Kocēnu novada bioloģiskā saimniecība Mežvijas audzē un pārstrādā dārzeņus, paši vāc to sēklas, bet no bioloģiskās dravas statusa nācies atteikties kaimiņu laukā iesēta rapša dēļ.
«Ir cilvēki, kuri meklē bioloģisko produkciju, un ir tādi, kam ir pilnīgi vienalga, ko ēst. Tāpēc es vairs nebraucu uz Valmieras tirgu, tur ir vieta konvencionālajiem zemniekiem un monopreces audzētājiem, bet mēs ejam dažādības ceļu,» stāta Mežviju saimniece Santa Rumba. Savulaik Mežvijās saimniekoja Didža vecāki, bet arī Santas vecāki ir saistīti ar lauksaimniecību. Saimniecības īpašumā ir 30 hektāri zemes, bet kopā ar nomas zemēm – aptuveni 40. Iepriekš Santa strādāja bērnunamā, bet darbs beidzās un bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk. «Zeme bija, vajadzēja likt lietā,» saka Santa. Tā aizsākās gan dārzeņu audzēšanas, gan tirgus pieredze – vispirms ar dārzeņiem, līdz palēnām Rumbas nonāca līdz idejai par dārzeņu pārstrādi. Mežvijas 2006. gadā ieguva bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Gan dravā, gan dārzos un laukos gan paši, gan vecāki vienmēr saimniekojuši faktiski bez pesticīdiem un minerālmēsliem, atzīst lauksaimnieku pāris.
No visa pa bišķīšam
Vairākus gadus Mežvijas ir viens no galvenajiem Valmieras tiešās pirkšanas pulciņa piegādātājiem. Saimniecība bija klāt arī pulciņa izveidošanas brīdī, kļūstot par vienu no pirmajiem lauku labumu piegādātājiem pa tiešo pilsētniekiem. Tagad Mežvijas sadarbojas arī ar Cēsu un Smiltenes tiešās pirkšanas pulciņiem. Citiem Mežviju produkcija nopērkama turpat saimniecībā vai tirgos un gadatirgos, piemēram, Straupes Zirgu pastā vai gadskārtu pasākumos Valmiermuižā. Darbošanās tiešās pirkšanas kustībā sniegusi atpazīstamību – tirdziņos cilvēki nāk klāt un vēlas iepazīties ar saimniekiem. Ir arī tādi pircēji, kas nereti iegriežas Mežviju sētā, bruņojušies ar kastēm un pirkumu sarakstu, stāsta saimniece, rindodama uz galda apjomīgu gubu ar labumiem no pagraba un ne tikai. Mežvijas izceļas ar plašu pārstrādātās produkcijas klāstu – sulām, kaltētiem dārzeņiem, garšvielām, sukādēm. «Neeju tirgū ar monopreci un kvantumu, ar to es nebūtu interesanta, man no visa ir pa bišķīšam,» saka Santa, bīdīdama tuvāk bļodas ar gremošanas procesus kairinošiem dārzeņu izstrādājumiem. Sīpols, selerija, kālītis, topinambūrs, pastinaks un pētersīlis, Santa atšifrē bļodas kraukšķīgo saturu.
Saimniecība turas uz Diža un Santas pleciem, bet darbos iesaistās arī visi trīs Rumbu bērni. Piemēram, ziemas laikā bērni brauc līdzi uz tirgiem visā Vidzemē, dažkārt ģimeni var sastapt arī Kalnciema ielas tirdziņā Rīgā un retumis arī aiz igauņu robežas, Valgā. Mežviju produkciju kā dāvanas ārvalstu kolēģiem braucienos vedot līdzi arī Kocēnu novada pašvaldība. Igaunijā tirdziņi notiekot daudz retāk, nekā ierasts Latvijā. Šis fakts Ziemeļvidzemei toties piesaista igauņu pircējus. «Tāpēc apguvām dažas frāzes igauniski, jo cilvēkiem ļoti patīk, ja uzrunā viņu valodā,» atzīst Didzis.
Meistarstiķis – zāļu vircas
Pārejot uz bioloģisko saimniekošanu, zemes darbu principus mainīt nav bijis vajadzības. Arī agrāk strādājuši ar pozitīvu attieksmi pret zemi un tās dotajām dāvanām. «Kāpēc jāliek virsū ķīmija, ja var ļaut izaugt dabiski?» retoriski vaicā Santa, un šajā jautājumā slēpjas plašāks konteksts par to, ar kādu attieksmi pret augsnes auglību kā Latvijas resursu strādā konvencionālā jeb pesticīdus un minerālmēslus atbalstošā lauksaimniecība.
Visu rakstu Manifestē dažādību lasiet 6. februāra laikraksta Dienas Bizness pielikumā Biznesa Plāns.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/16
#2/16
#3/16
#4/16
#5/16
#6/16
#7/16
#8/16
#9/16
#10/16
#11/16
#12/16
#13/16
#14/16
#15/16
