2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.
Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.
Fragments no intervijas
Raksturojiet Konkurences padomes administratīvā soda uzlikšanas pamatu, kā tas sākās?
Debora Pāvila: Viss balstījās uz viena dīlera sūdzības pamata. Tas bija Auto Īle&Herbst. Viņi iesniedza ziņojumu Konkurences padomei, atbilstoši iekļūstot iecietības programmā un tā atbrīvojoties no soda. Paši bija iesaistīti, bet tāda ir šī ziņotāja loma, ka viņiem par sniegto informāciju pieklājas atlaide. Šādas programmas ir izplatītas daudzās ES valstīs, un tā ir normāla kārtība. Auto Īle&Herbst to izmantoja. Viņi bija izslēgti no dīleru tīkla, par ko atsevišķi tiesājās. Tur bija stāsts par dīleru noteikumu pārkāpumu. Pieļauju, ka šis bija iemesls iet uz Konkurences padomi ar ziņojumu. Lai arī KP ir administratīva iestāde, viņiem ir plašas pilnvaras, un tika veiktas arī kratīšanas uzņēmumos, tika izņemti datu nesēji. Tad KP divus gadus e-pastus lasīja un pētīja, līdz 2014. gada decembrī pieņēma lēmumu un 2015. gada sākumā paziņoja par uzlikto sodu.
Tātad – KP uzskata, ka Volkswagen tirgotāji Latvijā veido karteli. Vai uzņēmumi šo saziņu e-pastos noliedza?
Debora Pāvila: Pamatpierādījumi ir e-pasti. Tie pēc būtības ir tādi – viens dīleris raksta citiem, ka būs iepirkums un viņš tajā piedalīsies, un lūdz citus kolēģus nepiedalīties tajā. Aizstāvības galvenais arguments ir, un to arī uzsvērām, ka viss notiek zem viena zīmola – Volkswagen.
Jūlija Jerņeva: Volkswagen tirgū ir jākonkurē ar citiem autoražotājiem. Visiem citiem automašīnu zīmoliem Latvijā lielākoties ir tikai viens dīleris. Citiem zīmoliem mūsu valstī nav tāda izvērsta dīleru tīkla.
Debora Pāvila: Tātad e-pastu aprite notiek starp visiem Volkswagen izplatītājiem Latvijā – gan tiem, kas ir importētāja grupas uzņēmumi, gan tiem, kuri tādi nav. E-pastu teksti pēc būtības ir lūgumi atturēties no dalības kādā iepirkumā, kurā kāds no uzņēmumiem jau nolēmis startēt. Protams, ka šie uzņēmumi izslēdz konkurenci savā starpā, viņi izslēdz konkurenci starp, piemēram, VW Golf un VW Golf pārdošanu. Vairumā gadījumu iepirkumi ir ļoti konkrēti un nav iespējas pat piedāvāt viena zīmola divus dažādus automašīnu modeļus. Tajā pašā laikā jebkurā iepirkumā var atrast, ka piedalās citu automašīnu zīmolu dīleri un konkurence pēc būtības pastāv.
Tātad šajā lietā centāties pierādīt, ka definēt konkurenci pie viena zīmola preču tirdzniecības ir absurdi?
Jūlija Jerņeva: Ir jāsaprot, par ko mēs runājam. Mēs visi saprotam, ka prece ir viena. Tā ir Volkswagen automašīna. Konkurence var notikt tikai ar cenu, bet cenu šajā gadījumā galvenokārt nosaka rūpnīca. Tieši rūpnīca palīdz dot labākas cenas dīleriem, un tas nozīmē, ka visu dīleru rīcībā ir vienādi rīki. Pēdējais paliek viņu pašu noteiktās peļņas maržas, kas ir nebūtiskas uz automašīnas cenas fona. Iznāk, ka viena zīmola dīleriem nav iespējams piedāvāt krasi atšķirīgas cenas.
Ja Latvijā būtu tikai viens vienīgs Volkswagen dīleris, kā tas ir citiem zīmoliem, ar kaut vai 10 filiālēm, darbinieki droši varētu e-pastos sarakstīties par iepirkumiem?
Debora Pāvila: Savā veidā Moller grupai šis dīleru tīkls ir «iekodis kājā». Tostarp fakts, ka ir pieļauts, ka tirgū darbojas neatkarīgi dīleri. Piemērs šeit varētu būt Mercedes – viņiem ir integrētā sistēma, tikai viens dīleris, iepirkumos piedalās viens dīleris, līdz ar to nav nekādu jautājumu. Moller ir vairāk izplatītāju, ir neatkarīgi dīleri, kas nepieder Moller grupai, un sanāk, ka šī e-pastu saziņa vismaz potenciāli ir izskatāma no Konkurences likuma pārkāpumu aspekta.
Jūlija Jerņeva: Latvijā nav Volkswagen rūpnīcas, un tā strīdā nepiedalās, lai gan reāli tirgū konkurence notiek starp automašīnu ražotājiem. Konkurence ir globālā mērogā, bet mūsu konkrētajā lietā tiek izgaismots tikai viens neliels elements. To arī uzsvērām tiesā un sacījām Konkurences padomei, ka svarīga ir kopbilde, nevis atsevišķi elementi. Tiesa to kopbildi ir ieraudzījusi.
Tad Volkswagen tirgotāji ir kartelis vai nav?
Debora Pāvila: Konkurences padome apskatījās e-pastu saziņu un secināja, ka tas ir kartelis, tādēļ noteica sodu. Tomēr klasisks kartelis būtu, ja kopā sanāktu dažādu automašīnu ražotāju tirgotāji un vienotos par kaut kādu tirgus pārdali Latvijā. Dažādu zīmolu gadījumā tas neapšaubāmi būtu kartelis. Konkurences tiesībās ir tāda lieta – ja ir pateikts, ka konkrētā vienošanās ir kartelis, tad nekas vairāk nav jāpierāda. Nav jāpierāda, ka šādām darbībām varētu būt negatīva ietekme uz tirgu. Šeit vairs nav stāsta par nodomu un sekām. Kartelis – tas ir slikti, negatīvās sekas nav jāpierāda, tās nāk līdzi pārkāpuma definīcijai kā neatņemama sastāvdaļa.
Visu rakstu Tirgojot vienu auto, kartelis nesanāk lasiet ceturtdienas, 10.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
