Būt pēc iespējas tuvāk biznesam, saprast, kā personāla vadītājs var atvieglot procesus, dot padomus un vienlaicīgi saglabāt personālvadības cilvēcisko pusi ir liels izaicinājums
Tā DB teic Zigmārs Valtmanis, Nordea bankas Personāla daļas vadītājs Latvijā. Nordea bankas struktūra ir horizontāla, kas nozīmē, ka lielā mērā visi ir kolēģi, nevis padotie. Tāpēc sarunu Z. Valtmanis sāk ar aicinājumu vienam otru uzrunāt uz «tu», kas saskan ar bankas politiku. «Šī ideja nāk no Ziemeļvalstīm. Mēs visi esam vienlīdzīgi, un mūs atšķir tikai ikdienas pienākumi, ko veicam bankā. Te no pirmās dienas visi ir uz «tu». Zinu, ka daudziem sākotnēji ir sarežģīti to ievērot, bet ar laiku iemācās un pēc tam savukārt grūtāk ir citā komunikācijā, kur jāsaka «jūs», kas rada mākslīgu barjeru saskarsmē,» viņš skaidro.
Z. Valtmanis novērojis, ka pēdējā laikā cilvēki, kuri ienāk darba tirgū, ir citādāki. Viņiem ir svarīgs cilvēciskais kontakts, svarīgi, lai sakristu uzņēmuma un viņa vērtības, lai viņi iederētos uzņēmumā. Viņi vēlas saprast savu vietu bankā un to, kā viņi ar savu darbu palīdz īstenot uzņēmuma stratēģiju. Arī darba devējs meklē piemērotākos cilvēkus konkrētam amatam. «Ir svarīgi, lai cilvēks būtu piemērots – no attieksmes un vērtību viedokļa, bet tajā pašā laikā viņa kompetencēm un zināšanām ir jāatbilst amatam. Piemēram, ja uz klientu apkalpošanas speciālista amatu piesakās cilvēks, kuram ir milzīga pieredze lielo uzņēmumu pārdošanas darījumu strukturēšanā, viņš droši vien ir labākais no visiem kandidātiem, bet ne piemērotākais. Nemeklējam labāko, bet piemērotāko – gan no cilvēcīgās, gan kompetenču puses,» norāda Z. Valtmanis.
Viņš arī uzsver, ka svarīga ir attieksme. Zināšanas varot apgūt lasot un darot, prasmes – tāpat, taču pozitīvu attieksmi nevarot iemācīt – tā vai nu ir vai nav. «Mēs varam palīdzēt radīt apstākļus pozitīvai attieksmei, bet nevaram šo attieksmi iedot,» viņš piebilst. Tāpat Z. Valtmanis uzskata, ka darbinieks nedrīkst uztvert par pašsaprotamu, ka darba devējs rūpēsies par viņa attīstību. Darba devējam būtu jārūpējas par to, lai būtu attīstības iespējas, bet par to, vai darbinieks attīstīsies, ir atbildīgs viņš pats. «Ja darbinieks ir proaktīvs un viņam būs vēlme attīstīties, viņš to darīs,» saka Z. Valtmanis. Vaicāts par to, ciktāl var motivēt pieaugušu cilvēku, viņš teic, ka ir iespējams to darīt, vienīgi jāsaprot, kas ir motivatori. Algas paaugstināšana ir īstermiņa motivators, tāpēc nepieciešami tādi, kas darbojas ilgtermiņā.
Savā pašreizējā amatā Z. Valtmanis strādā visai nesen – kopš septembra. Pirms tam viņš bija atbildīgs par mācību un attīstības projektiem. No brīža, kad nonāca bankā, ceļu personālvadības virzienā viņš veicis visai mērķtiecīgi. Bankā viņš darbu sāka kā klientu konsultants un strādāja ar mājokļu kredītiem, bet ātri vien jau varēja mācīt jaunos darbiniekus, dabīgi nonākdams līdz attīstības projektiem, kam klāt nāca personāla partnera pienākumi, un šobrīd viņš ir personāla vadītājs Latvijā. «Es vienmēr esmu jutis, ka gan mana personīgā, gan kolēģu profesionālā attīstība ir bijusi mana aizraušanās. Sākotnēji tā bija papildu nodarbe, bet vienā brīdī kļuva par pamatnodarbošanos,» saka Z. Valtmanis.
Visbiežāk Latvijā par personāla vadītājām strādā sievietes. «Nezinu, kāpēc Latvijā tā iegājies. Man liekas, ka dzimumam nav nozīmes. Nordea personāla vadībā puse strādājošo ir sievietes un otra puse – vīrieši, bet Nordea grupas personāla vadītājs ir vīrietis,» viņš teic.
Visu rakstu Visi ir vienlīdzīgi, atšķiras tikai pienākumi lasiet 29. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.