Digitalizācija strauji ienāk dažādās dzīves jomās – arī tajās nozarēs, kuras drīzāk asociējas ar roku vai smagās tehnikas darbu. Ikviena jauna būvniecības iecere Latvijā ir reģistrējama tikai digitāli Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā esošajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Tā nepieciešama visiem, kas piedalās būvniecības procesā, un ļauj pārraudzīt ne tikai būvniecības norisi, bet arī darba drošību, nodokļu samaksu, patērētāju tiesību aizsardzību un citas jomas. Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai BIS ir neatsverams palīgs būvspeciālistu sertificēšanā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai (LBS BSSI) Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un uzraudzību tādās darbības sfērās kā ēku konstrukciju projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, ceļu, projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, tiltu projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, kā arī inženierizpētē. LBS BSSI kā viena no lielākajām būvspeciālistu sertifikācijas institūcijām ir piešķīrusi ap 5600 sertifikātu, no kuriem šobrīd aktīvi ir 4300 sertifikātu. LBS BSSI, pirmkārt, novērtē kompetenci un piešķir sertifikātus jaunajiem būvspeciālistiem, otrkārt, veic regulārās un padziļinātās pārbaudes jau sertificētiem būvspeciālistiem un, treškārt, izvērtē sūdzības par būvspeciālistu profesionālās darbības iespējamajiem pārkāpumiem. Vēl nesenā pagātnē šis darbs nozīmēja milzīgas dokumentu grēdas. Šodien tas nav iedomājams bez digitalizācijas sniegtās palīdzības – Būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) viena no galvenajām prioritātēm būs Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidošana, intervijā sacīja BVKB vadītāja Baiba Vītoliņa.

BIS izstrādē jau ir investēti 14 miljoni eiro, no kuriem lielākoties izmantots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, un arī pāris turpmākos gadus sistēmas pilnveidei paredzēts miljons eiro gadā.

Vītoliņa uzsvēra, ka BIS pilnveidošana būs BVKB ieguldījums birokrātijas novēršanā, attīstot sistēmas, lai procedūras būtu pēc iespējas vienkāršākas, ērtākas un ātrākas.

Sistēmas attīstīšana tika sākta Ekonomikas ministrijā, BVKB to pārņēma 2017.gadā. Vītoliņa stāstīja, ka sākotnēji sistēma bija vērsta uz būvniecības procesa dokumentācijas elektronisku apriti, taču faktiski tajā bija daži reģistri un iespēja atsevišķus procesus veikt elektroniski.

Oficiāli noslēgusies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) īstenotā projekta "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība" I kārta.

Projektam piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, un uz to balstījusies līdzšinējā Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstība.

Projekts tika īstenots no 2017.gada pakāpeniski, septiņos posmos jeb laidienos, un tā rezultātā Latvijā visas ar būvniecību saistītās formalitātes, sākot no ieceres reģistrēšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, iespējams veikt attālināti. Vispirms tika pilnveidots būvkomersantu datu pārvaldības process - radīta iespēja sistēmā veikt būvkomersantu klasifikāciju.

Pirmajā laidienā tika pilnveidots ieceres dokumentācijas saskaņošanas process, izveidota tehnisko noteikumu izdevēju darba vieta, ievērojami pārveidota publiskā portāla, kā arī būvvalžu un uzraugošo iestāžu darba vieta. Būtiskākie jaunie e-pakalpojumi, kurus kļuva iespējams veikt procesa ietvaros, bija tehnisko noteikumu pieprasīšana, paralēla ieceres dokumentācijas saskaņošana un saņemšana elektroniski.

Starptautisko norēķinu banka (BIS) ceturtdien paziņoja, ka izslēdz Krievijas centrālo banku saistībā ar Maskavas īstenoto iebrukumu Ukrainā.

BIS norāda, ka tā Krievijas centrālajai bankai piemēro starptautiskās sankcijas.

"BIS ievēro Krievijas centrālajai bankai noteiktās sankcijas, un tā nebūs vieta, kur šīs sankcijas apiet," norāda bankas preses pārstāvis.

"Krievijas centrālās bankas piekļuve visiem BIS pakalpojumiem, sanāksmēm un citām BIS aktivitātēm ir pārtraukta," teikts BIS paziņojumā.

1930.gadā dibināto BIS pārvalda 63 centrālās bankas, pārstāvot valstis, kas veido aptuveni 95% no pasaules iekšzemes kopprodukta.

BIS centrālo banku vadītāji tiekas, lai pārrunātu nozīmīgākos monetārās politikas jautājumus.

Ar 1. oktobri Būvniecības informācijas sistēma (BIS) nodrošinās pilnībā digitālu būvniecības procesa dokumentācijas apriti.

«Šis ir vēsturisks moments – Latvija ir kļuvusi par būvniecības nozares digitalizācijas līderi, nodrošinot pilnībā elektronisku dokumentācijas apriti – no ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā,» norāda Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore Svetlana Mjakuškina.

BVKB ir BIS pārzinis kopš 2017. gada sākuma. Birojam uzsākot BIS attīstīšanu, sistēmā kopumā bija pieejamas 22 333 būvniecības lietas. Šobrīd BIS ir izveidots vairāk nekā 92 220 būvniecības lietu.

Sistēmas attīstīšana tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Būvniecības informācijas sistēmas attīstība. 1.kārta (Nr.2.2.1.1./17/I/021)» ietvaros. Šobrīd saskaņošanā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru ir dokumentācija arī projekta 2.kārtas īstenošanai. Galvenais projekta mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus būvniecības pakalpojumus, samazinot administratīvo slogu, uzlabojot pieejamību un veicinot caurskatāmību. BIS veidota, tās attīstīšanā iesaistot nozari un potenciālos lietotājus – līdz šā gada jūlijam kopumā notikušas 45 darba grupas, kurās piedalījās 488 dalībnieki no 43 iestādēm.

Biznesa vidē ir izplatīts maldīgs uzskats, ka E-rēķins ir PDF rēķins, kas nosūtīts elektroniski un derīgs bez paraksta – tā nav!

Kas ir e-rēķins?

E-rēķins ir digitāla formāta rēķins, kas tiek sagatavots no rēķina izrakstītāja ERP, grāmatvedības, vai kādas citas sistēmas, kas ir konfigurētas ar zemāk aprkastītu E-rēķinu formāta savienojumu, un nosūtīts uz rēķina saņēmēja sistēmu, neizmantojot epastu, vai fizisku piegādi.

“Šeit ir būtiski, lai jebkurš uzņēmums padomātu par savas sistēmas esošo vai plānoto nodrošinājumu” saka Mārtiņš Kaļva, procesu automatizācijas eksperts no MS Solutions

Kas uzņēmējus sagaida nākotnē?

Šāda E-rēķinu sistēma, ļaus efektīvi apmainīt rēķinu saturu mašīnlasāmā formā, kas būs viegli apstrādājams sistēmām un būtiski samazinās kļūdu iespēju un nepieciešamību pēc manuālas apstrādes resursiem.

Aptuveni trīs ceturtdaļas cilvēku, kas iegādājušies kriptovalūtu "Bitcoin", zaudējuši savu naudu, liecina Starptautisko norēķinu bankas (BIS) veikta pētījuma dati.

BIS ekonomisti izanalizējuši kriptovalūtu investoru datus 95 valstīs laika periodā no 2015.gada līdz 2022.gadam.

"Aptuvenie aprēķini liecina, ka kopumā aptuveni trīs ceturtdaļas lietotāju zaudējuši savas investīcijas "Bitcoin"," teikts pētījumā.

Aplūkotajā periodā "Bitcoin" vērtība no 250 dolāriem 2015.gada augustā pieauga līdz gandrīz 69 000 dolāru 2021.gada novembrī. Šobrīd šīs valūtas kurss veido aptuveni 16 500 dolārus.

Šajā pašā laika periodā to cilvēku skaits, kas izmanto viedtelefonu lietotnes, lai pirktu un pārdotu kriptovalūtas, pieauga no 119 000 līdz 32,5 miljoniem.

"Mūsu analīze parāda, ka "Bitcoin" vērtības kāpums saistīts ar lielāku mazo investoru ienākšanu tirgū," skaidro BIS.

Līdz ar jauno Rīgas teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanu ir stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā, kas vienkāršo saskaņošanas kārtību – lodžiju aizstiklošanai otrās un trešās grupas ēkās nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām.

Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) pielikumā “Tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku lodžiju aizstiklošanas risinājumi” ir pieejami sērijveida dzīvojamo ēku (103., 104., 119., 464., 467. un 602. sēriju) lodžiju aizstiklošanas arhitektoniskās skices ēku vienota vizuālā koptēla nodrošināšanai. Vienojoties Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, sērijveida dzīvojamās ēkas kopīpašnieki var izvēlēties TIAN piedāvāto skici vai izstrādāt individuālu ēkas lodžiju aizstiklošanas risinājumu.

