Makroekonomika

Imports Latvijā pavēršas ilgtspējas virzienā

Mārtiņš Apinis, 10.01.2013

Jaunākais izdevums

Pirms vairāk nekā četriem gadiem notikušais patēriņa ekonomikas sabrukums un straujā ražošanas atgūšanās pēdējo pāris gadu laikā nesusi korekcijas arī Latvijas importa struktūrā. Vadoties no pašreizējiem skaitļiem vēl nevar izdarīt nepārprotamu secinājumu par to, vai šīs izmaiņas vairāk vērstas uz industrializāciju, vai izskaidrojums ir pavisam vienkāršs – iedzīvotāju krīzē cietušais maciņš tā arī nav spējis atgūties.

Tomēr, ja raugāmies uz kopējo valsts ekonomikas struktūru un tās izmaiņām salīdzinājumā ar tā dēvētajiem treknajiem gadiem, tad nosacīti varam runāt par ilgtspējīgākas importa struktūras veidošanos.

To, ka ekonomiskās konjunktūras izmaiņas ievērojami ietekmē importa struktūru uzskatāmi apliecina izmaiņas transporta līdzekļu importā. Sākoties krīzei automobiļu imports apsīka, turklāt Latvija īslaicīgi kļuva 2012. gada desmit mēnešos sauszemes transporta līdzekļu (izņemot dzelzceļa transportu) īpatsvars Latvijas importa struktūrā sasniedza 6,86%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumam 2007. gada atbilstošā laika periodā šīs produkcijas īpatsvars Latvijas importa struktūrā sasniedza 13,94%.

Tajā pašā laikā atsevišķas pazīmes norāda uz rūpniecisko izejvielu īpatsvara palielināšanos. Piemēram, Latvijas eksporta līderim – mašīnbūvei un metālapstrādei nepieciešamās dzelzs un tērauda īpatsvars īpatsvars importa struktūrā ir pakāpies no 4,65% līdz 5,8%.

«Pašreizējās importa tendences Latvijā ir visnotaļ pozitīvas un atbilst valstij, kas ir ceļā uz industrializāciju. Treknajos gados lielākā daļa investīciju un kredītu bija orientēta uz uz nekustamo īpašumu, kas veicināja plaša patēriņa preču importu,» situāciju ieskicē ekonomists Uldis Osis. Viņaprāt, te savs akmens ir jāmet arī banku dārziņā, kuras kreditēja šo neilgtspējīgo sistēmu, jo vieglāk ir iedot kredītu pret nekustamo īpašumu ķīlu, nekā pētīt bilances un runāt ar rūpnīcu menedžeriem.

Savukārt SIA Sakret valdes priekšsēdētājs Andris Vanags uzskata, ka importa struktūras izmaiņas, kurā krītas patēriņam nepieciešamo preču īpatsvars nosaka tas, ka cilvēkiem ir mazāk naudas, ko tērēt.

«Vērtējot Latvijas ārējās tirdzniecības statistiku vienmēr jāņem vērā reeksporta lielā ietekme. Attīstot tranzīta ceļus, līdz kāps arī ārējās tirdzniecības rādītāji,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Tieši reeksporta attīstība ir faktiski uzskatāma par galveno iemeslu pēdējā laikā vērojamajiem uzlabojumiem Latvijas ārējā tirdzniecībā, kad mēnesi no mēneša no valsts izvesto preču vērtība uzrādījusi aizvien jaunus rekordus.

Plašāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Preču eksporta vērtība samazinājusies

Žanete Hāka, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā salīdzinājumā ar aprīli preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 11,7% un importa – par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 797,6 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 985,8 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7% (2015. gada aprīlī – 46%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā maijā, salīdzinot ar aprīli: koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 27,4 milj. eiro jeb 16,6%, tekstila un tekstilizstrādājumu eksports saruka par 20 miljoniem eiro jeb 44,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports samazinājās par 15,9 milj. eiro jeb 22,6%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu eksports saruka par 9,8 milj. eiro jeb 5,9%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports samazinājās par 8,4 milj. eiro jeb 21,7%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 2,9 milj. eiro jeb 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Pēc sankciju noteikšanas Krievijas koksne Igaunijā nonāk caur trešajām valstīm

LETA--BNS, 03.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad stājās spēkā sankcijas Krievijas kokmateriāliem, Igaunija sākusi aktīvi importēt kokmateriālus no valstīm, kurās šķietami vispār nav mežu, tādējādi caur trešajām valstīm Igaunijā nonāk Krievijas mežrūpniecības produkcija, vēsta laikraksts "Postimees.

Igaunijas Meža un kokrūpniecības asociācijas vadītājs Henriks Velija sacīja, ka, lai gan sankciju dēļ tirgū vairs nav Krievijas saplākšņa, nelegāli Krievijas kokmateriāli Igaunijā nonāk, izmantojot vienkāršu shēmu, dokumentos norādot, ka kokmateriāli nāk no trešajām valstīm.

Nodokļu un muitas departamenta Muitas nodaļas vadītājs Valerijs Rauams teica, ka pagājušajā gadā Igaunijā kopumā tika ievesti aptuveni 586 miljoni kilogramu 44. grupas preču, ko veido kokmateriāli, koksnes izstrādājumi un kokogles, kas turpmāk tekstā sauktas par koksni.

"Vairāk nekā 90% importa koksnes ievesta pirmajos septiņos mēnešos, un galvenā koksnes importa izcelsmes valsts bija Krievija, no kurienes tika importēti vairāk nekā 80% koksnes. Papildus Krievijai koksne tika importēta vēl no 52 citām valstīm, tostarp lielākā apjomā no Norvēģijas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Ķīnas, Lielbritānijas un ASV," sacīja Rauams, skaidrojot, ka pēc tam Krievijai un Baltkrievijai noteikto starptautisko sankciju dēļ imports strauji samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Preču eksporta vērtība augusi par 8,4%

Žanete Hāka, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī salīdzinājumā ar septembri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 8,4% un importa – par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot līdz 46,5%.

Augu valsts produktu eksports oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 18,1 miljonu latu jeb 39,3%. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums – par 8,6 miljoniem latu jeb par 34,7%. Oktobrī visvairāk kviešu, kviešu un rudzu maisījuma tika eksportēts uz Saūda Arābiju – 11,2 miljonu latu vērtībā, uz Nīderlandi – 7,6 miljonu latu, uz Irānu – 4,9 miljonu latu un uz Haiti – 3,9 miljonu latu apmērā,

Oktobrī mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 11,4 miljoniem latu jeb 13,5%, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 11,3 miljoniem latu jeb 19,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 5,1 miljonu latu jeb 11,7%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 8,6 miljoniem latu jeb 12,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CSP pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu

LETA, 19.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Preču eksporta vērtība palielinājusies par 9,5%

Žanete Hāka, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 10,8 %, tajā skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 9,5 % un importa vērtība – par 11,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportēja preces 778,5 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 918 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,9 % (2016. gada janvārī – 46,4 %).

2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pieauga koka un tā izstrādājumu eksports (par 26,6 milj. eiro jeb 19,4 %), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 18,9 miljoniem eiro jeb 17,3%), parasto metālu un to izstrādājumu eksports (par 16,2 milj. eiro jeb 29,6 %), pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 7,9 miljoniem eiro jeb 15,7 %). Turpretī augu valsts produktu eksports samazinājās par 7,6 miljoniem eiro jeb 11,9%,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 3,8%

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 3,8%, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 1,6% un importa – par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 810,5 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1040,6 milj. eiro. Neskatoties uz to, ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,8% (2015. gada maijā – 44,7%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju:

- koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,1 milj. eiro jeb 9,5%,

- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 9,4 milj. eiro jeb 17,3%,

- optisko ierīču un aparatūras (ieskaitot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports palielinājās par 6,8 milj. eiro jeb 43,4%,

- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 11,6%,

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Martā eksporta vērtība palielinājās par 7,1 %

Dienas Bizness, 11.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada martā salīdzinājumā ar februāri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 9,6 %, tajā skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 7,1 % un importa vērtība – par 11,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Martā Latvija eksportēja preces 833,8 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1 025,8 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,8 % (2016. gada februārī – 45,9 %).

2016. gada martā, salīdzinot ar februāri, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 22,1 milj. eiro jeb 38,1 %, minerālproduktu eksports – par 8,9 milj. eiro jeb 25,2 %, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports – par 6,8 milj. eiro jeb 11,7 %, akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu eksports – par 6,4 milj. eiro jeb 32,6 %. Turpretī mēneša laikā mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās par 2,2 milj. eiro jeb 1,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksports uz Krieviju sarucis par 16,5%

Žanete Hāka, 10.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3,6% un importa – par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportējusi preces 809,4 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 988,4 miljonu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45% (aprīlī tas bija 44,7%).

Maijā salīdzinājumā ar aprīli eksports uz Krieviju samazinājās par 14 miljoniem eiro jeb 16,5%. Vislielākais kritums bija pārtikas rūpniecības ražojumiem – par 3,3 miljoniem eiro jeb 13,1%, augu valsts produktiem – par 2,7 miljoniem eiro jeb 61,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumiem – par 2,4 miljoniem eiro jeb 26,6%. Savukārt imports samazinājās par 20,5 miljoniem eiro jeb 23,7%, tai skaitā satiksmes līdzekļiem un to aprīkojumam – par 9,2 miljoniem eiro jeb 93% un minerālproduktiem – par 5,2 miljoniem eiro jeb 14,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,04 miljardus eiro

Rūta Cinīte, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,04 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,4 % vairāk nekā 2016. gada jūlijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 6,9 % un importa vērtība – par 20,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Latvija eksportēja preces 858,2 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,18 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,1 % (2016. gada jūlijā – 45,1 %).

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 14,06 miljardus eiro – par 1,58 miljardiem eiro jeb 12,6 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,25 miljardus eiro (palielinājums par 551,1 milj. eiro jeb 9,7 %), bet importa – 7,82 miljardi eiro (pieaugums par 1,03 miljardiem eiro jeb 15,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2016. gada jūliju eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 19,9 % lielāka, bet salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš eksports samazinājās par 1,4 % un imports samazinājās par 3,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārējās tirdzniecības apgrozījums samazinājies

Žanete Hāka, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 22,86 miljardus eiro – par 42,9 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2014. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Tajā skaitā eksporta vērtība veidoja 10,371 miljardus eiro (pieaugums par 122,9 miljoniem eiro jeb 1,2%), bet – importa 12,488 miljardus eiro (samazinājums par 165,8 miljoniem eiro jeb 1,3%).

2015. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 10,3%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 12,6 % un importa vērtība – par 8,3%. Decembrī Latvija eksportēja preces 817 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 972,5 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,7% (2015. gada novembrī – 46,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,66 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3 % vairāk nekā 2017. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8% un importa vērtība par 18,8% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,16 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,50 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,2 % līdz 43,6 %. Šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,16 miljardus eiro – par 2,08 miljardiem eiro jeb 9,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 10,22 miljardus eiro (palielinājums par 780,4 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 12,94 miljardus eiro (pieaugums par 1,30 miljardiem eiro jeb 11,1 %). Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,1 % un importa par 16,0 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,4 % un importa – par 5,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,25 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 15,4% vairāk nekā 2016. gada augustā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 8,5% un importa vērtība – par 21,2 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 958,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,29 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,7 % (2016. gada augustā – 45,4 %).

Šī gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,33 miljardus eiro – par 1,9 miljardiem eiro jeb 13,2 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,21 miljardu eiro (palielinājums par 634,6 milj. eiro jeb 9,6 %), bet importa – 9,12 miljardus eiro (pieaugums par 1,27 miljardiem eiro jeb 16,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāliizlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada augustā salīdzinājumā ar 2016.gada augustu eksportavērtība bija par 8,7% lielāka un importa – par 22,5%, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 2,2% un imports par 3,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārtikas eksporta apjoms sarucis par 45,7%

Žanete Hāka, 12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3,0% un importa – par 14,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 786,2 miljonu eiro apmērā, bet importēja – par 914,7 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,2% (2014. gada decembrī 43,2%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā janvārī, salīdzinot ar decembri: ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports saruka par 14 miljoniem eiro jeb 21,9%, optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports samazinājās par 6,8 miljoniem eiro jeb 41%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 29,9 miljoniem eiro jeb 54,2%, koka un tā izstrādājumu eksports pieauga par 3,4 miljoniem eiro jeb 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jūlijā samazinājusies preču eksporta un importa vērtība

Žanete Hāka, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 2,0 %, preču eksporta vērtībai samazinoties par 3,0 % un importa vērtībai – par 1,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 790,6 milj. eiro apmērā, bet importēja par 973,5 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,8 % (2016. gada jūnijā – 45,3 %).

Latvijas ārējā tirdzniecība, milj. eiro

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūlijā, salīdzinot ar jūniju: koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 14,8 milj. eiro jeb 10,2 %, parasto metālu un to izstrādājumu eksports saruka par 10,6 milj. eiro jeb 15,1 %, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports samazinājās par 10,6 milj. eiro jeb 15,0 %, augu valsts produktu eksports saruka par 8,2 milj. eiro jeb 30,4 %, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports palielinājās par 29,8 milj. eiro jeb 54,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 2017. gadā kopumā eksportēja preces 11,392 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10% jeb 1,034 miljardiem eiro vairāk nekā 2016. gadā, bet importēja - par 14,03 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 14,5% jeb 1,781 miljardu eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

2017. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,42 miljardus eiro – par 2,81 miljardu eiro jeb 12,4 % vairāk nekā 2016. gadā.

2017. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,14 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,8 % vairāk nekā 2016. gada decembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,3 % un importa vērtība – par 6,4 % lielāka. Decembrī Latvija eksportēja preces 951,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gada decembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,2 % līdz 44,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Visvairāk pieaudzis 6-10 gadu vecu automobiļu imports

Žanete Hāka, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijā tika ievests pat par trešdaļu vairāk automobiļu nekā 2012. gadā, un pavisam valstī gada laikā tika ievesti 46,4 tūkstoši automobiļu, taču visvairāk pieaudzis 6-10 gadu vecu automobiļu imports, liecina transporta sludinājumu portāla Autoplius.lv dati.

Šīs vecuma grupas importēto automobiļu skaits salīdzinājumā ar 2012. gadu pieaudzis gandrīz par pusi – 46%. Tieši pirms 6-10 gadiem ražotie automobiļi pagājušajā gadā Latvijā tika importēti visvairāk – gandrīz 20 tūkstoši.

Pēc Autoplius.lv pārdošanas vadītāja Andra Mālnieka teiktā, lietoto automašīnu importa palielināšanos daļēji ietekmēja eiro ieviešana: «Pagājušajā gadā Latvijā atdzīvojās gan nekustamā īpašuma, gan automašīnu tirgus. Daļa cilvēku gribēja iztērēt iekrājumus latos, daļa baidījās no cenu palielināšanās, tāpēc aktīvāk nekā pirms tam izvēlējās iegādāties automašīnas. Palielinoties pieprasījumam, ievērojami palielinājās visu vecuma grupu importēto lietoto automašīnu skaits,» saka A. Mālnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Preču eksports samazinājies par 1,8%, imports – par 3,6%

Žanete Hāka, 10.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,8% un importa – par 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Aprīlī Latvija eksportējusi preces 839,6 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 1,040 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 44,7%.

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports aprīlī salīdzinājumā ar martu samazinājās par 10,1 miljoniem eiro jeb 15,7%. Lielākais kritums bija vērojams eksportā uz Uzbekistānu – par 5,9 miljoniem eiro jeb 75,6% (galvenokārt samazinājies eksports medikamentiem mazumtirdzniecībai), uz Somiju par 4 miljoniem eiro jeb 92,8% (galvenokārt samazinājies biodīzeļa un tā maisījumu izvedums).

Savukārt imports samazinājās par 8,9 miljoniem eiro jeb 7,3% - no Ungārijas par 4,2 miljoniem eiro jeb 51,3%, no Lietuvas par 3,2 miljoniem eiro jeb 16,8% (galvenokārt samazinājies ievedums medikamentiem mazumtirdzniecībai).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Samazinājies gan preču eksports, gan imports

Žanete Hāka, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 7,0%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 7,8% un importa vērtība – par 6,4%,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 784,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,032 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,2% (2015. gada jūlijā – 43,5%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā augustā, salīdzinot ar jūliju: parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 24,5 miljoniem eiro jeb 28,1%, mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports saruka par 10,7 miljoniem eiro jeb 6,3%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports samazinājās par 8,0 milj. eiro jeb 23,6%, dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports saruka par 7,4 miljoniem eiro jeb 19,3%, papīra masas no koksnes, papīra un kartona eksports palielinājās par 3,3 miljoniem eiro jeb 17,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Martā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums par 14,3 % lielāks

Žanete Hāka, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,3 % vairāk nekā 2016. gada martā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 13,2 % un importa vērtība – par 15,2 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Martā Latvija eksportēja preces 960,2 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7 % (2016. gada martā – 45,1 %).

2017. gada 1. ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 5,76 miljardus eiro – par 609,2 milj. eiro jeb 11,8 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 2,6 miljardus eiro (par 239,1 milj. eiro jeb 10,1 % vairāk), bet importa – 3,16 miljardus eiro (par 370,1 milj. eiro jeb 13,3 % vairāk).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 6,7% un importa – par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Novembrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot līdz 47,1% (oktobrī 46,5%).

Pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 15,7 miljoniem eiro jeb 15,6%, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 12,1 miljoniem eiro jeb 8,8%, augu valsts produktu eksports samazinājās par 39,8 miljoniem eiro jeb 43,6%, bet minerālproduktu eksports samazinājās par 16,4 miljoniem eiro jeb 17,6%.

Optisko ierīču un aparatūras imports pieauga par 4,6 miljoniem eiro jeb 24%, minerālproduktu imports samazinājās par 27,2 miljoniem eiro jeb 14,5%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports samazinājās par 20,5 miljoniem eiro jeb 25,5%, bet parasto metālu un to izstrādājumu imports saruka par 18,7 miljoniem eiro jeb 16,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksports audzis, imports – samazinājies

Žanete Hāka, 10.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 15,3%, savukārt importa – samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportējapreces 1,053,6 miljardu eiro apmērā, bet importēja – par 1,135 miljardiem eiro. Līdz ar to ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 48,1% (2014. gada septembrī 44,5%).

Ārējās tirdzniecības bilanci oktobrī būtiski ietekmēja augu valsts produktu eksporta pieaugums par 41,5 miljoniem eiro jeb 64,9%salīdzinājumā ar septembri. Tajā skaitā kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksports palielinājās par 27,5 miljoniem eiro jeb 75,6%. Oktobrī tas visvairāk tika eksportēts uz Irānu – 25,7 miljoni eiro, Dienvidāfriku – 11,3 miljoni eiro, Vāciju – 7 miljoni eiro un Lietuvu – 6 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru