Uzņēmēju piedāvātie priekšlikumi nodokļu ieņēmumu palielināšanai tiek ignorēti,bet dotie solījumi netiek pildīti
Intervijā DB saka LTRK viceprezidente, SIA CBB Konsultāciju birojs valdes locekle Lienīte Caune, tāpēc LTRK ir nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai un gatava pieprasīt finanšu ministra Jāņa Reira demisiju.
Kā vērtējat 2016. gada valsts budžeta sastādīšanu un ar to saistīto nodokļu normatīvu piedāvātās izmaiņas?
Tā kā ne pirmo gadu sekoju līdzi valsts budžeta veidošanas gaitai un tam pakārtotajiem normatīvo aktu grozījumiem, tad jāsecina, ka šis principiāli atšķiras no visiem iepriekšējiem. Proti, ir notikusi principiāla filozofijas maiņa ne tikai Finanšu ministrijā, bet arī visā Ministru kabinetā. Nākamā gada valsts budžeta sastādīšana pierāda, ka ēnu ekonomika mūsu valstī ir uzvarējusi, jo tā ir pārāk liela un tās «administrēšana» – pārlieku dārga. Tieši tāpēc labāk izvēlēties uzlikt papildu nodokļu maksājumus tiem uzņēmumiem, kam ir sakārtots bizness, kuri godīgi izturējušies pret savu valsti – uzrādījuši lielas algas un maksājuši atbilstošus nodokļus, kaut arī varēja to nedarīt.
Un tagad viņus Finanšu ministrija un valdība kopumā vēlas par to sodīt, uzliekot maksāt tā dēvēto solidaritātes nodokli tiem, kuru alga lielāka par 4000 eiro mēnesī. Finanšu ministrija spēlē uz maza ienākuma saņēmēju (potenciālo vēlētāju) jūtām, ka tādējādi papildu naudu iegūs tieši no turīgākajiem iedzīvotājiem, tomēr nepasaka, ka šāds risinājums būtībā palielinās to pašu uzņēmumu izmaksas un ne vienā vien gadījumā šo labi algoto speciālistu – vadītāju – sadaļa tiks «pārcelta» uz to pašu Igauniju vai Lietuvu. Rezultātā valsts nesaņems pat to, ko no šī personu loka saņem pašlaik.
Nevaru piekrist arī apgalvojumiem, ka solidaritātes nodoklis ir sava veida IIN progresivitātes elements, jo tā kopējā likme pārsniedz 57%. Gribētu zināt, cik daudz tad Eiropā ir valstu, kurās augstākā progresīvā IIN likme ir 57%, turklāt par ienākumiem, kuri mēnesī pārsniedz 4000 eiro. Kurā valstī ir tik liela – 34,09% – solidaritātes nodokļa likme? Kāda tad ir tā fiskālā bedre, kura valdībai jāaizber, ja IKP aug, ja nodarbinātība un vidējā darba samaksa aug?
Eiropas izpratnē Finanšu ministrijas piedāvātais modelis ar diferencētu neapliekamo minimumu, kur tas vairs netiek piemērots no 1100 eiro mēnesī nākamgad un no 1500 eiro 2020. gadā, kā arī 57% likme algām virs 4000 eiro, nav uzskatāms par diferencētu IIN sistēmu. Faktiski Latvijā piedāvā «strādāt» ar mazo algu un arī ar lielu algu saņēmējiem. Bet kas notiek nosacīti pa vidu starp šiem sliekšņiem? Šādā veidolā nevienā valstī nedarbojas progresīvā ienākumu nodokļa sistēma, un arī Latvijā pašlaik tādas nav. Ja to vēlas, tā ir jābūvē no jauna. Progresīvais nodoklis tiek veidots pēc principa: katra nākamā – augstāka – nodokļa likme tiek likta ar nosacījumu, šajā kategorijā esošajiem neatņemt tik daudz, ka tie automātiski nonāktu ievērojami mazāku algu saņemēju kategorijā pēc saņemtās algas «uz rokas», bet gan tik, cik tie objektīvi var samaksāt.
Šobrīd ir situācija, ka vainīgi tie, kuri legāli maksā lielas algas, un piedāvātais risinājums ir ļoti kreiss, jo piedāvā papildu naudu paņemt no turīgajiem. Tomēr realitāte būs skaudra, un šis signāls liecina – Latvijā labi atalgotas darba vietas nav vajadzīgas. Pārsteidzošākais, ka šos argumentus nedzird ne Finanšu ministrijā, ne valdībā kopumā – vien ar dažiem izņēmumiem.
Tā vien šķiet, ka notiek mēģinājums kapitālismu Latvijā aizstāt ar sociālismu, bet tas nedarbosies, jo privātuzņēmēji savu biznesu ir veidojuši, lai nopelnītu, nevis, lai visus ienākumus novirzītu labdarībai. Nevar arī saprast, ko valsts īsti vēlas – lielo biznesu «nosēdināt» līdz vidējam vai arī atļaut tikai mazo biznesu, kaut gan lēmumi attiecībā par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem liecina, ka valdība arī to nevēlas. Būtu labi, ja vispirms būtu uzrakstīta stratēģija – kurp tad īsti šie politiķi valsti ved, tad tiktu radīti atbilstoši instrumenti, tostarp arī nodokļu jomā. Tiktu noteikts, kādi uzņēmumi – lieli, mazi vai tikai vidēji – un kurās nozarēs būs vajadzīgi, kuri tiks atbalstīti un kuri – nīcināti.
Visu interviju Ēnu ekonomika mūsu valstī ir uzvarējusi lasiet 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness.
