Valsts sniegtais galvojums uzņēmuma Liepājas metalurgs kredītam izskatās pēc vieglprātīga un netālredzīga lēmuma, un valstij savulaik būtu bijusi jāveic ļoti rūpīga izpēte pirms šāda lēmuma pieņemšanas, uzskata ekonomists Uldis Osis.

Sarunā ar Latvijas Radio ekonomists norādīja, ka tas, kādā veidā tas ir noticis, izskatās, maigi izsakoties, vismaz dīvaini. Viņš skaidroja, ka ir būtiski skatīties, ko un kādā veidā valsts galvo. «Ja taisnība ir tas, ka lēmums par galvojumu pieņemts faktiski Saeimā, tad tas drīzāk ir absurda variants. Jo par tādām summām, par kādām šis galvojums tika piešķirts, notiek ļoti rūpīga izpēte, sākot no uzņēmuma ekonomiski pamatota biznesa plāna,» sacīja U. Osis.

Tāpat U. Osis vērsa uzmanību uz lēmuma pieņemšanas procedūrām – kas un kādā veidā pieņēma lēmumus, kas kuram atskaitās, kas un ko kontrolē. Spriežot no medijos pieejamās informācijas, tas neesot analizēts, uzsvēra ekonomists. «Tas izskatās ļoti vieglprātīgs, netālredzīgs lēmums,» atzīmēja U. Osis.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Noteikti nevajag steigties, latus vajag uzglabāt. Tas ir saistīts ar zināmām izmaksām, bet tās nav salīdzināmas ar tām izmaksām, kas rastos, ja nu gadītos tāds melnais scenārijs, ka mums kaut kādu iemeslu dēļ ir jāatgriežas pie savas valūtas,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts, vai vajag steigties ar Latvijas lata banknošu un monētu fizisku iznīcināšanu uzreiz pēc eiro ieviešanas, sacījis ekonomikas doktors, profesors, LZA korespondētājloceklis Uldis Osis.

Uz jautājumu, cik liela ir iespēja, ka varētu realizēties tāds scenārijs, kura dēļ Latvijai atkal ir jāatgriežas pie lata, U. Osis atbildējis: «Domāju, ka tāda iespējamība ir mazāka nekā iespējamība, ka šāds scenārijs nerealizēsies. Un tomēr šāda iespēja pastāv.

Pastāv tādēļ, ka eirozonā ir iekšējie sistēmiskie riski. Savukārt šie riski ir saistīti ar eirozonas dalībvalstu nestabilo ekonomisko situāciju. Runa vispirms ir par banku sistēmu vienā lielā kopumā, dienvidvalstīs, ieskaitot Franciju, un arī citās valstīs, arī Lielbritānijā. Mēs redzam, ka arī Latvijā bankas ir ļoti, ļoti piesardzīgas ar kredītu izsniegšanu. Tāpēc arī lavīnveidīgi pieaug tā sauktie sms kredīti jeb ātrie - tas vēl vairāk sarežģī finanšu situāciju. Tās visas ir tādas pazīmes, kas liecina, ka vajadzētu būt uzmanīgiem.»

Pēdējo 15–20 gadu laikā pasaulē pieaudzis publiskā sektora – valsts un pašvaldības uzņēmumu –, kā arī tajos strādājošo skaits. Šādu kompāniju skaits pieaug ne tikai Rietumeiropā, bet arī ASV un Kanādā

To rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ulda Oša pētījums.

Tajā secināts, ka valsts un pašvaldību organizēta un pārvaldīta uzņēmējdarbība ir ne tikai plaši izplatīta, bet arī populāra, turklāt vairāku Vācijas pilsētu komunālo pakalpojumu sniedzēji pēdējo gadu laikā nonākuši valsts un pašvaldību īpašumā. Pētījuma dati ir pretrunā ar Latvijā pēdējos gadu desmitos pastāvošām doktrīnām par to, ka valsts un pašvaldības nedrīkst sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību vai arī to drīkst darīt tikai tad, kad tiek konstatētas brīvā tirgus nepilnības. Ja arī valsts un jo īpaši pašvaldību uzņēmējdarbība tādās jomās kā elektroenerģija, siltums, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, veselības aprūpe (slimnīcas), arī lielo infrastruktūras projektu izveide un uzturēšana nevienu nepārsteidz Latvijā, tad ārzemēs municipalitātes nodarbojas arī ar ostu, lidostu biznesu, augstāko izglītību (universitātēm), būvniecību, mežsaimniecību, kokapstrādi, vīnogu audzēšanu, vīna ražošanu un tirdzniecību un pat investē bankās. Latvijā visi valsts un pašvaldības uzņēmumi darbojas kā kapitālsabiedrības, taču, piemēram, Vīnē pašvaldības aktīvu apsaimniekošanu veic departaments.

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Atšķirībā no ārvalstīm iepirkumu procedūras Latvijā ir maz orientētas uz vietējo ražojumu atbalstu, un, pēc vairāku ekonomikas ekspertu domām, tas var pat kavēt Latvijas ekonomisko izaugsmi, trešdien raksta laikraksts Diena.

«Ir ļoti dīvaini klausīties vai lasīt paziņojumus par to, kā mēs panāksim no Latvijas aizbraukušo cilvēku atgriešanos brīdī, kad dažādu iepirkumu konkursos ar ļoti zemu cenas starpību uzvar ārvalstu ražotāji,» spriež a/s Energokompānija Jauda komercdirektors Ivars Eniņš un piebilst, ka runa nav par piedāvājumiem, kur ir būtiskas cenas atšķirības, bet gan par dažiem procentiem. Attiecībā uz vietējās tautsaimniecības atbalstu zināmas korekcijas radīja pagājušā gada augustā Krievijas ieviestās sankcijas rietumvalstu pārtikas ražojumiem, kuru iespaidā mūsu valsts beidzot nekautrējās publiski aicināt dažādās iepirkumu procedūrās izstrādāt nosacījumus, kuri būtu labvēlīgi tieši Latvijas pārtikas ražotājiem. Tomēr par masveida vietējās produkcijas atbalstu šobrīd runāt ir stipri pāragri.

Latvijas tranzīta koridors vienmēr būs pieprasīts, izdevniecības Dienas bizness, zvērinātu advokātu biroju BDO Zelmenis&Liberte un Krievijas konsultāciju kompānijas Nalogi i pravo rīkotajā konferencē «Krievijas dalība PTO - Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība» DB norādīja Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta rektora padomnieks Artjoms Maļgins. Tas notiks, neskatoties uz Krievijas ostu plānoto attīstību.

Latvijai tagad paveras jaunas iespējas, kur tā var kļūt par komplektēšanas centru, kurā tiek radīta pievienotā vērtība. Tieši šobrīd to var veicināt fakts, ka Latvija ir pilnībā «ierakstījusies» Eiropas ekonomikā, tā ar vislielākajām problēmām iegāja krīzē, bet daudz ātrāk par pārējām no tās tika ārā, saka A. Maļgins.

Šeit ir augsti kvalificēts darbaspēks. Viņaprāt, lauksaimniecības produktu pārstrādes, augsto tehnoloģiju un citās jomās ir jārodas jauniem kopuzņēmumiem, jo ražot Eiropas Savienības valstīm pietuvinātās teritorijās ir ērtāk.

Un otrādi - Eiropas kompānijas varētu izmantot Baltijas valstis, tostarp Latviju kā placdarmu darbam Krievijā. Neizbēgami ir jāattīstās arī ražošanai, jo valsts nevar pārtikt tikai no tranzīta vai būt tikai banku centrs. Uz šādu komplektēšanas centru izveides nepieciešamību regulāri norādījuši arī Latvijas loģistikas jomas uzņēmēji.

«Privātajā sektorā ir ļoti maz spēlētāju, kas balstās uz Latvijas ilgtermiņa izaugsmi desmit un vairāk gadu perspektīvā. Arī valsts sektorā lēmumu pieņēmējiem pārsvarā ir īsāka perioda skatījums, turklāt daudzos gadījumos nav izpratnes par to, ka pamatotu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai ekonomiskā izpēte ir svarīga,» uzskata Swedbank ekonomists un Ekonomistu Apvienības 2010 pārstāvis Mārtiņš Kazāks.

