Ekonomika

Kā Latvijas ekonomiku izglābt no pašiznīcināšanās?

Linda Zalāne, speciāli DB,26.07.2019

Jaunākais izdevums

DB intervijā antropologs Andris Šuvajevs nāk klajā ar vairākiem progresīviem ierosinājumiem, kā Latvijas ekonomiku izglābt no pašiznīcināšanās, kas, viņaprāt, ir pavisam reāls scenārijs 10 līdz 30 gadu perspektīvā, ja nelabvēlīgām tendencēm, kas galvenokārt saistītas ar sociālo jomu, netiks rasts kardināls, bet dziedējošs risinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir skaudrās migrācijas un emigrācijas cēlonis Latvijā, it īpaši reģionos? Kā problēmu risināt, un vai vispār ir iespējams apturēt cilvēku pārvietošanās vilni?

Ja cilvēki vēlas palikt laukos, tad ir jānodrošina apstākļi, lai to viņi var darīt – viņiem ir pieeja izglītības sistēmai, veselības aprūpei un darbiem, kas ir relatīvi labi atmaksāti. Trīs vienkāršas lietas, bet tas ir lielākais izaicinājums - pārliecināt Rīgas eliti, ka tam tā vajadzētu būt, jo bieži vien tā atbilde skan: ja cilvēki vēlas braukt prom no laukiem vai valsts, tad lai brauc. Tā ir viņu brīva izvēle. No valstiskās perspektīvas tas nav ilgtspējīgi, un jādomā, kā noturēt iedzīvotājus tur, kur viņi jau ilgstoši dzīvo.

Rīga arī galu galā nav bezizmēra.

Noteikti nav, un diez vai mēs vēlamies kļūt par pilsētvalsti. Idejām nav jābūt neticami sarežģītām, lai tās būtu realizējamas. Pietiks ar tām trīs lietām, kuras es jau nosaucu. Runājot par darba iespējām reģionos, daudzi uzņēmēji teic, ka laukos cilvēki ir alkoholiķi, viņi nemāk strādāt un ir slinki. Nav šaubu, ka tāda neliela cilvēku grupa varētu būt, bet tajā pašā laikā problēma ir tā, ka lielākā daļa sabiedrības uzskata, ka šajā situācijā neko nevar uzlabot. Ja es teiktu, ka tā problēma radusies ilglaicīgas materiālu nepietiekamības rezultātā, tad šis arguments bieži vien netiek uzskatīts kā pietiekami spēcīgs. Tiek piesaukta arī dabiskā atlase, kad no šādiem darba tirgum nederīgiem cilvēkiem būtu jātiek vaļā.

Vai Latvija šajā ziņā maz ir unikāla? Varbūt bēgšana no lauku reģioniem aktuāla ir arī citviet, un tā nav valsts problēma?

Pavisam noteikti neesam unikāli, un Latvija acīmredzami iederas Austrumeiropas tendencē, kas ir reģionāla. Šajā reģionā tendences ir izteikts un lielas, kas saistās ar darba spēka deficītu, cilvēku pārcelšanos no laukiem uz pilsētām un lielo emigrāciju. Latvijā ir tas, ka šīs problēmas dažādu vēsturisku aspektu dēļ mēdz būt izteiktākas nekā citviet. Tai pat laikā mums nepieciešams lūkoties pozitīvi, jo risinājumi, kas derēs citām šī reģiona valstīm, visticamāk, derēs arī mums. Mums ir ierasts skatīties uz Skandināvijas valstīm kā uz etaloniem, uz kurieni tiekties, bet situācijas īsti nav salīdzināmas. Piemēram, Latvijā kopš 90. gadu sākuma industriālā politika lielā mērā tiek iznīcināta, bet Norvēģijā un Zviedrijā notiek tieši pretējais un viņiem ir spēcīga industriālā bāze. Varbūt ir jāskatās uz citām valstīm, piemēram, Slovēniju, kurai pēdējā laikā es pievēršu aizvien vairāk uzmanības. Viņiem minimālā alga ir 880 eiro, kas ir divas reizes lielāka nekā Latvijā, bet pēc demogrāfiskiem rādītājiem tā ir līdzvērtīga mūsu valstij.

Vai minimālās algas celšana, jūsuprāt, ir pareizās zāles visām problēmām vai tomēr ne?

Protams, ka ne. Šeit es minimālo algu pieminēju tikai kā vienu no rādītājiem. Slovēnija arī ir bijusi Padomju Savienības orbītā, bet tajā iedzīvotāji ir daudz labāk materiāli nodrošināti nekā Latvijā. Piemēram, viņiem ir noteikts progresīvais nodoklis 16-50%, ko mēs padomju domāšanas dēļ dēvējam par kaut ko neiespējamu. Slovēnija to varēja izdarīt, tad kāpēc mēs nevarētu? Progresīvais nodoklis daudz labāk risina nevienlīdzības problēmu nekā minimālās algas palielināšana. Arī no minimālās algas risinājuma mums vajadzētu virzīties prom un ņemt labu piemēru, par kuru patlaban aktīvi runā ASV. Proti, par darba garantijas programmu, kas aizstāj minimālo algu, bet tās pamata tēze ir par to, ka jebkurš cilvēks, kurš vēlas būt darba attiecībās, publiskajā sektorā darbu var dabūt. Mums ir iespēja šādu darbu cilvēkiem rast, jo reģionos ir nepieciešami sociālie mājokļi, bērnudārzi, ceļi, kuru būvēšanā un pēc tam uzturēšanā varētu tikt iesaistīti daudzi cilvēki. Ja mēs neko nedarīsim un neizkļūsim no apburtā loka, un turpināsim esošās tendences, tad Latvija kā valsts izmirs, jo lielākā daļa cilvēku aizbrauks projām, mums nebūs nodokļu maksātāju un valsts spēja samazināsies, un mums visas nepieciešamās sociālās garantijas vairs nevarēs nodrošināt.

Cik gadu prognoze šī ir?

Tas, protams, ir saistībā arī ar ārējiem apstākļiem, globāliem finanšu un ekonomikas tirgiem, bet tas var notikt desmit vai trīsdesmit gadu laikā. Tā ir realitāte, kuru es noteikti piedzīvošu savā dzīvē, ja esošās tendences turpināsies. Savukārt, ja mēs pieņemam lēmumu, ka vēlamies, lai Latvija ir labi apdzīvota un tajā ikvienā valsts daļā cilvēkam ir iespēja nobāzēties un veidot labu dzīvi, tad valsts iznīkšana var tikt apturēta. Lai to panāktu, mums ir nepieciešams veikt sociālās investīcijas, kas attiecas gan uz veselību, gan izglītību, gan uz mājokļu politiku.

Kā ar nodokļu nemaksāšanas problēmu Latvijā?

Ir cilvēku saujiņa, kas ļaunprātīgi izvairās no nodokļu maksāšanas. Tajā pašā laikā - vai viņi ir norma un uz šo cilvēku bāzes ir jāveido nodokļu politika? Noteikti nē. Raugoties no darba ņēmēju puses, viens no iemesliem, kādēļ cilvēki neiet strādāt formālās darba attiecībās, jo viņiem ir parādi un kreditori varētu piekļūt viņu ienākumiem. Līdz ar to ir cilvēku grupa, kas ir motivēta saņemt algu aploksnē. Viens no risinājumiem ir norakstīt lielu daļu no iedzīvotāju parādiem, kas būtu progresīvs solis valsts budžetā. Šajā gadījumā cilvēki labprātāk atgrieztos formālās darba attiecībās, jo tas nodrošinātu sociālo aizsardzību. No darba devēja puses nodokļu slogs patiesi ir liels, un šeit jālūkojas no valsts politikas prizmas, ko vēlamies un ko nevēlamies attīstīt. Uz nodokļiem ir jāskatās kā uz fiskālo instrumentu, ar kura palīdzību valsts spēj kaut ko veicināt vai bremzēt. Viens no racionālākajiem soļiem ir samazināt darba spēka nodokli, it īpaši cilvēkiem, kuri ir zemākajā ienākumu grupā. Viņus, visticamāk, vispār nevajadzētu aplikt ar nodokļiem. Un šajā brīdī mēs runājam jau par veiksmīgāku ēnu ekonomikas apkarošanu. Diskurss, ka cilvēki nemaksā nodokļus, jo neuzticas valstij, savā ziņā ir pieņemams. Es to nenoliedzu, bet, uzticība ir sekas valsts politikai. Mēs nevaram prasīt maksāt valstij nodokļus, ja cilvēkiem nav ticība tai. Lai to atgūtu, ir jāsper progresīvi soļi nodokļu politikas izmaiņu virzienā.

Esat gan bakalaura, gan maģistra grādu ieguvis ārvalstīs. Kādēļ šāds lēmums, un kādi ir lielākie ieguvumi izglītību iegūt nevis pašu mājās, bet citviet, augstskolās ar starptautisku vārdu?

