Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

Tuvāko gadu laikā plānots atvērt vēl 15 jaunas Narvesen mazumtirdzniecības vietas, rekonstruēt 15 esošās un tā tuvāko divu gadu laikā attīstībā ieguldīt vēl trīs miljonus eiro. Jaunos veikalus uzņēmums plāno atvērt vietās, kuras ir cilvēkiem pa ceļam, tādējādi apmierinot pieprasījumu pēc ēdieniem un dzērieniem, biznesa portālam Db.lv skaidroja SIA Narvesen Baltija personāla un komunikācijas departamenta vadītājs Andis Aleksandrovs.

Jaunās tirdzniecības vietas attīstības kartē iezīmētas gan Rīgā, gan tādās apdzīvotās vietās kā Tukums, Olaine, Ogre, Ķekava un Daugavpils. Šogad trīs jauni veikali jau atvērti Rīgā – Valdemāra Centrā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Kr. Barona ielā. Pašlaik franšīzes tīkls Latvijā darbojas 36 pilsētās.

Rekonstrukciju plānā tuvāko trīs gadu laikā ir veikali Rīgā, Jelgavā, Saldū un Valmierā.

«Vajadzību pēc rekonstrukcijas lielā mērā nosaka mūsu pircēji, balsojot ar savu produktu izvēli. Līdz ar veikalu rekonstrukciju Narvesen nostiprina savas pozīcijas līdzņemamo ēdienu un dzērienu segmentā, izceļot savu arvien pieaugošo fokusu uz mūsdienīga un daudzveidīga pārtikas sortimenta un tirdzniecības vietu attīstību,» norāda A.Aleksandrovs.

Mazumtirdzniecības tīkls Narvesen šogad attīstībā investēs ap diviem miljoniem eiro, teica Narvesen zīmola pārvaldītāja Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Investīcijas paredzēts ieguldīt trīs attīstības virzienos - vairāku tirdzniecības vietu rekonstrukcijā, produktu attīstībā un informācijas tehnoloģiju (IT) pilnveidošanā.

Judovica sacīja, ka vairāku tirdzniecības vietu rekonstrukciju laikā paredzēts mainīt veikalu plānojumu, kā arī ieviest jaunas iekārtas.

Tāpat šogad sadarbībā ar vairākiem Latvijas ražotājiem plānots ieviest 30 jaunus produktus. Kā liecina Narvesen pārdošanas dati, pirktākais produkts ir līdzi ņemamā kafija, bet, piemēram, pieprasījums pēc sviestmaizēm pēdējā gada laikā ir palielinājies par 50%. Pieprasījums aug arī gatavo salātu un svaigu augļu un dārzeņu segmentā, bet svaigi spiesto sulu apjoms ir audzis par gandrīz 30%.

#Narvesen paziņojis par jaunas grafiskās identitātes ieviešanu gan logotipā, gan jauno veikalu noformējumā.

Narvesen paziņojis par jaunas grafiskās identitātes ieviešanu gan logotipā, gan jauno veikalu noformējumā.

«Mēs redzam, ka tā niša, kas, runājot par pārtiku, kļūst arvien svarīgāka īpaši steidzīgajiem pilsētniekiem, ir kvalitatīvs, svaigs un daudzveidīgs līdzņemamo ēdienu piedāvājums. Tāpēc pērn ieviesām aptuveni 60 jaunus produktus ar zīmolu Fresh & Tasty, un arī šogad turpināsim pie tā strādāt,» uzņēmuma plānus komentē Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

«Mūsu jaunā grafiskā identitāte ir stāsts par plūsmu.»

«Par kustību, kurā nav vietas gulēšanai uz pagātnes lauriem vai dīkstāvei, gaidot, ko atnesīs rītdiena. Mēs esam kustībā, lai šodien paši radītu savu rītdienu. Un tieši tāpēc arī logotipa grafiskā izpildījuma un filozofijas pamatā ir izmantots plūsmas princips. Logo ir kļuvis mūsdienīgāks, dinamiskāks gan krāsās, gan formās un pielāgojams dažādiem veikalu formātiem un vidēm, kur darbojas Narvesen. Vienlaikus šajā logotipā viegli atpazīstam Narvesen veikaliem aktuālo lielo N burtu,» skaidro K.Judovica.

