Narvesen ir mazumtirdzniecības franšīzes tīkls ar 252 kioskiem un veikaliem visos Latvijas reģionos. Šogad uzņēmums atzīmē 20 gadu jubileju. Šajā laikā Narvesen franšīzes tīkls piedzīvojis strauju izaugsmi.
LASI ARĪ:
Kā veidojas Narvesen svaigās pārtikas cenas?
Soli pa solim līdz savai Narvesen franšīzei
#1/24
Pirmais Narvesen Latvijā
1997.gadā Narvesen un Linstow Varner nodibina SIA «Narvesen Baltija» un 4.decembrī tobrīd universālveikala «Centrs» telpās Rīgā (tagadējā Galerija Centrs) atvēra pirmo veikalu.
Turpini klikšķināt galeriju, lai uzzinātu vairāk par Narvesen zīmola vēsturi!
#2/24
2000. gadā apvienojās Preses Apvienības vēsturiskā Latvijas pieredze un Skandināvijas modernā pieeja mazumtirdzniecībai, turpmāk veidojot vienotu Narvesen komandu. Un Latvijas kioskiem šogad aprit 80 gadi.
#3/24
Kopš 2001. gada aprīļa SIA «Narvesen Baltija» ietilpst Norvēģijas kompānijas Reitan uzņēmumu grupā, kas pārstāvēta Ziemeļvalstīs un Baltijā ar tādiem zīmoliem kā Narvesen, Rema 1000, Pressbyrån, R-kiosk un 7-Eleven.
#4/24
Narvesen aizsākumi
Zīmola aizsākumi meklējami jau 19. gs., kad 1894. gadā tā dibinātājs Bertrands Narvesens Oslo dzelzceļa stacijā atvēra pirmo kiosku – mazu mazītiņu - , kurā tirgoja avīzes un saldumus.
#5/24
Strādājot par ceļojumu aģentu dzelzceļa līnijā, viņš bija atklājis, ka cilvēkiem, braucot ar vilcienu, ļoti patīk lasīt avīzes. Drīzumā Norvēģijas dzelzceļa stacijās tika atvērti arvien jauni kioski.
#6/24
Vēlāk pirmais Narvesen kiosks kā vēsturiska liecība tika novietots pie Narvesen galvenās ēkas Oslo, kur tas aplūkojams joprojām.
#7/24
Logotipa evolūcija
Laika gaitā uzņēmuma logotips vairākkārt mainījis savas vizuālās aprises, kļūstot arvien mūsdienīgāks un dinamiskāks. Protams, pats pirmais Narvesen logo Norvēģijā bija melnbalts, bet kopš 1944. gada tika lietoti balti burti uz zila fona. Kopš 1974. gada logotipā tika ieviestas arī oranžā un zaļā krāsa. Logotipā redzamais punkts un no tā N burta veidā izrietošā bulta ir kā simbols, kas parāda Narvesen būtību – būt saviem klientiem pa ceļam, sniedzot iespēju ātri un ērti veikt vajadzīgos pirkumus, lai pēc tam turpinātu savas ikdienas gaitas. Latvijā Narvesen ienāca, izmantojot jau jauno logotipa versiju, kas jaunāko formu dinamiku piedzīvo šobrīd.
#8/24
Pirmais sauklis, kuru Narvesen izmantoja Latvijā, bija «Visas dzīves puses», taču vēlāk uzņēmums radīja vietējo saukli «Solis no ikdienas», kas vēl precīzāk izsakot Narvesen būtību – būdami vienmēr pa ceļam, šie veikaliņi un kioski vēlas būt palīgs cilvēkiem ikdienas steigā.
#9/24
Darbinieki
«Cilvēki vienmēr ir bijusi mūsu lielākā vērtība,» uzsver «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica, kas pati šajā uzņēmumā strādā jau kopš 1998. gada un darbu sāka iepirkumu vadītājas amatā.
#10/24
«Darbinieki ir arī mūsu kā uzņēmuma vizītkarte. Tieši cilvēki rada pirmo priekšstatu par uzņēmumu. Gan tas, kā viņi runā ar pircējiem, cik ātri, profesionāli un laipni apkalpo un, visbeidzot, kāds ir viņu ārējais izskats,» stāsta K.Judovica.
#11/24
Gadiem ejot un sekojot modes tendencēm, vairākkārt mainījies arī Narvesen darbinieku formastērps.
#12/24
«Mūsu veiksmes stāsts meklējams franšīzes modelī – jo katrai tirdzniecības vietai ir savs saimnieks, kas par to rūpējas kā jau par savu īpašumu,» norāda K.Judovica.
#13/24
Pašlaik franšīzes tīkls Latvijā kopā nodrošina darba vietas vairāk nekā 650 cilvēkiem, un 16 no viņiem strādā šeit kopš uzņēmuma dibināšanas.
#14/24
Kulta produkts hotdogs
Viens no visu laiku visiecienītākajiem Narvesen produktiem ir hotdogs. Kopumā tam, protams, ir visai sena vēsture, jo pirmās liecības par hotdogu lietošanu uzturā parādījās vēl tālajā 15. gadsimtā, taču Latvijā «karstais suns» kļuva plaši pazīstams salīdzinoši nesen – pirms 20 gadiem līdz ar pirmā Narvesen veikala atvēršanu.
#15/24
Hotdogs ātri vien iekaroja Latvijas cilvēku sirdis un kļuva par iecienītu maltīti ikdienas steigā. Visilgāk dzīvojošais Narvesen hotdogs ir ar Vīnes desiņu. Pašā sākumā desiņas hotdogiem tika vestas no Norvēģijas, jo Latvijā tādas neviens neražoja, taču drīz vien tika atrasti uzticami vietējie ražotāji.
#16/24
Šobrīd Narvesen hotdogu izejvielas tiek ražotas Latvijā. Piemēram, no Salaspils nāk ar rokām cepta maize, bet pašmāju cūkgaļas un liellopu desiņu ražotājs ir Lido. Interesanti, ka daudzus gadus vairums pircēju iegādājās hotdogus ar baltmaizi, taču pēdējā laikā arvien populārākas kļūst arī graudu un tumšā maize. Savukārt autobraucēji ir iecienījuši franču maizi, ko ir ērti turēt rokās.
#17/24
Trīs zīmoli
Līdz 2000. gadam Latvijā uzņēmums bija pārstāvēts ar trim zīmoliem: Narvesen kioskiem, kafejnīcām Cafee Xpress un kosmētikas veikaliem Estetique. Savās kafejnīcās Narvesen cepa arī picas, kuras piegādāja uz mājām, taču ar laiku atteicās no šīs idejas.
Attēlā: raksts 1998. gada laikrakstā Dienas Bizness.
#18/24
Kafija nav stāsts tikai par garšu, bet arī par emocijām, tāpēc Narvesen domā par kafijas krūzīšu dizainu. Kopumā to bijis gandrīz 20; daži radīti kādam īpašam notikumam, piemēram, mūzikas festivāla Positivus jubilejai, citi – bijuši standarta piedāvājumā ilgāku laiku. Šoruden, tuvojoties Latvijas 100gadei, Narvesen radījis īpašu «Latvijai 100» kafijas krūzīti – karmīna sarkanā krāsā ar zeltītu jubilejas gadu skaitli.
#19/24
Šobrīd, kad modernās tehnoloģijas spēj steigties notikumiem teju pa priekšu, par spīti pareģojumiem par drukātās preses norietu, Latvijas iedzīvotājiem joprojām patīk lasīt.
#20/24
«Prese un drukātie izdevumi mūsdienās faktiski pilda drauga un atpūtas aģenta lomu, padarot cilvēku ikdienu krāsaināku un ļaujot arī ikdienas steigā gūt iedvesmu hobijiem vai padziļināt zināšanas. Kamēr izdevēji rūpējas par kvalitatīvu saturu, mūsu mērķis ir izmantot savu pieredzi un visaptverošu veikalu tīklu, lai cilvēki visā Latvijā varētu iegādāties savus iemīļotos izdevumus. Katru mēnesi gandrīz 2,8 miljoni cilvēku apmeklē Narvesen, lai iegādātos kādu avīzi vai žurnālu. Tieši pieejamība ir viena no atslēgām, lai cilvēki turpinātu lasīt presi,» skaidro K. Judovica.
#21/24
Privātās preču zīmes produkti
Baltijas tirgū tos var uzskatīt par jaunu parādību. Kamēr vairākās Eiropas valstīs un ASV mazumtirdzniecības uzņēmumi privātās preču zīmes produktus piedāvā jau pusgadsimtu un to īpatsvars preču klāstā pārsniedz 30%, Latvijā tie popularitāti guva vien pēdējo desmit gadu laikā, un kā segments joprojām strauji attīstās.
#22/24
2014. gadā Narvesen sāka jaunu ēru savu privātās preču zīmes produktu ražošanā, sadarbībā ar kvalitatīvu Latvijas produktu ražotājiem, piemēram, Staburadzi, Index cafe, Latvijas pārtikas ražotāju, Rūjienas saldējumu, Lido un Venden, ieviešot vairākus desmitus jaunu produktu ar Narvesen zīmolu Fresh & tasty.
#23/24
Ar Narvesen atbalstu Latvijā 2016. gadā tika iesākts liels ilgtermiņa projekts – skolu jauniešu motivācijas programma MOT.izvēlies drosmi!, kuras ietvaros Latvijas 7. – 9. klašu skolēniem 35 brīvprātīgu treneru vadībā ir iespēja apgūt interaktīvas motivācijas nodarbības.