Aprīļa beigās Teherānā notiek Starptautiskais Fadžras filmu festivāls, kura konkursa programmā iekļauta Lailas Pakalniņas spēlfilma Ausma. Pirmo reizi filma tiks demonstrēta cenzētā veidā.

Fadžras festivāls ir lielākais filmu festivāls Irānā, tas notiek jau 34. reizi. Savulaik tajā demonstrētas arī citas Lailas Pakalniņas filmas, viņai pašai gan klāt neesot. Šoreiz režisore saņēmusi uzaicinājumu apmeklēt festivālu arī klātienē.

Liels bijis režisores izbrīns, kad ar viņu sazinājās festivāla pārstāvji, ļoti atvainojoties, tomēr lūdzot atļaut izgriezt dažas filmas epizodes, kas Irānas sabiedrībā tiktu uzskatītas par nepiedienīgām. Irānā joprojām darbojas Filmu Izvērtēšanas birojs, kas nosaka, kādas filmas drīkst un kādas nedrīkst demonstrēt šajā valstī. Nepakļaušanās šīs varas iestādes prasībām nozīmētu to, ka festivāls būtu spiests izņemt filmu Ausma no programmas.

Irāna jau daudzus gadus ir bijusi mana sapņu zeme un pēc dažiem nostāstiem iekļuva manā ātro vēlmju listē. Irāna ir viegli sasniedzama no mūsu valsts, pietiekami eksotiska un patiešām droša zeme ceļošanai. Arī divām ceļotājām no Latvijas.

Kāpēc turp doties?

Welcome to Iran – tas ir teikums, kuru mēs dzirdējām visbiežāk, arī no irāņiem, kuriem tas ir vienīgais zināmais teikums angļu valodā.

Persija, kuras teritorijā tagad atrodas Irāna, ir viena no senākajām valstīm pasaulē, tāpēc tā noteikti ir īsta paradīze vēstures mīļotājiem. Arī paši persieši apzinās un ir lepni, ka viņiem ir sena un kultūras bagāta valsts.

Irāna ir valsts, kuru ir vērts apmeklēt pašu persiešu dēļ – fantastiski atvērti, viesmīlīgi un neuzbāzīgi. Arī slavenā austrumu tirgošanās te notiek gaumīgi.

Visbeidzot, tā noteikti ir valsts, kurā var sajust arī musulmanismu, valsts saucas Irānas Islāma Republika. Lielākoties irāņi nav priecīgi, ka šariata likumi tik ļoti valda pār ikdienu. Gribētu uzsvērt musulmanisma pozitīvo pusi: fantastiskās mošejas, sievietes, kas izskatās sievišķīgi un cēli jebkurā situācijā. Mana ceļabiedre Kristīne teica, ka sievietēm ir vērts doties uz Irānu, lai iemācītos sievišķību.

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.

Irāna svētdien paziņoja, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko noteic tās 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām.

Valsts televīzija ziņoja, ka Irāna neievēros ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu, bagātināšanas jaudu, bagātināšanas līmeni, kā arī bez ierobežojumiem veiks kodolpētījumus.

"Irāna turpinās kodolbagātināšanu bez ierobežojumiem un pamatojoties uz tās tehniskajām vajadzībām," teikts televīzijā nolasītajā paziņojumā.

Jaunais paziņojums par atkāpšanos no kodolvienošanās bija gaidāms šajā nedēļas nogalē, un nav zināms, cik lielā mērā tā saturu ietekmējusi attiecību saasināšanās ar Vašingtou pēc piektdien notikušā ASV raķešu trieciena, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani.

Atbildot uz to, ka ASV 2018.gadā izstājās no kodolvienošanās un atjaunoja sankcijas pet Irānu, Teherāna pakāpeniski ir atkāpusies no vienošanās nosacījumiem, tostarp attiecībā uz urāna bagātināšanas līmeni, bagātinātā urāna krājumiem, to, kāda modeļa centrifūgas tā izmanto urāna bagātināšanai, kā arī to, kur notiek urāna bagātināšana.