Savukārt Latvijā veiktajiem ekonomiskajiem pētījumiem vien reti ir praktiska atdeve, jo tiem neseko politiskā rīcība vai arī tie tiek pakārtoti, lai attaisnotu pagātnes rīcību un ietekmētu sabiedrības viedokli par nākotnes darbību, norāda Ekonomistu Apvienības 2010 pārstāvji. Kvalitatīva pētījuma galvenais uzdevums būtu konstatēt problēmas un piedāvāt risinājumus to novēršanai, uzskata apvienības biedri.

Apvienība skaidro, ka šādai situācijai ir dažādi cēloņi. Viens no tiem ir nesabalansētība, kas tiek pētīts. Dažādos valsts stratēģiskās attīstības dokumentos, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā (NAP2020), ir izvirzīti ambiciozi plāni, bet norādītie praktiskie risinājumi pie izvirzītā mērķa nenoved. «Latvijā ir populāri pētīt makroekonomisko situāciju, bet mikroekonomikas jautājumi paliek novārtā, tāpēc starp vīzijām un praktiskajiem soļiem ir milzīga plaisa,» norāda M. Kazāks.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Nākamajā apkures sezonā sagaidāms, ka "Rīgas siltuma" (RS) siltumenerģijas tarifi vēl augs, intervijā TV3 pirmdien teica RS valdes loceklis Uģis Osis.

Viņš atgādināja, ka 15.augustā stāsies spēkā jaunākais RS tarifs, kurā maksa par siltumenerģiju pieaugs par aptuveni 15%. Tomēr uzņēmuma pārstāvis atzina, ka ar šo tarifu pieaugums varētu neapstāties un sagaidāms vēl krietni lielāks kāpums pēc tam, kad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija būs izvērtējusi "Latvenergo" iesniegto tarifu projektu, kas savukārt tālāk ietekmēs RS tarifus.

U.Osis mudināja gan individuālā, gan māju līmenī veikt siltumenerģijas taupīšanas pasākumus, kurus vēl nav nokavēts īstenot.

Rēķinoties, ka nākamajā apkures sezonā tomēr augs patērētāju parādi par siltumu, tiek sludināti arī konkursi par RS kreditēšanu, lai nodrošinātu finanšu pietiekamību, piebilda U.Osis.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ar komunikāciju tīklu uzturētājiem jeb tehnisko noteikumu izdevējiem (TNI) ir noslēdzis 298 līgumus par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanu, informē biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Tādējādi gandrīz 90% no visiem līgumiem, kas kopumā jānoslēdz ar pašvaldību būvvalžu norādītajiem TNI, ir stājušies spēkā, paužot to slēdzēju apņemšanos lietot BIS.

«BIS ir vienota platforma visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Tikai tad, kad tajā darbosies visi būvniecības procesa virzītāji, mēs varēsim pilnībā izbaudīt priekšrocības, ko sniedz būvniecības procesa digitalizācija - caurspīdīgums, ātrums, ērtums un drošība,» uzsver BVKB direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons.

Atbilstoši pašvaldību būvvalžu sniegtajai informācijai par savā administratīvajā teritorijā strādājošajiem TNI, noslēdzamo līgumu skaits par BIS lietošanu starp BVKB un TNI šobrīd ir 346. Lai BIS izmantošanu tehnisko noteikumu izdevējiem padarītu ērtu un viņu vajadzībām atbilstošu, ir izveidota speciāla darba vieta un vide, kas pielāgota TNI funkciju veikšanai. Sistēmā tehnisko noteikumu izdevēji var komunicēt ar būvniecības procesā iesaistītajām personām, saņemt tehnisko noteikumu un projekta saskaņojumu pieprasījumus, izsniegt elektroniski tehniskos noteikumus, izskatīt ieceres dokumentāciju un elektroniski saskaņot to. Tāpat iespējams saņemt pieprasījumus un izsniegt atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai.

AS Grindeks padomes locekļa amatu atstājis Uldis Osis, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Padomē turpinās darbu padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans, padomes priekšsēdētāja vietniece Anna Lipmane,kā arī padomes loceklis Arkādijs Vjortkins un Jānis Naglis.

Db.lv jau rakstīja, ka a/s Grindeks apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, ir audzis par 800 tūkstošiem eiro, sasniedzot 118,5 miljonus eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa 2013. gadā veidoja 13,4 miljonus eiro, liecinaLursoft dati.