Lielo tirgus spēlētāju ienākšana «conveniece store» jeb mazā formāta veikalu sektorā ir likumsakarīga, un saistīta ar pircēju paradumu maiņu, sacīja «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Viņa teica, ka mazā formāta veikali, kuros pieejamas aktīvajiem un steidzīgajiem klientiem nepieciešamās lietas, tostarp ēdieni un dzērieni pa ceļam, ir globāla pasaules tendence, kas veiksmīgi attīstās arī Latvijā. «Šajā mazumtirdzniecības sektorā ir vērojama nemitīga attīstība, kuru vērtējam kā «dzīva» tirgus iezīmi, tādēļ arī uz lielo spēlētāju - degvielas uzpildes staciju veikalu, straujo attīstību un «Maxima» un «Rimi» ienākšanu «conveniece store» sektorā raugāmies kā likumsakarīgu,» pauda Judovica.

Pēc viņas minētā, Latvijā jau esošās lielās mazumtirdzniecības veikalu ķēdes raugās mazā formāta veikalu virzienā un attīstībā saistībā ar pircēju paradumu maiņu, ko ietekmējis mūsdienu cilvēku steidzīgais un dinamiskais ikdienas ritms un vajadzības.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Narvesen Baltija” 2020. gadā strādājis ar 61 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš, un 2,4 miljonu eiro zaudējumiem.

Vienlaikus, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, ir veiktas investīcijas tirdzniecības tīkla un infrastruktūras attīstībā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā.

“Aizvadītais gads “Narvesen” ir bijis pilns izaicinājumu, kas saistīti gan ar tirdzniecības telpu maksimālā apmeklētāju daudzuma ierobežojumu un aizliegumu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus tirdzniecības vietu telpās, gan būtisko ienākošo un izejošo tūristu plūsmas samazinājumu. Visi šie apstākļi ievērojami samazināja uzņēmuma iespēju pilnvērtīgi strādāt, tāpēc, salīdzinot ar 2019. gadu, kad darbojāmies normālos apstākļos, arī vērojams apgrozījuma un peļņas samazinājums. Mūsu prioritāte pandēmijas sākumā bija nodrošināt drošus darba apstākļus franšīzes ņēmējiem un darbiniekiem un drošu iepirkšanos mūsu klientiem. Pandēmija nav mazinājusi mūsu ticību biznesa izaugsmes potenciālam, kā rezultātā 2020. gadā “Narvesen” un “Caffeine” tirdzniecības tīkla attīstībā investējām 1,3 miljonus eiro,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" 2019. gadā strādājis ar 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 3,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viens no lielākajiem notikumiem pērn bija kafejnīcu ķēdes "Caffeine" iegāde.

Šobrīd visas - kopumā 231 - "Narvesen" zīmola tirdzniecības vietas Latvijā vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata. 2019. gadā atvērtas 10 jaunas tirdzniecības vietas un turpinājies darbs pie to kvalitātes uzlabošanas. Sadarbībā ar Latvijas ražotājiem "Narvesen" turpina izstrādāt jaunus produktus, nostiprinot "Narvesen" pozīcijas Latvijas tirgū ēdienu un dzērienu pa ceļam segmentā. Privātais zīmols "Fresh & Tasty" 2019. gadā veidoja 80% no ēdienu pa ceļam apgrozījuma.

"2019. gads "Narvesen" ir bijis veiksmīgs, mazumtirdzniecības apjomiem pieaugot par 6% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas pārsniedza mūsu prognozes. Kā stabils un sevi attaisnojošs biznesa modelis sevi ir apliecinājusi franšīzes sistēma. Pērn investīcijas novirzītas ne tikai tīkla paplašināšanai un IT infrastruktūras attīstībai, bet arī jaunas tirdzniecības koncepcijas realizācijai, tādējādi atsvaidzinot gan tirdzniecības vietu fasādes, gan interjeru. Arī atbalsta birojs pārcēlies uz jaunām telpām biznesa centrā "Origo One"," komentē SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Skandināvijas kompānija Reitan grupa, tajā skaitā arī Latvijā pārstāvētais Narvesen franšīzes veikalu tīkls, plāno atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas tirgotajos produktos, aģentūru LETA informēja Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

«Apzināmies, ka šādam lēmumam ir nepieciešams sagatavoties un pie tā strādāt, lai veicinātu sabiedrības izpratni, izglītotu sabiedrību un lai to pieņemtu arī pārtikas ražošanas uzņēmumi - mūsu sadarbības partneri, tādēļ pāreju plānojam īstenot pakāpeniski laikā līdz 2025.gadam,» sacīja Judovica.

