Pēdējo 15–20 gadu laikā pasaulē pieaudzis publiskā sektora – valsts un pašvaldības uzņēmumu –, kā arī tajos strādājošo skaits. Šādu kompāniju skaits pieaug ne tikai Rietumeiropā, bet arī ASV un Kanādā
To rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ulda Oša pētījums.
Tajā secināts, ka valsts un pašvaldību organizēta un pārvaldīta uzņēmējdarbība ir ne tikai plaši izplatīta, bet arī populāra, turklāt vairāku Vācijas pilsētu komunālo pakalpojumu sniedzēji pēdējo gadu laikā nonākuši valsts un pašvaldību īpašumā. Pētījuma dati ir pretrunā ar Latvijā pēdējos gadu desmitos pastāvošām doktrīnām par to, ka valsts un pašvaldības nedrīkst sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību vai arī to drīkst darīt tikai tad, kad tiek konstatētas brīvā tirgus nepilnības. Ja arī valsts un jo īpaši pašvaldību uzņēmējdarbība tādās jomās kā elektroenerģija, siltums, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, veselības aprūpe (slimnīcas), arī lielo infrastruktūras projektu izveide un uzturēšana nevienu nepārsteidz Latvijā, tad ārzemēs municipalitātes nodarbojas arī ar ostu, lidostu biznesu, augstāko izglītību (universitātēm), būvniecību, mežsaimniecību, kokapstrādi, vīnogu audzēšanu, vīna ražošanu un tirdzniecību un pat investē bankās. Latvijā visi valsts un pašvaldības uzņēmumi darbojas kā kapitālsabiedrības, taču, piemēram, Vīnē pašvaldības aktīvu apsaimniekošanu veic departaments.
«Ir daudz dažādu iemeslu, kādēļ kādā pašvaldībā līdztekus privātai uzņēmējdarbībai ir pat vēlama valsts vai pašvaldības uzņēmuma izveide un sekmīga darbība,» norāda Uldis Osis. Viņš teic, ka viens no iemesliem, kāpēc pēdējos gados, it īpaši pēc ekonomiskās recesijas, turpina pieaugt valsts un pašvaldību uzņēmumu loma, ir fakts: tie ir stabilāki un noturīgāki krīzes situācijās. «Prestižā Fortune Global 500 uzskaite rāda, ka valsts uzņēmumu skaits turpina palielināties, proti, 2005. g. sarakstā bija iekļauti tikai 49 valsts uzņēmumi, bet 2014. g. tādu jau bija 114, un tādējādi to īpatsvars pieaudzis no 9,8% līdz 22,8%. Tajā pašā laikā nodarbināto skaits valsts uzņēmumos attiecīgi pieauga no 8,9 milj. (18,4% no kopējā visu 500 uzņēmumu nodarbināto skaita) 2005. gadā līdz 19,7 miljoniem 2013. g. jeb 30,4% no kopējā visos 500 uzņēmumos nodarbināto skaita. Vēl lielāku pieaugumu šie uzņēmumi demonstrē peļņas pieaugumā, jo 2005. g. tika nopelnīti 75,9 miljardi ASV dolāru, bet 2014. gadā jau 389,3 miljardi ASV dolāru, šo valsts uzņēmumu aktīvi šajā laikā pieauga no 6 līdz 28,4 triljoniem ASV dolāru,» uz iespaidīgo pieaugumu rāda U. Osis.
Viņš stāsta, ka valsts uzņēmumos ir ievērojami pieaudzis nodarbināto skaits, jo tie nav vērsti tikai un vienīgi uz peļņas gūšanu, bet to uzdevumi ir saistīti ar sociāliem, vides aizsardzības un citiem mērķiem, kurus ne vienmēr var izmērīt un pat atspoguļot peļņā. «Tas nenozīmē, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi būtu mazāk efektīvi nekā privātie, vēl vairāk – ārvalstu dati liecina, ka valsts kompānijas pat darbojas efektīvāk nekā privātās,» vēl uz vienu paradoksu norāda U. Osis.
Visu rakstu Kapitālisma citadelēs aug municipālo kompāniju svars lasiet 11. decembra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/2
Uldis Osis
#2/2
Visu rakstu «Kapitālisma citadelēs aug municipālo kompāniju svars» lasiet 11. decembra laikrakstā Dienas Bizness.