Pirmajā gadījumā nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija un ar iesniegumu nav jāvēršas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD). Otrajā gadījumā ir jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādās ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici, kura jāsaskaņo RD PAD, iesniedzot paskaidrojumu rakstu ēkas daļas atjaunošanai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Abos gadījumos katrs dzīvokļa īpašnieks var veikt savas lodžijas aizstiklošanu sev vēlamā laikā. Tāpat iespējams izmantot būvvaldē iepriekš saskaņotu ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici. Šajā gadījumā pēc informācijas jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja vai PAD.

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

No Rīgas Viļņas virzienā aizceļo miljonu eiro vērtas investīcijas, jo uzņēmējs saskaita nepieciešamās būvniecības atļaujas un tam patērējamo laiku Rīgā. 27 atļaujas un vismaz gads līdz būvniecības uzsākšanai bija iemesls izvēlēties citu pilsētu un valsti. Kāpēc Rīga zaudē investorus būvniecības atļauju dēļ?

No 1. janvāra Rīgā ir sākusi darboties jaunā Būvniecības informācijas sistēma (BIS), vairums projektētāju, būvnieku, pat Rīgas būvvalde slavē jauno sistēmu – strādāt esot daudz vieglāk, strīdi faktiski nav iespējami, jo viss ir elektroniski reģistrēts, un tomēr pusgads līdz ieiešanai būvlaukumā ir labākais termiņš, vēlāk atklājas, ka gadījies arī gads, bet kādam – pusotrs.

"Rīgas būvvalde skatās stingri, un kā tad neskatīsies! Viens no viņiem ir uz apsūdzēto sola. Skatās pamatoti un izvērtē stingri. Ja viss ir kārtībā un projekts ir labi sagatavots, tad problēmu nav un atbildes ir laikā. Seši mēneši līdz būvēšanai ir izcili labs laiks, kas Rīgā ir jāpatērē, lai projektu sagatavotu labi un saņemtu visas atļaujas," žurnālam "Dienas Bizness" anonīmi savu viedokli atklāja liela namu būves un projektēšanas inženieru uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Ministru kabinets ceturtdien apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto rīcības plānu ar nepieciešamajiem pasākumiem dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa pilnveidošanai ekspluatācijas laikā, tostarp paredzot nodokļu stimulus iedzīvotājiem, piemēram, samazinātās PVN likmes, IIN atvieglojumus u.c.

Plānā ietverto pasākumu mērķis ir veicināt būvēm izvirzīto būtisko prasību nodrošināšanu, kā arī veicināt ieguldījumu veikšanu dzīvojamajās mājās.

Kopumā plāns paredz 11 pasākumus, kuri tiks īstenoti sadarbībā ar AS "Attīstības finanšu institūciju Altum"" ("Altum"), Būvniecības valsts kontroles biroju, Finanšu ministriju (FM), Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), Tieslietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Plāna pasākumi vērsti uz dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa pilnveidošanu ekspluatācijas laikā un normatīvā regulējuma uzlabojumiem.

Lai veicinātu iedzīvotājus veikt ieguldījumus mājokļu savlaicīgai uzturēšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai, EM sadarbībā ar FM nākamā gada laikā plāno sagatavot priekšlikumus nodokļus regulējošajos normatīvajos aktos, kas paredzētu nodokļu stimulus iedzīvotājiem, piemēram, samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus u.c.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā, informē LBA pārstāvji.

Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Padomju laikā celta daudzdzīvokļu nama Ogrē atzīšana par ekspluatācijai bīstamu, par ko vēstīja Ogres novada pašvaldība un vairāki interneta mediji, atklāj būtisku sistēmisku problēmu nekustamo īpašumu tirgū – informācijas par būvju tehnisko stāvokli sarežģīta pieejamība dzīvokļu īpašniekiem un pilnīgu nepieejamība potenciālajiem pircējiem vai īrniekiem, kā arī plašākai sabiedrībai.

Tā rezultātā veidojas situācijas, kad esošie dzīvokļu īpašnieki dzīvo neziņā par mājas kopumā tehnisko stāvokli, potenciālie īpašnieki pērk faktiski “kaķi maisā”, bet kaimiņmājās dzīvojošie nevar būt droši, ka blakus ēka nesabruks un ar to neapdraudēs arī viņus. Tas, ka nav publiski pieejama informācija par katras ēkas tehnisko stāvokli, kropļo arī nekustamā īpašuma tirgu, jo īpašuma novērtētājiem iztrūkst objektīvi nepieciešami dati vērtējamo un pārdoto īpašumu salīdzināšanai.

