Šā gada martā starp tehnoloģiju uzņēmumu SIA INBOKSS un portālu TVNET noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru elektroniskais pasta serviss @tvnet.lv turpmāk izmantos Inbox.lv tehnisko platformu.

Šīs izmaiņas nozīmē, ka, sākot ar 14. aprīli, Tvnet.lv e-pasta lietotājs izmantos Inbox.lv izstrādāto un pārvaldīto e-pastu.

Pēc šīm pārmaiņām Tvnet.lv e-pasta lietotājam tiks piedāvāta elektroniskā pastkastīte ar 20 reizes lielāku ietilpību nekā iepriekš, bezmaksas tehniskā atbalsta dienesta pakalpojumi, kā arī lejupielādei būs pieejama e-pasta mobilā lietotne. Tvnet.lv e-pasta lietotājs turpmāk varēs autorizēties Inbox.lv lapā ievadot savu lietotājvārdu ([email protected] un esošo paroli). Pastkastīšu saturs jau ir pārcelts un saglabāts nemainīgs, apstiprina Inbox.lv pārstāvji.

Inbox.lv e-pastu šobrīd izmanto 1 000 000 lietotāju, un tam pievienosies arī 60 000 Tvnet.lv e-pasta klientu.

Skandināvu mediju koncerna Schibsted sastāvā esošais interneta portāls TVNET iegādājies trešo lielāko krievu valodā strādājošo ziņu portālu NovoNews.lv, aģentūrai BNS pavēstīja TVNET galvenā redaktore Zita Lunde.

Viņa sacīja, ka portāls TVNET apvienos rusTVNET un NovoNews redakcijas, tādējādi izveidojot spēcīgu komandu.

«TVNET mērķis, apvienojot otro un trešo lielāko krievu portālu Latvijā, ir kļūt par tirgus līderi. Jau tuvākajā laikā abu portālu lasītājus gaida saturiskas un vizuālas izmaiņas, taču saglabājot jau lasītāju iemīļotās portālu tradīcijas,» norādīja Lunde.

Atsaucoties uz pētījumu kompānijas Gemius šā gada septembra datiem, viņa informēja, ka rusTVNET pēdējā gada laikā auditoriju ir palielinājis par 70%, sasniedzot 250 265 unikālos apmeklētājus mēnesī, savukārt portāla NovoNews mēneša auditorija ir 107 942 lasītāji mēnesī.

Skandināvu mediju koncerna Schibsted filiāle Igaunijā Schibsted Baltics kļuvusi par vienīgo īpašnieku interneta medijam Tvnet.

«Investīcijas Tvnet esot pirmais Schibsted solis Latvijā, lai stiprinātu koncerna darbību Baltijas interneta tirgū,» portāla paziņojumā norāda Schibsted pārstāvis Toomas Issak.

Igaunijas Schibsted Baltics mediju kompānija darbojas visās mediju sfērās. Igaunijā koncerna ietvaros darbojas valsts lielākais laikraksts Postimees. Lietuvā koncerns nodrošina ziņas un sludinājumus internetā, kā arī izdod bezmaksas laikrakstus un žurnālus.

Skandināvu koncerns Schibsted ir dibināts 1839.gadā un patlaban darbojas 26 pasaules valstīs. Koncernam Schibsted pieder tādi mediji kā VG, Aftenposten, Aftonbladed un citi.

Ziņu portāls Tvnet, kurš nesen iegādājies ziņu portālu Apollo, veicis «tīrīšanu darbinieku vidū», atstājot darbā vairāk pieredzējušos, informē vortāls 7guru.

Tvnet valdes loceklis Ivars Bauls atzinis, ka darbinieku samazināšana apvienošanās rezultātā ir notikusi un šis fakts nevienam neesot noslēpums: «Jā, mēs samazinājām darbinieku skaitu, bet tas jau tāpat visiem bija zināms. Galvenokārt raudzījāmies pēc darbinieku pieredzes, lai saprastu, kurus paturēt un kurus atbrīvot.»

«Katram portālam ir sava auditorija, savi lasītāji. Nevaru noliegt, ka žurnālisti savā starpā sadarbosies. Tvnet varētu tikt ievietota informācija no Apollo un otrādi, atsaucoties uz attiecīgo informācijas avotu,» teicis I. Bauls.

Ziņu portāla Delfi valdes loceklis Konstantīns Kuzikovs 7guru paudis: «Ņemot vērā, ka aprīlī notika izmaiņas Apollo portāla redakcijā, kas arī ir cilvēku samazinājums, notiekošais vairāk atgādina Apollo, bijušā Tvnet konkurenta, iznīcināšanu nevis stiprināšanu.»

SIA Tvnet no SIA Sanoma Latvia iegādājies interneta ziņu un izklaides portālu Apollo.lv, lai pārspētu konkurentu Delfi un kļūtu par nozīmīgāko ziņu avotu Latvijas interneta mediju vidū, paziņoja uzņēmuma valdes loceklis Ivars Bauls.

Portāls Apollo tiks saglabāts kā atsevišķs medijs un strukturāla vienība, un Apollo darbinieki turpinās strādāt SIA Tvnet. Pirkuma mērķis, kā norādīja Bauls, ir kļūt par nozīmīgāko ziņu avotu Latvijas interneta mediju vidū.

Darījuma summa netiek atklāta.

Tvnet un Apollo auditorijas kopā sasniedzot vislielāko ziņu portālu lietotāju skaitu, kas par 21 000 unikālo lietotāju mēnesī (pēc šā gada februāra datiem) pārsniedz konkurējošā portāla Delfi auditoriju, atsaucoties uz pētījumu kompānijas Gemius Audience datiem, norādīja Buls.

SIA Sanoma Latvia joprojām pārvaldīs portālu Auto24.lv, turpinot nostiprināt tā pozīcijas tirgū. Portāla Apollo pagājušā gada apgrozījums bija 0,8 miljoni eiro.

Skandināvijas mediju grupai Schibsted piederošais SIA TV Net no interneta projektu kompānijas SIA Nerealitāte nopircis interneta portālu spoki.lv, liecina domēnu reģistra dati.

«Portāls spoki.lv ir vienīgais tāda veida izklaides portāls Latvijā, tā auditorija ir jaunieši, kurus mēs vēlamies radināt izmantot arī ziņu portālu tvnet.lv. spoki.lv paliks tāds, kāds tas ir,» tā sacīja SIA TV Net valdes loceklis Ivars Bauls.

Nozare.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka TV Net par spoki.lv samaksājis summu, kas ir robežās no 100 000 līdz 200 000 latu. Oficiāli darījuma summa netiek atklāta.

Līdzšinējā spoki.lv īpašnieka Nerealitāte valdes priekšsēdētājs un 50% Nerealitātes mātesuzņēmuma SIA NRLT kapitāla daļu īpašnieks Agris Krusts teica, ka portāls pārdots, jo saņemts pirkšanas piedāvājums no TV Net. Taču vaicāts par cenu, Krusts teica, ka to nevarot atklāt.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) paziņojis, ka izmaiņas biļešu cenās būs pirmais solis bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanā. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis tvnet.lv norādījis, ka šāds lēmums ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pašu rīdzinieku dzīves līmeni.

No nākamā gada sākuma sabiedriskā transporta cenas rīdziniekiem būs zemākas nekā pārējiem, proti tie būs 0,42 Ls jeb 0,60 eiro centi. Savukārt tiem, kas nebūs deklarējušies Rīgā viens brauciens izmaksās – 0,84 Ls jeb 1,2 eiro. Jaunievedums neattiecas uz skolēniem, arodskolu audzēkņiem un studentiem.

Šādas izmaiņas plānotas, lai tie cilvēki, kas strādā Rīgā, bet ir deklarēti citās pašvaldībās, tomēr deklarētos Rīgā, norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs. «Tas ir pirmais solis, lai Rīgā ieviestu bezmaksas sabiedrisko transportu, kā tas ir Tallinā. Tur bezmaksas sabiedriskais transports tika ieviests, lai mudinātu iedzīvotājus, kas strādā Tallinā, tur arī deklarēties,» savā Facebook lapā norāda Rīgas mērs.

Starptautiskās pasažieru pārvadātāju kompānijas Ecolines reiss Rīga - Sanktpēterburga ticis apturēts uz Igaunijas un Krievijas robežas, bet tā vadītājs un stjuarte aizturēti saistībā ar aizdomām par kontrobandas ievešanas mēģinājumu.

Incidents noticis aizvadītās nedēļas ceturtdienā. Viens no izsēdinātajiem pasažieriem portālam Tvnet pastāstīja, ka Krievijas muitnieki norādījuši – šis jau esot trešais gadījums, kad Ecolines darbinieki valstī mēģinot ievest kontrobandu.

