Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto Baltijā palielinājies par 87,8%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, liecina Moller Baltic Import dati.
Elektroauto izvēle nenoliedzami ir praktisks ieguldījums ilgtspējīgā nākotnē, tāpēc esam gandarīti, ka interese par jaunu elektroauto iegādi pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami augusi, uzsver Ilze Grase-Ķibilde, Moller Baltic Import izpilddirektore. Viņa norāda, ka mītu atspēkošana un sabiedrības izglītošana par elektroauto praktiskajiem ieguvumiem rezultējusies ar panākumiem, kā rezultātā šobrīd cilvēki kā savu nākamo jauno transportlīdzekli arvien biežāk izvēlas tieši elektroauto.
Pozitīva ietekme
2023. gada jūlijā Latvijā bija reģistrēti 5252 elektromobiļi, kas ir par 33% vairāk nekā šā gada sākumā, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Elektroauto skaits ik gadu palielinājies jau pēdējos astoņus gadus, taču sākotnēji pieaugums bija salīdzinoši neliels – vien daži desmiti elektroautomobiļu gadā. Pēdējos gados Latvijā reģistrēto elektrisko transporta līdzekļu skaits viena gada laikā gan audzis milzu apjomos – pat par vairākiem simtiem. Tā, piemēram, 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti 672 elektroauto, gadu vēlāk – 1240 elektroauto, bet vēl pēc gada – 2174. Straujākais elektroauto skaita pieaugums savukārt piedzīvots tieši šogad – gada sākumā pa Latvijas ceļiem pārvietojās 3941, dažus mēnešus vēlāk – 4495, bet šobrīd šo auto skaits palielinājies vēl par 757, kopējam elektrisko transportlīdzekļu skaitam Latvijā pārsniedzot jau piecus tūkstošus. I.Grase-Ķibilde atzīmē, ka pieprasījuma augšupeja ir tiešā mērā saistāma arī ar infrastruktūras attīstību un valsts atbalsta mehānismiem. “Valsts atbalsts elektroauto iegādei ir svarīgs faktors un pozitīvi ietekmē elektroauto tirgu. Šī iemesla dēļ mēs kā ražotāja pārstāvis aktīvi sadarbojamies arī ar lēmumpieņēmējiem, lai e-mobilitāti padarītu vēl pieejamāku pēc iespējas īsākā laikā,” skaidro I.Grase-Ķibilde.
Dati runā paši par sevi
Arī Volkswagen pēdējo piecu gadu pārdošanas rezultāti liecina, ka pieprasījums pēc elektroauto ir pakāpeniski audzis. “Ja 2019. gadā no Volkswagen pārdotajām jaunajām automašīnām Baltijā elektroauto veidoja vien 5,9%, tad gadu vēlāk, 2020. gadā, tie bija jau 26,2%, bet 2021. gadā – 29,6%. Pērn procentuālais iedalījums gan bija vien 9,2%, kas skaidrojams ar piegādes ķēdes problēmām globālo notikumu kontekstā un tam sekojošu pasūtījumu kavējumiem, taču šogad laika posmā no janvāra līdz jūlijam ieskaitot Volkswagen pārdoto elektroauto skaits atkal palielinājies,” atzīmē Justs Nekrošus (Justas Nekrošius), Volkswagen zīmola vadītājs Baltijas valstīs. Viņš stāsta, ka no visiem Volkswagen modeļiem ar 464 reģistrētām vienībām Baltijā pārdotākais ir kompaktās klases ID.3.. “Tam uz papēžiem min arī SUV ID.4, kas piedāvājumā parādījās vien gadu pēc ID.3, bet ir jau paspējis iegūt lielu popularitāti, tas skaidrojams ar iedzīvotāju vēlmi ikdienas gaitām iegādāties tieši kompaktu apvidus automašīnu,” skaidro J.Nekrošus. Arī Audi elektroauto pieprasījuma izaugsme ir pozitīva. Pirms pieciem gadiem, 2019. gadā, tika iegādāti 27 elektroauto, pērn - 216, bet šogad, līdz jūlijam ieskaitot, iegādāti 174 Audi elektroauto. “Audi Latvijas un Lietuvas pārdoto elektroauto apkopojumā ar 279 pārdotiem auto joprojām latiņu tur pirmais šī zīmola pilnībā elektriskais SUV modelis Audi e-tron. Šis modelis ir noteicis standartus savā segmentā gan gaitas un salona komforta ziņā, gan arī klienti ir atzinīgi novērtējuši Baltijā pieejamo īpašo piedāvājumu, kas vairākām klientu grupām lika pārdomāt alternatīva iekšdedzes dzinēja modeļa izdevīgumu un lemt par labu tieši e-tron. Otro vietu savukārt ieņem Audi Q4 e-tron ar 128 vienībām, kas nu atguvies no ražošanas ierobežojumiem un ir pieejams klientiem,” skaidro Ilgvars Ļubka, Audi zīmola vadītājs Latvijā un Lietuvā.
Individuālā atbildība
Joprojām ir gana daudz skeptiķu, kuri neizprot nepieciešamību pārstāt lietot jau ierasto automašīnu ar iekšdedzes dzinēju un tā vietā izmantot elektroauto, neslēpj Matīss Zemītis, Moller Baltic Import e-mobilitātes vadītājs. “Šajā gadījumā galvenajai motivācijai vajadzētu būt atbildībai samazināt ietekmi uz vidi. Eiropas Savienības (ES) līmenī izstrādāta programma Fit for 55, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas par 55%. Šī iniciatīva galvenokārt ietekmēs enerģētikas nozari, taču svarīgs ir arī katra personīgais ieguldījums. ES iniciatīva ir vērsta uz dalībvalstīm, taču tai pievienojas arī privāti uzņēmumi. Volkswagen Group un Moller Baltic Import mātesuzņēmums Moller Mobility Group ir starp uzņēmumiem, kas apņēmušies sasniegt šos emisiju samazināšanas mērķus. Svarīgi, ka šie mērķi ir noteikti, lai ne tikai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, bet arī nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību,” skaidro M.Zemītis, uzsverot, ka atbildība par oglekļa emisiju samazināšanu gan būtu jāuzņemas ne tikai galalietotājiem vai pārstrādes rūpnīcām. “Mums ir jāņem vērā arī piegādes ķēdes ietekme uz vidi neatkarīgi no tā, vai tā ir ražošana, degvielas vai enerģijas piegāde. Tam seko konkrēti pasākumi – detaļas rūpnīcām piegādā ilgtspējīgi uzņēmumi, mēs efektīvi izmantojam elektrību no atjaunojamiem resursiem, kas ideālā gadījumā būtu jānodrošina arī elektrisko transportlīdzekļu uzlādei,” atzīmē M.Zemītis.
Progresīvi modeļi
Salīdzinot ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju, elektrisko automašīnu nepārprotama priekšrocība ir to mehāniski daudz vienkāršākā konstrukcija, norāda M.Zemītis. Ja tradicionālajam automobilim ar benzīna vai dīzeļdzinēju un transmisiju ir aptuveni 1400 detaļu, tad elektromobilim ir tikai aptuveni 200. Tas ļauj ražotājiem vienkāršot automašīnu montāžu un nodrošina to, ka tās ekspluatācijas laikā zaudē ievērojami mazāk enerģijas. Visprogresīvākie jaunie elektriskie automobiļi ir tie, kas ir izstrādāti pilnībā no nulles. Volkswagen ID modeļu saime, kā arī Audi Q4 e-tron modeļi nav izņēmums – to pamatā ir modulārā elektromobiļu konstrukcijas sistēma jeb MEB. Elektriskie automobiļi var nebūt identiski, taču tiem visiem ir tādi galvenie komponenti kā uzlādes ligzda, viens vai vairāki elektromotori, vadības bloki, invertori, dzesēšanas un apsildes sistēmas, kā arī akumulators. Arī to izkārtojums lielā mērā paliek nemainīgs.Elektromobiļa svarīgāko daļu – akumulatoru – savukārt veido savstarpēji savienoti moduļi. Šāda veida dizains nodrošina, ka pat nopietnu bojājumu gadījumā akumulatoru joprojām var salabot, nomainot atsevišķu segmentu. Nelieli negadījumi nerada risku elektromobiļu akumulatoriem, lai gan šādas baumas izskan jau sen. Volkswagen arī garantē, ka akumulators saglabās vismaz 70% no sākotnējās neto ietilpības astoņus gadus vai 160 000 kilometru.
Kļūs vēl zaļāki
Tieši akumulatori bieži radījuši lielākās diskusijas par to, cik zaļš tad patiesībā ir elektromobilis, taču zināms, ka šobrīd ES gatavojas noteikt stingrāku regulējumu attiecībā uz visu veidu akumulatoru ražošanu un pārstrādi. Tuvākajā nākotnē akumulatoriem būs jāizstrādā digitālā pase, bet to dizains jāpielāgo atkārtotai izmantošanai. Līdz 2031. gadam pakāpeniski jāpārtrauc arī neuzlādējamo akumulatoru izmantošana. Vienlaikus būs obligāti jānodrošina informācija par oglekļa pēdas nospiedumu, ko rada elektromobiļa akumulatora ražošana. Volkswagen apgalvo, ka ID.4 elektromobiļa CO2 izmešu apjoms ir par 32% mazāks nekā līdzīga izmēra Tiguan modelim ar iekšdedzes dzinēju pēc 200 000 kilometru nobraukuma. Šī atšķirība tiek panākta, uzlādējot elektrisko automobili ar enerģiju, kas atbilst Eiropas vidējam piegādes veidam, no kuras tikai daļa ir videi draudzīga. “Materiālu piegāde un elektriskā automobiļa ražošana patērē vairāk enerģijas nekā ar iekšdedzes dzinēju aprīkotas automašīnas montāža, taču ir jāņem vērā viss automašīnas dzīves cikls. Piemēram, ja auto tiek lādēts, izmantojot enerģiju no tādiem atjaunojamiem avotiem kā saules elektrostacijām, kopējās elektromobiļa dzīves cikla emisijas ir pat par 65% zemākas nekā automašīnai ar benzīna vai dīzeļdzinēju,” stāsta M.Zemītis.
Vairāki risinājumi
Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektromobiļu akumulatoriem netiek veikta vietējā pārstrāde, bet citās Eiropas valstīs tā jau ir gadiem. Ir mīts, ka akumulatori, kas vairs nav izmantojami automašīnā, glabājas servisa partneru noliktavās. Patiesībā importētājam ir pienākums atdot vecos akumulatorus ražotājam. Atkarībā no akumulatoru stāvokļa iespējami divi risinājumi – atkārtota izmantošana vai pārstrāde. Pirmajā gadījumā akumulatorus var izmantot, piemēram, enerģijas uzkrāšanai uzlādes punktos. Tas vienlaikus dod iespēju uzlādēt elektroauto ar lielāku jaudu, nekā piedāvā tīkls, kā arī samazināt elektrotīkla noslodzi pīķa patēriņa laikā. Rūpīga lietotu akumulatoru savākšana ir svarīga ne tikai procesu uzturēšanai, bet tā arī sniedz ekonomiskus ieguvumus. 400 kilogramus smagā akumulatorā ir 126 kilogrami alumīnija, 71 kilograms grafīta, 41 kilograms niķeļa, 22 kilogrami vara, 12 kilogrami mangāna un daudzi citi noderīgi izejmateriāli. Volkswagen norāda arī uz vēl vienu priekšrocību – akumulatoru ražošana no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem patērē pat mazāk enerģijas nekā ražošana no jauniem izejmateriāliem.“Norvēģijas elektronikas savākšanas un pārstrādes uzņēmums BatteriRetur atzīmē, ka tehnoloģija ir tik ļoti uzlabojusies, ka, pārstrādājot vienu lietotu 35,8 kWh Volkswagen e-Golf akumulatoru, tagad var saražot līdz pat trim 55 kWh ID.3 modeļa akumulatoriem. Tas ir iespaidīgs piemērs īsā laikā sasniegtajam progresam. Tas arī parāda, ka katrā gadījumā ir jāizvērtē, vai ir ekonomiski lietderīgi lietotu akumulatoru pielāgot otrās dzīves projektam, vai arī labāk vienkārši to pārstrādāt,” secina M.Zemītis.
#1/2
Ilze Grase-Ķibilde, Moller Baltic Import izpilddirektore
#2/2
Matīss Zemītis, Moller Baltic Import e-mobilitātes vadītājs
