Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Kaķu kafejnīcas koncepcija Rīgā izrādījusies dzīvotspējīga, liecina kafejnīcas Minka Cat Cafe pirmā pusgada darbības rezultāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) līdzīpašniecei Zanei Kurmei vienmēr ir patikuši kaķi. Savulaik, kad viņa dzīvoja Parīzē, nolēma apmeklēt tur esošo kaķu kafejnīcu. «Aizgāju un no pirmā mirkļa absolūti iemīlējos šajā vietā,» stāsta Zane. Viņai radās doma par savas minku kafejnīcas izveidi Rīgā, tā gruzdēja viņas prātā, un Zane nolēma par to pastāstīt savai draudzenei Laurai Pūcei. «Man bija skaidrs, ka viņa vienīgā mani sapratīs un viņai nebūs jautājumu par to, kā mēs to izdarīsim,» saka Zane. Abas viena otru pazīst jau 20 gadu, tāpēc arī tagad darbā sadzīvo labi. Uzņēmējas atzīst, ka gadās arī asākas vārdu pārmaiņas un «negarastāvokļa» dienas, taču ir iemācījušās sadzīvot. Biznesa sākumposmā bijis grūtāk, jo vēl nebija skaidri sadalītas lomas, bet tagad ir vieglāk.

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2015 atzīta Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē Latvijas Banka.

Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi balsojusi trešā daļa aptaujas dalībnieku.

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Kolekcijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 2016. gadā iznākusi jau otrā šīs sērijas monēta – bPasaku monēta II. Eža kažociņš.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Rīgā, Pārdaugavā atvērta pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe, informēja SIA Draudzīgie kaķi līdzīpašniece Laura Pūce.

Tiesa, cik lielas investīcijas ieguldītas kafejnīcas izveidē, kā arī to, cik liela ir tās platība, uzņēmuma pārstāve neatklāja.

Kafejnīcā Rīgā uz vietas būs pieci kaķi, kurus Minka Cat Cafe saimnieces adoptējušas dzīvnieku aizsardzības biedrībā Ķepu-Ķepā.

Minka Cat Cafe īpašnieču Pūces un Zanes Kurmes mērķis ir ne tikai sniegt iespēju baudīt relaksējošo mieru, ko rada kaķi, bet arī veicināt dzīvnieku adopciju un cilvēku rūpes par pamestajiem kaķiem.

Tāpat kafejnīcā būs iespēja iegūt izglītojošu informāciju par patversmju darbu Latvijā un to, kā katrs no mums var palīdzēt tiem dzīvniekiem, kuri palikuši bez mājām.

Pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe beigusi savu darbību un tās bijušajās telpās šobrīd tiek piedāvāti kebabi un burgeri.

Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) atvēra Zane Kurme un Laura Pūce. Kafejnīca Meža ielā durvis vēra 2015. gada februārī. Tajā apmeklētāju priekam uzturējās vairāki kaķi. Kafejnīcas koncepcija paredzēja, ka kaķi brīvi pārvietojas pa telpām (izņemot virtuvi) un viesiem ir iespēja ar tiem rotaļāties, samīļot tos vai vienkārši vērot darbībā.

2016. gada septembrī kafejnīcas īpašnieces pavēstīja, ka - pēc kopīgām pārdomām - izlemts «ņemt radošu atpūtas pauzi un sakārtot nākotnes plānus turpmākajai darbībai». Telpas Meža ielā esot kļuvušas par mazu: «Lai spētu uzņemt visus ieinteresētos apmeklētājus un nodrošināt kaķiem pietiekami daudz vietas atpūtai un rotaļām, nākotnē vēlamies atrast piemērotākas telpas tuvāk Rīgas pilsētas centram.»

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Par «zālītes» investīcijām sāk interesēties arī mammas un papuči

Volstrītas spekulantu uzmanība šobrīd pievērsta marihuānas uzņēmumiem. To akciju cenu izmaiņas dažiem veiksmīgajiem var nozīmēt gluži vai veselas bagātības iegūšanu. Tiesa gan, šī spēle nav piemērota visiem.

