Tirdzniecība un pakalpojumi

Narvesen šogad attīstībā investēs ap diviem miljoniem eiro

LETA,09.06.2016

Jaunākais izdevums

Mazumtirdzniecības tīkls Narvesen šogad attīstībā investēs ap diviem miljoniem eiro, teica Narvesen zīmola pārvaldītāja Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Investīcijas paredzēts ieguldīt trīs attīstības virzienos - vairāku tirdzniecības vietu rekonstrukcijā, produktu attīstībā un informācijas tehnoloģiju (IT) pilnveidošanā.

Judovica sacīja, ka vairāku tirdzniecības vietu rekonstrukciju laikā paredzēts mainīt veikalu plānojumu, kā arī ieviest jaunas iekārtas.

Tāpat šogad sadarbībā ar vairākiem Latvijas ražotājiem plānots ieviest 30 jaunus produktus. Kā liecina Narvesen pārdošanas dati, pirktākais produkts ir līdzi ņemamā kafija, bet, piemēram, pieprasījums pēc sviestmaizēm pēdējā gada laikā ir palielinājies par 50%. Pieprasījums aug arī gatavo salātu un svaigu augļu un dārzeņu segmentā, bet svaigi spiesto sulu apjoms ir audzis par gandrīz 30%.

Attiecībā uz investīcijām IT Judovica atzīmēja, ka šogad tīklā plānots ieviest arī jaunas kases sistēmas un aparātus.

«Šogad turpināsim attīstīt IT, kā arī ieviest jaunas kases sistēmas, lai, no vienas puses, ievērotu jaunos Ministru kabineta noteikumos, kas attiecas uz kases aparātiem un sistēmām, no otras puses - mums ir svarīgi ieviest jaunas tehnoloģijas, kas veicinās pircēju ātrāku apkalpošanu,» teica Judovica.

Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja arī informēja, ka pagājušajā gadā Narvesen tīkla kopējais apgrozījums audzis par 16%, sasniedzot gandrīz 100 miljonus eiro. Kā uzsvēra Judovica, būtiska nozīme tīkla apgrozījuma pieaugumā pērn bijusi paveiktajam pārtikas segmenta izaugsmē.

«Esam pārliecināti, ka kvalitātes zīmi Fresh & Tasty ieguvušie produkti un gatavās, svaigās maltītes līdzi ņemšanai, kas arvien papildina mūsu tirdzniecības vietu klāstu, būs par pamatu labiem rezultātiem tīklā arī šogad,» pauda Judovica.

Jau vēstīts, ka šī gada četros mēnešos Narvesen tīklā ir novērots 10% pieprasījuma pieaugums «food to go» segmentā jeb pēc pārtikas produktiem līdzi ņemšanai un kafijas.

Kā ziņots, Narvesen Baltija pērn strādāja ar apgrozījuma kritumu un peļņas pieaugumu, liecina Firmas.lv informācija. Uzņēmums pērn apgrozīja 60,17 miljonus eiro, kas ir par 6% mazāk nekā 2014.gadā, kad apgrozījums bija 64,05 miljoni eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa sasniedza 3,35 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2014.gadā, kad uzņēmums nopelnīja 2,96 miljonus eiro.

Narvesen Baltija pamatdarbība ir zīmola Narvesen vadība, mazumtirdzniecības tīkla attīstība un mazumtirdzniecība 250 tirdzniecības vietās. Patlaban visas Narvesen tirdzniecības vietas vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata.

SIA Narvesen Baltija dibināta 1997.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 10 592 996 eiro. Narvesen Baltija pieder norvēģu uzņēmumam Reitan Servicehandel. Narvesen iekļauts Reitan uzņēmumu grupā, kas pārstāvēta Ziemeļvalstīs un Baltijā ar tādiem zīmoliem kā Narvesen, Pressbyrån, R-kiosk un 7-Eleven.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Garie maizes plaukti rāda, ka jaunam lielam spēlētājam vietas īsti nav

Ilze Šķietniece, speciāli DB,07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī maizes patēriņš gadu no gada rūk, Kurzemē lielākās ceptuves stabili turas virs ūdens un domā par attīstību. Sarodas arī aizvien vairāk mājražotāju, kas pircējiem piedāvā tieši šo produkcijas veidu.

Tas liek uzdot jautājumu, vai Liepājā un Ventspilī, kur aizvien valda nostalģija pēc nu jau vairāk nekā desmit gadus slēgtajām ražotnēm, nav vietas jaunam lielam uzņēmumam.

Jahtai nenopelnīt

Kurzemē lielākās maizes ceptuves atrodas Saldū, Kuldīgā un Priekulē. SIA Saldus Maiznieks dienā saražo divas tonnas produkcijas. Tā nonāk veikalos Kurzemē un Zemgalē, nedaudz arī Rīgā tādu tīklu kā Rimi, Maxima, top!, Elvi plauktos. Savu nišu uzņēmums atradis, piedāvājot rudzu maizi ar plaucējumu un dabisko ieraugu. To cep Vācijā ražotās gāzes krāsnīs.

«Ar maizes biznesu jahtai nenopelnīsi,» saka Saldus Maiznieka valdes loceklis un direktors Raivo Blumbergs. Viņš nenoliedz – lai konkurentiem bagātajā nozarē noturētos virs ūdens, nepieciešams pielikt pūles. Šobrīd uzņēmums attīsta eksportu – uz Lietuvu, Igauniju, Somiju un citām valstīm eksportē ķiploku grauzdiņus, piparkūkas, izstrādā jaunu nišas produktu. Svaigo maizi salīdzinoši īsā derīguma termiņa dēļ ārpus valsts robežām nemēģina realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru