Jau 2017. gadā var tikt ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un reinvestētās peļņas neaplikšana ar peļņas nodokli
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Viņš atzīst, ka atbildīgā komisija valdības iesniegtajos 2016. gada valsts budžeta paketi pavadošajos nodokļu likumu grozījumos veiks vairākus papildinājums un uzlabojumus, tomēr radikālas izmaiņas var izdarīt tikai Saeimas plenārsēdes balsojums.
Vai ir plānotas izmaiņas valdības iesniegtajos nodokļu likumu grozījumos?
Ir vairākas normas, kuras ir plānots ietvert, grozot nodokļu likumus. Proti, runa ir par grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa likumā. Pašlaik Finanšu ministrijā ir izstrādāti priekšlikumi grozījumiem šajā likumā, kas paredz no nākamā gada 1. aprīļa ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību datortehnikai, mobilajiem telefoniem, elektroniskajām precēm. Sākums bija atbildīgās komisijas tikšanās ar Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas uzņēmējiem, kas norādīja uz tām summām, kuras paliek neredzamas nodokļu administrācijai. Pēc tam bija saruna ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu par rīcības plānu un ieviešanas termiņu. Reversā PVN maksāšanas kārtības ieviešanai minētajām precēm nav nepieciešams arī iepriekšējs saskaņojums ar Eiropas Komisiju. Būs vēl priekšlikums par šādu pašu reverso PVN maksāšanas kārtību šķeldai, zariem, skaidām, par kuras ieviešanu bija vajadzīgs pozitīvs Eiropas Komisijas atzinums. Šo piedāvājumu rezultātā varbūt nebūs papildu naudas valsts budžetā, bet nebūs iespēju šo naudu izkrāpt. Par citām jomām, kurām varētu piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību, runas nav. Protams, vienmēr ir arī sīki tehniski precizējumi faktiski visos likumprojektos, un tādi noteikti būs arī šoreiz.
Diskusija būs arī par iedzīvotāju ienākuma nodokli nepaliekamo minimumu, ko valdība piedāvā palielināt par 10 eiro – no 75 eiro līdz 85 eiro mēnesī. Kā tā beigsies Saeimas līmenī ir grūti prognozēt. Ir alternatīva ideja – nepalielināt neapliekamo minimumu un saglabāt to pašreizējā apmērā, bet palielināt to par apgādībā esošu bērnu par 30 eiro. Tādējādi no pašreizējiem 165 eiro mēnesī tas pieaugtu līdz 195 eiro. Tomēr jārēķinās, ka šāds modelis ieguvumu rada tikai lielāku algu saņēmējiem, jo nodarbinātie ar nelielu samaksu un vairākiem bērniem jau pašlaik pilnībā nespēj izmantot šo atvieglojumu. Bija arī idejas lielāku neapliekamo minimumu noteikt par trešo un ceturto bērnu (apgādājamo), taču tur ir grūtības ar administrēšanu, jo, piemēram, piecām personām dažādās kombinācijās ir septiņi bērni un tad rodas jautājums, kurš tad ir kurš pēc skaita.
Kā vērtējat piedāvāto diferencētā neapliekamā minimuma ideju?
Uz nodokļu progresivitāti ir jāiet, līdzekļus vajag aizsardzībai, veselībai, izglītībai, kultūrai, pensijām un daudzām citām jomām. Ir skaidrs, ka virzāmies uz diferencēto uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, un diferencētais neapliekamais minimums, kam valdība paredzējusi pārejas periodu, ir sava veida viens no progresīvās ienākuma nodokļa sistēmas aizmetņiem. Visās civilizētās valstīs ir progresīvais diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Daudzās ES dalībvalstīs strādājošie ik gadu raksta ienākumu deklarāciju un attiecīgi saņem paredzēto valsts bonusu – pārmaksātā nodokļa veidolā.
Kāpēc tad diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmu nevar ieviest jau no 2016. gada?
Neredzu iespēju tik fundamentālu reformu veikt dažu mēnešu laikā ar tik nevienmērīgu iedzīvotāju ienākumu struktūru, kāda ir Latvijā. Lielo algu un līdz ar to progresīvā nodokļa augstāko likmju izmantotāji – lielo algu saņēmēji ir Rīgā un Pierīgā. Piemēram, Ludzā neviena šāda nodokļu maksātāja nav un arī pašvaldībai, kas ir 80% iedzīvotāju ienākuma nodokļa saņēmējs, nekāda labuma nebūs. Tas nozīmē – lai šādu diferencētā nodokļa sistēmu ieviestu, vispirms ir jāpārstrādā pašvaldību ieņēmumu un izlīdzināšanas fonda kritēriji. To dažu mēnešu laikā līdz gada nogalei izdarīt ir nereāli, vēl jo vairāk, ja šogad jau ir pieņemts jauns pašvaldību izlīdzināšanas likums, kurš vēl nav sācis darboties. Ceru, ka progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks ieviests no 2017. gada, kaut arī ar zināmu pārejas periodu. Visticamāk, nāksies pārrēķināt proporcijas par šī nodokļa sadali starp valsts un pašvaldību budžetu, kas nav iespējams bez diskusijām gan ar pašvaldībām, gan ar valdību veidojošajām partijām. Pašvaldības no šādām izmaiņām nedrīkst būt cietējas, taču arī ne pārmērīgas ieguvējas. Nākamā gada budžeta sagatavošanu sākām ar teju 100 milj. eiro bedri fiskālajā telpā un vairāk nekā 40 milj. eiro no šīs bedres tiek aizbērta ar solidaritātes nodokli lielo algu saņēmējiem, kuri nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par algu, kas pārsniedz 48 tūkstošus eiro gadā.
Visu interviju Fundamentālas pārmaiņas var notikt 2017. gadā lasiet 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.