Būvniecības darbi jaunajā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ekspozīcijas mājvietā – Mārstaļu ielā, Rīgā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā straujiem soļiem tuvojas noslēgumam.

Ēka atguvusi savu agrāko spozmi un patlaban notiek inženiersistēmu iestatīšana un ēkas gatavošana nodošanai ekspluatācijā, lai muzejs jau vasarā varētu saņemt nama atslēgas un uzsākt ekspozīcijas ierīkošanu, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Jaunajā Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvietā pabeigti visi iekšdarbi, kosmētiskie un restaurācijas darbi, tai skaitā rūpīgi piestrādāts pie detaļām – iekštelpu sienu zīmējumu un greznā ar rokoko detaļām veidotā centrālā ieejas portāla restaurācijas. Iepriekš veikto demontāžas darbu laikā nams ir atbrīvots no nevērtīgiem uzslāņojumiem un pēdējās desmitgadēs izbūvētajām liekajām starpsienām, iegūstot nepieciešamās telpu aprises.

Valmieras Drāmas teātra (VDT) renovācijas projekts turpina virzīties uz priekšu - Black Box zālē, kas ir viens no galvenajiem VDT uzlabojumiem, darbi ir pabeigti apmēram 90% apjomā, atlikušie darbi - grīdas seguma ieklāšana un jauno iekšdurvju montāža, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Black Box zāle ļaus pielāgot telpu dažādiem izrāžu veidiem un eksperimentiem. Šī zāle ir aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām un elastīgu skatuvi, kas atvieglo dažādu žanru un stilu izrāžu ieviešanu un sniedz teātra ansamblim plašas iespējas radošam darbam.

“Esam gandarīti, ka lieliem soļiem tuvojamies vēl vienas Latvijas kultūras ēkas sakārtošanai un, novērojot būvniecības procesa progresu, prognozējam, ka šī gada vasarā teātra personāls varēs pilnībā atgriezties renovētajā mājvietā un atsākt darbu uzlabotās, modernās un energoefektīvās telpās, kas priecēs ne vien teātra kolektīvu, bet arī apmeklētājus,” norāda Jeļena Gavrilova.

Kopumā objektā šobrīd pabeigta virkne darbu un rekonstrukcijas projekts norit paredzētajā tempā. Pabeigti ēkas fasādes izbūves darbi, atklājot atjaunoto teātra siluetu gar Lāčplēša ielu. Pilnā apmērā pabeigti arī pamatu, fasāžu un jumta siltināšanas un izbūves darbi, nodrošinot ēkā augstu energoefektivitāti. Kā arī pilnībā pabeigti fasāžu stiklošanas darbi, tostarp, jaunā apjoma daļas fasādes konstrukcijas - lameļu uzstrādīšanas darbi, kā arī veikti visi jauno ārdurvju montāžas darbi.

Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras izveides projektā, ko īsteno personu apvienība “SENSUM, BBA un AE” pabeigts projektēšanas pirmais posms.

Šī projekta mērķis ir izveidot jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru kontroles dienestiem, kur darbosies Valsts ieņēmumu dienests (VID), Valsts robežsardze (VRS) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), uzlabojot robežkontroles efektivitāti un sekmējot Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstību, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras projekta pirmais posms ir sekmīgi pabeigts, līdz ar to esam soli tuvāk mūsdienīgas un efektīvas robežkontroles izveidei. Projekts ir vērsts uz videi un cilvēkiem draudzīgiem risinājumiem, izmantojot enerģijas taupīšanas metodes. Ar šo infrastruktūru mēs mērķējam uz Rīgas ostas transporta negatīvās ietekmes samazināšanu, gaisa kvalitātes uzlabošanu un Eiropas transporta tīkla attīstību, veicinot uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi,” uzsver Jeļena Gavrilova.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šī gada 15. aprīlī noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par finansējuma piešķiršanu Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) struktūrvienības Latvijas Valsts arhīva (LVA) ēku atjaunošanas projektiem ar mērķi uzlabot energoefektivitāti un samazināt vides ietekmi, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Saskaņā ar 2020. gada nogalē valdībā apstiprināto arhīvu infrastruktūras attīstības koncepciju paredzēts veikt arhīva ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus LVA ēkās Slokas ielā 16, un Bezdelīgu ielā 1a, Rīgā.

“LNA ir nenovērtējams Latvijas nacionālā mantojuma sargātājs, kas glabā un rūpējas par dokumentāro vēsturi no 1220. gada līdz šodienai. Tas ir būtisks elements valsts identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanā. Mūsu mērķis nav tikai ēku modernizācija; tas ir solis pretim ilgtspējīgai arhīva attīstībai. Ar ieguldījumiem energoefektivitātes uzlabošanā, mēs ne tikai samazināsim enerģijas patēriņu, bet arī radīsim labvēlīgākus apstākļus arhīva darbiniekiem un apmeklētājiem,” norāda J. Gavrilova.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir pabeigusi iesniegto piedāvājumu izvērtēšanu projektē-būvē iepirkumā par koncertzāles “Lielā ģilde” restaurācijas un pārbūves darbu veikšanu un lēmusi slēgt līgumu ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju SIA “RERE MEISTARI”, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Lielā ģilde ir viena no vecākajām un interesantākajām Rīgas ēkām – te atrodas viena no senākajām un skaistākajām Rīgas koncertzālēm. Tādēļ ēkas atjaunošanas un pārbūves projektā, nodrošinot ēkas energoefektivitāti un modernu, pieejamu infrastruktūru, tiks ņemti vērā arī ēkas vēsturiskie aspekti,” norāda J. Gavrilova.

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza pieci būvuzņēmēji ar piedāvātajām līgumcenām no 10,5 līdz 13,9 milj. eiro (bez PVN). Būvdarbi tiks veikti divās kārtās – pirmajā kārtā īstenoti energoefektivitātes pasākumi, savukārt otrajā kārtā notiks pārējie Lielajā ģildē paredzētie pārbūves darbi, piemēram, Lielās zāles pārbūve, vājstrāvu tīklu izbūve, vides pieejamības nodrošināšana u.c.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNI) noslēgusi cenu aptauju par “Saktas” nama izkārtnes joslas un uzrakstu atjaunošanas darbiem. Šī projekta ietvaros divu telpisko neona uzrakstu “Sakta” projektēšanas un uzstādīšanas darbus vēsturiskajā fontā un lielumā veiks SIA “Eltex”, atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līguma cena par vispārīgiem darbiem ir 40 151,58 eiro (bez PVN).

“Saktas” nama uzrakstu atjaunošana ir pavisam neliels, bet sabiedrībai nozīmīgs projekts, jo šī ēka ne vienam vien saistās ar atmiņām – kā pasts, satikšanās punkts vai citādi. Tādēļ arī uzrakstu “Sakta” saglabāšana vēsturiskajā fontā ir svarīgs lēmums, lai nepazaudētu nostaļģiju, kas daudziem saistās ar šo ēku,” norāda J. Gavrilova.

Atjaunotās izkārtnes joslas un uzraksti ne tikai modernizēs vēstursko “Saktas” namu, bet arī piešķirs tam jaunu izskatu, saglabājot tā vēsturisko raksturu. Uzrakstu burti projektēti vēsturiskajā fontā un lielumā, savukārt izkārtnes josla tiks veidota mūsdienīgā noformējumā, iekļaujot rombveida perforējumu. Paneļus vakara stundās izgaismos aiz tiem izvietotais LED apgaismojums, radot vizuāli interesantu efektu un akcentējot vēsturiskā nama stūri.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinājusi iepirkumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" iekštelpu atjaunošanai, informē kompānijas valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Viņa norāda, ka, izvērtējot februārī saņemtos piedāvājumus iepirkumā par izstāžu zāles "Arsenāls" atjaunošanas darbiem, konstatēts, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi neatbilst VNĪ izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām, tādēļ pieņemts lēmums pārtraukt iepirkuma procedūru un, precizējot tehnisko specifikāciju, atkārtoti izsludināt iepirkumu.