Krievijas robežsargi pasažieriem likuši doties uz uzgaidāmo telpu, kamēr notiks autobusa pārbaude. Vēlāk robežsargi paziņojuši, ka brauciens netiks turpināts, vēsta portāls. Pasažieri norāda, ka pārvadājumu kompānijas pārstāvji bijuši neatsaucīgi un piedraudējuši ar iekļaušanu melnajā sarakstā, kas turpmāk liegtu pārvietoties ar uzņēmuma autobusiem.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Vai 2024. gadā influenceru izmaksas samazināsies, pateicoties mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām?

Influenceru mārketinga tirgus 2023. gadā arvien turpināja augt, un ir paredzēts, ka tas sasniegs 21,1 miljardu ASV dolāru vērtību. 2023. gadā ne tikai turpināja augt nozares vērtība, bet arī turpinājās dažādi Latvijas satura veidotāju pārkāpumi Latvijā, TikTok platforma tika aizliegta dažādās pasaules valstīs, un būtiski iezīmējās mākslīgā intelekta nozīme. Womstar veiktā aptauja pārsteidza ar rezultātiem, ka Latvijas digitālā satura autori nejūtas mākslīgā intelekta apdraudēti.

Pārkāpumi influenceru mārketingā turpinās

2022. gads influenceru mārketingā Latvijā iezīmējās ar vairākiem sodiem satura veidotājiem no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) puses, saistībā ar reklāmas norāžu neizmantošanu un negodīgas komercprakses praktizēšanu. Lai gan 2023. gadā PTAC vēstījis, ka situācija ir uzlabojusies un informētība un izpratne par normatīvo aktu prasībām šajā jomā ir pieaugusi, pastiprinātas pārbaudes turpinājās.¹ Tika konstatēts, ka šogad īpaši populāras kļuva influenceru reklāmas par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem. Lai gan pie publikācijām tika ievērotas reklāmas norādes, PTAC vērsa uzmanību, ka ražotājiem un izplatītājiem ir aizliegts apgādāt satura veidotājus ar mākslīgā maisījuma zīdaiņiem dāvanām vai cita veida bezmaksas paraugiem reklāmas nolūkos un satura veidotājiem ir aizliegts publicēt šo produktu reklāmas sociālos tīklos².

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Vairāk nekā 50% Latvijas frizētavu, solāriju un skaistumkopšanas salonu apmeklētāju atzīst tajos atskaņoto mūziku par svarīgu, jo tā ļauj labāk atslābināties un relaksēties, liecina portāla muzikabiznesam.lv sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS, ziņu portālu TVNET un reģionālajiem medijiem veiktās aptaujas rezultāti.

Kā atzina lielākā daļa SKDS aptaujas dalībnieku, frizētavu, skaistumkopšanas salonu un solāriju apmeklējums ir sava veida rituāls, no kura gūt baudu un pozitīvas emocijas, tādēļ svarīga ir salona atmosfēra un detaļas, kas to veido. 51% respondentu (gan sievietes, gan vīrieši) uzsvēra mūzikas nozīmi salona kopējās noskaņas veidošanā, kas klientiem palīdz aizmirst ikdienu un atslābināties.

Tajā pašā laikā 36% respondentu norāda, ka, skanot mūzikai, viņi daudz labāk var izbaudīt procedūras. 25% aptaujas dalīniekiem patīkama mūzika rada vēlmi salonā iegriezties biežāk un pavadīt tur ilgāku laiku. Tas nozīmē, ka piemērotai mūzikai ir tieša ietekme uz biznesa attīstību, jo tā palīdz salonam palielināt apmeklētāju skaitu un līdz ar to arī kopējos ieņēmumus. Apmeklētāji atzīst, ka dažkārt mūzika pat palīdz pieņemt lēmumu par konkrētu matu griezumu vai procedūru.

Tēma, vai valsts uzņēmumi drīkst daļu no nopelnītā tērēt ziedojumos, kļuva aktuāla ekonomikas krīzes rītausmā jeb pirms dažiem gadiem. Vispārējā finanšu trūkuma dēļ, tika pieņemts lēmums publiskā kapitāla uzņēmumiem un organizācijām liegt atbalstīt sportu, kultūru, sociālos projektus utt.

Viens no tā laika redzamākajiem upuriem bija basketbola klubs ASK, kas tika «atbrīvots» uzreiz no visiem galvenajiem finansētājiem – finanšu nespējīgās Parex bankas, Rīgas Domes un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem – un aizgāja nebūtībā.

Laiki mainās, valsts kļūst šķietami turīgāka, un iepriekš pieņemtās normas atkal ir atceltas. Finanšu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka valsts uzņēmumi ik gadu kļūst aizvien dāsnāki. Ja pirmskrīzes laikā kopumā tika ziedoti 1,2 miljonu latu, tad 2009. un 2010. gadā attiecīgi 7,4 un 5,6 miljonu latu. Dāsnākais ziedotājs ir Latvijas Valsts meži (LVM). Pērn nepilna puse no visas naudas ziedota sportam - 42.3%, trešdaļa – sociālajai palīdzībai (34.5%) un pavisam nedaudz kultūrai (14.2%) un citiem mērķiem.

Īstu «pļaujas laiku» jūnijā piedzīvojuši ar izklaidi saistītie zīmoli, piemēram, ļoti strauju kāpumu uzrādīja zīmols Spoki, kā arī jauniešu aktivitāšu zīmols Ghetto Games, liecina DDB Latvia izveidotais sociālo portālu tops.

Spoki topā pakāpušies par deviņām pozīcijām un jūnijā ir dubultojuši savas auditorijas apjomu. Šis kāpums varētu tikt skaidrots ar skolēnu vasaras brīvlaika sākumu, kas norāda uz jauniešu brīvā laika pavadīšanas tendencēm, norāda DDB Latvia pārstāvji.

Kāpums par divām vietām vērojams arī zīmolam Ghettto Games, kas jūnijā organizēja ievērojamu skaitu sporta pasākumu, iesaistot jauniešus arī sociālo mediju aktivitātēs.

Dziesmu un Deju svētku panākumi un spēja jūnija mēnesī ierindoties ietekmīgāko zīmolu topa 29. vietā, pierādot, ka interneta lietotāji labprāt iesaistās aktuālos un valstij nozīmīgos notikumos arī sociālo mediju vidē, pauž pētījuma autori.

Sociālajā tīklā Twitter, izmantojot portāla Tvnet vārdu, mēģina izkrāpt banku datus, noskaidroja aģentūra BNS.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Diāna Lūkina informē, ka Valsts policija ir saņēmusi informāciju, ka kādā interneta vietnē tiek izkrāpti personu un viņu kredītkaršu dati. Policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ar atbildību izturēties pret saviem personas un kredītkartes datiem.

Valsts policija no iedzīvotājiem ir saņēmusi informāciju, ka kādā interneta vietnē tiek piedāvāts par izdevīgu cenu it kā iegādāties kādu spēļu konsoli. Nosacījums, kas jāpilda, lai iegādātos šo preci par izdevīgo cenu, ir jāsniedz informācija gan par sevi, gan kredītkarti. Proti, jāsniedz informācija par uz kredītkartes norādīto personas vārdu un uzvārdu, kredītkartes numuru, kartes derīguma termiņu, trīsciparu kodu CVV, kā arī piegādes adresi. Izmantojot šādus personu un kredītkaršu datus, krāpnieki var izkrāpt personas uzkrātos līdzekļus.

Ar uzvarētāju paziņošanu noslēgusies Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības sadarbībā ar 13 būvniecības nozares lielajām profesionālajām organizācijām organizētā valsts mēroga skate Gada labākā būve Latvijā 2016, informē Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāve Aija Zūle.

Pirmo reizi 19 gadu laikā, kopš notiek skate Gada labākā būve Latvijā, tika piešķirta Gada lielā balva.

Gada labākās būves skatiet galerijā!

Skati rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību Latvijas Ceļu būvētājs, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu Būvinženieris, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem Dienas Bizness un Latvijas Avīze.

Šogad pircēji par sliktas kvalitātes produktiem sūdzējušies krietni vairāk nekā pagājušajā gadā, raksta tvnet.

«Šā gada desmit mēnešos par veikalu darbību no patērētājiem ir saņemtas 428 sūdzības, tai skaitā par tirgiem – 30,» norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma. «Salīdzinājumā ar 2009.gadu uz uzticības tālruni saņemto sūdzību skaits ir pieaudzis. 2009. gadā PVD saņēma 363 sūdzības, bet šogad desmit mēnešos – 428,» turpina V.Toma.

Trešdaļa no patērētāju sūdzībām izrādījās pamatotas, taču daudzos gadījumos pārbaudi PVD nebija iespējams veikt, jo cilvēki nebija iesnieguši pietiekami detalizētu informāciju.

Daļa cilvēku, kas pirms dažiem gadiem pārstāvēja bagātāko ļaužu sarakstu, tagad ir spiesti pārvarēt kaunu un doties lūgt sociālo pabalstu. Lai gan zaudējuši darbu un iztikas līdzekļus, šie ļaudis joprojām tērpjas dārgās drānās un brauc ar iespaidīgām mašīnām.

Ir bijuši pat gadījumi, kad potenciālais pabalsta saņēmējs atbrauc tērpies dārgā ūdeļādas kažokā, sarunā ar portālu TVNET atzina Rīgas Sociālā dienesta teritoriālā centra Avoti sociālās palīdzības organizatore Dace Kļaviņa.

Kādreizējie bagātnieki joprojām mēdz lietot pirmskrīzes laikā iegādātās zelta rotaslietas un biezus naudas makus, kuri pilni maksājumu kartēm. Kad palīdzības lūdzējam jautājot par šīm lietām, viņš skaidrojot, ka kažoks iegādāts pirms pieciem gadiem, bet mašīna nav reģistrēta uz viņa vārda.

Vienlaikus teritoriālā centra vadītāja Ināra Riherte uzsver, ka cilvēkam piederošās luksuslietas nav pamats, lai atteiktu palīdzību. To piešķirot, sociālās palīdzības organizators rūpīgi izvērtē lūdzēja materiālo situāciju, tostarp ienākumus, uzturlīdzekļus, uzņēmējdarbību, īpašumus, transportlīdzekļus.

Uzņēmums Telia Latvija cietis no hakeru uzbrukuma un, visticamāk, cilvēciskas kļūdas dēļ problēmas radušās arī ar LIX (Latvian Internet eXchange) - interneta plūsmu apmaiņas punktu, ko uztur Lattelecom, Latnet un Telia.

To portālam db.lv pastāstīja Telia Latvija pārstāvis Mārtiņš Gataviņš.

Viņš skaidroja, ka LIX bija parādījusies kļūdaina maršrutēšanas informācija, kas ietekmēja uzturēto lapu, piemēram, draugiem.lv, darbību. Problēmas cēlonis tiekot izmeklēts, bet Gataviņš pieļāva, ka tā bijusi cilvēciska kļūda.

Kā akcentēja Gataviņš, problēmām LIXā neesot nekāda sakara ar Telia Latvija, uzņēmumu drīzāk varot uzskatīt par cietēju.

Arī draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks portālam db.lv apstiprināja, ka sociālais portāls nebija lietotājiem pieejams tieši LIX problēmu dēļ. Problēmas, kas bija novērojamas no vienpadsmitiem līdz divpadsmitiem vakarā, skārušas arī citas Latvijas interneta vietnes, starp kurām varētu būt gan tvnet.lv, gan delfi.lv, sacīja Palkavnieks.

Nesen pārlapoju skaistu kalendāru ar Māra Subača zīmējumiem un domu graudiem. Viens no tiem uzrunāja sevišķi. Uz dzeltena fona zem ziedu ieskauta cilvēciņa, kuru vēro divi eņģeļi, vienkāršiem vārdiem uzrakstīta visiem zināma, bet reti formulēta patiesība. «Neviens nezina, kā ir pareizi, iekams kaut kas nav izdarīts nepareizi.» To var attiecināt teju uz katru dzīves jomu, bet man kā cilvēkam ar saknēm apdrošināšanā, tas pirmkārt asociējās ar manu nozari.

Ziedu ieskautais cilvēciņš vasaras laikā vedina domāt par mieru, izklaidi, atpūtu un relaksāciju. Un tik tiešām – ar katru gadu lielāki un mazāki izklaides pasākumi mūsu valstī, pilsētās un uzņēmumos kļūst aizvien vairāk. Dažādi festivāli, pilsētu svētki un korporatīvie pasākumi. Notikumi, kas ir saistīti ar atpūtu un relaksāciju, kas, protams, katram izpaužas nedaudz citādāk. Tomēr ne viss ir tik skaisti, kā sākumā izskatās vai kā gribētos. Par to atgādināja šonedēļ izskanējušais paziņojums, ka viens no Latvijas lielākajiem mūzikas festivāliem, dažas dienas pirms tā norises, pēkšņi maina savu norises laiku un vietu¹. Atmiņā tas atsauca pagājušā gada notikumus Salacgrīvas festivālā, kad cilvēki saindējās ar pārtiku², bet Liepājas pludmalē notiekošajā pasākumā 2010. gadā sagāzās viena no skatuvēm³. Līdz ar to rodas jautājumi – kas jāzina apmeklējot publiskos pasākumus un kā rīkoties, ja tomēr atgadās kas neparedzēts?

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)