Patiesībā tas ir viens un tas pats, un abi, maigi sakot, ir neefektīvi, atklāj pētījumi

Lūk, stāsts par vīru ar Makjavelli cienīgu talantu: «Viņš ir jau aizgājis pensijā un dzīvo blakus skolai. Katru dienu pēc stundām grupa skolnieku viņu nejauki izsmej. Kādu dienu pensionārs dodas pie viņiem un piedāvā darījumu: viņš dos katram bērnam pa eiro, ja viņi nākamajā dienā turpinās savus cietsirdīgos jokus. Neticīgā sajūsmā viņi piekrīt. Nākamajā dienā viņi atgriežas un večuks viņiem samaksā, kā bija norunāts, bet piebilst, ka nākamajā dienā viņš var atļauties maksāt tikai 25 centus katram. Vēl joprojām sajūsmā, ka par kaut ko tādu tiek maksāts, bērni atgriežas arī nākamajā dienā, bet pensionārs skumji paziņo, ka nu viņš varēs maksāt tikai vienu centu. «Centu?!» Bērni ir šokā: par tik mazu naudu nav vērts piepūlēties! Tā nu viņi, neapmierināti burkšķot, dodas prom, lai nekad vairs netraucētu manipulatīvo pensionāru.»

Smadzeņu pētījumi šodien palīdzēs risināt daudzas rītdienas problēmas.

«Kad cilvēki saka – dari, kā vēlies, mēs nekad nezinām, ko tas nozīmē. Vai nebūtu lieliski, ja varētu ieskatīties otra smadzenēs?» konferencē BrainTech Israel 2013 vaicā Rafi Gidron, Israel Brain Technologies dibinātājs. Izraēlas inovāciju nedēļas ietvaros šajās dienās (14.-15.10.) notiek pirmā BrainTech Israel konference, lai meklētu iespējas izprast noslēpumus, kā viņš saka – šai brīnišķīgajai ierīcei starp mūsu ausīm.

Šodien daudzi saskaras ar dažādiem smadzeņu bojājumiem un slimībām, kas katrai valstij dārgi izmaksā. R. Gidron uzskata, ka smadzeņu pētījumi palīdzēs atrisināt daudzas problēmas un ārstēt dažādas smadzeņu saslimšanas un traucējumus.

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) no putuģipša un šķiedraugiem radīts jauns kompozītbūvmateriāls. Tāpat veikta šķiedraugu materiālu īpašību, pielietojuma izpēte un ieteikumu sagatavošana ieviešanai.

Jaunie kompozītbūvmateriāli radīti projekta «Jaunu kompozītbūvmateriālu izstrāde uz putuģipša bāzes ar šķiedraugu stiegrojumu un no tiem veidotu sistēmu pētījumi» ietvaros. ERAF projekts norisinājās no 2011. līdz 2013. gadam profesora Jura Skujāna vadībā.

Projekta ietvaros tika veikti pētījumi par šķiedraugu audzēšanu un fizikāli bioķīmiskajām īpašībām, pētījumi par šķiedraugu smalcināšanu un to fizikāli mehāniskajām īpašībām, tika veikta putuģipša sastāva optimizēšana kompozītbūvmateriālu izgatavošanai, kā arī kompozītbūvmateriālu izgatavošana un to īpašību pētījumi un izvērtētas kompozībūvmateriālu pielietošanas iespējas konstruktīvajās sistēmās. Rezultātā tika izstrādāts jauns kompozītbūvmateriāls uz putuģipša un kaņepju spaļu bāzes, ar tilpummasu 250-300 kg/m3, siltumvadīstspējas koeficientu robežās no 0,07 līdz 0,08 W/(m K).

Nozare un augstākās mācību iestādes vienojas kopīgi organizēt ikgadēju zinātnisko konferenci, kuras galvenais atbalstītājs būs nacionālā lidsabiedrība "airBaltic".

"Mēs parakstām stratēģiskās sadarbības līgumu ar lielām cerībām, ka tam būs praktisks pienesums aviācijas nozarei kopumā," par piektdien noslēgto vienošanos ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Aeronavigācijas institūtu (RAI) norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Nacionālās aviokompānijas, ko LAA aicinājusi būt par 21. maijā paredzētās konferences patronu, viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Roščina izteica cerību, ka 1. zinātniskā konference izvērtīsies par ilgtspējīgu pasākumu, kam "airBaltic" rada platformu, kur zinātnieki var dalīties ar saviem pētījumu rezultātiem un sniegt pievienoto vērtību. Šogad konferences galvenā tēma un vadmotīvs būs ilgtspējīga aviācijas nozares attīstība.