Mežonīgie Rietumi

Notiekošās asās pārbīdes lieliski ataino, piemēram, tādas marihuānas nozares kompānijas kā Tilray vērtspapīru cenas izmaiņa. Šīs kompānijas akcijas vērtība šīs nedēļas vidū tirdzniecības sesijas laikā dubultojās un pēc tam gandrīz vienā mirklī – stundas laikā – paspēlēja visus šos guvumus. Tiesa gan, sesijai slēdzoties, uzņēmuma akcijas cena atkal bija spējusi pieaugt jau par 40%. «Ir gluži vai tā, ka visi reizē grib izpaust gan savas bailes, gan alkatību – turklāt vien ar dažām akcijām. To ir jautri vērot. Marihuānas nozarē pašlaik ir mežonīgie Rietumi,» notiekošo raksturo ASV finanšu uzņēmuma Robert W.Baird&Co eksperti. «Šādas cenu izmaiņas pēc sevis atstāja jūru ar līķiem... Gan tos, kuri spekulēja uz akciju cenu palielināšanos, gan tos, kuri centās ieņemt īsās pozīcijas,» piebilst JonesTrading analītiķi.

«Nākas atkal atgriezties pie Rīgas kaķu jautājuma, jo mazo ņaudētāju rīcībā nodotas jaunas kaķu mājiņas. Biedrība Dzīvnieku SOS divas uzstādījusi pie Pēterbaznīcas, bet kopumā tās būs 12 vietās Rīgā. Finansiāli šo projektu atbalstījis Borisa un Ināras Teterevu fonds. Man, protams, gribējās redzēt, kā kaķiem jaunajās mītnēs klājas, bet - ak, tu ķibele - nevienu dzīvnieku nesastapu.»

Tā savā slejā dienišķības raksta laikraksta Diena žurnālists Atis Rozentāls.

Toties tūlīt pēc ierašanās, redzot, ka notiek filmēšana, pienākusi kāda skeptiski noskaņota kundze, kura mēdzot barot pagalma kaķus.

«Esmu bijusi ārzemēs un redzējusi kaķu mītnes. Neviena no tām nav pacelta augšā, lai vējš no visām pusēm vējo. Otrkārt, nekur nav tik mazas ieejas, kādas šeit ir atstātas. Kaķu mītnes nav tik cieši blakus viena otrai. Sveši kaķi, kas ir pagalmā, viens otram tik tuvu nedzīvos,» skaidrojusi Lidijas kundze.

Arī kāda Aleksandra sacījusi, ka kaķi pat neskatoties uz mājiņām, skrienot garām.

Japānas Aoshima salā valda kaķi, vēsta aģentūra Reuters.

Kaķu, no kuriem lielākā daļa ir bezsaimnieku, skaits zvejnieku ciematā ir daudzkārt lielāks nekā cilvēku skaits. Rupji rēķinot, uz katru cilvēku salā dzīvo seši kaķi, un ne visi iedzīvotāji par tiem priecājas. Piemēram, kāda vecmāmuļa ielās iziet, bruņojusies ar koka nūju, jo kaķi ir diezgan uzmācīgi. Turklāt vietējiem ne visai tīkot arī tūristi.

Sākotnēji kaķi salā tika ieviesti, lai tiktu galā ar pelēm, bet tie tur savairojušies neticamā apjomā.

1945. gadā salā dzīvoja 900 cilvēki. Šobrīd ciematā dzīvot palikuši galvenokārt tikai pensionāri.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

«Bezsaimnieka kaķi Rīgā nevienu nepārsteidz. Cita lieta, ka, izlasot skaitli 200 000, tomēr šķiet, ka tik ņaudētāju Rīgas pagalmiem un pagrabiem ir par daudz. No tiem šogad ar Rīgas domes atbalstu sterilizēti 1528 kaķi, tam izlietojot 33 654 latus,» raksta laikraksta Diena žurnālists Atis Rozentāls.

Viņš norāda, ka ziemā namu apsaimniekotājiem ir divi rīcības scenāriji - atstāt kaķiem ejas pagrabos vai tās aiztaisīt. Kaķu likteni vakar izskatījusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, kuras priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko paziņojis - par mājas pārvaldīšanu atbildīgi ir dzīvokļu īpašnieki, un viņiem jālemj, ko darīt ar savas mājas kaķu koloniju, ja tāda izveidojusies.

«Vairākas kundzes, kuras katru dienu dodas pa viņām zināmu maršrutu un baro Vecrīgā dzīvojošos kaķus, satrauc to dzīvnieku liktenis, kuri mīt mājā Audēju un Kalēju ielas stūrī. Ēku šobrīd nojauc. Būvdarbu vadītājs ļaujot iežogotajā teritorijā kaķus pabarot, taču neviens nezina, kas notiks tālāk. Kundze saka - iespējams, ja cita risinājuma nav, humānākais variants būtu kaķus iemidzināt. Viņa aptuveni 30 Vecrīgas kaķu ēdināšanai iztērē visu savu pensiju - 130 latu,» noskaidrojis žurnālists.

Latvijas Banka otrdien, 24. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē centrālā banka.

Šī ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām, šoreiz – pasakai par pieciem kaķiem, kura vēlāk iedvesmojusi literātus izmantot tās motīvus savos darbos.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Māksliniece Anita Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar Anitas Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Rucavas novada teritorijā līdz mūsdienām saglabājušās Ķāķišķes un Lukāžu dzirnavas. Abas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Īstenot ieceres gan pašvaldībai, gan privātpersonām liedz līdzekļu trūkums.

Ķāķišķes jeb Vidussila vējdzirnavas atrodas netālu no Rucavas pagasta centra – Ķāķišķē – un šobrīd pieder pašvaldībai. Rucavas novada domes izpilddirektors Guntis Ratnieks stāsta, ka pašvaldība, apsekojot dzirnavas, secinājusi, ka tās ir bīstamas dzīvībai, tāpēc šobrīd ēkas durvis ir aiznaglotas. Pirms kāda laika viens pārgalvis gājis bojā, visas kāpnes ir sapuvušas.

Neskaidrs ir arī Lukāžu dzirnavu liktenis Sikšņos.

Šobrīd Lukāžu dzirnavas atrodas uzņēmuma EuroEnergy Biogāze Latvija īpašumā.

Ar kaķīšiem apdrukāta sieviešu veļa Lickstarter kļuvusi par veiksmīgu Liegas Zelgalves biznesa ideju. Ieskatoties kuponu portālos, biznesa portāls Db.lv secināja, ka no šīs veiksmes «savu kumosu cenšas nokost arī citi».

Tā, piemēram, kuponu vietnē perkamkopa.lv tiek tirgotas biksītes ar kaķu vai kucēnu attēliem, kas dizainiski ļoti līdzinās L. Zelgalves ražotajam produktam. «Oriģinālās biksītes ar kaķa vai suņa attēlu būs mazs prieciņš sev un jauks pārsteigums otrajai pusītei! Kičīgā veļa noderēs arī kā asprātīga dzimšanas dienas vai vecmeitu ballītes dāvana kādai draudzenei, kurai patīk suņi vai kaķi,» vēsta pārdevējs.

Iegādājoties kuponu, veļas cena ir 2,49 eiro. Savukārt, Lickstarter veļa etsy.com tiek tirgota par 15 eiro.

Lūgta komentēt Db.lv novērojumus, L. Zelgalve norāda: «Tas jau bija paredzams, ka kāds aizdomāsies iepirkt preci no Aliexpress un pārdot šeit. Nebrīnos, ja Centrāltirgū jau sen tādas pārdod.»

Koka konstrukciju un guļbūvju ēku ražošanā un būvniecībā SIA Pieci kaķi izmanto 200 gadu vecas zināšanas, piemērojot tās mūsdienu prasībām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viengabala koka kolonnas, pārsedzes, griestu sijas, guļbaļķi ir ne tikai būvniecībā un rekonstrukcijā nepieciešami produkti, bet bieži vien arī kalpo kā savdabīgs interjers. Kā liecina SIA Pieci kaķi piemērs, inovāciju idejas var smelties vēsturē un tās sekmīgi darbojas.

«Privātmāju, it paši koka ēku, būvniecībā bieži vien ir vēlme, lai ārpusē esošas kolonnas būtu no viengabala koka, lai tās būtu kā sava veida vizītkarte un dizaina elements, vienlaikus lai tās pārlieku neplaisātu, tāpēc pieprasījums ir, bet adekvāta piedāvājuma nebija,» ieceres pirmsākumu atceras SIA Pieci kaķi līdzīpašnieks un valdes loceklis Juris Balodis. Risinājumu viņš atradis vēstures muzejā – priedes kolonnā jāizurbj serde visā garumā. «Rezultātā kolonna vai sija ātrāk izžūst, kļūst vieglāka un neplaisā,» stāsta J. Balodis. Šāda risinājuma iedzīvināšanas stimulators ir bijis klients no Francijas, kurš plaisas sienā esošā guļbaļķī uzskatīja par defektu. «Jaunās metodes (tā izmantota 17. un 18. gadsimtā) aprobācija notika, būvējot koka mājas Latvijas pasūtītājiem,» uzsver J. Balodis. Viņš atzīst, ka nācies pasvīst, lai izdomātu, kā izurbt caurumu (serdi) 6 m garai pārsedzei.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Tagad būtu īstais laiks reanimēt kādreiz slaveno Pingvīna zīmolu, ir pārliecināts 90.gados populāra saldējuma kafejnīcu tīkla dibinātājs Aivars Tauriņš. Par to piektdien vēsta žurnāls Lietišķā Diena, kura jaunajā rubrikā Mežonīgie deviņdesmitie, kas stāsta par leģendāriem 90.gadu zīmoliem, publicēts atskats uz Pingvīna vēsturi.

LD vēsta, ka Pingvīns savos uzplaukuma gados ir bijis ne tikai saldējums, bet arī vairāki citi biznesi, tostarp, piemēram, arī gaļas pārstrāde. «Pingvīna dibinātājs – uzņēmums Kompeksim Rīga, darbojas vēl joprojām, taču saldējums ir palicis pagātnē un tagad kompānija nodarbojas tikai ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Nosaukums Pingvīns ir saglabājies vien kafejnīcai Jūrmalā, taču tā saimnieki ir pavisam citi.

Kompeksim Rīga «tēvs» A.Tauriņš Pingvīna veiksmes stāstu atceras kā vienu no laimīgākajiem periodiem savā dzīve, un ir pārliecināts, ka zīmola potenciāls vēl nav izsmelts. «Varbūt varētu jaunā formā pamēģināt vēlreiz – par prieku tiem, kas atceras šo zīmolu. Piemēram, varētu atsākt fasētā saldējuma ražošanu. Man šķiet, ka tagad būtu īstais brīdis, jo ar Pingvīnu visiem saistās ļoti labas atmiņas,» saka ir A.Tauriņš.

Ko rāda skaitļi? Ko saka uzņēmēji? No trim Baltijas «māsām» 20 gados vislabākā biznesa vide izveidojusies Igaunijā.

Rīgas pirmie frī kartupeļi

Krodziņš Fish & Chips pie Nacionālā teātra Rīgā bija starp tiem, kas Latvijā aizsāka sabiedriskās ēdināšanas rietumnieciskās tradīcijas. Turpinām rakstu sēriju «Mežonīgie 90. gadi»!

Jaunā vilcienā brauks jauni pasažieri

Krīze nav palikusi nepamanīta arī Pasažieru vilcienam – pērn, salīdzinot ar 2008. gadu, pasažieru skaits samazinājies par 18%. Tomēr 2016. gadā pilnībā pārejot uz jauniem, eiropeiskiem vilcienu sastāviem VAS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Andulis Židkovs cer uz pasažieru skaita palielināšanos par apmēram 20%, kā tas noticis citur Eiropā. Tomēr glābiņu vulkāna pelnu apstādinātās aviosatiksmes pasažieriem viņš nesola – Baltijas dzelzceļa sistēmas savienošana ar Eiropas dzelzceļu, ja tā notiks vispār, prasīs vēl ilgus gadus.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Divi oficiālie Rīgas kaķi Muris un Kuzja uzsāk jaunu pilsētas reklāmas kampaņu, mēģinot segt izdevumus par savu pārtiku, savā Facebook kontā paziņojis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Galvenais vēstījums, ko Rīgas kaķi cenšas pateikt, ir ļoti vienkāršs - Rīgā ir augstas klases restorāni un mājīgas viesnīcas par ievērojami zemākām cenām nekā vidēji Eiropā. Mums ir viduslaiku vecpilsēta, jūgendstils un jūra 20 minūšu attālumā no vēsturiskā centra, kā arī dažādi šovi, festivāli un citi svētki,» teikts pazinojumā.

N.Ušakovs arī piebilst, ka ikviens tūrists Muri un Kuzju var apskatīt mēra biroja uzgaidāmajā telpā.

Pēc septiņpadsmit friziera profesijā nostrādātiem gadiem Jānis Raubens piepilda sapni un atver pats savu frizētavu

Tā ir pavisam neliela un atrodas blakus transformatora apakšstacijai, taču ir gaumīgi iekārtota un mājīga. Turklāt frizētava ir pašā pilsētas centrā – Elizabetes ielā Rīgā, blakus Kronvalda parkam.

Meklēšana ilgusi vairāk nekā sešus mēnešus, līdz acis piesaistījis AS Latvenergo sludinājums par telpu izsoli Elizabetes ielā, iepretim viesnīcai Monika. Sacenšoties ar vēl pieciem pretendentiem, J. Raubens ieguvis savā īpašumā ēku Kronvalda parkā blakus transformatora apakšstacijai. Iepriekš tajā bija spēļu zāle.

To ēku, kuru iegādājies izsolē, J. Raubens ir nojaucis, tās vietā uzbūvējis jaunu. Sākotnēji viņš savu frizētavu bija iecerējis kā stikla konstrukciju būvi, taču, aptaujājot klientus, sapratis, ka ne visi vēlas, lai frizieris darbojas ap viņu matiem tā, lai to redz visi garāmgājēji. Tāpēc jaunbūvē tikai viena siena ir no stikla. «Pats esmu sajūsmā, ka darba procesā mani kāds vēro, tad darbs veicas raitāk. Tāpēc iegādājos kaķi, kuru šad un tad ņemu līdzi uz frizētavu, lai viņš uz mani skatītos, kamēr strādāju,» atklāj J. Raubens. Devona rekss šķirnes kaķi viņš nosaucis tāpat kā frizētavu – par Parku. Frizētavas būvniecība ilgusi četrus mēnešus, bet visi nepieciešamie saskaņošanas darbi – sešus gadus. Visilgāko laiku aizņēmusi dažādu dokumentu kārtošana un parakstu vākšana valsts iestādēs. Ēkai pievilktas visas nepieciešamās inženierkomunikācijas. J. Raubenam vajadzēja ierīkot arī savu sūkņu staciju. Aukstā laikā ēku silda t.s. siltās grīdas. Frizētavā viņš ir ieguldījis vairākus desmitus tūkstošus eiro. Investīcijas tiek plānots atpelnīt divu līdz trīs gadu laikā. Lai arī frizētavā ir četri frizieru krēsli, šobrīd J. Raubens strādā viens pats. Viņa draudzene Vita arī mācās par frizieri un pēc skolas beigšanas plāno pievienoties. Apkārt frizētavai ir daudz biroju, valsts iestāžu, viesnīcu, augstskolu, turklāt tuvumā nav daudz līdzīgu pakalpojumu sniedzēju, tāpēc J. Raubens atzīst, ka šī ir ļoti laba vieta biznesam.

Viena no Latvijas gleznainākajām vietām, blakus Gaiziņkalnam, kurā līdz šim saimniekoja uzņēmējs Gunārs Ķirsons, nonākusi Krievijas izcelsmes oligarha Jurija Šeflera īpašumā.

Krievu miljonārs patlaban meklē iespējas paplašināt jauniegūto īpašumu, piedāvājot arī apkārtējo māju īpašniekiem pārdot zemi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Līdz šim zemes īpašums tautā bija pazīstams kā Ķirsona muiža, ar Lido slēpošanas kalnu un viesnīcu. Gaiziņkalna īpašums bija viens no uzņēmēja Ķirsona sapņu projektiem, taču lielo parādu dēļ to nācās izsolīt. Šopavasar Ķirsona muiža nonāca viņa drauga Vladimira Šestakova rokās, taču viņš to tagad pārdevis uzņēmumam LB Agro. Dati liecina, ka uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Šeflers, kurš Latvijā labāk zināms kā akciju sabiedrības Latvijas balzams lielākais īpašnieks. Šeflers gan savām acīm skaisto Gaiziņa ainavu nav redzējis, un, visticamāk, šādas iespējas viņam tuvākajā laikā arī nebūs.