Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

Obligāta periodiskā apsekošana

Normatīvajā regulējumā ir ietverts pienākums īpašniekam ekspluatācijā nodotām otrās un trešās grupas publiskām un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām veikt periodisko apsekošanu ne retāk kā reizi 10 gados. Šādas tehniskās izpētes mērķis ir novērtēt būves atbilstību noteiktām būtiskajām prasībām, lai apzinātu esošo bojājumu precīzu apmēru, to cēloni, kā arī veicamos pasākumus bojājumu novēršanai. Ēkas tehniskā stāvokļa novērtējums jāveic arī pirms būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojekta izstrādes, arī pirms būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanas vai pirms dokumentu izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai.

Būves tehnisko apsekošanu var veikt būvspeciālists, kas ieguvis patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības jomā reglamentētās profesijās, vai būvkomersanta reģistrā reģistrēta juridiskā persona, kura nodarbina attiecīgu būvspeciālistu. Lai ēku īpašniekiem nebūtu jālauza galva atbilstoša specialista meklējumos, birojs uztur Būvspeciālistu un būvkomersantu reģistru, kas ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmā. Latvijas iedzīvotāju un viesu drošībai biroja uzdevums ir veikt teju 8000 publisku ēku (virs 1000 m2 platībā) ekspluatācijas uzraudzību, no kurām līdz šī gada sākumam tikai 19% tika veikta tehniskā apsekošana. Lai arī valdība pagarinājusi II un III grupas publiskās ēkas apsekošanas termiņu līdz 2024. gada 31. oktobrim, uz tehnisko apsekošanu būtu jāraugās kā iespēju uzlabot mūsu visu drošību un dzīves kvalitāti. Lai veicinātu vienotu pieeju būvju tehniskajai apsekošanai atbilstoši regulējuma prasībām, Ekonomikas ministrija kopā ar nozares speciālistiem ir uzsākusi darbu pie tehniskās apsekošanas vadlīniju izstrādes, kas kalpos par atbalstu ēku īpašniekiem.

Būvniecības informācijas sistēmas attīstība

Ēkas īpašniekam ir būtiski nodrošināt informāciju, kas ļautu sekot līdzi īpašuma apsaimniekošanas procesiem un paaugstinātu īpašumu pārvaldīšanas kvalitāti. Tādēļ ievērojami papildinājumi ieviesti Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), kas ieņem aizvien nozīmīgu lomu ēku ekspluatācijas procesa pārraudzībā.

Šogad ERAF BIS attīstības projekta "Būvniecības procesu un IS attīstība (2. kārta)" ietvaros BIS izstrādātas izmaiņas un papildinājumi "Ekspluatācijas lietā" un "Māju lietā", kas ēku īpašniekiem nodrošina kontroli pār ēkas apsaimniekošanas procesiem. Jau šobrīd sistēmas funkcionalitāte nodrošina iespēju ēku apsaimniekotājiem sniegt informāciju par uzkrātajiem līdzekļiem, ienākumu/izdevumu pārskatiem, veiktajiem remontdarbiem un tehniskajām apsekošanām. Saskaņā ar normatīvo regulējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pārvaldniekiem līdz 2023. gada 28. februārim jāreģistrējas Pārvaldnieku reģistrā un jāiegūst piekļuves tiesības “Mājas lietai”, jo, sākot ar 2023. gada 1. martu, “Mājas lietai” jābūt pieejamai Būvniecības informācijas sistēmā. Šobrīd piekļuves tiesības pieprasījuši 32 ēku pārvaldnieki, tādējādi nodrošinot tiem piekļuvi 283 dzīvojamo māju lietām.

Jāvērtē arī ēku energoefektivitāte

Tad, kad apzināts ēkas tehniskais stāvoklis, var pievērsties ēkas energoefektivitātes novērtēšanai. Lai varētu īstenot energoefektivitātes pasākumus, būtiski ir identificēt tās trūkumus. Šajā posmā būtu jāpiesaista eksperts – energoauditors vai cita persona, kas ir tiesīga veikt energosertifikāciju un pārbaudīt apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas. Birojs uztur Neatkarīgo ekspertu reģistru ēku energoefektivitātes jomā, kas publiski pieejams ikvienam Būvniecības informācijas sistēmā. Neatkarīgs eksperts Būvniecības informācijas sistēmā reģistrē izsniegtos ēkas energosertifikātus, pagaidu energosertifikātus, apkures sistēmu apkures katlu pārbaudes aktus, apkures sistēmu pārbaudes aktus un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus.

Turklāt ēkas energosertifikācija jāveic projektējamai, pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu; ēkas daļai projektējamā, pārbūvējamā vai atjaunojamā ēkā, lai pārdotu šo ēkas daļu, ja tai ir paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite; ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu; ekspluatējamas ēkas daļai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite; valsts vai pašvaldības īpašumā esošai vai valsts vai pašvaldības iestādes lietošanā nodotai publiskai ēkai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus; gadījumos, kad ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju.

Būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams Ēku energosertifikātu reģistrs, kurā ir izveidota meklēšanas funkcija, kas ļauj atrast informāciju par konkrētās ēkas energoefektivitāti, ja sertifikāts ir reģistrēts Ēku energosertifikātu reģistrā. Minēto funkciju var izmantot jebkurš interesents, lai sameklētu informāciju par interesējošās mājas energoefektivitāti. Šāda informācija ir būtiska, ja vēlaties pirkt, pārdot, īrēt vai izīrēt, nomāt vai iznomāt, renovēt ēku (dažādu veidu viendzīvokļa ēka vai divdzīvokļu ēka, daudzdzīvokļu māja, biroju ēka, izglītības iestāžu ēka, ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēka, viesnīcu un restorānu ēka, sporta iestāžu ēka, vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības pakalpojumu ēka, cita veida ēka, kurā tiek patērēta enerģija).

Enerģijas galapatēriņa ietaupījums iepriekšējos gados sasniegts

Kopš 2020. gada 1. janvāra viena no Būvniecības valsts kontroles biroja funkcijām ir enerģētikas politikas administrēšana, kas cita starpā ietver arī uzdevumus uzturēt energoefektivitātes monitoringa sistēmu un uzraudzīt energopārvaldības sistēmas ieviešanas pienākuma izpildi uzņēmumos, valstspilsētās un novadu pašvaldībās. Obligāts pienākums veikt energoauditu vai uzturēt sertificēto energopārvaldības sistēmu vai sertificēto vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu un ziņot par sasniegtajiem energomērķiem ir arī lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Par lielo uzņēmumu uzskata komersantu, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki, vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro un gada bilance kopumā – 43 miljonus eiro. Savukārt lielie elektroenerģijas patērētāji ir komersanti, kuru ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh divos kalendāra gados pēc kārtas.

Kopā birojs šogad īsteno energoefektivitātes pārraudzību 1177 komersantiem. Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016. – 2020.gadam noteica, ka Latvijai kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis periodā no 2016. gada līdz 2020. gadam bija 9 896 GWh. Balstoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja apkopoto informāciju, tas ir sasniegts ar uzviju un ir 12 386 GWh jeb 124 % no uzstādītā mērķa.