Jaunākais izdevums

Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras izveides projektā sākti būvdarbi, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Projekta mērķis ir izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu, modernu infrastruktūru, kurā darbosies Valsts ieņēmumu dienests, Valsts robežsardze un Pārtikas un veterinārais dienests. Šī infrastruktūra veicinās robežkontroles efektivitātes uzlabošanu un sekmēs Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstību.

Projekta realizācijai nepieciešamie līdzekļi ir piesaistīti no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma piešķirtā granta un valsts budžeta finansējuma, kopējai summai sasniedzot 39,134 miljonus eiro.

Gavrilova norāda, ka Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras projekts ir orientēts uz ilgtspējīgiem un cilvēkiem draudzīgiem risinājumiem, akcentējot energoefektivitāti un resursu taupīšanu.

"Ar šo projektu mēs cenšamies samazināt Rīgas ostas transporta radīto negatīvo ietekmi uz vidi, uzlabot gaisa kvalitāti un sekmēt Eiropas transporta tīkla attīstību, vienlaikus radot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai," akcentē Gavrilova.

Kā pirmie teritorijā tiek veikti siltumsūkņiem paredzētie ģeotermālie urbumi, lai nodrošinātu galvenās ēkas energoefektīvu siltumapgādi. Šis ir viens no vairākiem projektā paredzētajiem ilgtspējīgiem energoefektivitātes risinājumiem, kas ļaus jaunajā infrastruktūrā nodrošināt zemākas nākotnes uzturēšanas izmaksas.

Turpmākajos būvniecības posmos plānota pāļu izbūve ēku kompleksa pamatiem un grunts sagatavošana ārējo inženiertīklu un ceļu izbūvei.

Atbilstoši 2023.gada 16.oktobrī noslēgtajam apvienotajam līgumam, projektēšanu un būvdarbus, kā arī kontroles dienestu funkciju izpildei nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma piegādi un uzstādīšanu, veic personu apvienība "Sensum, BBA un AE" un paredzamais darbu izpildes termiņš ir 35 mēneši, no kuriem 12 mēneši ir rezervēti projektēšanai.

Būvdarbi norit neapbūvētā ostas teritorijā Kundziņsalā. Jaunā infrastruktūra būs 5,9 hektāru platībā, un tās pabeigšana paredzēta līdz 2026.gada beigām.

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akciju īpašniece ir Latvijas valsts, valsts kapitāla daļu turētājs ir Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Līdz 2026.gadam plānots izbūvēt satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu

Db.lv,01.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

"Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi - plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams," pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā, Jonavas rajonā, Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles izbūve virzās uz priekšu. Tikko noslēgušies darbi posmā Žeimiai‒Šėta, pabeidzot vietējo pievedceļu un drenāžas sistēmu izbūvi. Darbus īstenojis viens no Latvijas ceļu būves uzņēmumiem AS A.C.B., kura piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko publiskā iepirkuma procedūrā.

Būvdarbi objektā tika uzsākti 2023. gada aprīlī un to līgumcena, projektam noslēdzoties, sasniedza 7,7 miljonus eiro (bez PVN).

Līguma ietvaros AS A.C.B. Jonavas rajonā īstenojis 13 vietējo pievedceļu izbūvi 13,7 km garumā un meliorācijas sistēmu rekonstrukciju, tostarp, drenāžas tīklu un caurteku izbūvi. Savukārt vietās, kur nav bijis iespējams izbūvēt atsevišķus ceļus dzelzceļa infrastruktūras elementu uzturēšanai, izveidotas pievedceļu nobrauktuves.

“Lepojamies, ka esam pirmais Latvijas uzņēmums, kas sekmīgi pabeidzis vienu no Rail Baltica būvniecības projekta posmiem Baltijas valstīs. Aktīvākajos periodos būvniecībā vienlaikus iesaistījām vairāk nekā 100 strādnieku un 60 tehnikas vienību. Darbu laikā pārvietojām aptuveni 100 000 m³ grunts un 85 000 m³ apjomā izbūvējām uzbērumus. Savukārt, veicot apjomīgos teritoriju meliorācijas darbus teju 5 miljonu m² platībā, iebūvējām drenāžas caurules 27 km garumā. Esam gandarīti par paveikto un lepni, ka mums ir bijusi iespēja izmantot savas specifiskās zināšanas sarežģītu infrastruktūras objektu izbūvē, sniedzot ieguldījumu šī Baltijai pēdējo gadu vērienīgākā un nozīmīgākā projekta realizācijā,” skaidro AS A.C.B. valdes locekle Anna Priščepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā pabeigta robežžoga izbūve uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.

