas deputāts Imants Parādnieks piedāvā diferencēt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām, sasaistot to ar vidējo bruto darba samaksu valstī (pērn 766 eiro mēnesī), kā arī minimālo ienākumu līmeni (129 eiro mēnesī). Mazo algu saņēmējiem neapliekamais minimums būtu 100% apmērā no minimālā ienākuma līmeņa (129 eiro). Tiem strādājošajiem, kuri saņem algu, sākot no 70% no vidējās bruto darba samaksas valstī jeb aptuveni 536 eiro, neapliekamais minimums būtu 50% no minimālā ienākuma līmeņa (64,5 eiro). Savukārt, saņemot algu vismaz 150% apmērā (1150 eiro) no vidējās bruto darba samaksas valstī, neapliekamais minimums netiktu piemērots. I. Parādnieks norādīja, ka šajā neapliekamā minimuma progresivitātes skalā var būt arī vairākas pakāpes, piemēram, ieviešot 70% no minimālā ienākuma līmeņa – 90 eiro – neapliekamo minimumu tiem, kuri saņem 70 līdz 120% no vidējās bruto darba samaksas (536 – 920 eiro) utt. I. Parādnieks piedāvā arī ieviest progresivitātes principus strādājošajiem vecākiem. Par apgādībā esošu pieaugušo viņš piedāvā noteikt neapliekamo minimumu 125% no minimālā ienākuma līmeņa apmēra (161 eiro), par vienu bērnu – 150% apmērā (194 eiro), par diviem – 175% apmērā (226 eiro), bet par trijiem un vairāk – 200% apmērā (258 eiro).

BDO Tax nodokļu eksperts E. Vilnis gan rāda pētījuma datus, kas ļauj secināt, ka progresīvā neapliekamā minimuma noteikšana Eiropā tiek balstīta vai nu uz minimālo algu, iztikas minimumu, vai arī piemērojot noteiktu ienākumu līmeni. «Katrai valstij, kura ir ieviesusi progresīvo neapliekamo minimumu, ir bijuši savi iemesli to darīt, tomēr kopumā ES šāda pieeja nav populāra,» secina E. Vilnis. Viņš vērš uzmanību uz to, ka lielākoties ES valstīs pastāv fiksētais neapliekamis minimums vai neapliekamais ienākums. «Vecajās ES dalībvalstīs tas ir nesalīdzināmi lielāks nekā jaunajās, piemēram, Lielbritānijā gadā tas ir 10 000 sterliņu mārciņu, Luksemburgā – 11 265 eiro, Vācijā – 8354 eiro, salīdzinājumam Latvijā tas ir tikai 900 eiro, kas pat ir mazākais Baltijas valstu vidū, kur līdere ir Igaunija ar 1848 eiro gadā,» skaidro E. Vilnis.

Plašāk lasiet rakstos Progresīvais neapliekamais minimums Eiropā nav populārs un Neapliekamā minimuma «konfekte» tikai ar deklarāciju piektdienas, 22. maija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 2017. gadā var tikt ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un reinvestētās peļņas neaplikšana ar peļņas nodokli

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Viņš atzīst, ka atbildīgā komisija valdības iesniegtajos 2016. gada valsts budžeta paketi pavadošajos nodokļu likumu grozījumos veiks vairākus papildinājums un uzlabojumus, tomēr radikālas izmaiņas var izdarīt tikai Saeimas plenārsēdes balsojums.

Vai ir plānotas izmaiņas valdības iesniegtajos nodokļu likumu grozījumos?

Ir vairākas normas, kuras ir plānots ietvert, grozot nodokļu likumus. Proti, runa ir par grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa likumā. Pašlaik Finanšu ministrijā ir izstrādāti priekšlikumi grozījumiem šajā likumā, kas paredz no nākamā gada 1. aprīļa ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību datortehnikai, mobilajiem telefoniem, elektroniskajām precēm. Sākums bija atbildīgās komisijas tikšanās ar Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas uzņēmējiem, kas norādīja uz tām summām, kuras paliek neredzamas nodokļu administrācijai. Pēc tam bija saruna ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu par rīcības plānu un ieviešanas termiņu. Reversā PVN maksāšanas kārtības ieviešanai minētajām precēm nav nepieciešams arī iepriekšējs saskaņojums ar Eiropas Komisiju. Būs vēl priekšlikums par šādu pašu reverso PVN maksāšanas kārtību šķeldai, zariem, skaidām, par kuras ieviešanu bija vajadzīgs pozitīvs Eiropas Komisijas atzinums. Šo piedāvājumu rezultātā varbūt nebūs papildu naudas valsts budžetā, bet nebūs iespēju šo naudu izkrāpt. Par citām jomām, kurām varētu piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību, runas nav. Protams, vienmēr ir arī sīki tehniski precizējumi faktiski visos likumprojektos, un tādi noteikti būs arī šoreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Latvijas ekonomiku izglābt no pašiznīcināšanās?

