Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ārkārtas Ģenerālajā asamblejā otrdien par organizācijas pagaidu prezidentu tika ievēlēts Latvijas Volejbola federācija (LVF) prezidents Jānis Buks.

Jaunievēlētais prezidents pildīs savus pienākumus līdz nākamā gada asamblejai.

Uz prezidenta amatu pretendēja arī Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidente Gunta Vlasenko un Latvijas Modernās pieccīņas federācijas (LMPF) goda prezidents Andris Feldmanis.

Ievēlēšanai bija nepieciešams saņemt vismaz 53 no 104 delegāta balsīm jeb 50% plus viena balss. No derīgajām 97 balsīm Buks saņēma 68, Feldmanis - 24, bet Vlasenko - piecas.

Buks sarunā ar žurnālistiem solīja, ka darīs visu, lai LOK paliktu labāka, veiksmīgāka, efektīvāka un daudz caurspīdīgāka un godīgāka.

"Kā jau teicu savā kampaņā, pirmkārt, jānodrošina esošo programmu izpilde un gatavošanās olimpiskajām spēlēm. Otrais solis ir sākt izvērtēt, kas ir mūsu [LOK] funkcijas un to izmaksas, kuras varbūt varam ietaupīt un līdzekļus novirzīt sportistiem. Tāpat jāsāk sistēmiski strādāt ar sponsoru piesaisti un jāsper arī pirmie soļi vienotas sporta organizācijas izveidē," par pirmajiem uzdevumiem jaunajā amatā stāstīja Buks.

Zāļu ražotājs AS "Olainfarm" nākamajos piecos gados plāno investēt zāļu izstrādē apmēram 100 miljonus eiro, lai uzņēmums kļūtu par "top 10" ražotāju Austrumeiropas reģionā tajās diagnožu grupās, kuru preparātos specializējas.

Proti, uroloģijā, neiroloģijā un kardioloģijā, sacīja "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Viņš skaidroja, ka "Olainfarm" stratēģija līdz 2025.gadam nosaka, ka uzņēmumam ir jāattīstās, un tas nevar attīstīties tikai ar esošo preparātu portfeli un esošajos tirgos.

Olainfarm sāk jaunu ēru 

AS Olainfarm paplašinās savu izstrādājumu portfeli ar jauniem preparātiem un sāks jaunu...

"Mūsu stratēģija ir ļoti skaidra - mums ir jāiet uz jauniem tirgiem un jauniem produktiem. Tas var notikt dažādos veidos. Jaunus preparātus varam izstrādāt paši, bet tas ir ilgs un sarežģīts process. Var nopirkt citu izstrādātu preparātu dokumentāciju, taču arī tas nebūs ātrs risinājums, jo ir jāiziet visai garš apstiprināšanas ceļš dažādās instancēs. Var nopirkt preparātu ar jau esošām licencēm un visiem apstiprinājumiem, kam ir jāsāk tikai ražošana," stāstīja Buks.

Viņš skaidroja, ka tie ir trīs dažādi ceļi, un katram ir savs izmaksu apmērs. "Olainfarm" strādā pie visiem šiem variantiem. Uzņēmuma mērķis ir, lai izstrādes portfelī vienlaikus ir vismaz 15 jauni produkti.

"Nekad jau nebūs tā, ka visi 15 "izšaus", un procesa gaitā vienmēr būs atbirums. Tomēr, ja mēs gadā varētu runāt par septiņiem astoņiem jauniem produktiem, tas būtu ļoti labi," teica Buks.

Viņš arī pauda viedokli, ka farmācijā ir jāfokusējas uz konkrētām lietām, un "Olainfarm" pamatvirzieni ir uroloģijas, neiroloģijas un kardioloģijas preparāti - šajos virzienos uzņēmumam ir zināšanas, izcili speciālisti, tehnoloģijas. Citos virzienos "Olainfarm", visticamāk, tuvākajā laikā neies, un, pēc Buka minētā, tas ir pamatoti.

Buks pastāstīja, ka uzņēmumam šobrīd ir problēma ar dažām NVS valstīm, kurās tiek prasīta visu medikamentu pārsertifikācija.

Buks stāstīja, ka "Olainfarm" ir kopumā 36 miljonu eiro vērta investīciju programma, lai uzņēmums NVS tirgos vispār varētu turpināt veiksmīgi darboties. "Piemēram, par zālēm, kuras ir radītas 70. vai 80.gados, ir jāveic jauni pētījumi, jo tagad, protams, tas notiek citādāk, nekā kādreiz. Prasības ir fundamentāli pieaugušas, un, lai paliktu šajos tirgos, mums ir jāiegulda investīcijās milzīgas summas. Tādēļ arī vairs nav jēgas investēt produktos, kuri nenes būtisku atdevi. Ir vērts investēt produktos, kuriem šī atdeve ir redzama," viņš teica.

Tāpat Buks stāstīja, ka Eirāzijas ekonomiskajā zonā, kur ir Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija, "Olainfarm" strādā pie dokumentācijas atjaunošanas.

AS Olainfarm valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Jānis Buks 

30. jūlijā AS “Olainfarm” padome valdes priekšsēdētāja amatā ievēlējusi Jāni Buku, informē...

Buks piebilda, ka šī dokumentācija ir samērā līdzīga, lai ar šīm pašām zālēm pēc tam varētu startēt Rietumu tirgos. "Līdz ar to, tiklīdz mēs pabeigsim šo procesu Eirāzijas ekonomiskajā zonā, mums ir iespēja ar šiem pašiem preparātiem iet uz Rietumu tirgiem. Mēs tos analizējam, jo tirgi ir fragmentēti. Un, lai gan ir Eiropas Savienība, valstīs pastāv vietējā tirgus aizsardzība, un nevar teikt, ka situācija šajos tirgos būtu līdzvērtīga," viņš pauda.

Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka "Olainfarm" plāns ir kļūt par "top 10" ražotāju Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos tajās diagnožu grupās, kuru preparātos "Olainfarm" specializējas, proti, uroloģijā, neiroloģijā un kardioloģijā.

"Šie tirgi ir pietiekami izaicinoši, un tur ir spēcīgi ražotāji. Ja mums tas izdosies, tas būs varoņdarbs. Patlaban "Olainfarm" ir kaut kur pa vidu otrajam desmitam. Plāns mums ir, pie tirgus analīzes mēs strādājam, pie zāļu dokumentācijas mēs strādājam, tādēļ ir tikai laika jautājums, kad mēs ielauzīsimies pirmajā desmitā. No sākuma mums jākļūst par nozīmīgu spēlētāju Austrumeiropā, pēc tam varēsim doties tālāk," sacīja Buks.

Vienlaikus "Olainfarm" vadītājs skaidroja, ka NVS tirgus apmēru nav plānots samazināt. "Es ļoti ceru, ka NVS tirgus mums nesamazināsies un mēs vienkārši audzēsim savu kapacitāti, lai palielinātu Eiropas tirgu daļu. Ir jāsaprot, ka arī NVS tirgus ir labs un ienesīgs, tikai tur sava loma ir arī ģeopolitiskajiem apstākļiem," teica Buks.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājās 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. Vienlaikus "Repharm" grupas māteskompānija "AB City" paziņojusi, ka akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā un papildus izsludinātajā akciju pārdošanas iespējā palielinājusi līdzdalību "Olainfarm" kapitālā līdz 48,1%. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Līdz februāra beigām būtu jābūt saņemtām nepieciešamajām konkurences un finanšu tirgus uzraugu atļaujām plānotajai Nordea un DNB bankas darbības apvienošanai Baltijā, un tad lavīnveidīgi sāksies apvienošanās process, sacīja Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Kamēr atļauju nav, tikmēr kredītiestādes vēl nedrīkst runāt par biznesa apvienošanu pēc būtības - kā to organizēt, ko darīt ar klientiem u.c. Pagaidām abas bankas var vien diskutēt par atbalsta funkciju principiem, ieskicēt apvienotās organizācijas pārvaldības un vadības funkcijas - kāds būs pārvaldības modelis un kas būs vadītāji. Pašlaik DNB katrā valstī - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - ir suverēna organizācija, bet Nordea ir Baltijas organizācija ar Baltijas funkcijām. Buks domā, ka apvienotā organizācija būs «kaut kas pa vidu šiem abiem modeļiem».