Līdz 2024.gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras - patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve pilnā robežas 173 kilometru garumā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gadā tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 km), šogad soli pa solim līdz jūlija beigām notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem. Kopumā robežas žogs izbūvēts gandrīz 145 km garumā. Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos - Daugavas posmā un posmā ap Riču ezeru, kur nav paredzēts robežas žogs.

"Mēs dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kad būtiski ir demonstrēt skaidru un pārliecinošu rīcību, ejot uz mūsu valstisko mērķi - izveidot modernāko Eiropas Savienības austrumu robežas apsardzību. Latvijas - Baltkrievijas robežas žoga izbūve ir notikusi profesionāli un plānotajos termiņos, tādēļ vēlos pateikties visiem robežas apsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajiem, bet īpaši valsts kapitālsabiedrībām VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par intensīvo darbu un augsto darbu izpildes kvalitāti valsts uzticēto uzdevumu izpildē. Tas ir ieguldījums kā Latvijas, tā Eiropas Savienības drošības stiprināšanā," uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Renewables Latvijā līdz 2030.gadam plāno īstenot atjaunojamās enerģijas projektus ar 1,8 GW jaudu

LETA,05.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Ignitis Renewables" Latvijā līdz 2030.gadam plāno īstenot atjaunojamās enerģijas projektus ar 1,8 gigavatu (GW) jaudu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Ignitis Renewables" vadītāja Latvijā Baiba Lāce.

Viņa norādīja, ka projekti Latvijā šobrīd ir dažādās attīstības stadijās - ir tādi, kur ir sākta būvniecība, kā arī ir projekti, par kuriem vēl notiek sākotnējā izpēte un tiek vērtēts attīstības potenciāls.

Kopējais investīciju portfelis, kas līdz 2030.gadam ir atvēlēts Latvijā atjaunojamās enerģijas projektu attīstībai, ir apmēram 700 miljoni eiro.

"Kopējais investīciju portfelis ir orientējošs lielums, jo, mainoties parku aprisēm, attiecīgi var mainīties arī investīciju portfelis," piebilda Lāce.

Viņa minēja, ka būvdarbi ir sākti Stelpes saules enerģijas parka izveidošanā Bauskas novadā. Šis parks sastāvēs no diviem atsevišķiem objektiem, kuri atrodas Bauskas novada Stelpes un Bārbeles pagastā, un kopējā jauda ir plānota 145 megavati (MW). Būvdarbu pabeigšana plānota 2025.gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Rīgas lidostas notiek dzelzceļa projekta "Rail Baltica" estakāžu būvdarbi Rīgas un Mārupes virzienos no topošās pasažieru termināla ēkas, aģentūru LETA informēja par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

EDzL informē, ka pretī lidostas terminālim ir noslēdzies būtisks posms "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas ēkas konstrukciju izveidē. Būvnieks "B.S.L Infra" ir pabeidzis dzelzsbetona konstrukciju izbūves darbus. Stacija ir trīs stāvu augstumā, un nākotnē stacija ar lidostu būs savienota ar gājēju tiltu, savukārt Rīgas un Mārupes virzienā dzelzceļš būs izvietots uz estakādes.

Mārupes virzienā estakādes kopējais garums būs nepilni 800 metri, savukārt Rīgas virzienā - vairāk nekā viena kilometra garumā.

EDzL pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda, ka kopumā būvdarbi un būvdarbu līgums ir sadalīts vairākās kārtās, un tiek realizēts atbilstoši pieejamajam finansējumam. "Aktīvā būvdarbu zona pie lidostas patlaban no stacijas pārceļas uz estakāžu izbūvi. Tas ir otrais, apmēra ziņā lielākais posms "Rail Baltica" infrastruktūras izbūvē, kas kopumā aptver vairāk nekā 4,5 kilometrus ātrgaitas dzelzceļa līnijas," viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākā mēneša laikā Liepājas SEZ pārvalde uzsāks pirmos būvdarbus, lai bijusī melnās metalurģijas rūpnīcas Liepājas Metalurgs teritorija pārtaptu par modernu un uz aprites ekonomikas pamatprincipiem balstītu Liepājas Industriālo parku.