Vēl vairāk – ja Būvvalde, pamatojoties uz ekspertīzi, noteikusi, ka kāda ēka ir ekspluatācijai bīstama, informācija par šādu apgrūtinājumu automātiski netiek ievadīta valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmā. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja kādam pārdot un citam nopirkt dzīvokli ēkā, kurā uzturēties ir liegts vai kas jānojauc. Šādas nepilnības informācijas apritē ir nepieļaujamas un ir steidzami jānovērš, uzsver domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” eksperti.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Gada sākumā būvniecības nozares uzņēmumi, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā, redz, ka nozarei ir liels potenciāls uzlabot kopējos valsts ekonomiskos rādītājus. Tam nepieciešama saskaņota un mērķtiecīga darbība no valsts pārvaldes un uzņēmēju puses.

Kā 2022. gada prioritātes nozares attīstībā partnerība redz investīciju ātrāku nokļūšanu līdz reāliem projektiem, uzlabojumus būvniecības regulējumā un konkrētus soļus zaļās būvniecības atbalstam.

"Sekmīga zaļās būvniecības ieviešana reālos projektos un būvēs nav atraujama no finansēšanas politikas un vispārīgā būvniecības procesa, tāpēc 2022. gadā kā vienu no būtiskākajām prioritātēm arī nozares attīstībā būvuzņēmēji saredz tieši zaļās būvniecības jomā," uzsver Partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Lai turpinātu jēgpilnas pārmaiņas, 2022. gadā svarīgi panākt virzību šādos jautājumos.

Pirmā prioritāte: paātrināt investīciju pieejamību un efektivitāti ieguldījumiem publiskajos nekustamos īpašumos un infrastruktūrā

Samazinot birokrātiskās prasības un atsakoties no vienkāršo būvju (šķūņa, garāžas, nojumes) līdz 24 m² uzmērīšanas dabā, sarukušas rindas uz Valsts zemes dienesta pakalpojumu saņemšanu, tomēr pilnībā tās vēl nav izgaisušas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka. Viņa uzsver, ka rindu pieauguma apturēšanā un mazināšanā būtisku lomu spēlējuši Ministru kabineta veiktie grozījumi šā gada janvārī un martā.

Fragments no intervijas

2023. gada sākumā rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu gaidīja 7062 pasūtījumi, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija skandināja trauksmes zvanus. Kāda šobrīd ir situācija?

Protams, pašlaik situācija ir labāka, nekā tā bija šā gada sākumā. Vienlaikus jāsaka, ka situācija ar kadastrālo uzmērīšanu īpaši kritiska kļuva pagājušajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim atbilstoši likumdevēja noteiktajam bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, ka ļoti daudzi īpašnieki (vai viņu mantinieki) nav sakārtojuši savus īpašumus. Līdztekus tam šīs rindas pagarināja arī Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi. Tāpat bija un arī ir lūgumi veikt kadastrālo uzmērīšanu būvēm, kuras nav pabeigtas, lai tās reģistrētu kadastrā un pēc tam attiecīgi zemesgrāmatā. Šādus lūgumus izsaka cilvēki, kuri ir saņēmuši kredītu mājas būvniecībai, jo tādējādi bankas cenšas sevi pasargāt ar papildu nodrošinājumu gadījumiem, ja nu cilvēks nespēj atmaksāt izsniegto kredītu. Šādu prasību izsaka arī lielāku komercīpašumu attīstītāji, kuri savu ieceru realizācijai piesaista aizdevumus.

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Līdz ar jaunas valdības apstiprināšanu , būvniecības nozares uzņēmēji ir definējuši trīs prioritātes: uzlabot nekustamo īpašumu investīciju programmas, risināt kvalificētu būvspeciālistu pieejamības jautājumu, uzlabot energoefektivitātes projektu ātrumu.

Šo jautājumu prioritizēšana ministru darba kārtībā ļautu daudz efektīvāk plānot, projektēt, būvēt un pārvaldīt ar būvniecību saistītos procesus, kā rezultātā augtu valsts ekonomika un attīstība.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norāda: "Būvniecības jautājumi ir vairāku ministriju tiešā kompetencē - Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas redzeslokā - tāpēc mēs kā uzņēmēji saskatām vajadzību pēc daudz ciešāka dialoga ar nozari. Esam pārliecināti, ka mūsu trīs izvirzītās prioritātes jaunajai valdībai ir pa spēkam atrisināt. Aicinām jauno valdību biežāk sadzirdēt un ieklausīties nozaru profesionālajās asociācijās!"

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Saeima konceptuāli 1. lasījumā atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, nodrošinot nepieciešamo datu nodošanu starp Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu.

"Jaunā datu nodošanas kārtība ir ļoti nozīmīga, jo būvju īpašniekiem tiek samazināts administratīvais slogs par vienu rajona (pilsētas) tiesas vai būvvaldes apmeklējuma reizi. Tas būvju īpašniekiem atvieglos dokumentu iesniegšanas procesu zemesgrāmatā, jo privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam vēl arī būvvaldes izsniegtie dokumenti, turpmāk tiesa tos izgūs tiešsaistē. Jaunā kārtība to nodrošinās elektroniskā veidā informācijas sistēmu līmenī. Šajā ārkārtējās situācijas laikā ir svarīgi turpināt attīstīt tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību arī attālināti," norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Izstrādātie grozījumi paredz, ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tajā skaitā, jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē (www.bis.gov.lv). Personas iesniegums pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai.

Šodien stājas spēkā Saeimas iepriekš pieņemtie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras.

Tāpat ar šiem likuma grozījumiem pēc deputāta Gata Eglīša (JKP) priekšlikuma valdībai tika uzdots grozīt Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāsamazina fiziskai personai no 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības. Valdība attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos šonedēļ pieņēma.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš norādīja, ka TM sadarbībā ar Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi ir veikusi detalizētus aprēķinus un ir gūta pārliecība, ka, ņemot vērā jauno dzīvokļu būvniecības intensitāti, pašlaik ir īstais laiks, lai samazinātu zemesgrāmatu valsts nodevas apmēru. Ieņēmumu no valsts nodevas samazinājumu kompensēs nodokļu ieņēmumi, ko rada jaunu dzīvokļu būvniecība, līdz ar to fiskālā ietekme uz valsts budžetu būs pozitīva.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība pievienojas Rīgas domes uzsāktajai iniciatīvai likvidēt nelikumīgi ierīkotās elektronisko sakaru gaisvadu līnijas Rīgas vēsturiskajā centrā un nākotnē arī plašākā pilsētvidē tās pārvietot pazemē.

Gaisvadu kabeļi Rīgas pilsētā vēsturiski tika izvietoti, lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotājiem interneta un televīzijas pakalpojumus. Pāris desmitu gadu iepriekš tā bija vienīgā un ātrākā iespēja, bet šodien krustu šķērsu novilktie kabeļi ne vien vizuāli bojā Rīgas ainavu, bet arī nav droši. Daļā gadījumu gaisvadu ierīkošana veikta tiesiski, taču pēc Rīgas pilsētas būvvaldes rīcībā esošās informācijas, galvaspilsētā ir milzīgs skaits gaisvadu, kuriem nav pierādāma dokumentācija – tie ierīkoti nelegāli. Turklāt, ilgstoši netiek risināti šo kabeļu apsaimniekošanas jautājumi, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Tā kā nelegāli ievilktie gaisvadi netiek apsaimniekoti un ilgtermiņā to stāvokli un ietekmi uz apkārtējo vidi, namīpašumiem un iedzīvotājiem ir grūti prognozēt, pilsētas būvvalde sazinās ar komersantiem, lai būtu iespējams gaisvadu infrastruktūru pilsētas centrā sakārtot atbilstoši likumdošanas normām.

Būvniecības nozare digitalizējas. BIM (būves informācijas modelēšana) vidē izstrādāti modeļi kļūt par pamatdokumentu risinājumu izstrādei, būvvaldei nepieciešamos materiālus var augšupielādēt elektroniski, virknē publisko iepirkumu BIM nākamgad būs obligāts.

Acīmredzami tuvojas brīdis, kad var sākt domāt par būtisku digitālā brieduma līmeņa paaugstināšanu un pilnvērtīgu digitālo transformāciju. Kas tam ir nepieciešams?

Vienā teikumā sakot: standartizācija, izglītošana un investīcijas tālākajā tehnoloģiju attīstībā.

Nenoliedzami, līdz šim BIM ieviešana nozarē kopumā lielā mērā ir bijusi fragmentēta. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas ir lielākā būvdarbu pasūtītāja publiskajā sektorā, ir neatlaidīgi veidojusi BIM izmantošanas kultūru, izvirzījusi striktas prasības projektu digitalizācijas jomā, regulāri apmācījusi speciālistus, kā arī mudinājusi digitalizācijas prasības ieviest valstiskā līmenī. Mēs redzam, ka projekta trīsdimensiju vizualizācijas un modeļus aktīvi izmanto lielie būvuzņēmumi (ģenerāluzņēmēji), kuri izpilda gan privātā, gan publiskā sektora pasūtījumus. Priecājamies redzot, kā paplašinās speciālistu digitālās prasmes, aizvien vairāk projektētājiem piemīt izpratne par BIM.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):