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Ir būtiski mainījusies cilvēku attieksme gan pret darba vidi un iekārtojumu, apstākļiem, gan arī pret pašu darbu kā tādu. Domāšanu «eju uz darbu» kā vienkāršu vietu, kur strādāt, nomaina ideja «eju strādāt» un sasniegt konkrētus rezultātus tam piemērotā vidē.

Augstākminēto apsvērumu rezultātā modernais birojs veidojas kā viedo tehnoloģiju un cilvēku labsajūtas apvienojums. Labsajūtu nodrošina gan piemērota fiziskā vide, piemēram, augsti griesti veicina brīvu un radošu domāšanu, gan ērts iekārtojums, gan parocīgi tehnoloģiskie risinājumi. Rezultātā ieguvēji ir visi: modernie superbiroji veicina produktivitāti, ļauj elastīgi plānot darbinieku noslodzi un nodrošina optimālas uzturēšanas izmaksas.

Uzskatu, ka ideja par biroju kā visērtāko vietu, kur konkrētais cilvēks var sasniegt vislabākos profesionālos rezultātus un izpildīt uzņēmuma vai organizācijas uzstādītos mērķus, ir vienlīdz piemērojama gan privātiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldes iestādēm. Galu galā valsts pārvalde ir sabiedrības spogulis – ja mēs maināmies, ir tikai loģiski, ka mainās arī oficiālās valsts iestādes.

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa atzīst, ka Eiropa nolēmusi mainīt dažādus nosacījumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un vienīgā iespēja aizstāvēt savas intereses Latvijai ir zinātniski pētījumi, uz kuriem balstīti valdības lēmumi.

Fragments no intervijas

Kā Latvijā izmantojam savu zemi lauksaimniecībā?

Zeme ir viena no Latvijas valsts bagātībām, un tā dod lielas iespējas šajā valstī dzīvojošajiem un strādājošajiem, jo īpaši, ja mums nav tādu derīgo izrakteņu (nafta, gāze, metāla rūdas, dārgakmeņi u.tml.), kādi ir citām valstīm. Vienlaikus Latvijai ir salīdzinoši daudz zemes, kura izmantojama lauksaimniecībā.

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Atjaunojamā enerģija ir kļuvusi par globālo tendenci, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā, kā arī samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Baltijā šobrīd galvenokārt ir fokusā vēja enerģija, taču tā nereti vietējiem iedzīvotājiem rada bažas. Inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) speciālisti skaidro, kā tie palīdz līdzsvarot kopienas un dabas intereses, ieviešot ilgtspējīgus vēja enerģijas projektus.

“Cilvēki uztraucas par to, kas var notikt, ja vēja ģenerators tiek uzstādīts netālu no viņu dzīvesvietas - vai vēja turbīnas var izraisīt piemājas mežā augošo orhideju bojāeju, vai arī iznīcināt putnu populāciju. Mūsu uzdevums ir sniegt atbildes uz visiem šiem jautājumiem, lai lēmēji un kopienas varētu veikt apzinātu izvēli,” plānošanas un inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) izpilddirektore Anni Konsap min tēmu, ar kuru bieži nākas nodarboties.

SKPK ir veicis ietekmes uz vidi novērtējumus teju 20 gadus, kas ļauj mazināt minētās bažas un sniegt uz faktiem balstītas atbildes. Tomēr izpētes galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai attīstības projekti atbilstu kā vides, tā arī kopienas vajadzībām.

Tabakas lietošanai ir tūkstošiem gadu sena vēsture. Neskatoties uz to, ka smēķēšanas kaitīgā ietekme ir vispārzināma, daudzi joprojām turpina smēķēt – pasaulē ir vairāk nekā miljards dažādu tabakas produktu patērētāju, no kuriem lielākā daļa smēķē cigaretes.

Pasaules veselības organizācija prognozē, ka turpmākajos gados smēķētāju skaits būtiski nemainīsies. Tostarp pasaulē kopumā no smēķēšanas radītām saslimšanām ik gadu mirst aptuveni 8 miljoni cilvēku.

Cilvēki turpina smēķēt dēļ nikotīna, ko satur tabakas lapas. Tomēr ne visi zina, ka galveno smēķēšanas kaitējumu rada nevis nikotīns, bet gan ķīmiskās vielas, kas rodas tabakas dedzināšanas rezultātā. Tāpēc, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu, pēdējās desmitgadēs gan zinātnieki, gan nozare ir pievērsusies jaunu, potenciāli mazāk kaitīgu risinājumu radīšanai, kas pamazām aizstās cigaretes. Pati tabakas nozare pamazām mainās, un tās vadošie uzņēmumi runā pat par cigarešu ēras norietu, paužot pārliecību, ka cigaretes aizstās jaunās bezdūmu alternatīvas. Un tam ir pamatojums – ar katru gadu visā pasaulē palielinās to smēķētāju skaits, kuri atsakās no tradicionālajām cigaretēm un pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem.

Valdība šodien, 8. novembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu ES struktūrfondu programmas Praktiskas ievirzes pētījumi pirmās atlases kārtas pētniecības projektu īstenošanai.

Programmas ietvaros zinātniskās institūcijas un komersanti īstenos praktiskas ievirzes pētījumus, un tās prioritāte ir pētniecības projekti ar augstu komercializācijas potenciālu, informē IZM.

Programmas īstenošanai līdz 2023.gadam ir plānots finansējums 66,8 miljonu eiro apmērā. Līdz 15.novembrim notiek pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā iesniegto pētniecības projektu izvērtēšana, kurā iesniegti 309 projekti par kopējo pieprasītā publiskā finansējuma apmēru 158 milj. eiro. Projektu iesniegšanas priekšnosacījums bija nozaru asociāciju atzinumi par pieteikto projektu potenciālo devumu augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu vai tehnoloģiju, kas paaugstina produktivitāti, attīstībā. Lielais pieteikto pētniecības projektu skaits parāda pieprasījumu pēc konkrēto jautājumu izpētes un to, ka Latvijā ir ievērojama pētniecības kapacitāte, ko izmantot tautsaimniecības izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) izveidota jauna laboratorija, kurā zinātnieki pētīs un izstrādās katalizatorus, kas palīdzēs klimatam kaitīgo oglekļa dioksīdu (CO2) pārvērst vērtīgos produktos, piemēram, degvielas izejvielās un ķimikālijās. Jaunajā laboratorijā sākti arī ogļūdeņražu jeb sintētiskās naftas ieguves pētījumi degvielas ražošanai.

Lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, Eiropas Savienība (ES) definējusi mērķus siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanai, vēloties sasniegt oglekļa neitralitāti. Zinātnieku uzmanība visā pasaulē pievērsta tehnoloģijām, kas ļautu ne vien efektīvāk izmantot resursus un radīt mazākas CO₂ emisijas, bet arī atgūt oglekļa dioksīdu un izmantot to kā izejvielu.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūtā ar ES fondu atbalstu izveidota jauna laboratorija oglekļa oksīdu reakciju pētīšanai. Tā dod iespēju veikt pētījumus par oglekļa dioksīda konversiju lietojamos produktos. Zinātnieki vēlas radīt katalizatorus, kas palīdzēs CO₂ konvertēt metanolā, skaidro profesors Valdis Kampars, Lietišķās ķīmijas institūta direktors.

Uz globālās skatuves pavisam nesen prožektoru gaismā varējām vērot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Tā ir valsts, kur lielākā daļa iedzīvotāju vienmēr uzskatīs, ka dzīvo labākajā vietā pasaulē. Nacionālais lepnums, kas piemīt amerikāņiem, ir teju unikāls, jo parādās visās kategorijās – viņi ir lepni par savu ekonomiku, sasniegumiem sportā, mākslā, tehnoloģijās un īpaši militārajā sagatavotībā.

Pētījumi parāda, ka arī vēsturiski amerikāņi ieņem augstāko vietu nacionālā lepnuma attīstībā turpretī Latvija jau no deviņdesmito gadu vidus ir vairākas kategorijas zem Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēdējo divu gadu notikumi sportā ar skaistām uzvarām un sportistu sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa parādīja, ka arī latvieši prot lepoties ar savu valsti un tās panākumiem. Tomēr jājautā – vai pietiekami daudz un plaši? Un vai ticība savai valstij un lepnums par tās sasniegumiem var ietekmēt valsts kopējo un īpaši ekonomisko izaugsmi?

Nacionālais lepnums visbiežāk tiek vienkāršots un uzskatīts par pozitīvām emocijām pret savu valsti, kaut gan tā ietekme uz valsts attīstību var būt ievērojama. Spēcīga nacionālā lepnuma sajūta var veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju, politisko iesaistīšanos un starptautisko valsts stāvokli.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

#Centrālās stacijas projektēšanas un būvniecības līgums tiks noslēgts šogad, bet būvniecība uzsākta 2020. gadā.

Pērn jaunajā, Eiropas platuma sliežu infrastruktūras projektā Rail Baltica (RB) bijuši četri atskaites punkti, Viļņā, informējot medijus par projekta virzību, norādīja kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore Baiba Rubesa.

Galvenais projekta fokuss šajā gadā būs būvprojektēšana un ar to saistītie uzdevumi, atzīmēja RB Rail vadītāja. Visās trīs Baltijas valstīs tiks pabeigta vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošana, apvienojot sākotnējos tehniskos risinājumus, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Tāpat 2018. gadā pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji Latvijā un Lietuvā. Dažiem dzelzceļa posmiem būvprojektēšana sāksies jau vasarā, bet pilns būvprojekts tiks pabeigts 2020. gadā. Šogad tiks turpināti galvenie projekta pētījumi, tostarp operacionālais plāns, ilgtermiņa RB globālā projekta biznesa plāns, piegādātāju tirgus pētījumi un komercializācijas pētījumi. Tāpat 2018. gada pirmajā kvartālā paredzēts pabeigt Lietuvā jau uzceltā Eiropas standarta platuma dzelzceļa posma Polijas/Lietuvas robeža–Kauņa–RRT Palemona uzlabošanas iespēju izpēti. Šovasar arī iecerēts pabeigt un trīs Baltijas valstu ministrijām prezentēt infrastruktūras pārvaldītāja pētījumu, lai valstis varētu pieņemt attiecīgu lēmumu līdz šī gada beigām. Pēc B. Rubesas teiktā, viena no šī gada prioritātēm ir darbs pie projekta ilgtspējīga finansējuma. Tiks nostiprināta sadarbība ar Somiju un Poliju, uzrunāti nākotnes biznesa klienti.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

ASV valdības darba daļēja apturēšana sāk nodarīt postu zinātnes programmām, atzinuši pētnieki. Turpinoties esošajai situācijai, apdraudētas tādas programmas, kā, piemēram, Antarktīdas ledus segas samazināšanās pētījumi.

Pēc tam, kad ASV valdības algotie zinātnieki devušies bezalgas atvaļinājumā, apdraudēti arī pētījumi medicīnā u. c. jomās, vēsta BBC. Ieilgstot ASV valdības darba daļējai apturēšanai, ievērojamu triecienu var saņemt projekts IceBridge, kura ietvaros tiek pētīts Antarktīdas ledus segas samazināšanās apmērs, kas tiek uzskatīts par kritiski nepieciešamu, lai sekotu jūras līmeņa izmaiņām.

Darbs šajā projektā apturēts jau divas nedēļas un, turpinoties ASV valdības darba apturēšanai, pētnieciskie darbi var izgāzties. IceBridge ietvaros tiek izmantotas ar lāzera mērīšanas sistēmām aprīkotas lidmašīnas, kas lido gar Antarktīdas krastiem. Sagaidāms, ka novembrī Dienvidu puslodē paliks siltāks, tādējādi pētnieciskie darbi ir jāveic vēl oktobrī.

Šobrīd plaši tiek diskutēts par Latvijas uzņēmējdarbības attīstības iespējām, demogrāfiskās situācijas un izglītības ietekmi uz ekonomikas attīstību, darbaspēka pieejamību un vajadzībām. Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma, ar to saskaras arī virkne valstu Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Lai arī cik aktīvi augstskolas negatavotu cilvēkus darba tirgum, rezultātā darba devēji tomēr izjūt darbinieku trūkumu, jo liela daļa aizbrauc uz ārvalstīm. Lai rastu šīs problēmas risinājumus, būtiski apzināties problēmas mērogus un saprast, ka Latvijā šajā situācijā nav viena.

Jaunākie bezdarba rādītāji Eiropas Savienībā (ES) liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis ir 8,1%, ierindojot mūs astotajā vietā. Pirmajā vietā ir Grieķija ar 20,7% bezdarbu, kam seko Spānija ar 16,4%, Kipra ar 11,3% u.c. Mūsu kaimiņvalstīs situācija gan ir nedaudz labāka – Lietuvā bezdarba līmenis ir 7,1%, savukārt - Igaunijā 5,4% (1). Runājot par jauniešu bezdarbu, jāmin, ka arī tur pirmajā vietā ir Grieķija ar 43,7%, savukārt Latvija ir devītajā vietā ar 17,9% (2).

Kosmētikas zīmola "Labrains" mērķauditorija ir cilvēki ar ļoti jutīgu, reaktīvu ādu, kam ir rozācija vai dermatīts – pasaulē katram desmitajam cilvēkam ir šādas problēmas.

"Es pati pēc bērna piedzimšanas saskāros ar smagu rozāciju. Ārstējos, gāju pie dažādiem ārstiem, bet nebija kosmētikas līdzekļu, ar ko kopt ādu. Latvijā pieejami daži produkti rozācijai, bet to ķīmiskais sastāvs neatbilst šādas ādas kopšanas prasībām – to sastāvā ir daudz vielu, kas ilgtermiņā kairina ādu. Manā gadījumā neviens no šiem krēmiem nederēja. Risinājums bija taisīt savu kosmētiku, par ko biju domājusi jau agrāk – studējot ķīmiju Rīgas Tehniskajā universitātē," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Brūniņa, SIA "Labrains" īpašniece.

Skaidrojot, kas ir rozācija, L. Brūniņa teic, ka tā ir sarežģīta un līdz šim vēl pilnībā neizprasta slimība, bet, uzkrājoties lielākam skaitam zinātnisko pētījumu, par galveno patoģenēzes faktoru tiek uzskatīti imūnsistēmas traucējumi, kā rezultātā organisms veido iekaisumu procesus ādā, kam tur nevajadzētu būt. Ādā visu laiku ir iekaisums, paplašināti asinsvadi, tūska u. tml. Ja cilvēkam ir rozācija, tā būs visu mūžu. To var kontrolēt, lietojot pareizu kosmētiku. "Pētījumi rāda, ka apmēram 46% cilvēku iegūst rozāciju un tā saasinās, lietojot nepiemērotu kosmētiku. Tā ir ģenētiski predisponēta slimība, bet to var arī iegūt dzīves laikā – aktīvi sportojot, ēdot asus ēdienus, lietojot alkoholu, sauļojoties. Jo laicīgāk ierauga rozāciju, jo labāk to var kontrolēt. Pie pirmajām pazīmēm to var ārstēt ar lāzerterapiju un atbilstošu ikdienas kosmētiku, bet smagākās formās ārstē ar antibiotikām. Jebkurā stadijā milzīga nozīme ir ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Protams, krēms nav panaceja. Tas strādā komplektā ar medikamentiem un dzīvesveida pārmaiņām," viņa saka.

Veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu starp vietējām un starptautiskām pētniecības organizācijām un industriju, apvienojot kompetences un attīstot infrastruktūru, Rīgā sāk veidot Baltijas Biomateriālu ekselences centru, informē Rīgas Tehniskā universitāte.

Centrs stiprinās biomateriālu nozari reģionā – ļaus zinātniekiem pētīt, izstrādāt un komercializēt jaunus biomateriālus kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām.

«Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (Baltic Biomaterials Centre of Excellence – BBCE) nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu no idejas laboratorijā līdz klīniskam pielietojumam,» uzsver profesors Jānis Ločs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors un BBCE koordinators.

Zinātniskā projekta īstenošanai apvienojušās starptautiski atzītas pētniecības institūcijas un industrijas pārstāvji – RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), RSU Stomatoloģijas institūts (RSU SI), AO Pētniecības institūts Davosā, Šveicē, un Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centrs Vācijā.

Viedtālruņa izskats ir būtisks izvēles kritērijs, taču ne mazāk svarīgi ir izvērtēt arī ierīces veiktspēju un citus tehnoloģiskos faktorus jeb kas “lācītim vēderā”. Mūsdienās tālruņu lietotāji arvien vairāk uzmanību pievērš tieši materiālu kvalitātei un tālruņa funkciju atbilstībai ikdienas vajadzībām, tāpēc tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperts dalās ar jaunāko viedtālruņu tehnoloģiskajām iespējām, kas noderēs katram lietotājam.

Pirmais iespaids – vizuālās sajūtas

Izvēloties jaunu ierīci vai jebkuru citu priekšmetu, pirmais izšķirošais kritērijs ir tieši vizuālais izskats un viss pārējais, ko varam novērtēt ar redzi un tausti. Ja pēc šī pirmā soļa sajūtas ir vairāk negatīvas, visticamāk dažādi iekšējie faktori nespēs pārliecināt potenciālo pircēju par pretējo. Tāpēc, meklējot jaunu viedtālruni, ir jāsāk ar pilnvērtīgu izskata analīzi – krāsas, materiāli, ergonomika, svars un arī dizains.

“Pirmais, kas parasti iekrīt acīs jebkuram no mums, ir atšķirīgs dizains. Piemēram, jaunais Huawei Mate 50 Pro ir pieejams īpašā oranžās vegānās ādas versijā, kas, pateicoties vieglajam stikla šķiedras materiālam, nodrošina mīkstu un ērtu satvērienu, vienlaikus saglabājot izcilu triecienizturību un elastību. Tādā veidā lietotājs var neuztraukties par ierīces korpusa nolietošanos pēc salīdzinoši neilga lietošanas laika,” stāsta Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs.

Austrālijas valdība trešdien iesniedza parlamentā likumprojektu, kas paredz liegt vecākiem, kuri nevakcinē savus bērnus, atsevišķus valsts pabalstus.

Valdība par šo ieceri paziņoja jau aprīlī, pieaugot bažām par pretvakcinācijas kustību, lai gan Eiropā un daļā ASV pēdējā laikā konstatēti tādu novēršamu bērnu infekcijas slimību kā masalu uzliesmojumi.

Arī Austrālijā bijuši lokalizēti garā klepus un masalu uzliesmojumi.

«Izņēmumi šai politikai tiks noteikti tikai vērā ņemamu medicīnisku iemeslu gadījumos, piemēram, kad vispārējais ārstējošais ārsts būs apliecinājis, ka bērnam vakcinēšana ir medicīniski kontrindicēta,» teikts likumprojekta tekstā.

Austrālijā vakcinēti tiek vairāk nekā 90% bērnu, kas ir vecumā no viena līdz pieciem gadiem, bet valdība informējusi, ka vecāku iebildumu dēļ vakcinēti nav 39 000 bērnu, kas nav sasnieguši septiņu gadu vecumu. Pēdējo desmit gadu laikā nevakcinēto bērnu skaits pieaudzis par 24 000.

Ātro sūtījumu dienesti cenšas pielāgoties mainīgajiem patērētāju ieradumiem. 2018. gada beigās veiktie pētījumi rāda, ka gandrīz 88 % pircēju ir gatavi papildus maksāt par preču piegādi tajā pašā dienā, bet gandrīz puse pircēju, izvēloties, no kā produktu pirks, to izvēlas pēc piegādes ātruma.

Šādas tendences ātro sūtījumu dienestiem liek investēt ātrākā preču piegādē. Sabiedrības Venipak vadītājs Justs Šablinsks apgalvo, ka “Same Day Delivery” (piegāde tajā pašā dienā) ir viens no būtiskajiem viņa vadītās sabiedrības pakalpojumu virzieniem kā Latvijā, tā citās Baltijas valstīs.

“2017. un 2018. gadā daudz investējām terminālu attīstībā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā – tikai pagājušajā gadā vien atvērām piecus jaunus terminālus Baltijas valstīs, kā arī ievērojami paplašinājām “Pick up” punktu tīklu. Šie jaunumi ļauj garantēt, ka sūtījums adresātu var sasniegt vienas dienas laikā ne tikai Latvijā, bet arī starp valstīm – sūtot sūtījumu no Latvijas uz Igauniju vai Lietuvu,” saka J. Šablinsks.