Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas.

Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Ko mēs kā valsts ieguvām

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir Eiropas pases un brīvas pārvietošanās iespējas, samazinot birokrātiskos šķēršļus formalitāšu kārtošanai. Ceļojam bez vīzām, strādājam bez ierobežojumiem. Uzņēmējdarbības vide ieguva piekļuvi starptautiskajam kapitālam, kā arī izmaksu samazināšanu uz valūtu konvertēšanas, importa kvotu, muitošanas un citu nodevu rēķina. Latvijai tā bija iespēja vieglākā ceļā nokļūt pasaules tirgū un iegūt neierobežotu piekļuvi tam, vienlaikus kļūstot daudz pievilcīgākai ārvalstu investoriem un vietai, kur ieguldīt. Tā rezultātā Latvija piedzīvoja salīdzinoši strauju ekonomisko attīstību, salīdzinot ar pozīcijām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu uzlikt soda naudu 1500 eiro apmērā SIA Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, informē FKTK.

Sods piemērots, jo uzņēmums laicīgi neiesniedza FKTK obligātā AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija (Kurzemes CMAS) akciju atpirkšanas piedāvājuma iesniegumu un paziņojumu par veiktajiem darījumiem ar Kurzemes CMAS akcijām, tādā veidā pārkāpjot Finanšu instrumentu tirgus likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 596/2014.

Finanšu instrumentu tirgus likums nosaka, ka obligātās akciju atpirkšanas piedāvājums jāiesniedz 10 darba dienu laikā, ja akcionāra balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 30% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita. Papildus FITL pārejas noteikumi paredz, ja personai līdz 2016.gada 29.jūnijam jau bija iegūta līdzdalība 30% apmērā (nepārsniedzot 50 %) obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas pienākums iestājas ar dienu, kad attiecīgā persona palielina savu līdzdalības apjomu virs tā līdzdalības apjoma, kāds bija iegūts līdz šim datumam.

Ņemot vērā mūsdienu darba tirgus konkurences apstākļus, nepietiek ar vienas nozares pārzināšanu. Ieejot starptautiskajos tirgos un biznesa attiecībām kļūstot sarežģītākām par nepieciešamību kļūst izcilība un spēja analizēt starpdisciplināru nozaru specifiku. Tieši tāpēc RSU Eiropas studiju fakultāte piedāvā unikālu un modernu profesionālā maģistra studiju programmu «Bizness un tiesības Eiropas Savienībā», kas apvieno aktuālāko no biznesa un tiesību specifikas.

Profesionālas zināšanas par inovācijām biznesā un ES uzņēmuma tiesībās var nodrošināt veiksmīgu un peļņu nesošu biznesa vadību. Šādas zināšanas nav nepieciešamas tikai lieliem uzņēmējiem, bet tās var palīdzēt arī tiem, kas tikai vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību vai nozares profesionāļiem.

Izpratne par nacionālo un starptautisko tiesisko regulējumu jebkuram uzņēmējam ļauj laicīgi paredzēt un novērsts iespējamos šķēršļus sekmīgai biznesa attīstībai. Tāpēc izpratne par tiesībām nav tikai papildus priekšrocība, bet pat nepieciešamība sekmīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Zināšanas par ES konkurences tiesībām, ES vienoto tirgu un nodokļu tiesībām var palīdzēt apsteigt citus, kas tiesiskā regulējuma džungļos tik labi neorientējas. Starpdisciplināras zināšanas ļauj saredzēt plašākas un daudzveidīgākas izaugsmes iespējams gan uzņēmējiem, gan citiem nozares profesionāļiem.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Trešdien, 6. decembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis 2018. gada valsts budžetu, kā arī vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, informē Finanšu ministrija (FM).

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi paredzēti par 625 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gada valsts budžeta likumā.

«Šogad veiksmīgi noritējis nozaru ministriju budžeta izdevumu padziļinātās pārskatīšanas process, rodot nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā 81,1 miljonu eiro bija iesējams novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Kopā 2018. gada budžetā papildus piešķir 336,3 miljonus eiro prioritāro pasākumu finansēšanai,» norāda FM.

Eiropas Savienībā un eirozonā ir jāpabeidz finanšu tirgu integrācija, izveidojot kapitāla tirgu savienību, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" atzina eksperti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka vienotais eirozonas tirgus vēl nav pilnībā funkcionējošs, bet tas ļautu augt daudz straujāk.

Latvija eirozonai pievienojās tās 2.0 versijā, bet tagad ir jāturpina būvēt 3.0 versija ar banku savienību, kapitāla tirgus savienību, kopējo fiskālo mehānismu, teica Kazāks. Vienlaikus viņš atzina, ka vienoties par kapitāla tirgus savienību būtu vieglāk.

"Sāksim paši ar sevi, mums ir milzīgs tirgus Eiropā, padarīsim to efektīvāku. Eiropieši uzkrāj daudz, bet pagaidām nav pietiekamu prasmju likt uzkrātajai naudai strādāt," teica Kazāks.

Viņš piebilda, ka Eiropas zaļā pārkārtošanās būs dārga un tas prasīs privātā kapitāla piesaisti. Tāpēc kapitāla tirgus savienība ir tik būtiski nepieciešama.

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Eiropas Savienībai būs jākontrolē politiķu radītā Brexit sekas un jāpanāk, ka Lielbritānijas piemēram neseko citas valstis, uzskata Nordea galvenais ekonomists Baltijā Žīgimants Maurics (Žygimantas Mauricas).

Šobrīd daudzi ir neapmierināti ar Eiropas Savienības procesiem, tomēr nav arī pareizi, ja visa atbildība tiek novelta uz Eiropas Centrālo banku. Eiropas Savienība šobrīd var cerēt uz ekonomisko izaugsmi, jo situācija atkal stabilizējas, veidojot labu pamatu investīcijām un ilgtermiņa ieguldījumiem, norāda eksperts.

Lielbritānijas referendums par dalību Eiropas Savienībā izrādījās liels pārsteigums visiem. Neskatoties uz to, ka aptaujas liecināja par līdzvērtīgu varbūtību referenduma iznākumam, bukmeikeri un lielākā daļa finanšu tirgus dalībnieku bija gaidījuši, ka briti nobalsos par palikšanu Eiropas Savienībā. Ceturtdien, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, šķita, ka Lielbritānija paliek ES, un tas izraisīja ievērojamu akciju cenu ralliju finanšu tirgos. Diemžēl šis rallijs tikai pasliktināja kopējo tirgus kritumu pēc gala rezultātu pasludināšanas.

Eiropas Komisija sākusi sabiedrisko apspriešanu par uzņēmumu ienākuma nodokļa pārredzamību Eiropas Savienībā, informē EK.

Šīs apspriešanas mērķis ir uzzināt to, vai prasība, saskaņā ar kuru uzņēmumiem jāsniedz plašāka informācija par nodokļiem, kurus tie maksā, varētu palīdzēt apkarot nodokļu apiešanu un agresīvas nodokļu plānošanas praksi Eiropas Savienībā. Piemēram, varētu noteikt, ka uzņēmumiem jāatklāj informācija par nodokļiem, ko tie maksā katrā valstī, kurā tie darbojas.

Cīņa pret uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu ir viena no šīs Komisijas galvenajām prioritātēm. Apspriešana ir daļa no plašākā rīcības plāna taisnīgai un efektīvai nodokļu uzlikšanai uzņēmumiem, kas arī tiek iesniegts šodien. Komisija ar savu darbu īsteno saistības, ko uzņēmās G20 valstu vadītāji, kuri ir apņēmušies nodrošināt, ka nodokļu iestādes var brīvi apmainīties ar informāciju par lieliem daudznacionāliem uzņēmumiem, tostarp sniegt pārskatus par katru valsti atsevišķi (CBCR).

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim no šodienas plkst.18 personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Līdz šim jau bija spēkā aizliegums Eiropas Savienības robežu šķērsot kravu pārvadātājiem, proti, Krievijā reģistrētiem vilcējiem un piekabēm. Aizliegums neattiecas uz Krievijā reģistrētajiem autopārvadājumu uzņēmumiem, kuri pārvadā kravas ar autotransportu tranzītā caur Eiropas Savienību starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju.

Turpmāk transportlīdzekļu, kas reģistrēti Krievijā, iebraukšana Eiropas Savienībā caur Latvijas robežšķērsošanas vietām ir aizliegta. Personām, kuras pārvietojas ar Krievijā reģistrētu transportlīdzekli, nebūs iespēja iebraukt ar to Eiropas Savienībā, šķērsojot Latvijas robežu. Personām ar šādiem transportlīdzekļiem no robežšķērsošanas vietas būs jāatgriežas atpakaļ Krievijā vai Baltkrievijā.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Lai attīstītu un pilnveidotu regulēšanas vidi Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 2014. gadā ir veicinājusi sadarbību starptautiskā mērogā, sadarbojoties ar Baltijas un citu valstu regulatoriem visās regulējamo sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.

Regulators apkopojis būtiskākos 2014.gada notikumus, kas atstājuši pozitīvu ietekmi uz regulējamām nozarēm Latvijā.

2014. gadā Eiropas mērogā pastiprināta uzmanība ir pievērsta ūdenssaimniecības nozares regulēšanas jautājumiem. Šogad ir nodibināta vienota Eiropas Savienības ūdenssaimniecības nozares regulatoru platforma, kuras viens no dibinātājiem ir arī Latvijas Regulators, kā arī nozares attīstības jautājumiem ir pievērsušās tādas organizācijas kā Enerģētikas regulatoru reģionālā asociācija (ERRA) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Enerģētikas nozarē atzīmējamas aktivitātes, kas saistītas ar Regulas par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) ieviešanu, kura noteiks jaunu kārtību elektroenerģijas un gāzes tirgus dalībnieku reģistrācijai un elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzībai Eiropas Savienībā. Visa gada garumā, sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem,

Saskaņā ar prognozi Eiropas ekonomika atgūsies ātrāk, nekā iepriekš tika paredzēts, jo ekonomikas aktivitāte gada pirmajā ceturksnī bija lielāka par cerēto un labāka situācija veselības jomā bija iemesls tam, ka otrajā ceturksnī straujāk tika atviegloti pandēmijas kontroles ierobežojumi, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Saskaņā ar starpposma 2021.gada vasaras ekonomikas prognozi paredzams, ka ekonomika Eiropas Savienībā un eirozonā šogad pieaugs par 4,8%, savukārt 2022.gadā - par 4,5%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi, kas tika veikta pavasarī, 2021.gada izaugsmes rādītājs ir būtiski lielāks Eiropas Savienībā (+0,6 procentpunkti) un eirozonā (+0,5 procentpunkti), savukārt attiecībā uz 2022.gadu tas abos gadījumos ir nedaudz lielāks (+0,1 procentpunkts). Tiek prognozēts, ka reālais IKP 2021.gada pēdējā ceturksnī gan Eiropas Savienībā, gan eirozonā atkal sasniegs pirmskrīzes līmeni. Eirozonas gadījumā tas ir par vienu ceturksni agrāk, nekā tika paredzēts pavasara prognozē.

11. novembrī, Lāčplēša dienā, pasaule pieminēs simts gadus, kopš beidzās Pirmais pasaules karš. Ja atsauc atmiņā būtiskākos kara cēloņus, tad jāmin daudzo Eiropas lielvaru ekspansionistiskās tieksmes, strīdi par kolonijām, teritoriālās pretenzijas, dažādu alianšu veidošana.

Kāpēc par to ir vērts domāt 100 gadus vēlāk? Jo mums vajadzētu novērtēt, ka ir tāda Eiropas Savienība, kurai gan var daudz ko pārmest, piemēram, pārliecīgu birokrātiju, taču tā noteikti ir viens no miera un drošības garantiem kontinentā. Jo visas valstis ir ekonomiski, sociāli un politiski tik cieši sapītas kopā, ka nekāda karošana vienai ar otru nav iespējama. Raugoties Eiropas vēsturē, tā ir patiesi unikāla situācija, kuru nedrīkst novērtēt par zemu vai uzskatīt par absolūti pašsaprotamu. Tādēļ kā bīstamas ir jāuztver nacionālistiskās un izolacionistiskās tendences, kas arvien biežāk uzliesmo vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tas, ka daudzviet vēlēšanās panākumus gūst populisti un idejas, ka varbūt Eiropas Savienība nemaz nav vajadzīga, noteikti nenāk par labu mieram un stabilitātei kontinentā. Gluži kā no vēstures mācību grāmatām pret Eiropas Savienību visvairāk iebilst valstis, kuras vēl arvien nav atkopušās no ekonomiskās krīzes, kā arī cilvēki ar zemu izglītības līmeni un ienākumiem. Ne jau Sorbonnas universitātes profesori balso par Lepēnu Francijā un Humbolta universitātes mācībspēki par AFD Vācijā. Šajā kontekstā tas, par ko būtu jādomā Latvijai, ir aizvien lielāka sociāla iekļaušana un nevienlīdzības mazināšana, jo liels ar dzīvi neapmierinātu, slikti izglītotu un trūcīgu iedzīvotāju slānis ir lieliska augsne dažādiem populistiskiem centieniem.

Šā gada aprīlī Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par pensijas ienākumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs vecuma grupā 65+ gadi. Latvijas Apdrošinātāju asociācija aicina pievērst uzmanību skaudrajiem faktiem un izvērtēt iespējas uzlabot savu nākotnes finansiālo labklājību.

Latvijā pensijas apjoms ir vien 42% no vēlīnā darbaspējas vecuma algas, un tas ir trešais viszemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Lietuvā ir piektais mazākais rādītājs Eiropas Savienībā, bet Igaunijā – sestais. Savukārt Baltijas mērogā Latvijas senioru pensijas, rēķinot pret pēdējo darba gadu algām, ir vismazākās. Kopumā kopš 2008. gada šiem rādītājiem Eiropas Savienībā ir augoša tendence, sevišķi Latvijā, pensijas apjomam palielinoties par 12% pret konkrētajām algām. Salīdzinājumam – Lietuvā vērojams tikai 2% pieaugums, bet Igaunijā izmaiņu nav.

Baltijas valstu seniori pakļauti ļoti augstam nabadzības un sociālās izstumtības riskam vecumdienās, ieņemot pēdējās pozīcijas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kopš 2013. gada nabadzībai pakļauto cilvēku skaits 12 dalībvalstīs pieaudzis. Diemžēl lielākais pieaugums vērojams Baltijas valstīs.

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Iemeslus, kāpēc atkal atgriežas Latvijas politikā, intervijā laikrakstam Diena atklāj divkārtējais ekspremjers, līdzšinējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis. Db.lv publicē daļu intervijas.

Šajās dienās izskanēja ziņa par jūsu lēmumu vēlēšanās startēt no Vienoti Latvijai saraksta kopā ar bijušajiem konkurējošu partiju līderiem Kalvīti, Šleseru, Jurkānu, Straumi, kā arī Zalānu. Kāpēc?

Jo «veiksmes stāsta» un «stabilitātes» sludināšanas laiks ir pagājis.

No kā nāca iniciatīva par kopīgu startu vēlēšanās? No Šlesera?

Šlesers mūs uzrunāja. Bet te jāsaprot - šis nav viena cilvēka projekts.

Bet viņa vadītajā partijā jūs visi sastāsieties?

Domāju, ka mēs nestāsimies partijā. Mēs paši esam vadījuši partijas, tā neskraidām no vienas pie otras partijas. Tikai startēsim vēlēšanās no šī saraksta un paskatīsimies, kāds būs rezultāts. Mums arī nebūs viens premjera kandidāts, ko parasti prasa.