Šā gada martā starp tehnoloģiju uzņēmumu SIA INBOKSS un portālu TVNET noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru elektroniskais pasta serviss @tvnet.lv turpmāk izmantos Inbox.lv tehnisko platformu.

Šīs izmaiņas nozīmē, ka, sākot ar 14. aprīli, Tvnet.lv e-pasta lietotājs izmantos Inbox.lv izstrādāto un pārvaldīto e-pastu.

Pēc šīm pārmaiņām Tvnet.lv e-pasta lietotājam tiks piedāvāta elektroniskā pastkastīte ar 20 reizes lielāku ietilpību nekā iepriekš, bezmaksas tehniskā atbalsta dienesta pakalpojumi, kā arī lejupielādei būs pieejama e-pasta mobilā lietotne. Tvnet.lv e-pasta lietotājs turpmāk varēs autorizēties Inbox.lv lapā ievadot savu lietotājvārdu ([email protected] un esošo paroli). Pastkastīšu saturs jau ir pārcelts un saglabāts nemainīgs, apstiprina Inbox.lv pārstāvji.

Inbox.lv e-pastu šobrīd izmanto 1 000 000 lietotāju, un tam pievienosies arī 60 000 Tvnet.lv e-pasta klientu.

Skandināvu mediju koncerna Schibsted sastāvā esošais interneta portāls TVNET iegādājies trešo lielāko krievu valodā strādājošo ziņu portālu NovoNews.lv, aģentūrai BNS pavēstīja TVNET galvenā redaktore Zita Lunde.

Viņa sacīja, ka portāls TVNET apvienos rusTVNET un NovoNews redakcijas, tādējādi izveidojot spēcīgu komandu.

«TVNET mērķis, apvienojot otro un trešo lielāko krievu portālu Latvijā, ir kļūt par tirgus līderi. Jau tuvākajā laikā abu portālu lasītājus gaida saturiskas un vizuālas izmaiņas, taču saglabājot jau lasītāju iemīļotās portālu tradīcijas,» norādīja Lunde.

Atsaucoties uz pētījumu kompānijas Gemius šā gada septembra datiem, viņa informēja, ka rusTVNET pēdējā gada laikā auditoriju ir palielinājis par 70%, sasniedzot 250 265 unikālos apmeklētājus mēnesī, savukārt portāla NovoNews mēneša auditorija ir 107 942 lasītāji mēnesī.

Skandināvu mediju koncerna Schibsted filiāle Igaunijā Schibsted Baltics kļuvusi par vienīgo īpašnieku interneta medijam Tvnet.

«Investīcijas Tvnet esot pirmais Schibsted solis Latvijā, lai stiprinātu koncerna darbību Baltijas interneta tirgū,» portāla paziņojumā norāda Schibsted pārstāvis Toomas Issak.

Igaunijas Schibsted Baltics mediju kompānija darbojas visās mediju sfērās. Igaunijā koncerna ietvaros darbojas valsts lielākais laikraksts Postimees. Lietuvā koncerns nodrošina ziņas un sludinājumus internetā, kā arī izdod bezmaksas laikrakstus un žurnālus.

Skandināvu koncerns Schibsted ir dibināts 1839.gadā un patlaban darbojas 26 pasaules valstīs. Koncernam Schibsted pieder tādi mediji kā VG, Aftenposten, Aftonbladed un citi.

Ziņu portāls Tvnet, kurš nesen iegādājies ziņu portālu Apollo, veicis «tīrīšanu darbinieku vidū», atstājot darbā vairāk pieredzējušos, informē vortāls 7guru.

Tvnet valdes loceklis Ivars Bauls atzinis, ka darbinieku samazināšana apvienošanās rezultātā ir notikusi un šis fakts nevienam neesot noslēpums: «Jā, mēs samazinājām darbinieku skaitu, bet tas jau tāpat visiem bija zināms. Galvenokārt raudzījāmies pēc darbinieku pieredzes, lai saprastu, kurus paturēt un kurus atbrīvot.»

«Katram portālam ir sava auditorija, savi lasītāji. Nevaru noliegt, ka žurnālisti savā starpā sadarbosies. Tvnet varētu tikt ievietota informācija no Apollo un otrādi, atsaucoties uz attiecīgo informācijas avotu,» teicis I. Bauls.

Ziņu portāla Delfi valdes loceklis Konstantīns Kuzikovs 7guru paudis: «Ņemot vērā, ka aprīlī notika izmaiņas Apollo portāla redakcijā, kas arī ir cilvēku samazinājums, notiekošais vairāk atgādina Apollo, bijušā Tvnet konkurenta, iznīcināšanu nevis stiprināšanu.»

SIA Tvnet no SIA Sanoma Latvia iegādājies interneta ziņu un izklaides portālu Apollo.lv, lai pārspētu konkurentu Delfi un kļūtu par nozīmīgāko ziņu avotu Latvijas interneta mediju vidū, paziņoja uzņēmuma valdes loceklis Ivars Bauls.

Portāls Apollo tiks saglabāts kā atsevišķs medijs un strukturāla vienība, un Apollo darbinieki turpinās strādāt SIA Tvnet. Pirkuma mērķis, kā norādīja Bauls, ir kļūt par nozīmīgāko ziņu avotu Latvijas interneta mediju vidū.

Darījuma summa netiek atklāta.

Tvnet un Apollo auditorijas kopā sasniedzot vislielāko ziņu portālu lietotāju skaitu, kas par 21 000 unikālo lietotāju mēnesī (pēc šā gada februāra datiem) pārsniedz konkurējošā portāla Delfi auditoriju, atsaucoties uz pētījumu kompānijas Gemius Audience datiem, norādīja Buls.

SIA Sanoma Latvia joprojām pārvaldīs portālu Auto24.lv, turpinot nostiprināt tā pozīcijas tirgū. Portāla Apollo pagājušā gada apgrozījums bija 0,8 miljoni eiro.

Skandināvijas mediju grupai Schibsted piederošais SIA TV Net no interneta projektu kompānijas SIA Nerealitāte nopircis interneta portālu spoki.lv, liecina domēnu reģistra dati.

«Portāls spoki.lv ir vienīgais tāda veida izklaides portāls Latvijā, tā auditorija ir jaunieši, kurus mēs vēlamies radināt izmantot arī ziņu portālu tvnet.lv. spoki.lv paliks tāds, kāds tas ir,» tā sacīja SIA TV Net valdes loceklis Ivars Bauls.

Nozare.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka TV Net par spoki.lv samaksājis summu, kas ir robežās no 100 000 līdz 200 000 latu. Oficiāli darījuma summa netiek atklāta.

Līdzšinējā spoki.lv īpašnieka Nerealitāte valdes priekšsēdētājs un 50% Nerealitātes mātesuzņēmuma SIA NRLT kapitāla daļu īpašnieks Agris Krusts teica, ka portāls pārdots, jo saņemts pirkšanas piedāvājums no TV Net. Taču vaicāts par cenu, Krusts teica, ka to nevarot atklāt.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Starptautiskās pasažieru pārvadātāju kompānijas Ecolines reiss Rīga - Sanktpēterburga ticis apturēts uz Igaunijas un Krievijas robežas, bet tā vadītājs un stjuarte aizturēti saistībā ar aizdomām par kontrobandas ievešanas mēģinājumu.

Incidents noticis aizvadītās nedēļas ceturtdienā. Viens no izsēdinātajiem pasažieriem portālam Tvnet pastāstīja, ka Krievijas muitnieki norādījuši – šis jau esot trešais gadījums, kad Ecolines darbinieki valstī mēģinot ievest kontrobandu.

Krievijas robežsargi pasažieriem likuši doties uz uzgaidāmo telpu, kamēr notiks autobusa pārbaude. Vēlāk robežsargi paziņojuši, ka brauciens netiks turpināts, vēsta portāls. Pasažieri norāda, ka pārvadājumu kompānijas pārstāvji bijuši neatsaucīgi un piedraudējuši ar iekļaušanu melnajā sarakstā, kas turpmāk liegtu pārvietoties ar uzņēmuma autobusiem.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) paziņojis, ka izmaiņas biļešu cenās būs pirmais solis bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanā. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis tvnet.lv norādījis, ka šāds lēmums ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pašu rīdzinieku dzīves līmeni.

No nākamā gada sākuma sabiedriskā transporta cenas rīdziniekiem būs zemākas nekā pārējiem, proti tie būs 0,42 Ls jeb 0,60 eiro centi. Savukārt tiem, kas nebūs deklarējušies Rīgā viens brauciens izmaksās – 0,84 Ls jeb 1,2 eiro. Jaunievedums neattiecas uz skolēniem, arodskolu audzēkņiem un studentiem.

Šādas izmaiņas plānotas, lai tie cilvēki, kas strādā Rīgā, bet ir deklarēti citās pašvaldībās, tomēr deklarētos Rīgā, norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs. «Tas ir pirmais solis, lai Rīgā ieviestu bezmaksas sabiedrisko transportu, kā tas ir Tallinā. Tur bezmaksas sabiedriskais transports tika ieviests, lai mudinātu iedzīvotājus, kas strādā Tallinā, tur arī deklarēties,» savā Facebook lapā norāda Rīgas mērs.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Vai 2024. gadā influenceru izmaksas samazināsies, pateicoties mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām?

Influenceru mārketinga tirgus 2023. gadā arvien turpināja augt, un ir paredzēts, ka tas sasniegs 21,1 miljardu ASV dolāru vērtību. 2023. gadā ne tikai turpināja augt nozares vērtība, bet arī turpinājās dažādi Latvijas satura veidotāju pārkāpumi Latvijā, TikTok platforma tika aizliegta dažādās pasaules valstīs, un būtiski iezīmējās mākslīgā intelekta nozīme. Womstar veiktā aptauja pārsteidza ar rezultātiem, ka Latvijas digitālā satura autori nejūtas mākslīgā intelekta apdraudēti.

Pārkāpumi influenceru mārketingā turpinās

2022. gads influenceru mārketingā Latvijā iezīmējās ar vairākiem sodiem satura veidotājiem no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) puses, saistībā ar reklāmas norāžu neizmantošanu un negodīgas komercprakses praktizēšanu. Lai gan 2023. gadā PTAC vēstījis, ka situācija ir uzlabojusies un informētība un izpratne par normatīvo aktu prasībām šajā jomā ir pieaugusi, pastiprinātas pārbaudes turpinājās.¹ Tika konstatēts, ka šogad īpaši populāras kļuva influenceru reklāmas par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem. Lai gan pie publikācijām tika ievērotas reklāmas norādes, PTAC vērsa uzmanību, ka ražotājiem un izplatītājiem ir aizliegts apgādāt satura veidotājus ar mākslīgā maisījuma zīdaiņiem dāvanām vai cita veida bezmaksas paraugiem reklāmas nolūkos un satura veidotājiem ir aizliegts publicēt šo produktu reklāmas sociālos tīklos².

Mediju holdinga Baltic Media Alliance (BMA) valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Oļegs Solodovs intervijā laikrakstam Diena.

Ieskatoties BMA publiskotajos datos, redzams, ka jūsu tirgus daļa jeb auditorija pēdējos ceturkšņos samazinās. Piemēram, krievvalodīgie skatītāji 2014. gada 3. ceturksnī BMA kanāliem bija 55%, šī gada 1. ceturksnī - 50%, samazinājušies arī kopējās auditorijas rādītāji.

Šādas nelielas procentu svārstības ir iespējamas. Sezonalitāte un ar to saistītie TV skatīšanās paradumi. Es no šiem skaitļiem neizdarītu secinājumus par kādu tendenci. Tie tikai parāda, cik laika nogrieznī mūsu kanālus skatījusies tā vai cita auditorijas daļa. Jāskatās, salīdzinot vienu gadu ar otru.

Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Jūsu vērtējums?

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta noraidīja tēva un viņa nepilngadīgā dēla prasību pret a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT), TV Rīga, kā arī interneta portālu Tvnet, kurā tika lūgts piedzīt 561 450 latu morālā kaitējuma atlīdzību saistībā ar to, ka sižetā par meklēšanā esošu personu tikusi izmantota fotogrāfija, kurā nav bijušas aizklātas vai retušētas citu personu sejas.

Šodien pasludināto spriedumu 30 dienu laikā no 2011.gada 4.janvāra būs iespējams pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā, aģentūru LETA informēja tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 22.aprīlī prasību apmierināja daļēji, piedzenot 5000 latu no LNT par labu tēvam. LNT iesniedza apelācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Prasība tiesā tika celta saistībā ar to, ka 2007.gada februāra raidījuma Degpunktā sižetā par meklēšanā esošu personu tikusi izmantota fotogrāfija, kurā kopā ar šo cilvēku bijuši redzami arī prasības iesniedzēji, taču viņu abu sejas nav tikušas aizklātas vai retušētas.

Šī gada novembrī jaunajā A klases biznesa centrā “Origo One”, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, tika atvērts Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail AS galvenais birojs.

Jaunajā birojā paredzētas darba vietas 191 kopuzņēmuma darbiniekam. RB Rail AS ir Rail Baltica projekta centrālais koordinators.

“Esam gandarīti, ka mūsu jaunais sadarbības partneris RB Rail AS ir augstu novērtējis gan “Origo One” stratēģiski ļoti izdevīgo atrašanās vietu, gan arī ēkas augstvērtīgās funkcionālās īpašības, veidojot videi un darbiniekiem draudzīgus un energoefektīvus risinājumus. Īpaša uzmanība projektā veltīta vides pieejamībai, tostarp cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes traucējumiem, velosipēdistiem, kā arī cilvēkiem, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu, auto vai elektroauto. Esam pārliecināti, ka šī sadarbība dos lielisku iespēju mums kopīgi turpināt veidot Rīgas Dzelzceļa stacijas apkārtni par vienu no modernākajām un dinamiskākajām apkaimēm Rīgā,” komentē “Linstow Baltic” un t/c “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

TV3 ziņu operators piefiksējis jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa sarunu, kas met ēnu uz ievēlēšanas procesu un ļauj domāt par kādu vienošanos prezidenta vēlēšanās.

Minētajā sarunā A. Bērziņš savam partijas biedram Aivaram Dronkam (ZZS) jautā, «kā tur Saskaņas puikas», un saņem atbildi, ka «normāli». Jaunais Prezidents arī apjautājies par Saeimas deputātu Dzintaru Rasnaču, kurš iepriekš žurnālistiem apgalvoja, ka balsos par Valdi Zatleru, vēsta portāls TvNet.

Saeimas kuluāros tiekot runāts, ka A. Bērziņa ievēlēšanai nepieciešamās balsis varētu būt nopirktas.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien otrajā vēlēšanu kārtā Valsts prezidenta amatā ievēlēja Saeimas deputātu eksbaņķieri Andri Bērziņu, par kuru nobalsoja 53 deputāti. Pirmajā kārtā pietiekamu atbalstu neguva neviens no kandidātiem. Tiesa gan, ka A. Bērziņam pirmajā kārtā līdz uzvarai pietrūka tikai viena balss.

Nejauša kļūda, rakstot delfi.lv, ss.lv, tvnet.lv vai apollo.lv interneta pārlūkprogrammā, pāris sekundēs var inficēt lietotāja datoru. Tas skaidrojams ar tā saukto taiposkvoteru aktivitātes pieaugumu, kuru darbībā konstatēta apzināta datorvīrusu izplatība.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV secinājusi, ka kāds Latvijas iedzīvotājs reģistrējis veselu sarakstu ar «.lv» domēna vārdiem, kas atgādina pārrakstīšanās kļūdas daudzu populāru Latvijas portālu nosaukumos.

Pirms dažām dienām (līdz 18.04.2012), kļūdaini atverot, piemēram, www.delf.lv, katram «kļūdas upurim» pat neapzinoties un vizuāli to neredzot, dators varēja inficēties ar datorvīrusu. Šobrīd šī vīrusa izplatīšana ir apturēta.

«Šādas ļaunprātības jau daudzus gadus ir izplatītas «.com» domēna vārdos un daudzu lielvalstu tīmekļu vietnēs, bet Latvijā līdz šim nebija konstatēta tik masveidīga un apzināta vīrusu izplatīšana caur taiposkvotingu,» uzsver CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.

Fokusēšanās uz visu, kas saistās ar Covid-19, protams, ir saprotama un svarīga, taču šajā situācijā nedrīkst ignorēt citus procesus, kas ietekmē mūsu dzīvi gan tagad, gan arī ietekmēs ilgtermiņā, tostarp atlabšanas no šīs krīzes periodā.

Viens no šādiem tematiem ir ekonomiskā aktivitāte. Te jaušams problēmu komplekss. Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks šajās dienās intervijā TVNET pauda, ka ir visai augsts risks, ka pēc krīzes cilvēki dažādu iemeslu dēļ varētu aizbraukt no Latvijas. Tam iemesls varētu būt Latvijā pašreiz valdošais noskaņojums, kā arī pastāvošā nenoteiktība. Kad tiks atvērtas robežas, Latvijai būs ļoti grūti šos cilvēkus noturēt. Saprotams, ka runa ir ne jau par pensionāriem, bet par cilvēkiem darbaspējīgā vecumā. Tātad brīdī, kad arī mūsu ekonomiku būs atļauts darbināt pilnā apmērā, mums pietrūks paša galvenā – strādāt gribošu, savās jomās profesionālu vai ar izaugsmes potenciālu apveltītu cilvēku. Jo citur viņi jutīsies gaidītāki, vairāk novērtēti.

Apgalvot, ka Latvijas iedzīvotāji ir četras reizes slinkāki vai dumjāki par vidējo ES pilsoni, nav pamata

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā skatītais starpziņojums par Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanu ir radījis rezonansi, kas ir pilnīgi loģiski, ja no šī ziņojuma apspriešanas publiskajā telpā (piemēram, portālā TVNET) parādās tādas sentences, ka Latvijas valstī strādājošo produktivitāte joprojām ir teju četras reizes zemāka, nekā 15 ES valstīs. Protams, ka cilvēki, atbilstoši savam skatpunktam un zināšanām, sāka bārstīt viedokļus par zemās produktivitātes iemesliem: kāds vainoja Latvijas uzņēmēju mentalitāti, kam galvenais esot gūt peļņu savai personīgai kabatai, nevis uzņēmuma ilgtermiņa attīstībai, cits atkal izgāza rūgtumu par Latvijā pieejamo darbaspēku, kam galvenā strādāšanas ambīcija esot nopelnīt divlitru alus pudelei.

Igaunijas izklaides pakalpojumu grupa «Apollo Group» turpina paplašināties un pārņem kompāniju «Piano Group», kurai Baltijas valstīs un Somijā pieder restorāni «Vapiano».

«Piano Group» pieder septiņi restorāni, no kuriem trīs atrodas Tallinā, divi Helsinkos un pa vienam Tartu un Viļņā. Pērn grupas apgrozījums bija 12 miljoni eiro. Visā pasaulē kopumā ir 235 «Vapiano» franšīzes restorānu.

Viens no «Apollo Group» īpašniekiem Ivars Vendelins sacīja, ka uz klientiem orientētā koncepcija ļāvusi «Vapiano» kļūt par labi pazīstamu zīmolu. «Līdzsvars starp svaigu un veselīgu ēdienu un izcilu itāļu virtuvi, ko viņi radījuši, sniedz spēcīgas pozīcijas pašlaik strauji augošajā sabiedriskās ēdināšanas tirgū,» Vendelins sacīja un piebilda, ka «Apollo» portfelī līdz šīm nebija itāļu virtuves.

«Mēs plānojam paplašināties un atvērt jaunus «Vapiano» restorānus Baltijas valstīs un Somijā, kas kļūs par pirmo «Apollo Group» biznesu ārpus Baltijas valstīm,» norādīja uzņēmējs.

Saistībā ar kukuļa piesavināšanos un kukuļdošanas mēģinājumā apsūdzētais jurists Edgars Džeriņš, kam Rīgas apgabaltiesa piespriedusi divus gadus cietumā, savu vainu noliedz un pauž uzskatu, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šādā veidā šantažējot visu tiesu sistēmu. Ja spriedīsiet pret mums, redziet, kas jums būs, – viņš portālam TvNet raksturo biroja darbību.

«Tur ir konkrēti pateikts, ka nav pierādījumu ne tam, kas ir kukulis, ne tam, ka ir amatpersona, ne arī tam, ka esmu solījis kukuļus. Tie nav mani vārdi, tie ir prokuratūras lēmumi. Ir pierādīts tas, ka es neesmu vainīgs un neesmu neko izdarījis,» tā viņš.

Pēc Džeriņa domām, lieta pret viņu tiesā tikusi «brutāli stumta cauri» jau daudzus gadus, lai par katru cenu nonāktu pie kāda cilvēka, kurš viņu «iegrūstu tiesā». Kad lieta nonākusi Ziemeļu rajona prokuratūrā, tās virsprokurore viņam esot teikusi: «Džeriņa kungs, ja tas nebūtu jūs, tad būtu savādāk,» - par ko pret viņu ierosināta disciplinārlieta. Virsprokurores vārdu gan jurists izvairās nosaukt.

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" (LMĒP) 7.novembrī rīko semināru un diskusiju par mediju aizsardzību pret stratēģisko tiesvedību, teikts biedrības paziņojumā.

Biedrība skaidro, ka žurnālistu centieni pievērst uzmanību sabiedrībai svarīgiem jautājumiem arvien biežāk saskaras ar pretdarbību un mēģinājumiem ierobežot vārda brīvību un mediju kā sabiedrības interešu sarga lomu.

Finansiāli spēcīgas organizācijas vēršas pret medijiem un aktīvistiem ar pārmērīgu kompensāciju prasībām un sāk tiesvedības, lai tos iebiedētu un apklusinātu. Arī Latvijā mediji saskaras ar tiesāšanās draudiem.

Līdz ar to pasākumā pievērsīs uzmanību tam, kā aizsargāt medijus un nosargāt preses brīvību.

Pasākumā piedalīsies Rīgas Stradiņa universitātes profesore, LMĒP Ētikas padomes locekle, sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Zane Mače, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde, advokāte Gabriela Šantare, žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele, "Cobalt" advokātu biroja vadošais partneris Lauris Liepa, portāla "Tvnet" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.

Neskatoties uz to, ka Eiropas finanšu tirgos joprojām valda nemiers, investoru interese par Latviju aug, jo valsts faktiski ir pilnībā atguvusi investoru uzticību, sakārtojusi valsts finanses un atguvusi investīciju līmeņa kredītreitingus, norāda investīciju kompānija IBS Prudentia.

Uzņēmums norāda, ka, kaut arī uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas tirgus Eiropā un Baltijā ir atguvies no krīzes, tas joprojām ir nestabils un atkarīgs no kopējā Eiropas tautsaimniecības stāvokļa.

2011. gadā AS IBS Prudentia un tās meitas uzņēmumu kopējais apgrozījums bija 1,075 miljoni latu, bet grupas uzņēmumu peļņa kopumā veidoja 232 tūkstošus latu.

«Savu darbību 2011. gadā vērtējam pozitīvi,» finanšu rezultātus komentē AS IBS Prudentia partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, paužot īpašu gandarījumu par sadarbību ar Latvijas Republikas valdību un Satiksmes ministriju. tā K. Krastiņš.