Jautāta, vai Narvesen lūgs sadarbības partneriem, lai tie garantē, ka piegādātajos produktos izmantotās olas nav no sprostos turētām vistām, vai arī iepirks produktus tikai no tādiem ražotājiem, kuri šādas olas neizmanto, Judovica sacīja, ka sadarbības modelis, visticamāk, būs atkarīgs no iesaistīto pušu iespējām, interesēm un vajadzībām. «Sarunas vēl tikai plānojam sākt,» sacīja Judovica.

No 2019. gada aprīļa līdzšinējā SIA «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica atstās uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatu, bet turpinās darbu kā uzņēmuma padomes locekle.

Jaunā uzņēmuma vadītāja piesaiste notiks līdz 2019.gada aprīlim.

Katrīne Judovica uzņēmumā «Narvesen Baltija» ir strādājusi kopš 1998. gada. Pirmos piecus gadus viņa bija iepirkumu un mārketinga direktore. 2003. gada septembrī viņa tika izvirzīta par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju.

Jau pirmajā gadā Katrīnes Judovicas vadībā uzņēmums spēja uzrādīt pozitīvus finanšu rezultātus. Šajā laikā veiksmīgi noritējusi uzņēmumu «Narvesen» un «Preses Apvienība» apvienošana vienotā struktūrā un izveidota uzņēmuma franšīzes sistēma. Pateicoties veiksmīgai īstenošanai un stratēģiski pareiziem attīstības soļiem, šī apvienošana bruģēja ceļu straujai uzņēmuma izaugsmei. Vērtībās un cilvēkos balstīta uzņēmuma vadības pieeja, kas stiprina franšīzes devēju un atbalsta personāla individuālo potenciālu, ir «Narvesen» sasniegumu pamatā. Uzņēmums plāno 5% izaugsmi arī šogad. Tuvāko divu gadu laikā «Narvesen» attīstībā tiks investēti kopumā 3,5 miljoni eiro.

Mazumtirdzniecības SIA Narvesen Baltija pārstāvis Andis Aleksandrovs biznesa portālam db.lv skaidro svaigās pārtikas, kas ietver hotdogus, karstmaizes, salātus un citus produktus, mazumtirdzniecības cenu veidošanos.

A. Aleksandrovs skaidro cenu veidošanās principu, jo «tiklīdz tiek apskatīts kāds konkrēts produkts, tā ir komerciāli sensitīva informācija, kas var nesniegt vispārēju priekšstatu, turklāt produktu cenas atrodas nemitīgā dinamikā (mainās apgrozījums, produkta stratēģiskie mērķi, iepirkumu cenas u.tml.). Līdz ar to ir dažādi iemesli, kas ietekmē cenu veidošanos pat vienas produkta grupas ietvaros».

Svaigās pārtikas mazumtirdzniecības cenu veidošanās galvenie principi Narvesen tīklā:

Pirmkārt, tās ir preces izmaksas jeb cena, par kādu Narvesen no ražotāja vai piegādātāja iepērk sastāvdaļas. «Šobrīd lielākoties sadarbojamies ar Latvijā pazīstamiem un uzticamiem pārtikas ražotājiem, tāpēc loģistikas izmaksas nav tik lielas, kā tas būtu, ja mēs produktus importētu. Vienlaikus tas nozīmē, ka produkta cenu tiešā veidā ietekmē viss, kas skar Latvijas ražotājus, piemēram, izejvielu cenu svārstības nozarē u.tml.,» stāsta A. Aleksandrovs.

Mazo veikalu attīstībā vērojama sīva konkurence, turklāt novērojumi liecina, ka šādos veikalos cilvēki vēlas pavadīt ne vairāk par 3 minūtēm.