Ja jūs pajautātu maniem vidusskolas laika skolotājiem, vai viņi mani iztēlojas Oksfordā, tad atbilde būtu vairāk kā noraidoša. Es noteikti nebiju ļoti apzinīgs skolēns. Tas nebija ilgi izsvērts un pārdomāts lēmums, ka es vēlos doties studēt uz ārzemēm, bet apstākļu sakritības dēļ es šādu lēmumu pieņēmu. Es esmu ļoti ambiciozs un pēdējā gadā, studējot Glāzgovas Universitātē, sāku domāt, kur vēlētos turpināt mācības. Man šķita, ja jau es vēlos turpināt mācības, tad ir jāiet uz vislabāko. Oksfordas Universitāte bija vienīgā, uz kuru pieteicos, un tur arī tiku. Tas solis, no vienas puses, tika sperts nejaušības, bet no otras puses - ambīciju un apzinātu izvēļu dēļ. Vēl viens svarīgs faktors ir mana ģimene, kurā konkrētas īpašības tiek kultivētas, un es noteikti nebūtu tāds cilvēks, ja neaugtu konkrētā ģimenē. Savukārt tas, ko varētu darīt Latvijā, ir padarīt augstāko izglītību bezmaksas, jo tas palielinātu konkurenci gan studentu, gan mācību spēku ziņā. Patlaban Latvija, salīdzinot ar citām ES valstīm, vidēji izglītībai tērē vairāk no IKP nekā citas bloka zemes. Tas tā ir, bet diemžēl nauda aiziet neproduktīvos virzienos, tostarp nauda seko skolēnam ir viens no šiem iemesliem.

Visu interviju lasiet 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No nākamā gadā plānots paaugstināt IIN likmi, minimālo algu un neapliekamo minimumu

LETA,06.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") paspārnē varētu veidot Hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības fondu, 22.augustā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns (NA) un komisijas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie").

Šādu risinājumu raidījuma diskusijā piedāvāja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore Līga Leitāne, norādot, ka gadījumā, ja mājsaimniecība zaudēs īpašumu, tad valsts zaudēs iedzīvotājus. Attiecīgi šāds fonds dotu garantiju, ka, kredītņēmējs pakāpeniski maksājot, tomēr varētu saglabāt savā īpašumā vienīgo mājokli.

Fonda darbības mērķis būtu nepiedzīvot situācijas, ka kredītņēmēji augsto kredīta maksājumu dēļ sāk zaudēt savus vienīgos mājokļus. Šāds fonds varētu pārņemt no komercbankām problemātiskos aizdevumus, vienoties ar aizņēmēju par kredīta atmaksas termiņiem, tādējādi saglabājot īpašumu.

Šuvajeva ieskatā šāds fonds būtu atbalstāms, jo, viņaprāt, "Altum" šī ir neizmantota iespēja. Tāpat Šuvajevs uzskata, ka "Altum" varētu pārveidot par nacionālu banku, kas varētu veicināt konkurenci banku sektorā ar kreditēšanu, jo jau patlaban 80% hipotekāro kredītu ir izsniegti ar "Altum" garantiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs trešais (32%) Latvijas iedzīvotājs vēlas strādāt attālināti, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" #paliecmājās iedzīvotāju pieredzes pētījums.

Vislielākie attālinātās strādāšanas piekritēji ir tie, kuri šajā krīzes laikā jau strādāja attālināti (62%). Tie ir jaunākās un vidējās paaudzes cilvēki (18 – 39 gadus veci) ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, ar augstāko izglītību, vadītāji (40%), kvalificēti speciālisti (38%) un pašnodarbinātās personas (51%).

Interesanti, ka pēc krīzes beigām strādāt attālināti vairāk vēlas Rīgā (39%) un Pierīgā (36%) dzīvojošie. Vidzemē vēlmi strādāt attālināti pauž 30% iedzīvotāji, Latgalē – 27%, Zemgalē – 25%, bet vismazāk Kurzemē – 24%.

"Šie rezultāti skaidri apliecina, ka strādāšana attālināti ir zināma privilēģija un pieejama ļoti konkrētu sociālo grupu pārstāvjiem. Varētu pat teikt – Latvijas vidusslānim. Tas liek izvērtēt ne tikai šo darbu specifiku un to kā pandēmijas apstākļi iespējams mainīs darba vides dinamiku, bet arī paturēt prātā visus tos darbus, kurus "attālināt" nav iespējams. Kā redzējām, tieši tās profesijas, kuru funkcija paredz klātesamību, ir bijušas sociāli svarīgākās krīzes laikā. Šim novērojumam vajadzētu rosināt vispārēju diskusiju par to, kuri darbi tiek augstāk novērtēti – gan morāli, gan monetāri," saka ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM informēs par vienošanos darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā

Db.lv, LETA,06.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien plkst.10.30 Finanšu ministrijā (FM) notiks preses konference par panākto vienošanos starp valdības koalīcijas un sociālajiem partneriem darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā, pavēstīja FM pārstāvji.

Preses konferencē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Saeimas deputāts, partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns informēs par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanas pamatprincipiem un atbalstīto scenāriju.

Ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" Ašeradens sacīja, ka no plānotajām izmaiņām darbaspēka nodokļos iegūs 97% strādājošo.

"Kopumā 97% Latvijas iedzīvotāju iegūs no šīs reformas - viņu ienākumi palielināsies," sacīja Ašeradens, tostarp atzīmējot, ka ir plānots palielināt minimālo algu, kā arī ir paredzēts noteikt fiksētu neapliekamo minimumu visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.

Kā pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Jautājums par graudu importa no Krievijas aizliegumu Latvijā ir aktualizēts jau ilgāku laiku, taču līdz šim valdošā koalīcija pieturējās pie pozīcijas, ka vajadzīgs visas Eiropas Savienības (ES) kopīgs lēmums un Latvijai vienai to pieņemt neesot prātīgi, jo tas būtu ierobežojums "tikai uz papīra", kuru iespējams viegli apiet caur citām ES valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) rosinājumu palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro līdz 1000 eiro, vienlaikus pie šī jautājuma darbs tiks turpināts.

''Progresīvo'' frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs Saeimas sēdē solīja, ka par šo jautājumu noteikti Saeimā tiks lemts. Patlaban jautājums jau tiek vērtēts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupā, pauda koalīcijas politiķis.

Gada ienākumu deklarācijas attaisnoto izdevumu slieksnis šobrīd ir 600 eiro, un tas nav pārskatīts kopš 2018.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā toreizējā nodokļu reforma. Kopš tā laika vidējā alga valstī ir pieaugusi par 65,98%, no 926 eiro 2017.gadā līdz 1537 eiro 2023.gadā.

NA rosināja izlīdzināt pieļaujamo attaisnoto izdevumu apjomu atbilstoši vidējās algas kāpumam un esošo 600 eiro vietā ļaut iesniegt attaisnotos izdevumus kopsummā līdz 1000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši jau pie valdības izveidošanas noteiktajam termiņam koalīcija risinājumus lielajām procentu likmēm hipotekāro kredītu ņēmējiem sola rast līdz gada beigām.

To pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz jautājumu par risinājumu hipotekāro kredītu ņēmējiem.

Premjerministre pauda, ka ar kredītbankām un Latvijas Banku tiks turpināts spriest par labāku piedāvājumu sagatavošanu pēc iespējas plašākam hipotekāro kredītu ņēmēju lokam. Piemēram, nesamērīgo lielo procentu likmju samazināšana kaut vai uz laiku fiziskām personām, atzīmēja politiķe.

Tiek meklēti arī citi alternatīvie risinājumu, tajā skaitā, lai atbalstītu ģimenes, sacīja premjerministre. Siliņa norādīja, ka turpina uzturēt dialogu ar kredītiestādēm, tāpat šonedēļ pie šiem jautājumiem strādās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās koalīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla likuma atcelšanu.

Pērn septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu iesnieguši deputāti Andris Šuvajevs (P), Mairita Lūse (P), Jana Simanovska (P), Atis Labucis (JV), Jānis Patmalnieks (JV), Raimonds Čudars (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Didzis Zemmers (ZZS).

Likumprojekta anotācijā minēts, ka 2022.gada 19.septembrī Saeima pieņēma likumu "Par Skultes LNG termināli" ar mērķi stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes LNG termināļa izveidi. Taču šobrīd situācija esot mainījusies, pauž likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie mētāšanās, nekonsekvences un nesaprotamu lēmumu pieņemšanas procesa Latvijas politikā kopumā ir jau pierasts. Tomēr pēdējo dienu Finanšu ministrijas manevri nodokļu politikas jomā pat mūs pārsteidza nesagatavotus. Proti, ministrs Arvils Ašeradens trīs dienas pirms lēmuma pieņemšanas pavēstīja, ka virknei produktu grupu nodokļu apjoma pieaugums nākamgad principā trīskāršosies. Tas nekas, ka visu budžeta izstrādes laiku diskusijās ar nozarēm, darba devējiem un ārvalstu investoriem tika panāktas vienošanās par pakāpenisku nodokļu likmju pieaugumu vidējā termiņā.

Šādās situācijās rodas vairāki jautājumi. Vai būtiskās izmaiņas finanšu ministra retorikā un priekšlikumu saturā ir izraisītas no kādas citas puses? Kas ir aiz šī lēmuma utt.? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums pietiek aplūkot priekšlikumus un vēstules, kas Saeimā saņemtas par 2024.gada budžeta likumprojektu. Un šeit mēs atrodam vēstuli, kurā ieteikts papildus līdzekļus meklēt akcīzes nodokļos. Šo vēstuli ir parakstījuši trīs kungi: Edmunds Jurēvcs, Andris Šuvajevs un Harijs Rokpelnis. Un, nerēķinoties ar ilgstošām iepriekšējām diskusijām, Finanšu ministrs atrod ieganstu pamatot savu nepārdomāto un nepamatoto priekšlikumu, kas būtiski izjauc līdzsvaru starp valsts, industrijas un patērētāju interesēm…

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas nosaka, ka sankcijām pakļautiem īpašumiem nedrīkstēs piemērot pašvaldību atlaides nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN).

Likumā noteikts, ka attiecīgie NĪN atvieglojumi netiek piemēroti NĪN maksātājam par tam piederošu nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā veikta aizlieguma atzīme saistībā ar pret to noteiktajām sankcijām.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis informēs attiecīgo pašvaldību par īpašumiem, kam noteikta šāda aizlieguma atzīme. Pārzinim nepieciešamā informācija būs jānosūta pašvaldībām līdz 15.janvārim.

Likums stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Kā ziņots, Finanšu ministrijas pārstāve iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skaidroja, ka šodien Saeimā pieņemtās izmaiņas tiesiski skaidrāk norādīs, ka attiecībā uz sankcijām pakļautajiem minētās atlaides nepiemēros. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andris Šuvajevs (P) līdzīgi norādīja, ka jau pašlaik pašvaldībām ir tiesības sankcijām pakļautiem īpašumiem nepiemērot attiecīgās atlaides, bet tagad Saeima to vēl skaidrāk nostiprinājusi likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Topošie arhitekti: koncertzāles novietne Elizabetes ielā nav optimāla

Db.lv,10.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei tādā apjomā, kā to iecerējusi Kultūras ministrija - tā Baltijas arhitektūras skolu un profesūras akadēmiskajā forumā secinājuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes topošie arhitekti un mācībspēki.

Pētījumā pārbaudīti trīs iespējamie attīstības scenāriji – izbūvēt koncertzāli, nojaucot esošo modernisma ēku, daļēji to saglabājot un saglabājot pilnībā. Telpiskā analīze rāda, ka šajā vietā nav iespējams izbūvēt koncertzāli atbilstoši pilnai telpu programmai, iegūstot kvalitatīvu publisko ārtelpu. Novietnē nepietiek vietas reprezentablam priekšlaukumam un palīgfunkcijām, piemēram, autostāvvietai u.c. Būs nepieciešams izcirst kokus Kronvalda parkā, ievērojami tiks palielināts ēkas būvapjoms, vēl vairāk tiks deformētas vēsturiskās vides telpiskās proporcijas, kas ir raksturīgas Rīgas vēsturiskajam centram. Netiks nodrošināta arī iespēja nākotnē paplašināt koncertzāles kompleksu bez tālākas parka apbūvēšanas, secināts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kas ieguva un kas zaudēja, slēdzot Rīgas ielas autosatiksmei

Lelde Petrāne,05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta pirmajā sestdienā, 7.martā, satiksmei tiks slēgts Ģertrūdes ielas posms – no Brīvības ielas līdz Čaka ielai. Izvērtējot līdzšinējos eksperimenta rezultātus ar Tērbatas ielu un Blaumaņa ielu secināts, ka tie vērtējami pozitīvi, bet vēl nav iespējams izvēlēties vienu konkrētu pilsētas ielu, kur šo ieceri īstenot ilgtermiņā.

"Pateicoties nevalstiskajām organizācijām, Blaumaņa iela izskatījās ļoti interesanta un radoša – daudz vairāk nekā Tērbatas iela, pat neskatoties uz sliktāku laiku. Tas nozīmē, ka mēs ejam uz priekšu un martā Ģertrūdes iela apmeklētājiem būs vēl interesantāka. Protams, joprojām ir lietas, kas ir jāuzlabo un mēs pie tā strādājam," komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Arī Blaumaņa ielas eksperimenta laikā apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veica aptaujas un satiksmes monitoringu. Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts norādīja, ka vērā ņemams ir fakts, ka vēl sliktākos laikapstākļos kā bija Tērbatas ielas eksperimenta laikā, cilvēki bija gatavi nākt uz Blaumaņa ielu un dienas sākumā cilvēku skaits bijis pat lielāks nekā Tērbatas ielā tajā pašā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru