Skandināvu mediju koncerna Schibsted sastāvā esošais interneta portāls TVNET iegādājies trešo lielāko krievu valodā strādājošo ziņu portālu NovoNews.lv, aģentūrai BNS pavēstīja TVNET galvenā redaktore Zita Lunde.

Viņa sacīja, ka portāls TVNET apvienos rusTVNET un NovoNews redakcijas, tādējādi izveidojot spēcīgu komandu.

«TVNET mērķis, apvienojot otro un trešo lielāko krievu portālu Latvijā, ir kļūt par tirgus līderi. Jau tuvākajā laikā abu portālu lasītājus gaida saturiskas un vizuālas izmaiņas, taču saglabājot jau lasītāju iemīļotās portālu tradīcijas,» norādīja Lunde.

Atsaucoties uz pētījumu kompānijas Gemius šā gada septembra datiem, viņa informēja, ka rusTVNET pēdējā gada laikā auditoriju ir palielinājis par 70%, sasniedzot 250 265 unikālos apmeklētājus mēnesī, savukārt portāla NovoNews mēneša auditorija ir 107 942 lasītāji mēnesī.

Interneta portālu Tvnet iegādājusies Norvēģijas kompānija Schibsted Media Group, raksta Telegraf.

«Tvnet iegāde bija kārtējais posms Schibsted attīstībā Baltijas valstīs. Mēs jau darbojamies Igaunijā un Lietuvā caur Eesti Meedia. Tvnet tagad piebiedrojies uzņēmuma,» laikrakstam norādījusi koncerna pārstāve Helēna Kierulfa Svāna.

Savukārt paši Tvnet pārstāvji uz jautājumiem par portāla pārdošanu norvēģiem atbildējuši izvairīgi. Izpilddirektors Ivars Bauls laikrakstam ne apstiprināja, ne noliedza portāla pārdošanas faktu Skandināvijas mediju grupai.

Eesti Meedia Group Igaunijā pieder vairāki izdevumi, to skaitā arī lielākā avīze valstī Postimees un otrs lielākais televīzijas kanāls Kanal 2. Lietuvā kompānijā ietilpst iknedēļas žurnāls ZLG, avīze un portāls 15 min, kā arī sludinājumu portāls Plius.

Skandināvijas mediju grupai Schibsted piederošais SIA TV Net no interneta projektu kompānijas SIA Nerealitāte nopircis interneta portālu spoki.lv, liecina domēnu reģistra dati.

«Portāls spoki.lv ir vienīgais tāda veida izklaides portāls Latvijā, tā auditorija ir jaunieši, kurus mēs vēlamies radināt izmantot arī ziņu portālu tvnet.lv. spoki.lv paliks tāds, kāds tas ir,» tā sacīja SIA TV Net valdes loceklis Ivars Bauls.

Nozare.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka TV Net par spoki.lv samaksājis summu, kas ir robežās no 100 000 līdz 200 000 latu. Oficiāli darījuma summa netiek atklāta.

Līdzšinējā spoki.lv īpašnieka Nerealitāte valdes priekšsēdētājs un 50% Nerealitātes mātesuzņēmuma SIA NRLT kapitāla daļu īpašnieks Agris Krusts teica, ka portāls pārdots, jo saņemts pirkšanas piedāvājums no TV Net. Taču vaicāts par cenu, Krusts teica, ka to nevarot atklāt.

Ziņu portāls Tvnet, kurš nesen iegādājies ziņu portālu Apollo, veicis «tīrīšanu darbinieku vidū», atstājot darbā vairāk pieredzējušos, informē vortāls 7guru.

Tvnet valdes loceklis Ivars Bauls atzinis, ka darbinieku samazināšana apvienošanās rezultātā ir notikusi un šis fakts nevienam neesot noslēpums: «Jā, mēs samazinājām darbinieku skaitu, bet tas jau tāpat visiem bija zināms. Galvenokārt raudzījāmies pēc darbinieku pieredzes, lai saprastu, kurus paturēt un kurus atbrīvot.»

«Katram portālam ir sava auditorija, savi lasītāji. Nevaru noliegt, ka žurnālisti savā starpā sadarbosies. Tvnet varētu tikt ievietota informācija no Apollo un otrādi, atsaucoties uz attiecīgo informācijas avotu,» teicis I. Bauls.

Ziņu portāla Delfi valdes loceklis Konstantīns Kuzikovs 7guru paudis: «Ņemot vērā, ka aprīlī notika izmaiņas Apollo portāla redakcijā, kas arī ir cilvēku samazinājums, notiekošais vairāk atgādina Apollo, bijušā Tvnet konkurenta, iznīcināšanu nevis stiprināšanu.»

SIA Tvnet no SIA Sanoma Latvia iegādājies interneta ziņu un izklaides portālu Apollo.lv, lai pārspētu konkurentu Delfi un kļūtu par nozīmīgāko ziņu avotu Latvijas interneta mediju vidū, paziņoja uzņēmuma valdes loceklis Ivars Bauls.

Portāls Apollo tiks saglabāts kā atsevišķs medijs un strukturāla vienība, un Apollo darbinieki turpinās strādāt SIA Tvnet. Pirkuma mērķis, kā norādīja Bauls, ir kļūt par nozīmīgāko ziņu avotu Latvijas interneta mediju vidū.

Darījuma summa netiek atklāta.

Tvnet un Apollo auditorijas kopā sasniedzot vislielāko ziņu portālu lietotāju skaitu, kas par 21 000 unikālo lietotāju mēnesī (pēc šā gada februāra datiem) pārsniedz konkurējošā portāla Delfi auditoriju, atsaucoties uz pētījumu kompānijas Gemius Audience datiem, norādīja Buls.

SIA Sanoma Latvia joprojām pārvaldīs portālu Auto24.lv, turpinot nostiprināt tā pozīcijas tirgū. Portāla Apollo pagājušā gada apgrozījums bija 0,8 miljoni eiro.

Starptautiskās pasažieru pārvadātāju kompānijas Ecolines reiss Rīga - Sanktpēterburga ticis apturēts uz Igaunijas un Krievijas robežas, bet tā vadītājs un stjuarte aizturēti saistībā ar aizdomām par kontrobandas ievešanas mēģinājumu.

Incidents noticis aizvadītās nedēļas ceturtdienā. Viens no izsēdinātajiem pasažieriem portālam Tvnet pastāstīja, ka Krievijas muitnieki norādījuši – šis jau esot trešais gadījums, kad Ecolines darbinieki valstī mēģinot ievest kontrobandu.

Krievijas robežsargi pasažieriem likuši doties uz uzgaidāmo telpu, kamēr notiks autobusa pārbaude. Vēlāk robežsargi paziņojuši, ka brauciens netiks turpināts, vēsta portāls. Pasažieri norāda, ka pārvadājumu kompānijas pārstāvji bijuši neatsaucīgi un piedraudējuši ar iekļaušanu melnajā sarakstā, kas turpmāk liegtu pārvietoties ar uzņēmuma autobusiem.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

TV3 ziņu operators piefiksējis jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa sarunu, kas met ēnu uz ievēlēšanas procesu un ļauj domāt par kādu vienošanos prezidenta vēlēšanās.

Minētajā sarunā A. Bērziņš savam partijas biedram Aivaram Dronkam (ZZS) jautā, «kā tur Saskaņas puikas», un saņem atbildi, ka «normāli». Jaunais Prezidents arī apjautājies par Saeimas deputātu Dzintaru Rasnaču, kurš iepriekš žurnālistiem apgalvoja, ka balsos par Valdi Zatleru, vēsta portāls TvNet.

Saeimas kuluāros tiekot runāts, ka A. Bērziņa ievēlēšanai nepieciešamās balsis varētu būt nopirktas.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien otrajā vēlēšanu kārtā Valsts prezidenta amatā ievēlēja Saeimas deputātu eksbaņķieri Andri Bērziņu, par kuru nobalsoja 53 deputāti. Pirmajā kārtā pietiekamu atbalstu neguva neviens no kandidātiem. Tiesa gan, ka A. Bērziņam pirmajā kārtā līdz uzvarai pietrūka tikai viena balss.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Igaunijas izklaides pakalpojumu grupa «Apollo Group» nedēļas nogalē atklājusi savu pirmo kinoteātri Lietuvā, paziņojis uzņēmums.

Kinoteātris, kurā ir trīs zāles un 515 skatītāju vietas, atrodas Panevēžas iepirkšanās centrā «Babylonas».

Nākamā gada rudenī «Apollo Group» plāno atvērt kinoteātri Viļņā.

«Apollo Group» pieder grāmatnīcas «Apollo», kinoteātri «Apollo», filmu izplatīšanas kompānija «Baltic Film Distribution», sulu bāri «Blender», saldējuma kafejnīcas «IceCafe» un restorāni «O»Learys» un «Kentucky Fried Chicken» Baltijas valstīs.

«Apollo Group» akciju kontrolpakete pieder Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē holdingkompānijai «UP Invest».

«UP Invest» pieder plašs uzņēmumu portfelis, tostarp informācijas aģentūras LETA Latvijā, BNS Igaunijā un Lietuvā, kā arī Latvijas portāls «TvNet».

Tuvojoties 2010. gada Ziemassvētkiem Tallinā eglītes cenas bija vidēji 100 kronas (6 eiro) par katru metru, savukārt šogad svētku eglītes cena ir aptuveni 10 eiro par katru metru, ziņo BNN.

Eglīšu tirgotāji Tallinā uzskata, ka cena ir normāla, jo pieprasījums joprojām esot. «Es nedomāju, ka cena samazināsies, jo egles ir speciāli audzētas šim mērķim, turklāt atalgojums un degvielas cenas aug,» norāda viens no tirgotājiem.

Latvijā šogad eglītes maksā divi līdz trīs lati par eglīti garumā līdz metram, bet metru vai nedaudz garākas eglītes cena jau ir pieci lati, iepriekš vēstīja portāls Tvnet.lv.

Uzņēmums Telia Latvija cietis no hakeru uzbrukuma un, visticamāk, cilvēciskas kļūdas dēļ problēmas radušās arī ar LIX (Latvian Internet eXchange) - interneta plūsmu apmaiņas punktu, ko uztur Lattelecom, Latnet un Telia.

To portālam db.lv pastāstīja Telia Latvija pārstāvis Mārtiņš Gataviņš.

Viņš skaidroja, ka LIX bija parādījusies kļūdaina maršrutēšanas informācija, kas ietekmēja uzturēto lapu, piemēram, draugiem.lv, darbību. Problēmas cēlonis tiekot izmeklēts, bet Gataviņš pieļāva, ka tā bijusi cilvēciska kļūda.

Kā akcentēja Gataviņš, problēmām LIXā neesot nekāda sakara ar Telia Latvija, uzņēmumu drīzāk varot uzskatīt par cietēju.

Arī draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks portālam db.lv apstiprināja, ka sociālais portāls nebija lietotājiem pieejams tieši LIX problēmu dēļ. Problēmas, kas bija novērojamas no vienpadsmitiem līdz divpadsmitiem vakarā, skārušas arī citas Latvijas interneta vietnes, starp kurām varētu būt gan tvnet.lv, gan delfi.lv, sacīja Palkavnieks.

Igaunijas izklaides pakalpojumu grupa «Apollo Group» turpina paplašināties un pārņem kompāniju «Piano Group», kurai Baltijas valstīs un Somijā pieder restorāni «Vapiano».

«Piano Group» pieder septiņi restorāni, no kuriem trīs atrodas Tallinā, divi Helsinkos un pa vienam Tartu un Viļņā. Pērn grupas apgrozījums bija 12 miljoni eiro. Visā pasaulē kopumā ir 235 «Vapiano» franšīzes restorānu.

Viens no «Apollo Group» īpašniekiem Ivars Vendelins sacīja, ka uz klientiem orientētā koncepcija ļāvusi «Vapiano» kļūt par labi pazīstamu zīmolu. «Līdzsvars starp svaigu un veselīgu ēdienu un izcilu itāļu virtuvi, ko viņi radījuši, sniedz spēcīgas pozīcijas pašlaik strauji augošajā sabiedriskās ēdināšanas tirgū,» Vendelins sacīja un piebilda, ka «Apollo» portfelī līdz šīm nebija itāļu virtuves.

«Mēs plānojam paplašināties un atvērt jaunus «Vapiano» restorānus Baltijas valstīs un Somijā, kas kļūs par pirmo «Apollo Group» biznesu ārpus Baltijas valstīm,» norādīja uzņēmējs.

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Par spīti kopējam pārdošanas kritumam visā autotirgū Baltijā, Volkswagen šogad spējis palielināt elektroauto pārdošanu aptuveni 12 reizes, turklāt daudz elektroauto pārdotas arī Latvijā.

Tā “Moller Baltic Import” tiešsaistes preses konferencē informēja VW zīmola vadītājs Justs Nekrošus.

Latvijā arī pērk elektroauto

Šogad VW populārākais zīmols bijušas elektriskās automašīnas. Pārdošanas rezultāti pieauguši visās Baltijas valstīs – vidēji 11 mēnešos par 11,55%. “Tas prasa papildu darbu un izmaiņas pārdošanā, jo ir nepieciešama klientu apmācība, darbs ar klientiem pēc auto iegādes. Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un domāju nākošajā gadā elektroautomašīnu pārdošana turpinās augt,” tā J. Nekrošus.

Visvairāk šogad pasūtītas un piegādātas automašīnas ar 340 km nobraukumu bez uzlādes. Pasūtījumi veikti arī uz 2021. gadu un pirmās piegādes sāksies jau janvārī. Liels pieprasījums šogad bijis pēc hibrīd auto, kas būvēts uz VWGolf8 bāzes. Pārdevēji prognozē, ka nākamgad šīs mašīnas būs vēl vairāk pieprasītas.

Pandēmijas laikā ļoti spilgti sevi ir apliecinājuši dažādi attālinātie – digitālie risinājumi klientu apkalpošanā un pārdošanā. Par savu pievienoto vērtību ir atgādinājusi arī telesales jeb pārdošana pa tālruni.

Zinu, ka daudziem ir dažādi aizspriedumi par telesales darbu, taču šie mīti visticamāk ir saglabājušies no 10 un vairāk gadu senas pagātnes. Turklāt, ja liekas, ka saziņa ar klientu pa tālruni ir izmirstoša joma, tad tie ir maldi. Lai arī digitālo kanālu loma pakāpeniski pieaug, kā liecina “Tele2” un SKDS veikto aptaujas dati, 77% klientu vēl joprojām priekšroku dod zvaniem pa telefonu, lai sazinātos ar uzņēmumu.

Tas, ka pārdošana un klientu apkalpošana pa telefonu spēlē ļoti būtisku lomu, pierāda arī fakts, ka mainās veikalos strādājošo speciālistu ikdiena jeb darba pienākumi. Veikalos strādājošo darbinieku uzdevums vairs nav tikai apkalpot klientus klātienē, bet arī pa tālruni un digitālajos kanālos. Iemesls tam ir visai vienkāršs – klientu paradumi un klientu centru apmeklētība mainās, un, lai efektīvāk izmantotu resursus, pārdevējiem un klientu konsultantiem ir jāprot pārdot un apkalpot klientus dažādos kanālos. Arī “Tele2” ir ieviesusi šādu praksi, un tas ir virziens, kurā mēs dosimies arī nākotnē.

Sadarbībā ar LIAA Talsu biznesa inkubatoru izveidota biznesa apmācību spēle Pārdošanas maratons, kas būs instruments pārdošanas un uzņēmuma vadītājiem, lai attīstītu savos darbiniekos prasmes, kas palīdz pārdošanā, informē spēles autore Terēze Riekstiņa.

Pārdošanas prasmju treniņa spēle paredzēta pārdošanas komandas vadītājam kā palīglīdzeklis, lai aktivizētu savos pārdevējos pozitīvu ieradumu veidošanu un pārdošanas prasmju trenēšanu, piemēram tādas, kā klienta vajadzību izzināšana, atvērto jautājumu uzdošana, pirmais iespaids, attiecību veidošanas prasmes, iebildumu atspēkošanas prasmes un savu produktu/risinājumu prezentēšana pārdošanā.

Biznesa spēle sastāv no 16 prasmēm ar konkrētiem uzdevumiem, kas sasaistītas ar 16 sporta veidiem, apvienojot tos kopīgā maratona distancē. Komandai kopīgi - reizi nedēļā vienu stundu notiek kopēja prasmju trenēšana, un pēc tam katrs dalībnieks nedēļu pilda mājas darbu, kas ir praktiski apvienojams ar ikdienas pienākumiem. Spēli var spēlēt kopumā 3-4 mēnešus.

Arvien pozitīvi pieaugoša ir tendence iegādāties un atjaunot vēsturiskās ēkas. Interese ir gan par sabrukušām saimniecības ēkām, gan nodzīvotām muižu kungu mājām, bet noteicošais, ka paša īpašuma iegādes vērtība nav lielāka par summu, kas nepieciešama ēkas jumta atjaunošanai.

Latvijas Piļu un muižu asociācija regulāri saņem ziņas un zvanus ar jautājumu - kur var atrast sarakstu ar muižām, kas tiek pārdotas? Šāda interese rāda, ka arvien pieaugoša ir cilvēku velme kļūt par kāda vēsturiska objekta īpašniekiem, īstenojot savas radošās idejas un attīstot uzņēmējdarbību vai vienkārši esot tuvāk dabai un radot skaistu vidi sev apkārt.

Publiskais saraksts ar pārdošanā esošām muižām ir neliels, un vienlaikus tas ir īslaicīgs un mainīgs. Šobrīd zināmākās no ilgstoši pārdošanā esošajām muižām ir Krimuldas un Aizupes muižas, kuru cena pārsniedz pat trīs miljonus. Bet no iepriekš prasītā miljona tagad par nieka 350 tūkstošiem, pārdošanā ir varenā Jaungulbenes muižas kungu māja, kam saimnieku meklē jau ilgi.

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme paziņojis, ka pēc alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma ir pieaugusi alkohola tirdzniecība valsts ziemeļu pierobežā, kas nozīmē, ka Somijas tūristi atkal ierodas Igaunijā iegādāties alkoholiskos dzērienus.

Helme ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka sākotnējie dati ir iepriecinoši un, viņaprāt, valdības mērķis, samazinot akcīzes nodokli alkoholam, ir sasniegts. Vienlaikus ministrs norādīja, ka nākamnedēļ tiks publicēti dati par nodokļu ieņēmumiem jūlijā, bet tendenču novērtējums būs iespējams vien septembrī.

Ministrs arī teica, ka tirgotāji nekavējoties reaģēja uz akcīzes nodokļa samazinājumu, tādēļ Igaunijas iedzīvotāji mazāk alkohola pērk Latvijā un vairāk savā valstī. Helme piebilda, ka tāds bija mērķis alkohola akcīzes nodokļa samazinājumam Igaunijā, jo Igaunijas iedzīvotāji pēdējo gadu laikā arvien vairāk iegādājās alkoholu ārvalstīs, bet Somijas tūristi vairs nepirka tik daudz alkohola Igaunijā.

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi.

Uz Dienas Biznesa organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” ir aicināti uzņēmumu vadītāji, digitālo mediju, mārketinga un PR speciālisti ar dažāda līmeņa pieredzi darbā ar mārketinga stratēģiju digitālajā telpā, mediju plānošanu un pārdošanu.

Mārketings jebkuram uzņēmumam ir nepieciešams, lai tas varētu pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Kādam ir jābūt saturam, lai tas sasniegtu interesentus? Kur ir tirgus un klients, kas palīdzēs šos mērķus sasniegt? Nepieciešami vairāki rūpīgi izplānoti soļi, kā šo plānu īstenot.

Dienas Bizness organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” 10. martā vadīs un ar pieredzi dalīsies trīs labi zināmi speciālisti no ievērojamiem reklāmas un komunikāciju nozares uzņēmumiem: SIA Bite Latvija, Clear Channel Latvia un aģentūras MIXD. Pieaicinātie nozares profesionāļi dalīsies pieredzē par aktuālām tēmām un izaicinājumiem komunikācijas un reklāmas nozarē Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos.

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir izveidojis pārdošanas skolu “Tele2 BŪTCAMP”, kurā apmācīs cilvēkus, kuri vēlas uzsākt karjeru pārdošanas jomā vai stiprināt jau iegūtās zināšanas.

Pēc “Tele2 BŪTCAMP” sekmīgas pabeigšanas, dalībnieki saņems sertifikātu, kā arī labākajiem būs iespēja sākt darbu “Tele2” nodaļās, kas nodarbojas ar privātpersonu vai biznesa klientu apkalpošanu klātienē un attālināti.

“Tele2 BŪTCAMP” var pieteikties ikviens interesants, jo iepriekšējā pieredze un izglītība nav svarīga. Nodarbības ir bez maksas un notiks trešdienu vakaros, un tās vadīs zinoši “Tele2” treneri, kas ikdienā nodarbojas ar pārdošanu un klientu apkalpošanu. Mācības sāksies 6. oktobrī un tajās tiks praktiski apgūta argumentācijas un sevis prezentēšanas māksla, pareizo jautājumu uzdošana, iebildumu atspēkošana u.c. tēmas.

“Līdzīgi kā daudzas nozares, arī mēs saskaramies ar darbaspēka deficītu, it īpaši pārdošanas jomā, kas ir būtiska mūsu biznesa sastāvdaļa. Ņemot vērā, ka Latvijā faktiski nav mācību iestādes, kur speciāli tiek apmācīti pārdevēji, daudzi uzņēmumi darbiniekus šajā jomā apmāca paši – arī mēs. Šoreiz gan esam nolēmuši iet tālāk un izveidojām speciālu pārdošanas skolu “Tele2 BŪTCAMP”, lai īsā laika posmā iedotu pamatzināšanas pārdošanā pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam un radītu interesi par darbu šajā jomā. Ja viss noritēs kā plānots, gadā varētu būt divi līdz trīs mācību moduļi, katrā no tiem apmācot aptuveni 30 pārdevējus,” saka “Tele2” personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere.