Jaunākais izdevums

Jau 2017. gadā var tikt ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un reinvestētās peļņas neaplikšana ar peļņas nodokli

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Viņš atzīst, ka atbildīgā komisija valdības iesniegtajos 2016. gada valsts budžeta paketi pavadošajos nodokļu likumu grozījumos veiks vairākus papildinājums un uzlabojumus, tomēr radikālas izmaiņas var izdarīt tikai Saeimas plenārsēdes balsojums.

Vai ir plānotas izmaiņas valdības iesniegtajos nodokļu likumu grozījumos?

Ir vairākas normas, kuras ir plānots ietvert, grozot nodokļu likumus. Proti, runa ir par grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa likumā. Pašlaik Finanšu ministrijā ir izstrādāti priekšlikumi grozījumiem šajā likumā, kas paredz no nākamā gada 1. aprīļa ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību datortehnikai, mobilajiem telefoniem, elektroniskajām precēm. Sākums bija atbildīgās komisijas tikšanās ar Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas uzņēmējiem, kas norādīja uz tām summām, kuras paliek neredzamas nodokļu administrācijai. Pēc tam bija saruna ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu par rīcības plānu un ieviešanas termiņu. Reversā PVN maksāšanas kārtības ieviešanai minētajām precēm nav nepieciešams arī iepriekšējs saskaņojums ar Eiropas Komisiju. Būs vēl priekšlikums par šādu pašu reverso PVN maksāšanas kārtību šķeldai, zariem, skaidām, par kuras ieviešanu bija vajadzīgs pozitīvs Eiropas Komisijas atzinums. Šo piedāvājumu rezultātā varbūt nebūs papildu naudas valsts budžetā, bet nebūs iespēju šo naudu izkrāpt. Par citām jomām, kurām varētu piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību, runas nav. Protams, vienmēr ir arī sīki tehniski precizējumi faktiski visos likumprojektos, un tādi noteikti būs arī šoreiz.

Diskusija būs arī par iedzīvotāju ienākuma nodokli nepaliekamo minimumu, ko valdība piedāvā palielināt par 10 eiro – no 75 eiro līdz 85 eiro mēnesī. Kā tā beigsies Saeimas līmenī ir grūti prognozēt. Ir alternatīva ideja – nepalielināt neapliekamo minimumu un saglabāt to pašreizējā apmērā, bet palielināt to par apgādībā esošu bērnu par 30 eiro. Tādējādi no pašreizējiem 165 eiro mēnesī tas pieaugtu līdz 195 eiro. Tomēr jārēķinās, ka šāds modelis ieguvumu rada tikai lielāku algu saņēmējiem, jo nodarbinātie ar nelielu samaksu un vairākiem bērniem jau pašlaik pilnībā nespēj izmantot šo atvieglojumu. Bija arī idejas lielāku neapliekamo minimumu noteikt par trešo un ceturto bērnu (apgādājamo), taču tur ir grūtības ar administrēšanu, jo, piemēram, piecām personām dažādās kombinācijās ir septiņi bērni un tad rodas jautājums, kurš tad ir kurš pēc skaita.

Kā vērtējat piedāvāto diferencētā neapliekamā minimuma ideju?

Uz nodokļu progresivitāti ir jāiet, līdzekļus vajag aizsardzībai, veselībai, izglītībai, kultūrai, pensijām un daudzām citām jomām. Ir skaidrs, ka virzāmies uz diferencēto uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, un diferencētais neapliekamais minimums, kam valdība paredzējusi pārejas periodu, ir sava veida viens no progresīvās ienākuma nodokļa sistēmas aizmetņiem. Visās civilizētās valstīs ir progresīvais diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Daudzās ES dalībvalstīs strādājošie ik gadu raksta ienākumu deklarāciju un attiecīgi saņem paredzēto valsts bonusu – pārmaksātā nodokļa veidolā.

Kāpēc tad diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmu nevar ieviest jau no 2016. gada?

Neredzu iespēju tik fundamentālu reformu veikt dažu mēnešu laikā ar tik nevienmērīgu iedzīvotāju ienākumu struktūru, kāda ir Latvijā. Lielo algu un līdz ar to progresīvā nodokļa augstāko likmju izmantotāji – lielo algu saņēmēji ir Rīgā un Pierīgā. Piemēram, Ludzā neviena šāda nodokļu maksātāja nav un arī pašvaldībai, kas ir 80% iedzīvotāju ienākuma nodokļa saņēmējs, nekāda labuma nebūs. Tas nozīmē – lai šādu diferencētā nodokļa sistēmu ieviestu, vispirms ir jāpārstrādā pašvaldību ieņēmumu un izlīdzināšanas fonda kritēriji. To dažu mēnešu laikā līdz gada nogalei izdarīt ir nereāli, vēl jo vairāk, ja šogad jau ir pieņemts jauns pašvaldību izlīdzināšanas likums, kurš vēl nav sācis darboties. Ceru, ka progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks ieviests no 2017. gada, kaut arī ar zināmu pārejas periodu. Visticamāk, nāksies pārrēķināt proporcijas par šī nodokļa sadali starp valsts un pašvaldību budžetu, kas nav iespējams bez diskusijām gan ar pašvaldībām, gan ar valdību veidojošajām partijām. Pašvaldības no šādām izmaiņām nedrīkst būt cietējas, taču arī ne pārmērīgas ieguvējas. Nākamā gada budžeta sagatavošanu sākām ar teju 100 milj. eiro bedri fiskālajā telpā un vairāk nekā 40 milj. eiro no šīs bedres tiek aizbērta ar solidaritātes nodokli lielo algu saņēmējiem, kuri nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par algu, kas pārsniedz 48 tūkstošus eiro gadā.

Visu interviju Fundamentālas pārmaiņas var notikt 2017. gadā lasiet 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,08 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2016. gada decembrī.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā, kur tā ir palielinājusies par 700%, un Baltkrievijā - par 329%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Kirgizstānā - par 36%, un Kazahstānā - par 32%. 2017. gada decembrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi decembrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 2 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2016. gada decembrī. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada decembrī bija 0.4 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā šajā periodā 2016. gadā. SIA «Silvanols» 2017. gada decembrī realizēja produkciju deviņās Eiropas valstīs, ar «Olainfarm» starpniecību arī Baltkrievijā, Krievijā, Azerbaidžānā un Kosovā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 0.8 miljonus eiro, kas ir par 26% mazāk nekā 2016. gada decembrī, produkti tika realizēti 21 valstī trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS «Olainfarm» lielākie noieta tirgi - Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija

Žanete Hāka,15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada oktobra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,51 miljonu eiro, kas ir par 7% mazāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Polijā, kur tā ir palielinājusies par 623%, un Moldovā - par 180%. 2017. gada oktobrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Tadžikistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi oktobrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada oktobrī veidoja 2,02 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā šajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada oktobrī bija 0,40 miljoni eiro, kas ir par 25% mazāk nekā šajā periodā pērn. SIA «Silvanols» 2017. gada oktobrī realizēja produkciju sešās Eiropas valstīs. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada oktobrī veidoja 0,62 miljonus eiro, kas ir par 29% mazāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 15 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm šogad plāno konsolidēto apgrozījumu 127 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness,18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācija februārī par 3% mazāka nekā pirms gada

Žanete Hāka,15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Gruzijā, kur tā palielinājusies par 35% un Krievijā, kur tā palielinājusies par 23%, savukārt lielākais realizācijas samazinājums vērojams Ukrainā, kur tā samazinājās par 33% un Lietuvā, kur tā samazinājās par 30%. 2017.gada februārī veiktas būtiskas piegādes arī uz Bulgāriju, Moldovu un Vāciju. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada februārī veidoja 1,68 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk kā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada februārī bija 0,57 miljoni eiro, kas ir par 21% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada februārī realizēja produktus sešās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm palīdzību arī Baltkrievijā. SIA Tonus Elast realizācija šajā laika posmā sasniedza 0.77 miljonus eiro un tā tika veikta 17 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,0 procentpunktu.

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 3. ceturksnī valstī bija 84,1 tūkstotis bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,9 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,6 %). 2017. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,2 %, bet Lietuvā – 6,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gazele: Trijos gados auguši pieckārt

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle,11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro; nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro

LETA,31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministru kabinets šodien izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam un 62,2 miljona eiro apmērā 2018.gadam.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017.gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā vadīt sava uzņēmuma pārmaiņas, veidojot sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem?

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs,17.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņas ir ne tikai neizbēgamas – tās ir nepārtrauktas gan personīgajā dzīvē, piemēram, pievēršoties sportam vai izvirzot jaunus mērķus, gan uzņēmējdarbībā, kur mūsdienās pārmaiņas bieži vien ir saistītas ar digitalizāciju.

Nereti, jo īpaši uzņēmējdarbībā, pārmaiņas ir process, no kā ir praktiski neiespējami izvairīties. Tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji ar lieliem plāniem, kas sola lieliskus rezultātus, tomēr tie nereti darbojas gandrīz kā uzņēmuma specvienība, kas ievieš virkni izmaiņu un tad vienkārši izzūd. Labākajā gadījumā tā sasniedz kādu konkrētu mērķi, taču nereti šāds formāts ir neveiksmīgs – nav pietiekamas sadarbības un komunikācijas, lai nodrošinātu pozitīvas pārmaiņas ilgtermiņā.