Pērn mazumtirdzniecības franšīzes tīkla Narvesen pārvaldošais uzņēmums Narvesen Baltija strādājis ar 1,6 miljonu eiro pelņu, un tā apgrozījums sasniedzis 64 miljonus eiro, kas ir par 3,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Būtiskas izmaiņas, domājot par turpmāko attīstību, saistītas ar produktu iepakojumu un norēķinu sistēmu Narvesen tirdzniecības vietās.

Aizvadītā gada 6% apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicinājusi straujā Narvesen paplašināšanās pārtikas veikalu sektorā. Convenience store jeb mazā formāta veikali, kuros pieejams viss nepieciešamais steidzīgai ikdienai, tostarp ēdieni un dzērieni pa ceļam, ir globāla tendence, kas veiksmīgi attīstās arī Latvijā, norāda uzņēmumā. «Šajā mazumtirdzniecības sektorā esam stabilā līderpozīcijā, taču tas ir pievilcīgs segments arī citiem lielajiem spēlētājiem. Tāpēc mazo veikalu attīstībā vērojama sīva konkurence, kas mudina mūs neapstāties pie sasniegtā,» teic «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Loģistikas nozares uzņēmums Omniva vienojies ar SIA Narvesen Baltija (Narvesen) par sadarbību sūtījumu izņemšanas pakalpojuma nodrošināšanā.

Līdztekus norit darbs pie 92 jaunu pakomātu uzstādīšanas, ko plānots realizēt līdz šī gada nogalei, tādējādi kopumā nodrošinot 500 Omniva sūtījumu izņemšanas vietas visā Latvijā.

Starp uzņēmumiem panāktā vienošanās paredz palielināt Omniva sūtījumu izņemšanas vietu skaitu līdz 200 jaunām lokācijām, piedāvājot izmantot šo pakalpojumu arī Narvesen tirdzniecības vietās visā Latvijā.

"Straujā e-komercijas attīstība pandēmijas laikā un nemainīgi augstais sūtījumu pakalpojuma pieprasījums arī šobrīd liek mums meklēt jaunus risinājumus un sadarbības formas. Neraugoties uz to, ka šogad investējam 2,8 miljonus eiro pakomātu tīkla paplašināšanā, uzstādot 92 jaunus pakomātus un palielinot Omniva pakomātu skaitu Latvijā līdz 300, esam gandarīti, ka mums ir izdevies izveidot sadarbību ar uzticamu partneri, un tādējādi kļūsim vēl pieejamāki mūsu klientiem," stāsta Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Dace Dovidena

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mazā formāta veikali ir aktuāli daudzviet, un šobrīd šī tendence Latvijā ir sasniegusi virsotni, norāda SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Pērn atvērtas astoņas jaunas "Narvesen" tirdzniecības vietas, un arī šogad paredzēts atvērt vēl astoņas.

Tendence skaidrojama ar to, ka cilvēki ātri pierod pie ērtībām un dzīves temps kļūst aizvien steidzīgāks – viņi vēlas nopirkt kafiju un lietošanai gatavu ēdienu pa ceļam, negaidot, kad to kāds pagatavos.

Vienlaikus aktualizējas jautājums par atkritumiem, tāpēc kompānija izmanto papīra krūzītes no pilnībā pārstrādājama papīra, strādā pie risinājuma, lai kafijas krūzīšu vāciņi būtu dabai draudzīgāki, kā arī aicina pircējus pēc kafijas ierasties ar saviem traukiem.

Notikušas izmaiņas SIA “Narvesen Baltija” un SIA “Preses Serviss” valdes locekļu sastāvā: līdzšinējais valdes loceklis Ivars Vertuls atstājis amatu, lai pieņemtu jaunus profesionālos izaicinājumus, un viņa vietā stājas Dmitrijs Minajevs, kura pārziņā būs uzņēmumu finanšu pārraudzība.

D. Minajevam ir plaša pieredze finanšu analīzē un vadībā, reorganizācijas, procesu uzlabošanas un optimizācijas īstenošanā, biznesa modelēšanā un stratēģiskajā plānošanā.

D.Minajevs ieguvis izglītību Rīgas Ekonomikas augstskolā, un viņa līdzšinējās profesionālās gaitas ietver gan pieredzi “KPMG Baltics” un “EY” finanšu konsultāciju un vērtēšanas jomā, gan finanšu vadītāja amatā holdinga grupas uzņēmumos un pārtikas ražošanas sektorā. Kopš 2018. gada Dmitrijs kā Finanšu daļas vadītājs darbojās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), aktīvi piedaloties tās apvienošanas ar Latvijas Banku koncepta izstrādē un ieviešanā.

“Ar Dmitrija Minajeva pievienošanos esam ieguvuši ļoti motivētu, analītiski un loģiski domājošu kolēģi ar aizrautīgu interesi par stratēģiju, finansēm un ilgtspēju. Viņa pieredze budžeta plānošanā un finanšu plūsmas uzraudzībā, kā arī dažādu procesu uzlabojumu identificēšanā un īstenošanā būs liels ieguvums SIA “Narvesen Baltija” un SIA “Preses Serviss” valdei. Vēlamies teikt arī lielu paldies par darbu uzņēmumā Ivaram Vertulam un novēlam viņam veiksmi tālākajās gaitās!” saka SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Reitan Convenience Latvia” 2022. gadā strādājis ar uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē lielāko apgrozījumu – 80,3 miljoniem eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2021. gadā.

Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem un loģistikas ķēžu pārrāvumiem, stratēģiskie lēmumi par tīkla attīstību ļāvuši krietni uzlabot finanšu rezultātus un piecas reizes samazināt zaudējumus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

“Reitan Convenience Latvia” darbības rezultātus 2022. gadā ir ietekmējis gan Krievijas uzsāktais noziedzīgais iebrukums Ukrainā, kas lika uzņēmumam nekavējoties lemt par atteikšanos no Krievijā un Baltkrievijā ražotu produktu iepirkšanas un pārdošanas, gan straujais energoresursu cenu kāpums, kas arī bija viens no lielākajiem neparedzētajiem pērnā gada izaicinājumiem. Augsto izmaksu ietekmi ļāva samazināt energoefektivitātes risinājumi, tomēr kopumā uzņēmums strādājis 429 000 eiro lieliem zaudējumiem. Tas gan ir būtisks uzlabojums pret 2021. gadu, kad uzņēmuma finanšu rezultātus spēcīgi ietekmēja Covid-19 pandēmija.

Degvielas mazumtirgotājs SIA "Neste Latvija" pagājušajā gada rudenī nolēmis slēgt visus piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus "Neste Easy Deli", sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "Neste Latvija" ir vienojies ar pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Narvesen", ka janvārī šajos veikalos sāks strādāt "Narvesen" ar sava koncepta veikaliem, kuros būs arī pārdevējs.

Viņš atgādināja, ka "Neste Latvija" pirmo bezkontakta pašapkalpošanās veikalu atvēra 2021.gadā, papildinot, ka pārdoto preču apjoms nebija tāds, lai varētu segt uzņēmuma ieguldītās investīcijas.

"Mūsuprāt, tas ir ļoti labs koncepts, kas noteikti nākotnē attīstīsies, bet laikam mēs šajā tirgū iegājām par ātru. Arī Somijā tika pieņemts lēmums par veikalu slēgšanu," sacīja Beiziķis.

Viņš arī sacīja, ka tehnoloģijas, ko var izmantot šādos veikalos, pašlaik mainās ļoti strauji, kas prasa jaunas investīcijas, papildinot, ka visdrīzāk vēl ir nedaudz jānogaida, lai attīstās tehnoloģijas, un klientiem var piedāvāt vislabāko koncepciju.

SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen”), turpinot sadarbību ar degvielas mazumtirgotāju SIA “Neste Latvija”, atvērusi piecas jaunas “Narvesen” tirdzniecības vietas “Neste” degvielas uzpildes staciju tīklā Rīgā, kā arī Ogrē, Salaspilī un Tīnūžos.

“Narvesen” tirdzniecības vietas atvērtas līdzšinējo pašapkalpošanās veikalu “Neste Easy Deli” vietā.

Atšķirībā no bezkontakta pašapkalpošanās veikaliem, kas šajās vietās atradās iepriekš, “Narvesen” pircējus apkalpos pārdevēji.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada rudenī “Neste Latvija” nolēma slēgt visus piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus “Neste Easy Deli” un to vietā atvērt jaunas “Narvesen” tirdzniecības vietas.

Nākotnē līdz ar telpu paplašināšanu šajās tirdzniecības vietās plānots būtiski palielināt arī sortimentu.

"Reitan Convenience Latvia" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 91,982 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi bija 548 985 eiro. Tikmēr pats "Reitan Convenience Latvia" 2022.gadā strādāja ar 80,257 miljonu eiro apgrozījumu un 428 645 eiro zaudējumiem.

Lai kafijas pauze atstātu mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi, mazumtirdzniecības tīkls «Narvesen» ieviesis dabiskas, 100% pārstrādājamas līdzi ņemamās kafijas krūzes.

«Huhtamaki» Future Smart papīra krūzēs netiek izmantoti tādi materiāli, kas iegūti no naftas ķimikālijām, un tajās iestrādāts bioloģisks mitruma aizsargslānis. No augiem izstrādātās krūzes ir solis uz priekšu ilgtspējīgā karsto dzērienu baudīšanā pa ceļam.

«Nav noslēpums, ka cilvēki aizvien vairāk cenšas savā ikdienā ieviest videi draudzīgas dzīvošanas principus – šķiro atkritumus, iet uz veikalu iepirkties, līdzi ņemot maisiņu, vai izvēlas divriteni auto vietā. Arī «Narvesen» mērķtiecīgi attīsta ilgtspējīgu iepakojumu politiku – jau šovasar visās tirdzniecības vietās ieviestas pirmās krūzītes, kas ražotas no augiem un ir 100% otrreiz pārstrādājamas un dabiskas. Tas ir būtisks solis, gatavojoties Eiropas Parlamenta regulai, kas līdz 2021. gadam paredz vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu,» skaidro Ineta Legzdiņa, «Narvesen Baltija» Iepirkumu direktore, norādot, ka «Narvesen» šobrīd aktīvi strādā pie alternatīvu risinājumu apzināšanas un ieviešanas. Kopumā tirdzniecības vietās tos plānots ieviest jau līdz 2021. gadam.

Miera ielā, Rīgā atklāts pirmais klimatneitrālais “Narvesen” veikals, kuru SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen” un “Caffeine”) izveidojusi sadarbībā ar arhitektu biroju “CO2 ZERO” un moduļu ēku ražotāju “Master Industry”.

Iepirkšanās vieta ir atvērta jauna koncepta moduļa ēkā ar neitrālu klimata pēdas nospiedumu.

Aprēķini liecina, ka ēkas izgatavošanas kopējo CO2e emisiju summa ir negatīva, un 92 % no moduļa ražošanā izmantotajiem materiāliem iespējams atkārtoti izmantot vai pārstrādāt pēc moduļa dzīves cikla beigām. Pieskaitot aprēķināto ēkas lietošanai nepieciešamo enerģiju paredzētajā 50 gadu ekspluatācijas laikā, kopējā emisiju vērtība ir 0 kg CO2e uz kvadrātmetru gadā, padarot šo “Narvesen” moduli par pirmo klimatneitrālo tirdzniecības vietu “Reitan Convenience Latvia” tirdzniecības vietu tīklā.

“Vides ilgtspēja un mūsu uzņēmējdarbības radīto CO2 emisiju mazināšana ir mūsu galvenā prioritāte, kuras īstenošanai katru dienu meklējam jaunus risinājumus gan “Narvesen” tirdzniecības vietu, gan “Caffeine” kafejnīcu tīklā. Mēs aicinām arī mūsu sadarbības partnerus ievērot atbildīgas rīcības kodeksu un kopā padarīt katru dienu mazliet vieglāku un pasauli mazliet labāku. Tāpēc, atsaucoties uz Rīgas domes vīziju par Rīgu kā klimatneitrālu pilsētu līdz 2030. gadam, esam gandarīti par mūsu pirmā klimatneitrālā “Narvesen” veikala atvēršanu. Ticu, ka tas paver jaunu lappusi “Reitan Convenience Latvia” biznesa attīstībā un kļūs par lielisku iedvesmu arī citiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem”, saka SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Sākts reorganizācijas process, kurā kompānijai SIA «Narvesen Baltija» pievienos kompāniju SIA «Coffee Inn», kurai pieder kafejnīcu tīkls «Caffeine Roasters» («Caffeine»), liecina pirmdien publicētais paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Kreditori prasījumus var pieteikt mēneša laikā no publikācijas.

Konkurences padome 2018.gada decembrī atļāva «Narvesen Baltija» īpašniekam Nīderlandes «Reitan Convenience» iegādāties «Coffee Inn».

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome secināja, ka apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence un neradīsies un nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kur darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

«Reitan Conveniece» kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādājās no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam piederēja 70,5% «Caffeine Roasters» akciju, kā arī no Lietuvas «Keturi kambariai», kurai piederēja atlikušie 29,5% akciju.

Narvesen ir mazumtirdzniecības franšīzes tīkls ar 252 kioskiem un veikaliem visos Latvijas reģionos. Šogad uzņēmums atzīmē 20 gadu jubileju. Šajā laikā Narvesen franšīzes tīkls piedzīvojis strauju izaugsmi.

LASI ARĪ:

Zīmola Olainfarm vēsture

Zīmola Spilva vēsture

Kā veidojas Narvesen svaigās pārtikas cenas?

Soli pa solim līdz savai Narvesen franšīzei

«Narvesen franšīzes īpašā iezīme ir tā, ka mēs nevis piedāvājam nopirkt franšīzi, bet gan slēdzam sadarbības līgumu, nododot franšīzes ņēmēja rīcībā pilnībā aprīkotu tirdzniecības vietu un uzticam pārstāvēt Narvesen zīmola vērtības. Mūsu sadarbības partneru ieguldījums ir iemaksa drošības depozītā par iepriekš atrunātu daļu no konkrētajā tirdzniecības vietā esošo preču vērtības. Līdz ar to depozīta summa katrā gadījumā ir individuāla un atkarīga no tirdzniecības vietas lieluma un attiecīgi – preču klāsta,» skaidro Narvesen Baltija personālvadības direktors Andis Aleksandrovs.

No jaunajiem sadarbības partneriem tiek sagaidītas pamata zināšanas par biznesa vadību, bet sadarbības ietvaros tiek nodrošinātas gan mācības uzņēmējdarbības kompetenču paaugstināšanai, gan atbalsts franšīzes ņēmējiem ikdienas darbā. Par tradīciju kļuvusi arī prakse, kad pieredzējušākie franšīzes ņēmēji kā mentori konsultē jaunos to darbības sākumā. Tāpat franšīzes ņēmēju darbiniekiem jāiziet Narvesen organizētas klientu apkalpošanas mācības.

«Mēs jau sākotnēji lielu uzmanību pievēršam potenciālo franšīzes ņēmēju izvērtēšanai, jo esam ieinteresēti, lai sadarbība būtu abpusēji veiksmīga. Izmantojam kompetenču intervijas, kurās noskaidrojam gan kandidāta gatavību rūpēties par mazumtirdzniecības vadību, gan atbilstību zīmola vērtībām,» stāsta A.Aleksandrovs.

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku.

Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu uzsākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzami klienti, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas.

Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī “Narvesen” franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīkla "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" pārtapis par SIA "Reitan Convenience Latvia", tādējādi nosaukumā atspoguļojot tā īpašnieka nosaukumu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota piektdien, 17.jūnijā.

"Reitan Convenience Latvia" vienīgā īpašniece ir Norvēģijas "Reitan Convenience".

“Mūs vieno kopīgas vērtības, mērķi un sapņi – ar savu darbu mēs padarām ikdienu mazliet vieglāku un pasauli mazliet labāku. No šī brīža pretī jauniem sasniegumiem dosimies kā vēl spēcīgāka un vienotāka komanda! Tajā pašā laikā abi zīmoli pārstāv dažādus tirgus segmentus un piedāvā atšķirīgus pakalpojumus. Tādēļ gan “Narvesen”, gan “Caffeine” zīmoli arī turpmāk darbosies kā līdz šim, saglabājot gan individuālu vizuālo identitāti, gan citus raksturlielumus,” komentē SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.