Aizvadītajā gadā a/s Grindeks saražoto produkciju eksportēja uz 59 pasaules valstīm. Kopumā tika eksportēta produkcija par 112,4 miljoniem eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2012. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2013. gadā galvenie a/s Grindeks gatavo zāļu formu tirgi, proti, NVS valstis, turpinājuši augt un attīstīties gan iepakojumu, gan naudas izteiksmē, liecina IMS Health dati. Krievijas farmācijas tirgū bijis novērojams pieaugums tikai naudas izteiksmē - valsts tirgus apjoms pērn sasniedza 16,1 miljardus eiro. Straujš pieaugums aizvadītajā gadā bijis novērojams Kazahstānā, Baltkrievijā un Azerbaidžānā (+14%) - šajās valstīs attīstības dinamika bijusi vienāda gan komerciālajā (aptieku), gan slimnīcu segmentā, savukārt Krievijā lielākā izaugsme bijusi komerciālajā un valsts kompensējamo zāļu segmentā.

Latvijas ekonomikā ir noticis tas, ko lielā mērā varēja prognozēt jau iepriekš, proti, pēc Konverģences ziņojuma saņemšanas par valsts gatavību iestāties eirozonā patēriņa cenu līkne sāk uzņemt pretēju virzienu.

Neraugoties uz to, ka ne ārvalstu preču biržās, ne tepat Latvijā nav fundamentālu faktoru, kuri veicinātu cenu celšanos, jūnijā deflāciju ir nomainījusi inflācija un, lai arī cenu pieaugums varētu šķist niecīgs, pastāv bažas, ka pašreizējās izmaiņas statistikas datos ir tikai aizmetnis lielākiem cenu izmaiņu procesiem, līdzīgi kā to piedzīvojušas citas valstis, kuras mērojušas ceļu, lai iekļūtu Eiropas monetārās savienības klubiņā. Piemēram, pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem gada inflācijas rādītājs jūnijā pakāpās līdz 2,6% salīdzinājumā ar 1,5% maijā un 1,3% aprīlī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

ES fondu finansējums simtiem miljonu eiro apmērā ir ļāvis daudz ko valstī sakārtot, bet ekonomikas izaugsmi tas nav neko daudz veicinājis

To intervijā DB saka profesors, ekonomikas doktors Uldis Osis.

Eiropa ar novēlošanos seko ASV piemēram. Vai šī naudas drukāšanas politika Eiropā var pozitīvi ietekmēt Latviju?

Domāju, ka tas diez vai varētu pārāk ietekmēt Latviju. Arī Eiropu kopumā īstenībā tas neietekmēs tādā mērā, kā tas veicināja ASV izkļūšanu no pēckrīzes situācijas, no stagnācijas.

Ar ko Eiropa tik ļoti atšķiras no Amerikas?

ASV ekonomika salīdzinoši veiksmīgi attīstās. Ne tik veiksmīgi, kā to varētu gaidīt, bet labāk nekā Latvijā un Eiropā. Eiropā un Latvijā es nesagaidu tik labus rezultātus.

Kādēļ?

Eiro Latvijai par sliktu nenāks, savukārt, «ja ar Eiropu notiks sliktākais scenārijs, tad risinājumu varēs atrast, un pirmā, kas to meklēs, būs Vācija,» LNT raidījumā 900 sekundes pauda Einars Repše, kurš grasās atgriezties aktīvajā politikā un ar domubiedriem drīzumā plāno dibināt jaunu partiju Latvijas attīstībai, savukārt pēc vēlēšanām pats ir gatavs uzņemties arī «visgrūtākos pienākumus».

Lai arī viņš vairījās nosaukt konkrētu partijas biedru vārdus, kas veidos topošās partijas kodolu, E. Repše atklāja, ka «kodols jau veidojas», un tajā varētu tikt pārstāvēti, piemēram, eksperti, kas šobrīd piedalās ar Latvijas attīstību saistītās diskusijās, piemēram biedrības organizētajā Attīstības forumā. Viņš pauda, ka uz sadarbību tiek aicināti arī «pilnīgi bezpartejiski cilvēki».

Jāatgādina, ka biedrības organizētajā Attīstības forumā piedalījās Latvijas attīstībai dibinātāji Einars Repše un Edgars Jaunups, biedrības ekonomikas darba grupas eksperti Uldis Osis, Mārtiņš Bondars un Guntars Kokorevičs, kā arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītājs Jānis Ikstens.