Par plāniem apvienot Nordea un DNB bankas biznesu Baltijā tika paziņots pērn augusta beigās, savukārt novembrī tika paziņots par Erki Rāzukes iecelšanu apvienotās bankas valdes priekšsēdētāja amatā un Nila Melngaiļa iecelšanu Baltijas organizācijas padomes priekšsēdētāja amatā. «Šo cilvēku pieredze un reputācija man rada pārliecību, ka apvienotā organizācija būs izcila, spējīga un spēcīga banka,» sacīja Buks.

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" patlaban nesaskata izdevīgumu kļūt par vakcīnu līgumražotāju, lai gan izpēte par iespējamo vakcīnas rūpnīcas projektu tiek turpināta, sacīja "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Viņš uzsvēra, ka "Olainfarm" vakcīnu ražotnes projekts ir dzīvs, un uzņēmumā joprojām tiek analizēti šī projekta potenciālie ieguvumi un negatīvie aspekti.

Jautāts, vai šī analīze tiek veikta kopā ar citiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem, Buks atbildēja noliedzoši, piebilstot, ka "Olainfarm" pašlaik vairāk fokusējas uz darbu uzņēmuma iekšienē.

"Ja mums būtu jākļūst tikai par vakcīnu līgumražotāju, kas vienkārši izpilda "Pfizer" vai "AstraZeneca" pasūtījumu, tad tas mums nav izdevīgi un interesanti. Pašlaik mēs skatāmies plašāk un vērtējam savas iespējas arī citos segmentos, piemēram, biotehnoloģiju segmentā. Protams, tas ir daudzu gadu process, tas ir projekts uz sešiem astoņiem gadiem, bet tā ir nākotne," teica Buks.

AS Olainfarm paplašinās savu izstrādājumu portfeli ar jauniem preparātiem un sāks jaunu tirgu apguvi, vienlaicīgi kopā ar zinātniekiem strādājot pie nebijušu produktu izstrādes.

Tādu ainu iezīmēja jaunais AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Jānis Buks, kurš iepriekš daudzus gadus strādājis banku nozarē.

“Uzņēmums un situācija tajā ir zināma, jo iepriekš divus gadus biju arī tā padomes loceklis,” uz jautājumu par to, cik ātri pieņēma lēmumu kļūt par tā valdes priekšsēdētāju, atbild J. Buks. Viņš uzsver, ka profesionālam vadītājam nav jāpiedalās akcionāru strīdos un karos, un viņš šādos pasākumos neplāno iesaistīties. “Olainfarm jau vairākus gadus pavadījis mantinieču – akcionāru – strīdos, bet tagad līdz ar akcionāra, kas uzskatāms par stratēģisko investoru, ienākšanu kompānijā šie dīvainie laiki, tāpat kā reidersima mēģinājumi, ir pagātne. Jā, vēl tiesvedības par šiem jautājumiem turpināsies, taču tās nemainīs situāciju uzņēmumā, tā vadībā,” stāsta J. Buks.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatam pieteikti pieci pretendenti, aģentūru LETA informēja LOK.

Uz LOK prezidenta amatu nepretendē pašreizējais organizācijas vadītājs Jānis Buks, bet pieteikts ilggadējais valdošās partijas "Jaunā vienotība" politiķis Jānis Reirs.

Reiru amatam pieteikusi Latvijas Kamaniņu sporta federācija, Latvijas Burāšanas savienība pieteikusi Ansi Dāli, Latvijas Hokeja federācija - Viesturu Koziolu, Latvijas Vieglatlētikas savienība - Arni Lagzdiņu, bet iepriekš dažādos politiskajos procesos iesaistītajam Raimondam Lazdiņam esot 16 dažādu federāciju atbalsts.

Kopumā LOK vēlētajiem amatiem izvirzītas 87 kandidatūras. No šobrīd 39 LOK biedru statusā reģistrētajām olimpisko sporta veidu federācijām tiesības izvirzīt kandidātus izmantojušas 37.

Par farmācijas kompānijā "Olainfarm" piektdien notikušo ugunsgrēku un tā radītajiem zaudējumiem spriest ir pāragri, atzina "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Tāpat viņš sacīja, ka tā izcelšanās iemesli pašlaik nav zināmi.

"Patlaban mūs vairāk satrauc cietušo ģimenes un tas, kā varam tām palīdzēt, ko noteikti arī darīsim," piebilda Buks.

"Visas uzņēmuma vadības vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību bojāgājušās kolēģes ģimenei. Mēs no uzņēmuma puses sniegsim visu nepieciešamo atbalstu. Tāpat visu šajā situācijā nepieciešamo aprūpi un palīdzību sniegsim arī cietušajai kolēģei un viņas ģimenei. Mēs sadarbojamies ar atbildīgajām institūcijām negadījuma apstākļu noskaidrošanā, un sniegsim papildus informāciju, kad mūsu rīcībā būs jaunas ziņas par notikušo," teica Buks.

Tāpat viņš sacīja, ka notikuma vietu ceturtajā ražošanas cehā ierobežojusi policija, tādēļ kompānijas darbiniekiem to ir problemātiski apsekot. Buks norādīja, ka pašlaik ceha telpas iespēju robežās apseko ražošanas un tehniskais direktors, taču arī pats valdes priekšsēdētājs sestdien dosies aplūkot notikušo dabā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. «Nordea ir viena no retajām bankām Eiropā ar AA- reitingu, kas ir augstāks nekā Latvijas valstij. Tāpat Nordea ir viena no 29 sistēmiskajām bankām pasaulē, kas nodrošina globālo finanšu stabilitāti,» par savu darbavietu stāsta J. Buks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmkārt šī ir viena no visdinamiskākajām un straujāk augošajām nozarēm. Ja paskatāmies uz banku darbību pirms desmit gadiem un šodien, tad tās ir fundamentāli atšķirīgas nozares. Ja mēģinām iedomāties, kā bankas izskatīsies pēc desmit gadiem – tas būs kaut kas pilnīgi atšķirīgs no šodienas. Atcerēsimies, ka pirmie bankomāti un attālinātie norēķini tika ieviesti tikai pirms 30 gadiem. Industrija strauji mainās katru gadu un tas ir ļoti interesanti.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Līdz ar mierizlīgumu starp mantiniecēm un kontroles atgūšanu pār uzņēmumu a/s Olainfarm iezīmējas stabilas un mērķtiecīgas attīstības posms, vēsta laikraksts Diena.

Viens no Latvijas farmācijas nozares flagmaņiem, zāļu ražotājs a/s Olainfarm, pēdējos trīs gadus – pēc tā īpašnieka Valērija Maligina nāves – bijis ierauts ilgstošos konfliktos, skandālos un intrigās, kurās bijuši iesaistīti arī daudzi personāži ar apšaubāmu reputāciju. Pateicīgu augsni šiem konfliktiem un skandāliem lielā mērā radīja Valērija Maligina mantinieču, trīs māsu, savstarpējie strīdi un nespēja vienoties par mantojumā iegūtā uzņēmuma pārvaldību.

Taču 2021. gads – jāatzīst, ar visai spraigiem notikumiem – tomēr beidzot iezīmēja šīs skandālu un nestabilitātes epopejas beigas, un gada beigās tika sperts pēdējais solis, lai Olainfarm pēc ilgstošajiem konfliktiem beidzot iestātos miers. Kā atzīst gan īpašnieki, gan uzņēmuma jaunā vadības komanda, to savā ziņā veicinājis arī lēmums par Olainfarm akciju izslēgšanu no kontrolētā akciju tirgus, kas sekmēšot stabilitāti uzņēmumā kopumā, arī tā pārvaldībā.

«Luminor Bank» (iepriekš «DNB Banka») valdē iecelts bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, liecina «Firmas.lv» dati.

Tāpat bankas valdes priekšsēdētājas amatā iecelta Kerli Gabriloviča, bet valdes locekļu amatos iecelts Jānis Buks un Ivita Asare. Bankas valdē Gabriloviča, Buks, Asare un Zakulis iecelti oktobra sākumā.

Vienlaikus darbu bankas valdē turpina līdzšinējais «DNB Bankas» valdes priekšsēdētājs Jānis Teteris.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte aģentūrai LETA norādīja, ka uz komisijas amatpersonām ir attiecināmi visi tie paši amatu ieņemšanas ierobežojumi, kas uz pārējām valsts amatpersonām.

Atbilstoši likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā ir pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, vai administrējusi maksātnespējas procesu, ir aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot pienākumus, pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Farmācijas uzņēmuma “Olainfarm” akcionāru sapulce 22. septembrī apstiprinājusi dinamiskāku stratēģijas īstenošanu ar koncentrētāku vadības komandu, lai ar pētniecības un inovāciju palīdzību nostiprinātos Rietumu tirgos.

Par AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju iecelts Juris Bundulis. Valde turpmāk darbosies trīs cilvēku sastāvā līdzšinējo četru vietā, un darbu valdē veiks arī Andris Jegorovs un Jānis Leimanis.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Buks, kurš pārraudzīja sekmīgu uzņēmuma transformāciju no biržas par privāto uzņēmumu un uzsāka optimizācijas procesus, turpmāk vadīs uzņēmuma padomi piecu cilvēku sastāvā. Šāda uzņēmuma līderības kompetenču koncentrēšana valdē un padomē ļaus mērķtiecīgāk īstenot pērnā gada nogalē publiskoto stratēģisko attīstību Rietumu tirgos un pilnvērtīgi investēt jaunu produktu izstrādē un pētniecībā.

“Esmu pagodināts jaunajā līderības modelī strādāt kopā ar farmācijas, finanšu, vadības un korporatīvās pārvaldības jomas līderiem, kas kopā ar savām komandām radīs jaunu produktu portfeli, paplašinās tirgus daļu Latvijā un visā Baltijas reģionā, kā arī virzīsies Rietumeiropas tirgos. Mūsu mērķis ir būt starp 10 lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā. Līdzšinējā vadības struktūrā esam sagatavojuši labus priekšnoteikumus mūsu mērķu sasniegšanai, tagad varēsim tos īstenot vēl straujāk!” norāda “Olainfarm” jaunais valdes priekšsēdētājs J.Bundulis.

Ņujorkas finanšu regulators uzlicis 35 miljonu ASV dolāru soda naudu Ziemeļvalstu bankai Nordea par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārkāpumiem, vēsta The Wall Street Journal (WSJ).

Ņujorkas štata Finanšu pakalpojumu departaments paziņojis, ka ir atklājis būtiskus trūkumus Nordea programmās attiecībā pret naudas atmazgāšanu tās filiālēs Baltijā un Dānijā. Regulators arī konstatējis, ka Nordea nav veikusi pietiekamu korespondentbanku uzticamības pārbaudi un tās darījumu uzraudzības sistēma bija neatbilstoša, vēsta WSJ, atsaucoties uz otrdien publicēto regulatora paziņojumu.

Helsinkos bāzētajai Nordea bankai, kurai ir licence darboties kā ārvalstu bankas filiālei Ņujorkā, līdz 2023. gadam bija vairāk nekā 627 miljardu dolāru kopējie aktīvi. Banka figurēja 2016. gada "Panamas dokumentu" noplūdē - tika pieļauts, ka banka palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

30. jūlijā AS “Olainfarm” padome valdes priekšsēdētāja amatā ievēlējusi Jāni Buku, informē uzņēmumā.

Padomes ieskatā J.Buka pieredze veicinās uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti un prognozējamību. J.Buks bijis arī AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētaja vietnieks no 2019. gada 4. aprīļa līdz 2021. gada 17. jūnijam.

“AS ”Olainfarm” ir Latvijas farmācijas veiksmes stāsts, tomēr pēdējo gadu konflikti ir aizēnojuši panākumus. Mums ir jānodrošina stabilitāte un prognozējamība gan par nākotnes plāniem, gan koncernā kopumā. Pienācis laiks restartēt “Olainfarm” un atjaunot uzņēmuma labo slavu, turpināt izaugsmi un būt stabilam un paredzamam sadarbības partnerim un darba devējam,” uzsver J.Buks.

Olainfarm sāgā parādās Osinovska vārds 

Par Olainfarm iegūšanu, iespējams, cīnās arī Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, 22.jūlijā...

Viņš ir pabeidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu. Pilnveidojis zināšanas London Business School Stratēģiskās līderības programmā Londonā un Menedžmenta attīstības programmā Vīnē. Septiņus gadus bijis Nordea Bank AB Latvijas fil., Bankas vadītājs Latvijā un gadu darbojies kā AS Luminor Bankas valdes loceklis.

J. Buka īpašumā nav neviena AS “Olainfarm” akcija, kā arī kapitāldaļas citos uzņēmumos.

AS “Olainfarm” valdē darbu turpina valdes locekļi Jānis Leimanis, Elena Bušberga, Signe Baldere-Sildedze un Raimonds Terentjevs.

Izskatot vienu no saņemtajiem pieteikumiem, Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu reģistrēt izmaiņas zāļu ražotāja AS «Olainfarm» valdes un padomes sastāvā, informēja iestādē.

UR saņēmis vēl divus pieteikumus. Pārējos divos pieteikumos un tiem pievienotajos dokumentos UR konstatējis trūkumus, kā rezultātā pieteiktās izmaiņas nav reģistrētas.

Iestādē uzsver - reģistrējot izmaiņas komercreģistrā, UR vērtē iesniegtos dokumentus savas kompetences ietvaros, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto un līdzšinējo iestādes praksi.

Vienlaikus iestādē norādīja, ka UR lēmumu pieņemšanas procesā nav tiesību vērtēt publiskajā telpā izplatīto informāciju, tomēr, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušās šaubas par akcionāru sapulces tiesiskumu, UR informē, ka, lai akcionāru sapulcē pieņemtie lēmumi tiktu atzīti par spēkā neesošiem, akcionāriem ir tiesības vērsties Zemgales rajona tiesā ar attiecīgu prasības pieteikumu. Zemgales rajona tiesa kā specializēta pirmās instances tiesa speciālā tiesvedības kārtībā izskata lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Šodien, 28. maijā plkst.11.20 portālos diena.lv un db.lv bija vērojama žurnāla Sporta Avīze rīkotā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatu kandidātu tiešraides diskusija. Diskusiju vadīja sporta žurnālists Normunds Melderis.

Diskusijā piedalījās visi pieci LOK prezidenta amata kandidāti - Jānis Reirs, Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš, Raimonds Lazdiņš un Ansis Dāle.

Diskusija notika tieši nedēļu pirms 4. jūnijā gaidāmās LOK Ģenerālās asamblejas pārskata - vēlēšanu sesijas, kurā uz četru gadu termiņu tiks ievēlēts jauns organizācijas prezidents un notiks arī ģenerālsekretāra vēlēšanas.

Latvijas Olimpisko komiteju pēdējā laikā moka turbulences vēji. Pērn maijā amatu atstāja tā brīža organizācijas prezidents Žoržs Tikmers, kura vietā tika ievēlēts Jānis Buks. Kaut arī Buks jau tolaik paziņoja, ka amatā būs tikai līdz šogad plānotajām kārtējām vēlēšanām, LOK biedri noraidīja viņa virzītos grozījumus par organizācijas un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu un iesniedza prasību prezidenta vēlēšanas rīkot vairākus mēnešus agrāk nekā plānots.

Latvijas zāļu ražotājs AS "Olainfarm" ar jaunu zāļu portfeli plāno pilnībā Krieviju un Baltkrieviju aizstāt ar tirgu Rietumos, intervijā Latvijas Radio pastāstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Viņš skaidroja, ka tirgi Krievijā un Baltkrievijā uzņēmumam ir bijuši izsenis, taču tagad uzņēmums strādā, lai izveidotu jaunu medikamentu portfeli, ar ko varētu virzīties uz Rietumu tirgu, pilnībā aizejot no patlaban karā pret Ukrainu tieši vai pastarpināti iesaistītajām valstīm.

Buks gan uzsvēra, ka šāda portfeļa izveide aizņem vismaz četrus sešus gadus, savukārt tas, kāpēc "Olainfarm" jau agrāk nemēģināja atteikties no tirgošanās ar Krieviju, esot citu lēmēju uzņēmumā jautājums.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 120,249 miljoni eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 66,5% un bija 21,161 miljons eiro. Vienlaikus pati "Olainfarm" 2022.gadā strādāja ar 113,537 miljonu eiro apgrozījumu un 18,143 miljonu eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Nordea bankas filiāles Latvijā operacionālā peļņa šā gada 1.ceturksnī bija 10,1 miljons eiro un kopējie ieņēmumi sasniedza 16,4 miljonus eiro. Pērnā gada pirmajā ceturksnī bankas peļņa bija 11,4 miljoni eiro, informē bankas pārstāvji.

2017. gada sākumu raksturoja pastiprināta aktivitāte ikdienas banku operācijās un paaugstināta klientu interese par dažādu noguldījumu un investīciju produktu piedāvājumu. Rezultātā kopējie komisijas maksu ieņēmumi gada laikā pieauguši par 7%, sasniedzot 3 miljonus eiro. Kopējais noguldījumu portfelis, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, palielinājies par 7%, sasniedzot 1,79 miljardus eiro, savukārt kopējais aizdevumu portfelis sasniedza 2,63 miljardus eiro.

«2017. gads iesācies labi un bez pārsteigumiem. Turpinām uzrādīt stabilu finansiālo sniegumu un pozitīvus peļņas rādītājus, kas ir saskaņā mūsu plāniem. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu operacionālā peļņa ir samazinājusies, ko ietekmējis kopējo izmaksu pieaugums, kas saistīts ar lielākiem ieguldījumiem IT un atbilstības jomās. Kopējie ieņēmumi un izmaksas pirmajā ceturksnī ir saskaņā ar plānu. Tāpat mums ir izdevies palielināt aktīvo klientu bāzi, kuri izmanto pilnu mūsu piedāvāto ikdienas bankas pakalpojumu klāstu, tostarp nesen modernizētos digitālos risinājumus, kā arī dažādus noguldījumu un investīciju produktus,» saka Jānis Buks, Nordea bankas vadītājs Latvijā.

Nordea Latvijā noslēgusi 2017. gada pirmo pusgadu ar operacionālās peļņas rādītājiem 14,7 miljonu eiro apmērā un kopējiem ieņēmumiem 32,7 miljonu eiro apmērā, informē bankā.

Kopējie komisiju ieņēmumi palielinājušies par 16%, sasniedzot 6,7 miljonus eiro, savukārt tīrie procentu ieņēmumi, neraugoties uz negatīvo procentu likmju vidi un palielināto stabilitātes nodevu, gada laikā saglabājušies iepriekšējā līmeni, sasniedzot 24,4 miljonus eiro.

Kopējie aizdevumu apjomi palielinājušies par 2%, no kuriem aizdevumi korporatīvajiem klientiem pieauguši par 5%, bet mājsaimniecību kreditēšanas apjomi ir nedaudz samazinājusies. Privātpersonu noguldījumu apjomi saglabājušies 2016. gada 1. pusgada līmenī, kamēr kopējais noguldījumu apjoms uzņēmumiem ir samazinājies. Kopējie kredītu zaudējumi ir samazinājušies par 84%.

«2017. gada pirmajā pusē Nordea Latvijā strādājusi ar stabiliem biznesa rezultātiem. Kopējie ieņēmumi gada pirmajā pusē ir samazinājušies, kas saistīts ar pieaugošajām izmaksām un lielākiem ieguldījumiem atbilstības iniciatīvās un mazāku Markets darījumu skaitu, salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lai gan salīdzinājumā pagājušā gada periodu operacionālās peļņas pieaugums ir zemāks, strādājam saskaņā ar finanšu plānu šim periodam,» saka Jānis Buks, Nordea bankas vadītājs Latvijā