Irāna nenodos ASV "melnās kastes" no Ukrainas pasažieru lidmašīnas, kuras katastrofā pie Teherānas trešdien gāja bojā 176 cilvēki.

"Mēs neatdosim "melnās kastes" ražotājiem ["Boeing"] un amerikāņiem," Irānas Civilās aviācijas organizācijas vadītāja Ali Abedzades sacīto citēja ziņu aģentūra "Mehr".

Abedzade paziņoja, ka vēl nav skaidrs, uz kuru valsti "melnās kastes" tiks sūtītas analizēšanai.

Irānas attiecībās ar ASV pašlaik valda īpaši liels saspīlējums.

Neilgi pēc aviokatastrofas Irāna paziņoja, ka atrastas avarējušā lidaparāta "Boeing 737" abas "melnās kastes", kas ieraksta lidojuma datus un sarunas pilotu kabīnē un ir būtiski svarīgas avārijas cēloņu noskaidrošanai.

Abedzade sacīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem aviācijas noteikumiem valstij, kurā aviokatastrofa ir notikusi, ir tiesības veikt tās izmeklēšanu.

Irāna iepriekšējās dienas vakarā izšāvusi uz Izraēlu 200 raķetes, trešdien pavēstījusi teokrātiskā režīma kontrolētā valsts televīzija.

Tikmēr Izraēla iepriekš ziņoja, ka Irāna izšāvusi aptuveni 180 raķetes, no kurām lielākā daļa tikusi pārtverta.

Izraēlas mediķi ziņo, ka apšaudē divi cilvēki guvuši vieglus šķembu ievainojumus.

Irāna apgalvo, ka vakar pirmo reizi izšāvusi uz Izraēlu arī hiperskaņas raķetes. Irānas Revolucionārā gvarde ziņoja, ka raķešu trieciens bija vērsts pret trim militārajām bāzēm Telavivas apkaimē un citām bāzēm. Revolucionārā gvarde arī apgalvoja, ka 90% raķešu trāpījuši mērķiem.

2023.gada jūnijā Irāna paziņoja, ka tās arsenālā ir vidēja darbības rādiusa ballistiskā hiperskaņas raķete, kas skaņas ātrumu pārsniedz līdz 15 reizēm.

Atšķirībā no parastajām ballistiskajām raķetēm hiperskaņas raķetes lido pa trajektoriju zemu atmosfērā, kas ļauj tām sasniegt mērķi ātrāk un ar mazāku iespējamību, ka tās pārtvers modernā pretgaisa aizsardzība.

Dzīves ritmam kļūstot straujākam, mūsdienās cilvēku dzīvē ir daudz vairāk brīžu, kad nevar darīt neko citu kā vien klausīties mūziku vai audiogrāmatas.

Irānas lielākā audiogrāmatu uzņēmuma Navaar līdzdibinātājs Hamids Asadi (Hamid Asadi) radīja kompāniju laikā, kad sabiedrība grāmatas nelasīja. Divarpus gadu laikā uzņēmums izaudzis līdz 40 darbiniekiem un audiogrāmatas klausās 610 tūkstoši cilvēku, bet trīs gadu laikā uzņēmums vēlas sasniegt miljons lietotāju atzīmi. Vairāk par startup vidi Irānā, audiogrāmatām un to, vai tās aizstās papīra grāmatas, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kāpēc audiogrāmatas tagad ir tik populāras?

Es teiktu, ka audiogrāmatas nav labs apzīmējums šim produktam. Jā, audiogrāmatas ir bāzētas uz grāmatām, bet filmu, kas bāzēta uz grāmatas sižetu, taču nesauc par grāmatfilmu. Tā ir filma. Audiogrāmata kā medijs ir runātā vārda produkts, ko lietot tādās dzīves situācijās, kad nevari darīt neko citu – varbūt vienīgi vēl klausīties mūziku.

Saūda Arābija trešdien nodemonstrējusi atliekas no droniem un vadāmajām raķetēm, kas tika izmantotas uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem, apgalvojot, ka pierādījumi norāda uz Irānu.

Saūda Arābija paziņoja, ka sestdien notikušajos uzbrukumos izmantoti kopumā 25 droni un raķetes. Saūda Arābijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka uzbrukuma vietās atrastas irāņu bezpilota lidaparāti «Delta Wing» un vadāmās raķetes «Ya Ali».

«Uzbrukumi tika veikti no ziemeļiem, un tos neapšaubāmi sarīkoja Irāna,» preses konferencē paziņoja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka pierādījumi to apstiprina.

Atbildību par šiem dronu triecieniem uzņēmušies Jemenas šīītu hutiešu nemiernieki, taču ASV uzskata, ka hutiešiem nav pa spēkam pašiem veikt šāda mēroga uzbrukumus un patiesā atbildīgā ir Irāna. Arī Saūda Arābija uzskata, ka uzbrukumos izmantotie droni nevarēja atlidot no Jemenas un hutieši piesedz Irānu.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Irāna ir palielinājusi savus bagātinātā urāna krājumus vairāk nekā 18 reizes, salīdzinot ar 2015.gada kodolvienošanās noteikto limitu, paziņojusi ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).

IAEA jaunākajā ziņojumā par Irānas kodolprogrammu aplēsts, ka 2022.gada 15.maijā Irānas bagātinātā urāna krājumi sasniedza 3809,3 kilogramus.

Saskaņā ar vienošanos, ko Teherāna 2015.gadā noslēdza ar pasaules lielvarām, tās bagātinātā urāna krājumi konkrētā maisījuma formā nedrīkst pārsniegt 300 kilogramus, kas atbilst 202,8 kilogramiem tīra urāna.

Ziņojumā arī norādīts, ka Irāna turpina bagātināt urānu līdz līmeņiem, kas krietni pārsniedz 3,67% atzīmi, kas noteikta 2015.gada kodolpaktā.

IAEA uzskata, ka Irānas rīcībā ir 238,4 kilogrami līdz 20% līmenim bagātināts urāns, kas ir par 56,3 kilogramiem vairāk, nekā tika aplēsts iepriekšējā ziņojumā martā.

ASV prezidents Donalds Tramps draudējis ar bargām sankcijām pret Irāku pēc tam, kad tās parlaments aicināja ASV karaspēku pamest valsti, ziņo BBC.

"Mums tur ir ļoti dārga gaisa spēku bāze. Tās uzbūvēšana prasīja miljardiem dolāru. Mēs nekur nebrauksim, ja vien viņi mums to neatmaksās," viņš sacījis žurnālistiem.

Kā vēstīts, Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani, kurš pagājušās nedēļas piektdienā gāja bojā raķešu uzbrukumā Bagdādes lidostai, tika nogalināts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa norādījuma. Starp nogalinātajiem ir arī Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Irāna solījusi atriebties par K. Soleimani nogalināšanu, savukārt ASV akcentē, ka nogalinājušas teroristu. K. Soleimani pēctecis solījis izraidīt ASV no Tuvajiem Austrumiem.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pirmdien nosodīja Irānas sākto urāna bagātināšanu līdz 20% līmenim, nosaucot to par "nukleāru izspiešanu".

"Irānas urāna bagātināšana līdz 20% līmenim Fardo ir skaidrs mēģinājums palielināt savu nukleārās izspiešanas kampaņu, mēģinājums, kas turpinās būt neveiksmīgs," paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretāre.

"Mēs esam pārliecināti, ka Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) novēros un ziņos par jebkurām jaunām Irānas nukleārām aktivitātēm," sacīja Valsts departamenta preses sekretāre.

IAEA apstiprināja, ka Irāna ir sākusi urāna bagātināšanu līdz 20% līmenim Fardo pazemes kodolobjektā uz dienvidiem no Teherānas, krietni pārsniedzot 3,67% atzīmi, kas noteikta 2015.gada kodolpaktā.

2015.gada kodolpakts paredz, ka Irāna ierobežos savu kodolprogrammu un bagātinās urānu līdz zemam līmenim, kas ir derīgs vienīgi civiliem mērķiem, apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Kodolieročiem vajadzīgs līdz 90% līmenim bagātināts urāns.

2016. gadā viena no nedaudzajām pasaules ekonomikas izaugsmes cerībām saistās ar tikko no Rietumvalstu sankcijām izkļuvušo Irānu

Pēc sankciju atcelšanas pret Irānu daudzu pasaules uzņēmēju prātos jau ir iešķindējies potenciālās peļņas zvaniņš. Kā nekā 80 miljonu iedzīvotāju ekonomika (salīdzināma ar Vāciju Eiropā) un naftas ieguves lielvalsts šķiet kārdinošs kumoss no vairākiem viedokļiem.

Piemēram, avioindustrijai. Irāna ar plašu žestu jau paguvusi pasūtīt 114 Airbus ražotās lidmašīnas.

Irāna ir ļoti atraktīvs tūrisma galamērķis. Būtu par ko padomāt arī valstij, kas sevi kādreiz centās pozicionēt kā Ziemeļeiropas aviācijas tranzītmezglu. Apkopojot informāciju, ko par šīs valsts perspektīvām teikušas vairāku nozaru asociācijas Eiropā, redzams, ka šis tirgus ļoti interesants šķiet gan mašīnbūves industrijai, gan arī loģistiķiem. Un kur tad vēl pārtikas ražotāji un lauksaimnieki! Šī ir laba iespēja alternatīvo tirgu meklējumos pievērst savu skatienu arī šim pasaules ģeogrāfiskajam punktam.

Pārtikas piedevu un dzērienu ražotājs «Ilgezeem» šogad ir sācis realizēt produkciju Izraēlā, Irānā, Maldīvu salās, Nīderlandē un Somijā, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma Mārketinga un pārdošanas daļas vadītājs Rihards Jablokovs.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmumam šis gads ir ļoti piepildīts ar aktivitātēm eksporta jomā. «Bijām 12 starptautiskos pasākumos, izstādēs vai citos pasākumos, kas ir pielīdzināmi izstādēm, tiekoties ar klientiem un prezentējot produkciju. Eksporta virzienā paveikts liels darbs, mums izdevās iegūt jaunus klientus Izraēlā, kur atsākām eksportēt produkciju pēc pārtraukuma,» sacīja Jablokovs, piebilstot, ka tāpat uzņēmumam izdevās piesaistīt jaunu klientu Irānā un sākt eksportu uz Maldīvu salām, kā arī uzsākta sadarbība ar Somiju un Nīderlandi.

Jablokovs paskaidroja, ka uz Izraēlu, Irānu un Maldīvu salām uzņēmums patlaban eksportē produkcijas konteinerus, turpretī uz Nīderlandi un Somiju tiek vesti mazāki apmēri - divas līdz piecas paletes ar produkciju. Irānā un Maldīvu salās atšķirībā no citiem tirgiem nav pieejami «Ilgezeem» alkoholiskie dzērieni, bet tiek eksportēti tikai bezalkoholiskie dzērieni.

Irānā netālu no Teherānas Imama Homeini starptautiskās lidostas trešdien nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem, un atbilstoši provizoriskajai informācijai neviens no aviolainerī esošajiem cilvēkiem nav izdzīvojis.

Avarējusi aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kas bijusi ceļā uz Kijevu, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz amatpersonu teikto.

Pēc provizoriskām ziņām, visi pasažieri un apkalpes locekļi gājuši bojā, pavēstīja Irānas Sarkanā Pusmēness organizācija.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka, pēc provizoriskām ziņām, aviokatastrofā izdzīvojušo nav.

"Atbilstoši provizoriskajai informācijai visi pasažieri un apkalpes locekļi ir gājuši bojā," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja prezidents.

Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ.

Irāna ceturtdien paziņoja, ka pirmo reizi kopš 1962.gada lūgusi finanšu palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), un līdzekļus paredzēts izmantot koronavīrusa izplatības apkarošanai.

Irānas centrālās bankas vadītājs Abdilnasers Hemati norādīja, ka valsts SVF lūgusi ārkārtas aizdevumu piecu miljardu ASV dolāru (4,3 miljardu eiro) apmērā.

Viņš sacīja, ka Irāna šo lūgumu izteikusi pagājušajā nedēļā SVF vadītājai Kristalinai Georgievai nosūtītā vēstulē.

Irānas ekonomiku jau iepriekš negatīvi ietekmējušas ASV noteiktās sankcijas, kuru dēļ ierobežotas Teherānas iespējas pārdot savu naftu. Nesenā koronavīrusa epidēmija Irānā šīs ekonomikas problēmas tikai saasinājušas, jo Irānas kaimiņvalstis slēgušas savas robežas ar valsti un vairākas valstis ierobežojušas ceļošanu uz Irānu.

Irānas Veselības ministrija ceturtdien paziņoja, ka ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 valstī miruši vēl 75 cilvēki, tādējādi kopējais upuru skaits sasniedzis 429, bet saslimuši vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Francijas autobūves kompānija Peugeot ceturtdien paziņoja, ka tā noslēgusi 400 miljonu eiro vērtu partnerības vienošanos ar Irānas ražotāju, kas paredz uzņēmumam atgriezties šajā valstī.

Vienošanās paredz, ka Peugeot sadarbosies ar Irānas ražotāju Iran Khodoro, bet pirmās automašīnas no ražošanas līnijas varēt noripot 2017.gadā.

Tādējādi Peugeot kļūs par pirmo rietumvalstu autoražotāju, kas paziņojis par atgriešanos Irānā kopš pret valsti noteikto sankciju atcelšanas.

Peugeot un partneris Citroen sadarbosies ar Iran Khodoro, lai ražotu 200 000 automašīnu gadā, izmantojot Irānā ražotas detaļas.

Iecere paredz ražot Peugeot 208, Peugeot 2008 un Peugeot 301 modeļus.

Peugeot Irānu pameta 2012.gadā, kad uz valsti negatīvu ietekmi sāka radīt rietumvalstu Teherānai noteiktās sankcijas par tās kodolprogrammu.

Ceturtdien naftas cenas sasniedza trīs gadu augstāko līmeni, ko veicināja protesti Irānā, pievienojot papildus riska uzcenojumu šīs izejvielas cenai.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena pieauga par 0,2% līdz 61,75 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2014.gada decembra.

Savukārt Brent cena dienas sākumā sasniedza 68,27 dolāru līmeni, kas ir augstākā atzīme kopš 2015.gada maija.

Irānā protesti sākās aizvadītajā nedēļā un sākotnēji tie bija mērķēti pret lielo dārdzību un bezdarbu, bet drīz vien paplašinājās un pārauga protestos pret kopējo režīmu. Protestu laikā bojā gājuši jau vairāk nekā 20 cilvēki.

Irāna ir trešais lielākais naftas ražotājs starp Naftas Eksportētājvalstu organizācijas dalībvalstīm.

Pēc sākotnēji veiksmīgās debijas akciju tirgū Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" akcijas cena samazinājusies, un papildu spiedienu radījuši notikumi Irākā.

Kompānijas akcijas cena, reaģējot uz ziņām par ģenerāļa Kasema Soleimani nonāvēšanu, kopš piektdienas ir sarukusi par 2%, tādējādi atspoguļojot tirgus dalībnieku bažas, ka Irāna varētu reaģēt, uzbrukumus vēršot arī uz ASV sabiedrotā šajā reģionā - Saūda Arābijas - naftas infrastruktūru.

Interesanti, ka akcijas cena virzās pretēji naftas cenas dinamikai, jo kopš aizvadītās nedēļas ceturtdienas melnā zelta cena pieaugusi par 6% līdz 70 dolāriem par barelu, un tādā veidā veicinātu pasaules vērtīgākās kompānijas ienākumus.