Šobrīd ir noslēgušies trīs iepirkumi par pirmo jaunu ielu posmu izbūvi un apstiprināts līgums par teritorijas elektrifikāciju, izbūvējot jaunus modernus elektrotīklus. Plānotie būvdarbi jāpabeidz līdz 2025. gada 31.decembrim. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Liepājas SEZ pārvalde ir apstiprinājusi izsludināto iepirkumu rezultātus par pirmo ielu izbūvi projekta “Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta” ietvaros. Tas nozīmē, ka jau tuvākā mēneša uzsāksies būvdarbi, lai bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritoriju sāktu pārveidot par mūsdienīgu zaļu industriālo parku un uzsāktu teritorijas atvēršanu publiskai piekļuvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Piedāvā veidot esošā sliežu platuma savienojumu starp Rīgas stacijām pirms Rail Baltica 1.kārtas

LETA,03.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2024. gada pirmā pusgada neto apgrozījums sasniedzis 23,98 miljonus eiro, kas ir par 5,99% jeb 1,36 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, ziņo VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičš.

“Pirmā pusgada finanšu rezultāti liecina par kapitālsabiedrības spēju pielāgoties tirgus izmaiņām. Mūsu mērķis ir turpināt augt un attīstīties, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu un efektīvu valsts īpašumu pārvaldību,” norāda R. Griškevičš. “Esam sasnieguši EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) 8,80 miljonu eiro apmērā, kas liecina par stabilu operacionālo veiktspēju. Neto peļņa pirmajā pusgadā sasniegusi 2,01 miljonu eiro.”

Pirmajos sešos mēnešos VNĪ nodrošinājusi stabilus ieņēmumus no nomas maksām, kas saglabājušies 2023. gada līmenī. Savukārt ieņēmumu daļa no citiem avotiem ir pieaugusi. Būvniecības starpniecības pakalpojumu ieņēmumi palielinājušies par 0,32 miljoniem eiro, savukārt īpašumu pārvaldīšanas ieņēmumi pieauguši par 0,87 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzsākta dzelzceļa tīkla un infrastruktūras būvniecība Valmieras Industriālajā parkā

Db.lv,29.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras Industriālā parka zemes vienībā ar 57,55 ha platību Valmieras novada pašvaldība attīsta jaunu nacionālas nozīmes industriālo parku viedās specializācijas nozares ražojošo uzņēmumu attīstībai Vidzemes reģionā.

Parka teritorijā divu gadu laikā Valmieras novada pašvaldība ar Eiropas Atveseļošanās fonda atbalstu potenciālajiem nomniekiem nodrošinās loģistikas savienojumu kravu pārvadājumiem ar publisko dzelzceļu, piekļuvi industriālajam elektroenerģijas pieslēgumam, iespēju pievienoties inženierkomunikācijām, kā arī veikt rūpniecisko apbūvi, piedāvājot nomas vai apbūves tiesību termiņu līdz 70 gadiem atbilstoši veikto investīciju apjomam.

Sekmīgi noslēgušies būvniecības priekšdarbi, iepirkumu procedūras un noslēgti līgumi par būvniecību, būvuzraudzību un autoruzraudzību.

Šī gada augustā Valmieras Industriālajā parkā uzsākti zemes darbi, lai sagatavotu būvlaukumu. Būtiskākā un stratēģiski nozīmīgākā kopējā būvniecības projekta daļa ir platsliežu dzelzceļa lietošanas tīkla izbūve parka teritorijā 2,3 km garumā un savienojuma izveide ar publisko dzelzceļu 0,8 km garumā. Šī savienojuma pieejamība nodrošinās industriālā parka konkurētspēju Latvijā, kā arī paplašinās Vidzemes reģiona kravu pārvadājumu un loģistikas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica savienojumam ir būtiska nozīme Baltijas reģiona militārajai mobilitātei

Db.lv,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstīs Rail Baltica ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību, informē RB Rail AS.

Projekta mērķis ir savienot Lietuvu, Latviju un Igauniju un Rietumu sabiedrotos ar Eiropas standarta 1435mm sliežu platuma dzelzceļu ziemeļu-dienvidu virzienā. Šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām.

Kā savā pētījumā norādīja Eiropas Politikas analīzes centrs (Center for European Policy Analysis (CEPA)), ja dzelzceļi ir sadarbspējīgi ar Poliju un Vāciju, tie ir labākais risinājums bruņutehnikas un citas smagās militārās tehnikas transportēšanai uz Baltijas reģionu.

Rail Baltica projekts ir plānots pasažieru un kravu mobilitātes uzlabošanai, taču arī militārās mobilitātes vajadzībām, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un ritošā sastāva jaudu. Šobrīd vienīgais dzelzceļa posms Baltijā, kas ir savietojams ar Eiropas 1435mm sliežu platumu, ir no Kauņas līdz Polijas robežlīnijai, kura tehniskie parametri gan atšķiras no Rail Baltica paredzētajiem. Eiropas sliežu platuma infrastruktūras izveidošana ir būtiska Baltijas valstu pilnīgai integrācijai Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa pārvadājumu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā Latvijas-Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts par aptuveni 80% no kopējā robežas garuma jeb 222 kilometru garumā no 283 kilometriem, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlicis izbūvēt aptuveni 57 kilometrus žoga, no kuriem aptuveni pusi plānots pabeigt šogad, atlikušie 28 kilometri žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.

VNĪ 10.oktobrī pieņēma būvuzņēmuma SIA "Nordes būve" paveikto divos Latvijas-Krievijas robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 21 kilometrs Balvu novadā Šķilbēnu un Vecumu pagastā.

Tuvāko divu mēnešu laikā pakāpeniski notiks šogad plānoto darbu pieņemšana pārējos posmos pie Latvijas-Krievijas robežas.

Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem. Būvniecības darbus patlaban turpina veikt būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction", "Nordes būve", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company (BCC)" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mākslīgā intelekta ieviešana – evolucionār(ai)s ceļš no stratēģijas līdz mākoņpakalpojumiem

Sadarbības materiāls,11.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka mākslīgais intelekts (MI) ikdienā tiek bieži apspriests, reālos risinājumos tas pārtop vēl salīdzinoši reti. Īpaši mazie un vidējie uzņēmumi biežāk ieņem vērotāja pozīciju, jo mēdz būt grūti saskatīt reālu pievienoto vērtību MI izmantošanai savā biznesā.

Ja uzņēmums tomēr izvēlas MI izmantot, tad lielākoties tas ir ģeneratīvais mākslīgais intelekts (generative AI - angļu valodā). Ģeneratīvais MI spēj radīt tekstu, attēlus, video un citus materiālus, izmantojot jau uz esošiem datiem uztrenētus, gatavus modeļus un lietotāja pieprasījumu. Neskatoties uz šo funkciju potenciāli lielo pievienoto vērtību, šobrīd vien retais spēj ģeneratīvo MI izmantot pamata biznesa procesos. Lietošanas gadījumi aprobežojas ar eksperimentēšanu ar attēlu un teksta ģenerēšanu. Tomēr jau šobrīd pētījumos un aprakstītajos lietošanas gadījumos pierādīts – MI var izmantot jebkuru uzņēmuma procesu automatizācijai vai uzlabošanai (papildināšanai).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta Latvijas posmā lielu problēmu rada Latvijas vēlme izbūvēt atzaru no pamattrases uz Rīgas centru, paziņojis Igaunijas infrastruktūras ministrs Vladimirs Svets.

Ministrs Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR uzsvēra, ka "Rail Baltica" tiks pabeigta visās trijās Baltijas valstīs.

"Viena ļoti liela problēma un ļoti liels izaicinājums mūsu kolēģiem Latvijā ir tas, ka pirms laika, apmēram pirms gada, viņiem bija ļoti liela vēlme uzbūvēt atzaru no pamattrases uz Rīgas centru, lai tur uzbūvētu lielu staciju," klāstīja Igaunijas infrastruktūras ministrs.

Pašreizējais Eiropas Savienības (ES) budžeta periods beidzas 2027.gadā, bet 2028.gadā vismaz Igaunijā plānoti visintensīvākie būvdarbi. ES finansējums projektam sasniedz 85%, tādēļ Igaunijas mērķis ir saglabāt to kā bloka prioritāti arī nākamajā budžeta periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas" gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, uzņēmuma valdes loceklis Ivars Sviridovs un būvkompānijas SIA "Aimasa" valdes priekšsēdētājs Sandris Apsīts ir parakstījuši līgumu par LGS ēkas pārbūvi ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi lidostā "Rīga".

Projekta "VAS "Latvijas gaisa satiksme" esošās ēkas pārbūve ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi" celtniecības darbi saskaņā ar noslēgto līgumu ir jāuzsāk līdz 2025.gada 1.janvārim. Paredzams, ka būvnieks nepieciešamo plānošanu, dokumentu sagatavošanu un saskaņošanu, kā arī būvlaukuma iekārtošanu un citus darbus (inženierkomunikāciju iznešana un jaunu inženierkomunikāciju ierīkošana, esošās ēkas atsevišķo daļu lokāla pārbūve u.c.) paredz uzsākt jau šogad. Celtniecību paredzēts pabeigt līdz 2026.gada 31.decembrim.

Līguma summa ir 51 255 844,90 EUR (bez PVN). Projektu infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem 26,263 miljonu EUR apmērā līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF). LGS uz izdevīgiem noteikumiem saņems arī aizdevumu 25 miljonu eiro apmērā no Ziemeļu investīciju bankas (NIB).

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite Latvija: Lietas ierosināšana tiesā ļaus risināt elektronisko sakaru gaisvadu problēmas Rīgā

Db.lv,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa ir ierosinājusi lietu par elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Bite Latvija” pieteikumu pret Rīgas pašvaldību attiecībā uz ilgstošu un prettiesisku pašvaldības bezdarbību atbilstošas gaisvadu infrastruktūras izbūvē.

Kā norāda uzņēmuma ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, neskatoties uz gadiem ilgiem centieniem panākt rezultātu sarunu ceļā, pašvaldība nav pildījusi tai likumā noteiktos pienākumus, lai komersanti varētu izpildīt prasību par pazemes kabeļu ierīkošanu. Tā vietā pašvaldība nepamatoti uzliek savu atbildību uz “Bite Latvija” un citu komersantu pleciem, vienlaikus arī aizliedzot esošo gaisvadu trašu uzturēšanu. “Bite Latvija” pēc apvienošanās ar “Baltcom” 2024. gada 1. jūlijā pārņēma “Baltcom” tiesības un saistības, tajā skaitā līgumus un infrastruktūru elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, arī kabeļu trašu izbūves un rekonstrukcijas projektus. Taču Rīgas pašvaldība, atsakoties pildīt tās autonomo funkciju, ir padarījusi šo projektu īstenošanu par neiespējamu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 117,196 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga par 33,7% - līdz 3,551 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 75,204 miljoni eiro, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 71,657 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,546 miljoni eiro.

2024.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 6,109 miljonu tonnu kravu, kas ir par 21,1% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,99 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 9,3%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, kopumā ir palielinājies par 8,4%, tostarp pasažieru pārvadājumos palielinājies par 20,6%, bet kravu pārvadājumos samazinājies par 15,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 5 500 000 eiro apmērā līdz 2026. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, kas būs pieejams vieglajiem un smagajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2026. gadam izbūvēs 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Uz TEN-T ceļiem topošā tīkla mērogu raksturo uzlādes ar 150 - 300 kW lielu ātrumu nodrošinājums 212 uzlādes punktos 53 stacijās, t.sk. ar īpaši ātro 350 - 400 kW jaudu 4 pieslēgvietās 2 uzlādes stacijās. 25 stacijas būs Latvijā, savukārt Igaunijā 30 staciju. 300 kW uzlāde dod iespēju vienu elektroautomobili 10 minūtēs uzlādēt 250 km braucienam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Jānis Goldbergs,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - BMGS jauni akcionāri un vadība

Db.lv,07.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvuzņēmumam “BMGS” ir mainījies akcionāru sastāvs, par uzņēmuma lielāko akcionāru ar 34,47% akciju kļūstot Vācijas uzņēmumam “Skyflower Real Estate GmbH”. Līdz ar akcionāru maiņu, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu atstājusi Svetlana Afanasjeva. Viņas vietā stāsies Deniss Krivčenkovs, kurš iepriekš AS “BMGS” pildīja Dzelzceļa būvniecības nodaļas vadītāja pienākumus.

Komentējot savu iecelšanu amatā, Deniss Krivčenkovs norāda: “Kā vienu no savām darbības prioritātēm kopā ar jaunajiem uzņēmuma akcionāriem esmu izvirzījis AS “BMGS” līderības stiprināšanu, paplašinot uzņēmuma darbību gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos. Mūsu mērķis ir īstenot ilgtspējīgus projektus, kas aptver ne tikai dažādu valsts nozīmes infrastruktūras objektu realizāciju, bet arī raudzīties nekustamā īpašuma tirgus attīstības virzienā. Pateicoties uzņēmuma līdzšinējai darbības pieredzei un plašajai ekspertu komandai, pozitīvi raugāmies uz nākamo uzņēmuma attīstības posmu.”

Deniss Krivčenkovs valdes priekšsēdētāja amatā stāsies, pārņemot pienākumus no līdzšinējās valdes priekšsēdētājas Svetlanas Afanasjevas. Uzņēmuma akcionāri un vadības komanda ir pateicīgi par S. Afanasjevas ieguldījumu AS “BMGS” izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Liepājas metalurga vietā sāk Liepājas Industriālā parka infrastruktūras izbūvi

Db.lv,23.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” simbolisku caurlaides nojaukšanu 23. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde svinīgi uzsāka Liepājas Industriālā parka izbūvi, lai pārveidotu to par modernu, uz aprites ekonomikas pamatprincipiem balstītu zaļu industriālo parku.

Uzsākti pārmās kārtas būvdarbi, kas paredz ielu un inženierkomunikāciju izbūvi 3 posmos, kā arī jaunu sadales elektrotīklu izveidi. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Lai izbūvētu pirmās ielas Liepājas Industriālā parka teritorijā, ir nepieciešams demontēt vairāku veco ēku demontāžu. Viena no tām martena ceha caurlaides ēka. “Nograujot veco caurlaides ēku, kas savulaik regulēja ieeju Liepājas Metalurga teritorijā, mēs simboliski pāršķiram jaunu lappusi Liepājas rūpniecībā. Ceru, ka pēc gadiem šī teritorija būs viens no jaudīgākajiem zaļajiem industriālajiem parkiem Latvijā, kas vienuviet apvienos spēcīgus uzņēmumus, radīs jaunas darba vietas un cels pilsētas, reģiona un visas valsts ekonomiku,” komentē Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks: Šogad labības kvalitāte ļoti atšķiras dažādām šķirnēm un saimniecībām

LETA,29.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad labības kvalitāte dažādām šķirnēm un saimniecībām ir ļoti atšķirīga, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš norādīja, ka šīs vasaras karstie un sausie laika apstākļi ir negatīvi ietekmējuši graudu kvalitāti. Agrie ziemas kvieši ir nokaltuši par ātru un nav paspējuši nobriest, nesasniedzot potenciālo ražas apmēru un kvalitāti, graudos nepaspējot izveidoties lipeklim. Tāpat arī ziemas miežu ražas šogad agrīnas pārkalšanas dēļ nav tik labas kā gaidīts.

Patlaban sākta arī ziemas rudzu kulšana, kuru kvalitāte šogad ļoti atšķiras dažādās saimniecībās. Amsils minēja, ka krišanas skaitlis rudzos patlaban ir labs, bet ir saimniecības, kurām rudzu melno graudu ražā ir vairāk nekā pieļaujams.

Vienlaikus viņš sacīja, ka pirmie pieņemtie zirņi ir vizuāli skaisti, balti un nav izgrauzti vai slimību bojāti, kā arī ir vienmērīgi nogatavojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" pabeidzis apjomīgākos būvdarbus 15. daudzdzīvokļu ēkai projektā "Dreilinga mājas" Mazajā Robežu ielā, Dreiliņos, informē "Bonava Latvija" pārstāvji.

Piecstāvu ēku, kurā top 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi, paredzēts nodot ekspluatācijā nākamā gada martā.

"Bonava Latvija" projekta attīstības vadītājs Guntis Zīlis informē, ka ēkas būvniecības darbi rit pēc plāna. Šoruden iecerēts pabeigt ēkas ārējo apdari, tostarp jumtu, un labiekārtot piemājas teritoriju, savukārt drīz tiks sākti iekšdarbi un iekšējo inženiertīklu izbūve.

Zīlis piebilst, ka kopš 2019.gada projekts "Dreilinga mājas" audzis un kļuvis par dzīvesvietu gandrīz 2000 iemītnieku. Kopējās 15. mājas investīcijas pārsniedz piecus miljonus eiro.

"Trend" tipa māju ar divām kāpņutelpām veido 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 39 līdz 64 kvadrātmetriem. Katram no tiem būs pieejams balkons, bet pirmā stāva dzīvokļiem - personīgā zaļā zona atpūtai svaigā gaisā. Tāpat ēkas pagrabstāvā tiks izbūvētas individuālas mantu noliktavas, savukārt pirmajā stāvā būs pieejama slēdzama bērnu ratiņu novietne.

Komentāri

Pievienot komentāru