Lai gan Latvijā tāpat kā daudzās citās valstīs šobrīd nemieru un nestabilitāti rada Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas, kā arī Ukrainas konflikta saasināšanās, aktualitāti nezaudē jautājums, kad mūsu valsts varētu sasniegt ES vidējo ekonomikas rādītāju. Turklāt vēlme sasniegt vidējo ES valstu dzīves līmeni Latvijā ir aktuāla jau gadiem, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Iekšzemes kopprodukta kontekstā (IKP) Latvija jau iepriekšējos gados, piedzīvojot straujāku ekonomisko izaugsmi nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) valstis, uzrādīja vērā ņemamu progresu ES vidējā līmeņa sasniegšanā, uzskata ekonomists Uldis Osis. Pērn Latvijas IKP sasniedza 67% no ES valstu vidējā rādītāja. Salīdzinājumam - trekno gadu noslēgumā - 2008. gadā - šis skaitlis bija vien 56%. Jautāts, cik lielā mērā progresu varētu ietekmēt pēdējā laikā vērojamā situācijas sarežģīšanās Ukrainā, ekonomists izsaka viedokli, ka negatīvu ietekmi tas atstās, bet, iespējams, «velns nav tik melns», kā to dažkārt mālē. «Baltkrievi sapriecājās: nu tik būs bizness, palielinot eksportu uz Krieviju, bet rezultātā pašiem tukšojas veikalu plaukti. Līdz ar to šobrīd palielinājušās eksporta iespējas uz Baltkrieviju,» secina ekonomists. Tāpat viņš norāda, ka Krievijas tūristu iepirkšanās Somijā, uz kurieni no Krievijas pircēji brauc pat ar autobusiem un visu ved prom ar «kastēm un maisiem», var liecināt, ka ir iespējas spriedzi pārtikas tirgū mazināt ar pierobežas tirdzniecību. Tomēr ekonomists uzsver, nākotnes prognožu izdarīšanu sarežģī tas, ka šobrīd grūti pateikt, kāda starptautiskā situācija būs pēc gada vai diviem. Tas saistīts ar Ukrainas konfliktu un arī ar to, ka radikālais islāms pasaulē kļuvis daudz agresīvāks, nekā bija iepriekš, un notikumi Irākā un Sīrijā atstāj ietekmi arī uz tautsaimniecību. Pēc U. Oša teiktā, jautājums, vai Latvija ES vidējo ekonomikas līmeni sasniegs pēc desmit, piecpadsmit vai divdesmit gadiem, aizvien paliek atklāts.

AS Grindeks padome savā pirmajā sēdē ir lēmusi par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēt Kirovu Lipmanu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Par AS Grindeks padomes priekšsēdētāja vietnieci atkārtoti nolemts ievēlēt Annu Lipmani.

Padomē nākamos trīs gadus turpinās darboties arī Uldis Osis, Jānis Naglis un Arkādijs Vjortkins.

Visi jaunievēlētie padomes locekļi darbojās arī iepriekšējās padomes sastāvā.

Grindeks koncernā ietilpst četri meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā un Krievijā; pārstāvniecības 13 valstīs.

Grindeks specializējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās. Uzņēmuma produktu klāstu veido veiksmīgs oriģinālproduktu un patentbrīvo zāļu apvienojums – tajā ietilpst oriģinālprodukti Mildronāts® un Ftorafur®, kā arī vairāk kā 100 efektīvu un drošu patentbrīvo medikamentu formu. Šobrīd Grindeks ražo 25 aktīvās farmaceitiskās vielas.

Pirms vairāk nekā četriem gadiem notikušais patēriņa ekonomikas sabrukums un straujā ražošanas atgūšanās pēdējo pāris gadu laikā nesusi korekcijas arī Latvijas importa struktūrā. Vadoties no pašreizējiem skaitļiem vēl nevar izdarīt nepārprotamu secinājumu par to, vai šīs izmaiņas vairāk vērstas uz industrializāciju, vai izskaidrojums ir pavisam vienkāršs – iedzīvotāju krīzē cietušais maciņš tā arī nav spējis atgūties.

Tomēr, ja raugāmies uz kopējo valsts ekonomikas struktūru un tās izmaiņām salīdzinājumā ar tā dēvētajiem treknajiem gadiem, tad nosacīti varam runāt par ilgtspējīgākas importa struktūras veidošanos.

To, ka ekonomiskās konjunktūras izmaiņas ievērojami ietekmē importa struktūru uzskatāmi apliecina izmaiņas transporta līdzekļu importā. Sākoties krīzei automobiļu imports apsīka, turklāt Latvija īslaicīgi kļuva 2012. gada desmit mēnešos sauszemes transporta līdzekļu (izņemot dzelzceļa transportu) īpatsvars Latvijas importa struktūrā sasniedza 6,86%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumam 2007. gada atbilstošā laika periodā šīs produkcijas īpatsvars Latvijas importa struktūrā sasniedza 13,94%.

Farmācijas kompānijas AS Grindeks akcionāru sapulcē nolemts uzņēmuma pērnā gada peļņu atstāt nesadalītu un izmantot uzņēmuma attīstībai ar mērķi palielināt tās konkurētspēju, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Pērn uzņēmums nopelnīja 7,59 miljonus latu.

Akcionāru sapulcē pārvēlēta arī uzņēmuma padome. Par Grindeks padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Kirovs Lipmans, bet par akciju sabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieci - Anna Lipmane. Padomē ievēlēts arī Uldis Osis, Jānis Naglis un Arkādijs Vjortkins.

Uzņēmuma akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga Oficiālajā sarakstā, un tās cena kopš gada sākuma ir pieaugusi par 29,67%.

Lielākie uzņēmuma akcionāri ir K. Lipmans, kuram pieder 33,29% AS Grindeks akciju, un A. Lipmane, kurai pieder 16,69% uzņēmuma akciju.

AB.LV Private Equity Fund 2010 pieder 11,38%, Skandinaviska Enskilda Banken – 10,22%, bet Swedbank AS Clients Account – 8,71% kompānijas akciju.

Atalgojums dažās kvalificētās darba nozarēs nespēj konkurēt ar nekvalificētu darbu atalgojumu, un tādējādi neattaisno izglītībā ieguldītos līdzekļus, otrdien raksta laikraksts Diena.

Tā, piemēram, ārsts Latvijā saņem vidēji 847 latus mēnesī, bet pirms tam jāiegūst akadēmiskā izglītība – bakalaura vai maģistra grāds vai profesionālā bakalaura/maģistra grāds, vai otrā līmeņa augstākā izglītība. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes programmas ilgums ir seši gadi, bet pilna studiju maksa – ap 10 800 latiem. Vidusskolas skolotājs, kuram jāiegūst bakalaura vai maģistra grāds vai profesionālā bakalaura vai maģistra grāds, vai otra līmeņa augstākā izglītība, mēnesī saņem vidēji 534 latus. Tikmēr ražotnes strādnieka atalgojums vidēji ir 400 – 550 lati mēnesī, un šim amatam nav nepieciešams iegūt īpašu izglītību.

Nav saprotams, kā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reforma palielinās konkurētspēju un ko no tās iegūs uzņēmēji

To uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis.

Pēc LTRK aplēsēm, OIK reformas rezultātā kopējās elektroenerģijas izmaksas pieaugs ar zemkopību un graudkopību saistītajiem uzņēmējiem, kā arī ražotājiem, kas strādā vienā maiņā.

K. Osis stāsta, ka lielākie ieguvēji reformas rezultātā būs tie uzņēmumi, kas darbojas visu diennakti un bez brīvdienām, tādējādi spēj pastāvīgi noslogot tīklu tuvu jaudas maksimumam. Tie ir, piemēram, datu centri, atsevišķi ražotāji. Šiem un vēl citiem uzņēmumiem patiešām gaidāms izmaksu samazinājums, tomēr nevar apgalvot, ka kopumā reforma vērsta uz ražotāju atbalstu. «Slogs pārdalās no vieniem elektroenerģijas patērētājiem uz otriem. Vieniem ražotājiem izmaksas samazinās, bet citiem – pieaug. Matemātiski rēķinot, OIK izmaksas nemazinās, tās vienkārši pārdalās,» uzskata K. Osis.

Par uzņēmuma Vēl Vairāk Saules valdes priekšsēdētāju iecelts Andis Osis, liecina Lursoft dati.

Līdz 2009. gadam valdes priekšsēdētaja amatu pildīja Endijs Bērziņš, kurš tagad ir uzņēmuma valdes loceklis un viens no īpašniekiem. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, A. Osis ir līdzīpašnieks divos uzņēmumos SIA Lāsīte CU, kur A. Osim pieder 20% kapitāla daļas un SIA Damakšņi – 50%. Iepriekš A. Osis darbojās kā valdes loceklis SIA Čilija Pizza (Čili Pica). Šo amata pienākumu viņš pildīja no 2006.gada 16.oktobrim līdz 2010.gada 8.janvārim un šā gada 2. jūlijā atkal tika iecelts Čili Picas valdē, bet oktobrī šī uzņēmuma vadība tika nodota tā mātesuzņēmumam Lietuvā Čili Holdings UAB un par vienīgo valdes locekli kļuva holdinga ģenerāldirektors Darjus Masionis.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izsaucis ne vien starptautiskās sabiedrības nosodījumu, bet arī veicinājis energoresursu cenu pieaugumu; Baltijas valstis gatavas nodrošināt elektroenerģijas sistēmas darbību arī gadījumā, ja negaidīti tiktu atslēgtas no BRELL loka.

Visu energoresursu nākotnes cenu prognozes 24. februārī ir stabili augstākas nekā iepriekš, norāda Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, uzsverot, ka šobrīd arvien vairāk aktualizējas arī fizisko gāzes piegāžu jautājums. Tas, ka sankciju ietekmē gāzes piegādes iespējas no Krievijas varētu samazināties, ir skaidrs, domā K. Osis, aicinot maksimāli izmantot Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, kas pastiprinātu Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Gatavi visiem scenārijiem

Gāzes nākotnes cena 24. februārī palielinājās par 40%, pieauga arī naftas cenas, atzīmē K. Osis.

“Šajā gadījumā ilūziju par Krievijas iebrukuma ietekmi uz energoresursu cenu paaugstināšanos vairs nav. Kas attiecas uz Baltijas valstu atvienošanos no tā saucamā BRELL elektroenerģijas loka, jāteic, ka tas ir tehnisks jautājums, tāpēc domāju, ka šajā gadījumā veikt šo procesu ievērojami ātrāk nav iespējams. Par šo jautājumu vajadzēja domāt iepriekš, jo šobrīd mums ir vajadzīgas ātri reaģējošas stacijas, kas tehniski ir liels izaicinājums. Ņemot vērā ģenerācijas jaudu trūkumu, baidos, ka atvienošanās no BRELL loka ātrāk, nekā tas ir iecerēts, nevar tikt īstenota. Situācija, ka Krievija mums atslēdz elektrību, tehniski nav iespējama, un šāds instruments arī nekad nav ticis izmantots. Jebkurā gadījumā ātrāka atslēgšanās no BRELL loka ir liels izaicinājums, mēneša laikā kaut ko izdarīt nevar. Es domāju, ka satraukumam nav pamata, jo Krievija nevar atslēgt Latviju no elektroapgādes, nekaitējot pati sev, taču gāzes piegādes gan šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums,” domā eksperts.

Esošās pieprasītās pieslēguma jaudas samazināšana daudzos uzņēmumos nav iespējama

To uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis. Viņš norāda, ka uzņēmumi, kuri nestrādā visu diennakti vai darbojas sezonāli, fiziski nespēj vienmērīgi noslogot tīklu, tomēr tas nenozīmē, ka tie var samazināt esošās jaudas, kas nepieciešamas pilnvērtīgam darbam.

Vienā maiņā strādājošie ražotāji, kas iekārtas darbina astoņas stundas dienā, mēnesī elektrību aktīvi izmanto 160 stundas. Strādājot šādā režīmā, maksimāli iespējams noslogot tīklu vien par 23,8%, bet vidējā noslodze varētu būt vēl zemāka – ap 10%. Tajā pašā laikā uzņēmumi, kas darbojas visu diennakti un bez brīvdienām, nedēļā vien elektrību patērē 168 stundas, kas ir apmēram četras reizes vairāk nekā uzņēmumi, kuri strādā 40 stundas.

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.