Tiesa gan, "Saudi Aramco" akcijas cena pakāpeniski uz leju slīdējusi jau kopš decembra vidus. 16.decembrī, nedēļu pēc ieiešanas biržā, akcijas cena sasniedza savu augstāko punktu, taču tad tās virziens pagriezās uz leju, un kopš šīs dienas uzņēmuma vērtība kopumā ir zaudējusi 10% jeb vairāk nekā 200 miljardus dolāru.

Irāna sestdien atzinusi, ka notriekusi Ukrainas lidmašīnu, kuras katastrofā trešdien pie Teherānas dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki, kas atradās gaisa kuģī.

"Irānas Islāma republika dziļi nožēlo šo katastrofālo kļūdu," tviterī pavēstīja Irānas prezidents Hasans Ruhani. "Bruņoto spēku iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka Ukrainas lidmašīnas drausmīgo katastrofu un 176 nevainīgu cilvēku nāvi diemžēl izraisījušas cilvēciskas kļūdas dēļ izšautas raķetes."

Ruhani piebildis, ka izmeklētāji turpina darbu, lai noskaidrotu atbildīgos par šo "nepiedodamo kļūdu" un sauktu tos tiesas priekšā.

Lidmašīna trešdien nogāzās dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena ASV bāzēm Irākā, kas bija sarīkots, atbildot uz pagājušās piektdienas ASV gaisa spēku triecienu Irākā, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis un vēl deviņi cilvēki.

Naftas cenas pasaules tirgū šogad varētu turpināt kritumu, jo piedāvājums krietni pārsniegs pieprasījumu, ņemot vērā Irānas atgriešanos tirgū, otrdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Vai tā [naftas cena] var nokristies vēl zemāk? tiek jautāts jaunākajā ikmēneša IEA ziņojumā. Ja vien kaut kas nemainīsies, naftas tirgus var noslīgt pārmērīgu piegāžu jūrā. Tāpēc atbilde uz mūsu jautājumu ir uzsvērts jā. Tā var nokristies vēl zemāk.

Naftas cena pasaules tirgū šonedēļ nokritusies līdz zemākajam līmenim pēdējos 12 gados, un šobrīd veido aptuveni 29 dolārus par barelu.

Taču IEA brīdina, ka Irānas atgriešanās naftas tirgū, kas ir galvenais iemesls vājajām naftas cenām, iespējams, vēl pagaidām nav pilnībā radījis ietekmi uz cenām.

Kā ziņots, Irāna pirmdien izdeva rīkojumi valstī palielināt naftas ieguves apjomu par 500 000 barelu dienā, ņemot vērā pret Teherānu noteikto sankciju atcelšanu.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC piektdien paziņoja, ka tās dalībvalstu jēlnaftas ieguves apjoms šā gada oktobrī sasniedzis rekordaugstu līmeni, neskatoties uz to, ka organizācija pēc mazāk nekā trīs nedēļām gatavojas vienoties par ieguves ierobežošanu.

OPEC norāda, ka tās 14 dalībvalstis oktobrī ieguvušas 33,36 miljonus barelu naftas dienā, kas ir par 236 000 vairāk nekā septembrī.

Saūda Arābijas naftas ieguves apjoms samazinājies, bet Irākā un Irānā, kas ir nākamās lielākās naftas ieguvējvalstis, reģistrēts kāpums, tāpat kā Lībijā un Nigērijā.

Irāna jo sevišķi vēlas turpināt naftas ieguves apjoma palielināšanu pēc šā gada sākumā atceltajām sankcijām par tās kodolprogrammu.

OPEC dati saskanējuši ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojumu, ka organizācijas dalībvalstis pagājušajā mēnesī ieguvušas 33,82 miljonus barelu naftas dienā.

Šie dati publiskoti tikai dažas nedēļas pirms gaidāmajām pārrunām, kurās paredzēts izstrādāt vienošanos par jēlnaftas ieguves apjoma ierobežošanu.

NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.

Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.

"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā, un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.

Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.