Iepirkuma procesā par izstāžu zāles '"Arsenāls" atjaunošanas darbiem tika saņemti divi piedāvājumi, tomēr pēc to izvērtēšanas secināts, ka tie neatbilst VNĪ izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām. Ņemot vērā tirgus situāciju un VNĪ finanšu iespējas, atkārtotā atklāta konkursa nolikumā veiktas izmaiņas tehniskajā specifikācijā. Jaunajā iepirkumā precizētas kvalifikācijas prasības un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriji, kā arī samazināts darbu izpildes termiņš, skaidro Gavrilova.

Valmieras drāmas teātra vērienīgie pārbūves darbi strauji tuvojas noslēgumam. Šobrīd gandrīz 95% no projektā paredzētajiem darbiem ir paveikti, un teātris jau septembrī sagaidīs savus apmeklētājus atjaunotajās telpās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Teātrim veikti būtiski uzlabojumi, kas skar ne tikai estētiskos un arhitektoniskos aspektus, bet arī tehnisko un energoefektivitātes nodrošinājumu. Administratīvās ēkas modernizācijas darbi ir pabeigti - izvietotas jaunas inženiertehniskās komunikācijas, veikta grīdu, sienu, durvju, griestu izbūve un apdare, kā arī izbūvēti trīs lifti. Ēkas pārējās daļas renovācija norit pilnā sparā. Tiek veikti izbūvēto inženiertehnisko sistēmu un komunikāciju testēšanas darbi, kā arī sienu, grīdu un griestu izbūve un apdare, savukārt ēkas priekšpagalmā gar Lāčplēša ielu aktīvi norisinās labiekārtošanas darbi. Svarīgs solis bija liftu izbūve, kas nodrošinās piekļuvi teātrim arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,” norāda J. Gavrilova.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvieta - Lielās ģildes nams Rīgā - slēdz savas durvis, lai piedzīvotu nozīmīgas pārvērtības. Ēkas atjaunošanas un pārbūves gaitā viena no senākajām Rīgas koncertzālēm iegūs mūsdienīgu veidolu, saglabājot vēstures liecības.

Vienlaikus ēkā tiks nodrošinātas energoefektivitātes prasības un vides pieejamība visiem augstvērtīgas mūzikas cienītājiem, informē būvdarbu pasūtītājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbi notiks pēc “Projektē un būvē” principa. Darbi tiks veikti divās kārtās - pirmajā kārtā tiks īstenoti ēkas energoefektivitātes stiprināšanas pasākumi, bet otrajā kārtā secīgi notiks pārējie Lielajā ģildē paredzētie pārbūves darbi – Lielās zāles pārbūve, vājstrāvu tīklu izbūve, vides pieejamības nodrošināšana un citi.

“VNĪ komanda ir apņēmības pilna vadīt un uzraudzīt Lielās ģildes atjaunošanas procesu, lai ēka kļūtu pieejama visām sabiedrības grupām un būvdarbi tiktu paveikti godam, iekļaujoties saprātīgos termiņos. Ņemot vērā ēkas īpašo kultūrvēsturisko statusu, lai saglabātu kultūras mantojumu un ēkas arhitektonisko vērtību, tās atjaunošanas procesam ir īpašas prasības, tāpēc pārbūves darbi notiks ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi,” norāda J.Gavrilova.

Latvijas – Baltkrievijas robežas posmam gar Daugavu sākusies sešu sakaru torņu un pievedceļu, kā arī patruļtakas projektēšana, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Infrastruktūras izbūves trešās jeb Daugavas kārtas mērķis ir izveidot modernu, robežsardzes ikdienas darbam komfortablu joslu, kas palīdz uzraudzīt valsts robežu gandrīz 20 kilometru garā posmā, kur tā atrodas Daugavas vidū. Šajā posmā būtiskākie ir tehnoloģiskie risinājumi, proti, žogu te nebūvēsim. Savukārt krastā taps patruļjosla, kas robežsargiem ļaus operatīvi pārvietoties gar upi,” skaidro Gavrilova.

Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas, kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Projekta izstrādes gaitā ir precizētas torņu atrašanās vietas, un to skaits palielināts no četrām līdz sešām vienībām.

Otrdien, veicot Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūves darbus, ir gājis bojā SIA "Pamatceļš" ekskavatora vadītājs, informē robežas būvdarbu ģenerāluzņēmēja SIA "Citrus Solutions" pārstāvji.

Nelaimes gadījums noticis, ekskavatoram ieslīdot upē.

"Pamatceļš" ir projektēšanas un būvniecības uzņēmuma "Citrus Solutions" piesaistīts apakšuzņēmējs.

Ņemot vērā ātras reakcijas nepieciešamību, uzņēmumi šobrīd sadarbojas ar visām atbildīgajām iestādēm un Valsts policiju, kā arī tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

Tāpat informācija par notikušo nekavējoties tika nodota Valsts darba inspekcijai, un notikuma vietā strādā Valsts policija, kā arī informēts projekta pasūtītājs VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Robežas būvniecības projekta komanda izsaka visdziļāko līdzjūtību bojāgājušā tuviniekiem.

VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova informēja, ka negadījums noticis Krāslavas novadā, Porečje ciema tuvumā, 350 metrus no 43. robežzīmes.

Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace”, A. Briāna ielā 13, turpina strauji attīstīties. Šobrīd būvdarbu progress atbilstoši ikmēneša izpildes plānam ir sasniedzis 71%.

Savukārt Miera ielā 58a, topošajā kultūras un radošo industriju atbalsta centrā “TabFab”, visās ēkās tiek pabeigti iekšējās apdares darbi un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī plānots uzsākt teritorijas labiekārtošanas darbus, informē VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Miera ielā 58 un A. Briāna ielā 13, Rīgā šogad plānots atklāt divus ievērojamus radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas attīstības projektus, kuri nodrošinās atbalstu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem

“Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace” un kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” ir būtiski projekti, kas ne tikai paver jaunas iespējas izglītībai kultūras nozarē, bet arī veicina pilsētas vēsturiskās teritorijas atdzimšanu. Objektos uz šo brīdi pabeigtas teju divas trešdaļas veicamo darbu un šogad gatavojamies nodot šos objektus izglītības iestādēm,” norāda J. Gavrilova.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens darba vizītē apmeklējis Latvijas - Baltkrievijas robežu, informē Iekšlietu ministrija.

Vizītes laikā tika secināts, ka žoga būvniecības darbi robežas sauszemes posmos norit pēc plāna un līdz šī gada 30.decembrim tie tiks pabeigti. Uz šodienu ir izbūvēti 110,1 km patstāvīgā žoga jeb 98% šogad paredzētā apjoma (112 km).

Žoga būvniecība uz sauszemes robežjoslas ar Baltkrieviju līdz 2023.gada beigām ir noteikta kā viens no Evikas Siliņas Ministru kabineta prioritārajiem mērķiem.

Tāpat ir pabeigti projektēšanas darbi posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kur tiks izveidota 33,5 km gara patrulēšanas josla. Šajos posmos valstij piekritīgajās zemēs jau ir sākta atmežošana, kas ļaus ātrāk uzsākt žoga izbūvi. Šajās daļās žogu plānots pabeigt līdz 2024.gada jūlijam. Savukārt Daugavas kārtā, kas paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 km garumā, notiek projektēšanas darbi.