Darbaroku aizstāšana ar iekārtām un nostiprināšanās daudzmiljonu tirgos Vācijā un Skandināvijā. Tie ir strauji augošā plastmasas metināšanas uzņēmuma Virte tehnoloģijas tuvākās nākotnes mērķi.
«Cilvēki grib ievārījuma burciņu vai vīna pudeli nolikt paši savā pagrabā,» SIA Virte tehnoloģijas vadītājs Kaspars Mežapuķe rāda uz vienu no produktiem, ko šeit gatavo, – zemē ierokamu pagrabu no milzu caurules. Nesen, līdz ar Krievijas militārās agresijas izpausmēm Ukrainā, Igaunijā kļuva populāri veidot bumbu patvertnes privātīpašumu pagalmos. «Brīdī, kas caurulei piemetina apakšu un kādu kronšteinu, caurule vairs nav tikai caurule, tā kļūst par tehnoloģisku iekārtu,» paskaidro Kaspars. Plastmasas nozarē, atšķirībā no kokapstrādes vai metālapstrādes, speciālistu nav daudz, saka Kaspars. Uzņēmuma 15 gadu ilgā pieredze ļauj pārzināt gan sarežģīto plastmasas metināšanu, stiprību, «nogurumus» un citas materiāla īpašības. Uzņēmums sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, un tas sniedz tā saucamo know-how, bez kā modernā ražošanā neiztikt. Virte tehnoloģiju īpašnieki ir Kaspars Mežapuķe un Raitis Dambergs, kas izveidojuši uzņēmumu no nekā līdz 24 darbiniekiem un 1,7 miljonu apgrozījumam pērn – pēc piedzīvotā apgrozījuma lēciena par aptuveni 60%. Kā skaidro Kaspars, aug saražotā apjomi, kāpjot aktivitātei vietējā tirgū un arvien vairāk izdodoties iespiesties arī eksportā, kas patlaban veido aptuveni 30% pārdotā. Virte tehnoloģiju iekarotie ārējie tirgi ir «tuvējās ārzemes līdz pat Vācijai». Aiz Latvijas robežām uzņēmums pārdod baseinus, pazemes tvertnes un dažādas tehnoloģiskas iekārtas. «Protams, tur mūs neviens negaida, tomēr savs ceļš ir jāizcīna,» uz eksportu reālistiski skatās Kaspars. Arī šis gads ir ļoti cerīgs, Kaspars prognozē, ka līdz ar būvniecības aktivizēšanās turpināšanos Latvijā varētu saglabāties ievērojama izaugsme tāpat kā pērn. Tajā pašā laikā uzņēmums vēlas turpmāk likt uzsvaru uz tādu attīstību, kas nav balstīta uz Eiropas fondu projektu naudu. «Ko darīsim, kad šajā jomā būs tukšuma periods? Tas taču būs ar kaut ko jāaizpilda,» prāto Kaspars. Līdztekus uzņēmuma izaugsmei Latvijas tirgū tam kļūst pārāk šauri. Eiropā uzņēmumi ir šaurāk specializējušies, bet limbažnieki ražo dažādas produktu grupas, lai neliela tirgus apstākļos nodrošinātu nepārtrauktu ražotnes darbību. To ietekmē ar būvniecības sezonalitāte.
Darbiniekus aizstāj tehnoloģijas
Savukārt darbaspēka trūkumu šeit risina ar tehnoloģiju palīdzību, piemēram, izskaitļojot, ka CNC iekārta var aizstāt četrus cilvēkus. Lai risinātu visā Latvijā sāpīgo jautājumu, apsvērta arī viesstrādnieku piesaiste, tomēr nolemts iet citu ceļu, iegādājoties tehnoloģijas. «Ja saņemam lielāku pasūtījumu, faktiski nav iespējas piesaistīt papildu darbiniekus. Arī viesstrādniekiem ir savi mīnusi – plastmasa ir specifiska joma, nepieciešama apmācība un izpratne, tāpēc esam ieinteresēti ilggadīgos darbiniekos. Toties viesstrādnieki atbrauc strādāt ar mērķi nopelnīt, un tas atspoguļojas atdevē,» spriež Kaspars. Kad uzņēmums pirms pieciem gadiem ievācās pašreizējās telpās, apkārt joprojām vēdījusi padomju laika industriālās zonas «nāves smaka». Tagad viss ir mainījies, Meliorācijas ielai atmetot nīkulību un kļūstot par rosīgu biznesa vietu. «Dzīvība pulsē,» raksturo Kaspars. Tajā pašā laikā attīstība šajā teritorijā notiek stihiski – ienāk jaunas ražotnes, bet vecās ēkas nav īsti piemērotas tādām nozarēm kā plastmasas izstrādājumu vai kokmateriālu ražošana, piemēram, nav piekļuves atbilstošai ugunsdzēsības infrastruktūrai.
Visu rakstu lasiet 22. maija laikrakstā Dienas Biznesa pielikumā Biznesa Plāns, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!