Irāna jau daudzus gadus ir bijusi mana sapņu zeme un pēc dažiem nostāstiem iekļuva manā ātro vēlmju listē. Irāna ir viegli sasniedzama no mūsu valsts, pietiekami eksotiska un patiešām droša zeme ceļošanai. Arī divām ceļotājām no Latvijas.
Kāpēc turp doties?
Welcome to Iran – tas ir teikums, kuru mēs dzirdējām visbiežāk, arī no irāņiem, kuriem tas ir vienīgais zināmais teikums angļu valodā.
Persija, kuras teritorijā tagad atrodas Irāna, ir viena no senākajām valstīm pasaulē, tāpēc tā noteikti ir īsta paradīze vēstures mīļotājiem. Arī paši persieši apzinās un ir lepni, ka viņiem ir sena un kultūras bagāta valsts.
Irāna ir valsts, kuru ir vērts apmeklēt pašu persiešu dēļ – fantastiski atvērti, viesmīlīgi un neuzbāzīgi. Arī slavenā austrumu tirgošanās te notiek gaumīgi.
Visbeidzot, tā noteikti ir valsts, kurā var sajust arī musulmanismu, valsts saucas Irānas Islāma Republika. Lielākoties irāņi nav priecīgi, ka šariata likumi tik ļoti valda pār ikdienu. Gribētu uzsvērt musulmanisma pozitīvo pusi: fantastiskās mošejas, sievietes, kas izskatās sievišķīgi un cēli jebkurā situācijā. Mana ceļabiedre Kristīne teica, ka sievietēm ir vērts doties uz Irānu, lai iemācītos sievišķību.
Kad turp labāk doties?
Labākais laiks Irānas apmeklējumam ir pavasaris (aprīlis–maijs) vai rudens (septembris–oktobris). Jāņem vērā arī reģions, kuru ir vēlme apmeklēt, jo laika apstākļi atšķiras. Pašā maija sākumā bija jau ļoti silti, pat karsti, bet dienvidos bija ap +35C un ļoti liels mitrums.
Tā kā Irāna ir milzīga valsts, kā minimālo laiku ieteiktu vismaz divas nedēļas.
Ko tur var redzēt?
Irāna ir fantastiski bagāta savā daudzveidībā, tur ir ko darīt gan dabas mīļotājiem, gan vēstures cienītājiem.
Mūsu maršruts īsajā versijā: Teherāna – Hormuza sala – Širāza – Jazda – Isfahāna – Kašana – Teherāna. Divu nedēļu laikā gandrīz 3000 km, no tiem 1280 km ar iekšējo pārlidojumu.
Pirmo dienu pavadījām Teherānā, bet ielūkoties nekur daudz nepaspējām, tikai iztērējām milzu naudu taksometra pārbraucienam pāri visai pilsētai. Mācība – noskaidro cenu, pirms iekāp transportā. Jāpiezīmē, ka irāņiem nav raksturīga mānīšanās un apčakarēšanas kultūra, pat atlikums tika izdots ar uzviju. Tehrānā dzīvo gandrīz 10 miljoni iedzīvotāju un katru dienu tiek reģistrēti ap diviem tūkstošiem auto. Tas ir sajūtams ielās: milzums daudz vecu auto, kas rada smogu, un sastrēgumi. Nākamajai reizei palika divi svarīgi mērķi: Golestānas pils un sniegotā virsotne.
Visu rakstu lasiet 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#2/53
Shah-e Cheragh pagalms. Puķainie tērpi ir citu reļiģiju pārstāvjiem un bez neliela stāstījuma arī nelaiž brīvsolī.
#4/53
Teherānas tirgus. Motobraucējiem Irānā nav ķiveres un galvaspilsētā ir tieši šādi aizsargstikli.
#6/53
Tradicionāli irāņiem lielākā daļa dzīves notiek uz grīdas: gulēšana, ēšana, ciemošanās, mācīšanās. Attēlā pusdienas mājas restorānā Hormuz salā.
#11/53
#iranissafe projekta puiši: irānis un igaunis, satikti dienvidu subtropu salā.
#12/53
Irāņi ir ļoti izpalīdzīgi. Kad velo salūza, palīdzēja nokļūt atpakaļ civilizācijā.
#13/53
Tirgus skats. Ir sievietes, kas ģērbjas tikai melnā, ir tādas, kas izmanto apģērbā arī citas krāsas - gaumīgi.
#17/53
Kāds antikvariāts un koptie irāņu vīrieši. Arī viņi teica: Welcome to Iran.
#18/53
Širāza. Irānā drīkst kempingot un celt teltis visur, izņemot šo vietu pašā pilsētas centrā.
#22/53
Irāna slavena ar saviem baltajiem sīpoliem, tiek pasniegti gandrīz pie katra ēdiena. Salāti tikai viens veids.
#28/53
Viens no populārākajiem ēdieniem: dizi. Sākumā šķidrumu apēd kā zupu, tad samīca atlikušo un apēd atsevišķi.
#32/53
Persepole ir bijusi senās Persijas galvaspilsēta. Senākās drupas tiek datētas ar apmēram 515. gadu p.m.ē.
#39/53
Iela naksnīgā apgaismojumā. Tuksnešainās pilsētās daudzas ielas ir segtas un vienmēr paglābties no saules.
#43/53
Karanaka (Kharanaq) ciematiņš ir ap 4 tūkstoši gadu sens, gadsimtu sena apūdeņošanas sistēma un akvedukts darbojas joprojām.
#48/53
Naqsh-e Jahan laukums naktī, Esfahāna. Kautrīgas studentes vēlējās praktizēt angļu valodu.