Linda Zalāne, speciāli DB,26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB intervijā antropologs Andris Šuvajevs nāk klajā ar vairākiem progresīviem ierosinājumiem, kā Latvijas ekonomiku izglābt no pašiznīcināšanās, kas, viņaprāt, ir pavisam reāls scenārijs 10 līdz 30 gadu perspektīvā, ja nelabvēlīgām tendencēm, kas galvenokārt saistītas ar sociālo jomu, netiks rasts kardināls, bet dziedējošs risinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir skaudrās migrācijas un emigrācijas cēlonis Latvijā, it īpaši reģionos? Kā problēmu risināt, un vai vispār ir iespējams apturēt cilvēku pārvietošanās vilni?

Ja cilvēki vēlas palikt laukos, tad ir jānodrošina apstākļi, lai to viņi var darīt – viņiem ir pieeja izglītības sistēmai, veselības aprūpei un darbiem, kas ir relatīvi labi atmaksāti. Trīs vienkāršas lietas, bet tas ir lielākais izaicinājums - pārliecināt Rīgas eliti, ka tam tā vajadzētu būt, jo bieži vien tā atbilde skan: ja cilvēki vēlas braukt prom no laukiem vai valsts, tad lai brauc. Tā ir viņu brīva izvēle. No valstiskās perspektīvas tas nav ilgtspējīgi, un jādomā, kā noturēt iedzīvotājus tur, kur viņi jau ilgstoši dzīvo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Solidaritātes nodoklis mazinās regresivitāti nodokļu sistēmā

Dienas Bizness,22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22. septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un atbalstīts likumprojekts ar 2016. gadu ieviest solidaritātes nodokli, jo noteiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālais apmērs (2015. gadā tas noteikts 48 600 eiro apmērā) šobrīd rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu, it īpaši augsti atalgotā darbaspēka sektorā, norāda Finanšu ministrijā (FM).

Viens no būtiskākajiem iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības cēloņiem ir nodokļu regresivitāte. Visās attīstītajās rietumu valstīs ir progresīvas nodokļu sistēmas. Respektīvi, tie, kas pelna vairāk, maksā lielākus nodokļus, bet mazo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir mazāks. Eiropas Savienībā ir tikai atsevišķas valstis, kurās joprojām vērojama nodokļu regresivitāte, un pārsvarā tās ir Austrumeiropas valstis.

Šobrīd ir izveidojusies absurda situācija, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz 8 000 eiro. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem šobrīd ir vairāk kā 362 miljoni eiro jeb 75,3 tūkstoši eiro gadā uz vienu personu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ēnu ekonomika mūsu valstī ir uzvarējusi

Māris Ķirsons,28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju piedāvātie priekšlikumi nodokļu ieņēmumu palielināšanai tiek ignorēti,bet dotie solījumi netiek pildīti

Intervijā DB saka LTRK viceprezidente, SIA CBB Konsultāciju birojs valdes locekle Lienīte Caune, tāpēc LTRK ir nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai un gatava pieprasīt finanšu ministra Jāņa Reira demisiju.

Kā vērtējat 2016. gada valsts budžeta sastādīšanu un ar to saistīto nodokļu normatīvu piedāvātās izmaiņas?

Tā kā ne pirmo gadu sekoju līdzi valsts budžeta veidošanas gaitai un tam pakārtotajiem normatīvo aktu grozījumiem, tad jāsecina, ka šis principiāli atšķiras no visiem iepriekšējiem. Proti, ir notikusi principiāla filozofijas maiņa ne tikai Finanšu ministrijā, bet arī visā Ministru kabinetā. Nākamā gada valsts budžeta sastādīšana pierāda, ka ēnu ekonomika mūsu valstī ir uzvarējusi, jo tā ir pārāk liela un tās «administrēšana» – pārlieku dārga. Tieši tāpēc labāk izvēlēties uzlikt papildu nodokļu maksājumus tiem uzņēmumiem, kam ir sakārtots bizness, kuri godīgi izturējušies pret savu valsti – uzrādījuši lielas algas un maksājuši atbilstošus nodokļus, kaut arī varēja to nedarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTRK plāno vērtēt Finanšu ministrijas profesionalitāti valsts budžeta veidošanas procesā

Dienas Bizness,31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) šodien prezidija sēdē vienojās, ka gadījumā, ja arī turpmāk netiks mainīts veids, kā diskutēt un veidot nākamā gada valsts budžets, padomes darba kārtībā tiks iekļauts jautājums par Finanšu ministrijas profesionalitātes izvērtējumu saistībā ar valsts budžeta veidošanu, teikts paziņojumā medijiem.

«Nākamā gada budžeta veidošanas process un rezultāts ir vissliktākais pēdējo piecu gadu laikā. Šī ir pirmā reize, kad sadarbības partneru ierosinājumi neieklausās, neaicina normāli diskutēt, bet gan monologa veidā turpina runāt par jauna nodokļa ieviešanu, citu nodokļu palielināšanu utt.,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. «Pašreiz uzņēmēji tiek pretnostatīti darba ņēmējiem, skaidrojot, ka algas pieaugs, taču netiek ņemts vērā tas, ka apgrozāmo līdzekļu biznesā ir tik, cik ir, un katrs valdības neapdomīgi pieņemtais lēmums, kas nav izdiskutēts ar sadarbības partneriem, nesīs negatīvas sekas,» piebilst J.Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru