Arvien pozitīvi pieaugoša ir tendence iegādāties un atjaunot vēsturiskās ēkas. Interese ir gan par sabrukušām saimniecības ēkām, gan nodzīvotām muižu kungu mājām, bet noteicošais, ka paša īpašuma iegādes vērtība nav lielāka par summu, kas nepieciešama ēkas jumta atjaunošanai.
Latvijas Piļu un muižu asociācija regulāri saņem ziņas un zvanus ar jautājumu - kur var atrast sarakstu ar muižām, kas tiek pārdotas? Šāda interese rāda, ka arvien pieaugoša ir cilvēku velme kļūt par kāda vēsturiska objekta īpašniekiem, īstenojot savas radošās idejas un attīstot uzņēmējdarbību vai vienkārši esot tuvāk dabai un radot skaistu vidi sev apkārt.
Publiskais saraksts ar pārdošanā esošām muižām ir neliels, un vienlaikus tas ir īslaicīgs un mainīgs. Šobrīd zināmākās no ilgstoši pārdošanā esošajām muižām ir Krimuldas un Aizupes muižas, kuru cena pārsniedz pat trīs miljonus. Bet no iepriekš prasītā miljona tagad par nieka 350 tūkstošiem, pārdošanā ir varenā Jaungulbenes muižas kungu māja, kam saimnieku meklē jau ilgi.
Pārdošanā nonāk arī muižu ēkas, kurās nesen vēl bijušas skolas. Skolēnu trūkuma dēļ slēgto lauku skolu ēkas bieži vien pašvaldībām nav vairs nepieciešamas, jo to uzturēšana kļuvusi par dārgu, tādēļ tās tiek pārdotas publiskās izsolēs. Pagastos, kur vēl ir jūtama aktīva sabiedriskā līdzdalība, ēkas pēc skolu slēgšanas parasti vēl turpina kalpot sabiedriskiem mērķiem kā novadpētniecības, amatniecības un brīvā laika pavadīšanas centri, bet vietās, kur ciemi palikuši tukši, pašvaldībām ir cerība ēkām atrast gādīgu saimnieku.
Muižu kungu mājās, kur gadsimta garumā bijusi skola, bieži vien ir notikušas pārbūves, lai ēku pielāgotos skolas vajadzībām, tādēļ pirmajā brīdī var šķist, ka no vēsturiskā interjera maz kas tajās saglabājies. Bet, tikai veicot ēkas arhitektonisko un māksliniecisko izpēti, var atrast vēl iepriekš nezināmus sienu un griestu gleznojumus, kas paslēpti zem vairākiem krāsu slāņiem vai vēsturiskos grīdas parketus, kas rodami zem linoleju un dēļu klājuma. Un, ja ēkai nav noteikts kultūras pieminekļa statuss, tad izvēle vai vēsturisko interjeru atjaunot, vai iznīcināt un radīt jaunu ir jaunā īpašnieka izvēle un godaprāts.
Šeit kā piemēri, kad pēc skolas slēgšanas vai komunālo dzīvokļu ēras beigām muižas kungu māja atgūst tai paredzēto funkciju, kļūstot par privātu dzīvojamo namu, un lēnām tiek atsegts tās sākotnējais interjers, ir Ķimales, Vecmēmeles un Reņģes muižas. No šādām šobrīd pārdošanā ir Cirstu, Palsmanes un Vormsātes muiža.
Līdz ar veiksmīgiem modernās arhitektūras risinājumu piemēriem pieaug interese ne tikai par muižu kungu mājām, bet arī par muižas apbūvēs esošajām saimniecības ēkām un to drupām, kam iespējams piešķirt jaunu funkciju. Kā spilgtākais piemērs šeit būtu jāizceļ Rankas muiža, kur vēsturisko ēku drupas ar atšķirīga dizaina pieeju ir guvušas jaunu funkcionalitāti, bet Nurmuižas saimniecības apbūvē zudušās ēkas ir uzbūvētas no jauna, respektējot to kultūrvēsturisko nozīmi un pielāgojot tās mūsdienu vajadzībām.
Vēl ir kategorija bezsaimnieka īpašumi - ēkas, kas nesakārtotu īpašumtiesību dēļ nepieder nevienam un to iegūt savā īpašumā var tikai zemes uz kuras atrodas konkrētā ēka īpašnieks. Tādēļ ir situācijas, kad pašam zemes īpašniekam ēku nevajag un citam arī neļauj to glābt. Šādi sabrukšanai nolemti 18. un 19. gs. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi atrodas Ventspils novadā, kur pašvaldība apzināti ļauj ēkām sabrukt, nepieļaujot iespēju tās kādam glābt.
Asociācijas interesēs ir veicināt vēsturisko piļu un muižu saglabāšanu un attīstību, tādēļ esam ieinteresēti palīdzēt Latvijas Piļu un muižu vēsturiskajām ēkām atrast gādīgus saimniekus.
