2016. gadā viena no nedaudzajām pasaules ekonomikas izaugsmes cerībām saistās ar tikko no Rietumvalstu sankcijām izkļuvušo Irānu
Pēc sankciju atcelšanas pret Irānu daudzu pasaules uzņēmēju prātos jau ir iešķindējies potenciālās peļņas zvaniņš. Kā nekā 80 miljonu iedzīvotāju ekonomika (salīdzināma ar Vāciju Eiropā) un naftas ieguves lielvalsts šķiet kārdinošs kumoss no vairākiem viedokļiem.
Piemēram, avioindustrijai. Irāna ar plašu žestu jau paguvusi pasūtīt 114 Airbus ražotās lidmašīnas.
Irāna ir ļoti atraktīvs tūrisma galamērķis. Būtu par ko padomāt arī valstij, kas sevi kādreiz centās pozicionēt kā Ziemeļeiropas aviācijas tranzītmezglu. Apkopojot informāciju, ko par šīs valsts perspektīvām teikušas vairāku nozaru asociācijas Eiropā, redzams, ka šis tirgus ļoti interesants šķiet gan mašīnbūves industrijai, gan arī loģistiķiem. Un kur tad vēl pārtikas ražotāji un lauksaimnieki! Šī ir laba iespēja alternatīvo tirgu meklējumos pievērst savu skatienu arī šim pasaules ģeogrāfiskajam punktam.
Ir taču skaidrs – laikā, kad Ķīnas ekonomika samazina savus apgriezienus, ar dažādām grūtībām cīnās gan Krievija, gan Brazīlija, bizness kāri uztver ikkatru pietiekami nozīmīgu tirgu. Un tikpat skaidrs, ka ne jau visiem šajā tirgū izdosies nopelnīt. Izslāpuši pēc jaunām peļņas iespējām, pasaules uzņēmēji drīz vien brīvās nišas Irānā aizpildīs, tāpēc ir vērts potenciālu laicīgi izvērtēt, neaizmirstot arī mūsu veselības industriju un no valsts puses vismaz nodibinot attiecības vēstniecību līmenī.
Protams, ir arī vairāki papildu faktori, kas būtu jāņem vērā, domājot par šo valsti. Teju pirmais, kas Irānas kontekstā nāk prātā, ir nafta un tās produkti, kas tagad atkal brīvi varēs plūst uz pasaules tirgiem, tādējādi nospiežot jau tā sarukušo naftas cenu vēl zemāk. Galu galā kopš 2014. gada vidus naftas cena jau ir sarukusi par 75%, bet kopš šī gada sākuma – vairāk kā par 25%. Taču lētā nafta ir koks ar diviem galiem, skatoties arī no Latvijas biznesa perspektīvas. Protams, lētāka degviela virknei biznesu ir ļoti patīkams blakusefekts.
Taču kā DB savā 11. janvāra vizuālajā stāstā rādīja, zemā naftas cena rada pamatīgas problēmas naftas ieguvējvalstu budžetam, kas savukārt var atstāt ietekmi arī uz mūsu eksportētājiem. Piemēram, Norvēģija mums nav maznozīmīga valsts, savukārt tiem, kas joprojām kaut ko mēģina Krievijā, var būt jārēķinās ar nepieciešamām Krievijas budžeta korekcijām. Līdz ar to var pastiprināties prasības valūtu neizlaišanai no šīs valsts, tādējādi sadarbības iespējas mūsu uzņēmējiem Krievijā padarot vēl smagākas.
Vēl viens lētās naftas papildu efekts – atjaunojamo enerģiju tehnoloģijas arvien vairāk zaudē konkurencē fosilajiem energoresursiem, kas savukārt var mazināt noieta iespējas mūsu biomasas produktiem, par vislielākajiem ieguvējiem kļūstot tiem, kas vienkārši var iedarbināt savas dabasgāzes iekārtas. Tā ka lielo cerību laiks arī šajā gadījumā skatāms gan ieguvēju, gan zaudētāju kontekstā.