Daudzu nozaru uzņēmumu vadītāji uzsver, ka nevēlas, lai pārmaiņu process viņiem tiktu atņemts – viņi vēlas diskusijas, viedokļu uzklausīšanu un profesionālas attiecības, kas vairāk līdzinās sadarbībai. Tieši tādēļ mēs uzņēmumā Emergn par prioritāti uzskatām izprast klienta organizācijas pamatus un izstrādāt atbilstošu pārmaiņu plānu, nodrošinot, ka uzņēmums kļūst strukturētāks un efektīvāks visos tā līmeņos. Un pats svarīgākais – mēs palīdzēsim ieviest izmaiņas līdz brīdim, kad uzņēmumam Emergn iesaiste vairs tiešām nebūs nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā ēdināšanas nozares līderi?

Zane Atlāce - Bistere,23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

HES un vēja elektrostacijās pērn saražots par 70,5% vairāk elektroenerģijas

Laura Mazbērziņa,20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

FOTO, VIDEO: Polija ar savu Expo paviljonu atgādina par Otrā pasaules kara vēsturi

Dienas Bizness,19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktu, bet gada laikā – par 0,6 procentpunktiem.

2017. gada 2. ceturksnī 86,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 7,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,4 %) par 1,1 procentpunktu pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,3 %). 2017. gada 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,0 %).

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 2. ceturksnī par 0,7 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Tas samazinājies no 40,3 % 2016. gada 2. ceturksnī līdz 39,6 % 2017. gada 2. ceturksnī. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 4,0 tūkstošiem un 2017. gada 2. ceturksnī tas bija 34,0 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK: Patvēruma meklētāju ierašanās varētu nelielā mērā pozitīvi ietekmēt Eiropas tautsaimniecību

Žanete Hāka,05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 28. februārī, akciju sabiedrības «Grindeks» «Nasdaq Riga» iesniegtie 2017. gada nerevidētie konsolidētie finanšu pārskati liecina, ka koncerna apgrozījums 2017. gadā bija 132,4 milj. eiro, kas ir par 27 milj. eiro vai par 26% vairāk nekā 2016. gadā.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2017. gadā bija 10,3 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājusies par 0,8 milj. eiro vai 8%. Bruto peļņas rentabilitāte 2017. gadā bija 57%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 8%. 2017. gadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 77 pasaules valstīm kopumā par 122,4 milj. eiro, kas ir par 27,2 milj. eiro vai par 28% vairāk nekā 2016. gadā.

Pārskata perioda beigās debitoru parādu apjoms veidoja 63,7 milj. eiro, kas ir par 22,4 milj. eiro vairāk nekā kreditoru apjoms, kas veidoja 41,3 milj. eiro. Apgrozāmo līdzekļu apjoms pārskata perioda beigās bija 92,2 milj. eiro, kas par 67,1 milj. eiro pārsniedza īstermiņa kreditoru apjomu, kas bija 25,1 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācija palielinājusies par 28%

Žanete Hāka,15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada aprīļa rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 11,28 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē, kur tā ir palielinājusies par 6642%, Kazahstānā - par 159%, Polijā - par 143%, Krievijā - par 58%, un Lietuvā - par 49%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Itālijā - par 43%. AS “Olainfarm” koncerna lielākie noieta tirgi aprīlī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 1,66 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 66 aptiekas. Savukārt SIA “Silvanols” apgrozījums 2017. gada aprīlī bija 0,48 miljoni eiro, kas ir par 23% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA „Silvanols” 2017. gada aprīlī produkciju realizēja sešās Eiropas valstīs, ar AS “Olainfarm” palīdzību arī Azerbaidžānā, Krievijā, Baltkrievijā un Armēnijā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast” realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 0,65 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī oficiālā Latvijas Expo paviljona atklāšana notika Kazahstānas galvaspilsētā Astanā 10. jūnijā, šodien klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar mūsu valsts paviljonu virtuālajā vidē un vērot tiešraidi no notikuma vietas.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Svinīgajā pasākumā piedalījās LTRK valdes priekšsēdētājs un Astana Expo 2017 komisārs Jānis Endziņš, kurš tikko atgriezies no Kazahstānas, VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, arhitekte Agnese Lāce, IT uzņēmuma Squalio pārstāvis Mareks Gruškevics, kā arī tiešajā translācijā no Astanas klātesošos uzrunāja Latvijas paviljona direktors Ansis Egle.

Pasākumā bija iespēja uzzināt par pirmo tematisko jeb izglītības nedēļu, kā arī virtuālā tūrē izstaigāt Latvijas paviljonu, sajūtot klātbūtnes efektu caur 3D brillēm. Tāpat notika arī Expo 2017 mājas lapas www.expolatvia.com prezentācija un tika stāstīts par iespējām uzņēmējiem dibināt kontaktus ar Kazahstānas un citu valstu uzņēmējiem attālināti, izmantojot iespēju nofilmēties un pārstāvēt sevi, savu uzņēmumu un valsti digitālā formā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska,25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru