Kaķu kafejnīcas koncepcija Rīgā izrādījusies dzīvotspējīga, liecina kafejnīcas Minka Cat Cafe pirmā pusgada darbības rezultāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) līdzīpašniecei Zanei Kurmei vienmēr ir patikuši kaķi. Savulaik, kad viņa dzīvoja Parīzē, nolēma apmeklēt tur esošo kaķu kafejnīcu. «Aizgāju un no pirmā mirkļa absolūti iemīlējos šajā vietā,» stāsta Zane. Viņai radās doma par savas minku kafejnīcas izveidi Rīgā, tā gruzdēja viņas prātā, un Zane nolēma par to pastāstīt savai draudzenei Laurai Pūcei. «Man bija skaidrs, ka viņa vienīgā mani sapratīs un viņai nebūs jautājumu par to, kā mēs to izdarīsim,» saka Zane. Abas viena otru pazīst jau 20 gadu, tāpēc arī tagad darbā sadzīvo labi. Uzņēmējas atzīst, ka gadās arī asākas vārdu pārmaiņas un «negarastāvokļa» dienas, taču ir iemācījušās sadzīvot. Biznesa sākumposmā bijis grūtāk, jo vēl nebija skaidri sadalītas lomas, bet tagad ir vieglāk.

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2015 atzīta Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē Latvijas Banka.

Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi balsojusi trešā daļa aptaujas dalībnieku.

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Kolekcijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 2016. gadā iznākusi jau otrā šīs sērijas monēta – bPasaku monēta II. Eža kažociņš.

Pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe beigusi savu darbību un tās bijušajās telpās šobrīd tiek piedāvāti kebabi un burgeri.

Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) atvēra Zane Kurme un Laura Pūce. Kafejnīca Meža ielā durvis vēra 2015. gada februārī. Tajā apmeklētāju priekam uzturējās vairāki kaķi. Kafejnīcas koncepcija paredzēja, ka kaķi brīvi pārvietojas pa telpām (izņemot virtuvi) un viesiem ir iespēja ar tiem rotaļāties, samīļot tos vai vienkārši vērot darbībā.

2016. gada septembrī kafejnīcas īpašnieces pavēstīja, ka - pēc kopīgām pārdomām - izlemts «ņemt radošu atpūtas pauzi un sakārtot nākotnes plānus turpmākajai darbībai». Telpas Meža ielā esot kļuvušas par mazu: «Lai spētu uzņemt visus ieinteresētos apmeklētājus un nodrošināt kaķiem pietiekami daudz vietas atpūtai un rotaļām, nākotnē vēlamies atrast piemērotākas telpas tuvāk Rīgas pilsētas centram.»

Rīgā, Pārdaugavā atvērta pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe, informēja SIA Draudzīgie kaķi līdzīpašniece Laura Pūce.

Tiesa, cik lielas investīcijas ieguldītas kafejnīcas izveidē, kā arī to, cik liela ir tās platība, uzņēmuma pārstāve neatklāja.

Kafejnīcā Rīgā uz vietas būs pieci kaķi, kurus Minka Cat Cafe saimnieces adoptējušas dzīvnieku aizsardzības biedrībā Ķepu-Ķepā.

Minka Cat Cafe īpašnieču Pūces un Zanes Kurmes mērķis ir ne tikai sniegt iespēju baudīt relaksējošo mieru, ko rada kaķi, bet arī veicināt dzīvnieku adopciju un cilvēku rūpes par pamestajiem kaķiem.

Tāpat kafejnīcā būs iespēja iegūt izglītojošu informāciju par patversmju darbu Latvijā un to, kā katrs no mums var palīdzēt tiem dzīvniekiem, kuri palikuši bez mājām.

Japānas Aoshima salā valda kaķi, vēsta aģentūra Reuters.

Kaķu, no kuriem lielākā daļa ir bezsaimnieku, skaits zvejnieku ciematā ir daudzkārt lielāks nekā cilvēku skaits. Rupji rēķinot, uz katru cilvēku salā dzīvo seši kaķi, un ne visi iedzīvotāji par tiem priecājas. Piemēram, kāda vecmāmuļa ielās iziet, bruņojusies ar koka nūju, jo kaķi ir diezgan uzmācīgi. Turklāt vietējiem ne visai tīkot arī tūristi.

Sākotnēji kaķi salā tika ieviesti, lai tiktu galā ar pelēm, bet tie tur savairojušies neticamā apjomā.

1945. gadā salā dzīvoja 900 cilvēki. Šobrīd ciematā dzīvot palikuši galvenokārt tikai pensionāri.

Rīdziniecei Ritai Muceniecei par Garciemā pārdoto dārza mājiņu Valsts ieņēmumu dienestā aprēķināts 4287 latu liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kopā ar soda naudu par nokavēto nodokļa maksājumu – 5380 lati, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pensionētā modes māksliniece Rita Muceniece stāstījusi, ka dārza mājiņu bijusi spiesta pārdot tāpēc, ka pēc dzīvesbiedra nāves palikusi viena. Bet no pensijas, kas viņai ir mazāka par valstī noteikto iztikas minimumu, vairs nespējusi samaksāt par īrēto dzīvokli denacionalizētajā Rīgas namā.

Samaksājot par īri, dzīvokļa apkuri un pārējiem komunālajiem pakalpojumiem, no 163 latu pensijas mēnesī pāri paliek ap 40 latiem, ar kuriem pārtikai un zālēm nepietiek.

«Pārdodot īpašumu, es cerēju, ka saņemtā nauda būs atspaids vecumdienās un man nebūs jāgrimst komunālo maksājumu parādos. Taču cerētā atspaida vietā valsts atņem vēl to pašu, uzkraujot tādu nodokli, kas dzen mani vēl lielākā trūkumā. Vispirms valsts piespiež mani pārdot īpašumu, pēc tam spiež vēl nodokli,» viņa stāstījusi.

Uzņēmums SIA APB nodevis vērtēšanai sava projekta InBoxLifestyle pirmo mikro māju. Idejas autors Raimonds Kreišs biznesa portālam db.lv izrāda pirmo saražoto ēku un stāsta par biznesa iecerēm.

Pirmā ēka radīta kā invalīdu tualete Austrijas kempingam – ar automātiskajām durvīm un citu speciālo aprīkojumu.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Pētot tirgu, sapratām, ka Eiropa ir pārblīvēta ar koka moduļmāju ražotājiem. Secinājām arī to, ka Eiropā privātmājas kļūst arvien mazākas – pieaug zemes un būvizmaksu dārdzība. Jaunās ģimenes mājas būvē nelielas, kurās vieta būtībā ir diviem pieaugušajiem un vienam bērnam, bet tiklīdz ģimenē ienāk otrais bērns vai rodas jauni hobiji, sāk trūkt vietas. Tā radās ideja ražot gan unikālu palīgtelpu, kuru var vienkārši nolikt privātmājas pagalmā, gan pilnībā funkcionējošu dzīvojamo telpu,» skaidro R. Kreišs.

Itālijas dienvidu reģionā Apūlijā savādās formas trulli mājiņas, kas šim reģionam ir tradicionālas, pārdošanā izliktas pat par 25 tūkstošiem eiro, vēsta thelocal.it.

Apūlijas iedzīvotāji trulli jeb trullo (vienskaitlī) būvēja apmēram 5000 gadus līdz jauna būvniecība tika aizliegta pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Par laimi - arī esošo mājiņu nojaukšana tika aizliegta.

Patlaban reģionā izkaisītas tūkstošiem akmens un ģipša mājiņu. Tās piesaista gan pircējus, kuri ir gatavi ieguldīt naudu to renovācijā, gan tūristus.

Pašvaldības nesteidz pieteikties uz finansējumu klientu apkalpošanas centriem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Cilvēki dodas uz valsts un pašvaldības iestādēm ne tikai, lai iedotu tām savu iesniegumu, bet arī lūgtu profesionāla cilvēka padomu. Vairākiem pašvaldību vadītājiem ir šaubas, vai topošo vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki būs tik zinoši, lai sniegtu prasīto informāciju par vairāku valsts iestāžu kompetencē esošiem jautājumiem. Tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc pašvaldības nesteidz pieteikties uz valsts finansējumu klientu centru izveidei.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) otrdien, 21. jūlijā, beigsies pieteikšanās uz valsts budžeta dotāciju, kas paredzēta Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru izveidei. Šim mērķim budžetā šogad kopā ir atvēlēti 919 739 eiro, kurus pašvaldības varēs izmantot centru iekārtošanai, darbavietu uzturēšanai un nodarbināto atlīdzībai, taču tām būs jāpiedalās projekta īstenošanā ar savu līdzfinansējumu 30% apmērā. Nākamajos divos gados ir plānota līdzīga summa. Pakāpeniski iecerēts izveidot šādus centrus visās pašvaldībās.

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Koka konstrukciju un guļbūvju ēku ražošanā un būvniecībā SIA Pieci kaķi izmanto 200 gadu vecas zināšanas, piemērojot tās mūsdienu prasībām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viengabala koka kolonnas, pārsedzes, griestu sijas, guļbaļķi ir ne tikai būvniecībā un rekonstrukcijā nepieciešami produkti, bet bieži vien arī kalpo kā savdabīgs interjers. Kā liecina SIA Pieci kaķi piemērs, inovāciju idejas var smelties vēsturē un tās sekmīgi darbojas.

«Privātmāju, it paši koka ēku, būvniecībā bieži vien ir vēlme, lai ārpusē esošas kolonnas būtu no viengabala koka, lai tās būtu kā sava veida vizītkarte un dizaina elements, vienlaikus lai tās pārlieku neplaisātu, tāpēc pieprasījums ir, bet adekvāta piedāvājuma nebija,» ieceres pirmsākumu atceras SIA Pieci kaķi līdzīpašnieks un valdes loceklis Juris Balodis. Risinājumu viņš atradis vēstures muzejā – priedes kolonnā jāizurbj serde visā garumā. «Rezultātā kolonna vai sija ātrāk izžūst, kļūst vieglāka un neplaisā,» stāsta J. Balodis. Šāda risinājuma iedzīvināšanas stimulators ir bijis klients no Francijas, kurš plaisas sienā esošā guļbaļķī uzskatīja par defektu. «Jaunās metodes (tā izmantota 17. un 18. gadsimtā) aprobācija notika, būvējot koka mājas Latvijas pasūtītājiem,» uzsver J. Balodis. Viņš atzīst, ka nācies pasvīst, lai izdomātu, kā izurbt caurumu (serdi) 6 m garai pārsedzei.

Latvijas Banka otrdien, 24. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē centrālā banka.

Šī ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām, šoreiz – pasakai par pieciem kaķiem, kura vēlāk iedvesmojusi literātus izmantot tās motīvus savos darbos.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Māksliniece Anita Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar Anitas Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Rucavas novada teritorijā līdz mūsdienām saglabājušās Ķāķišķes un Lukāžu dzirnavas. Abas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Īstenot ieceres gan pašvaldībai, gan privātpersonām liedz līdzekļu trūkums.

Ķāķišķes jeb Vidussila vējdzirnavas atrodas netālu no Rucavas pagasta centra – Ķāķišķē – un šobrīd pieder pašvaldībai. Rucavas novada domes izpilddirektors Guntis Ratnieks stāsta, ka pašvaldība, apsekojot dzirnavas, secinājusi, ka tās ir bīstamas dzīvībai, tāpēc šobrīd ēkas durvis ir aiznaglotas. Pirms kāda laika viens pārgalvis gājis bojā, visas kāpnes ir sapuvušas.

Neskaidrs ir arī Lukāžu dzirnavu liktenis Sikšņos.

Šobrīd Lukāžu dzirnavas atrodas uzņēmuma EuroEnergy Biogāze Latvija īpašumā.

«Bezsaimnieka kaķi Rīgā nevienu nepārsteidz. Cita lieta, ka, izlasot skaitli 200 000, tomēr šķiet, ka tik ņaudētāju Rīgas pagalmiem un pagrabiem ir par daudz. No tiem šogad ar Rīgas domes atbalstu sterilizēti 1528 kaķi, tam izlietojot 33 654 latus,» raksta laikraksta Diena žurnālists Atis Rozentāls.

Viņš norāda, ka ziemā namu apsaimniekotājiem ir divi rīcības scenāriji - atstāt kaķiem ejas pagrabos vai tās aiztaisīt. Kaķu likteni vakar izskatījusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, kuras priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko paziņojis - par mājas pārvaldīšanu atbildīgi ir dzīvokļu īpašnieki, un viņiem jālemj, ko darīt ar savas mājas kaķu koloniju, ja tāda izveidojusies.

«Vairākas kundzes, kuras katru dienu dodas pa viņām zināmu maršrutu un baro Vecrīgā dzīvojošos kaķus, satrauc to dzīvnieku liktenis, kuri mīt mājā Audēju un Kalēju ielas stūrī. Ēku šobrīd nojauc. Būvdarbu vadītājs ļaujot iežogotajā teritorijā kaķus pabarot, taču neviens nezina, kas notiks tālāk. Kundze saka - iespējams, ja cita risinājuma nav, humānākais variants būtu kaķus iemidzināt. Viņa aptuveni 30 Vecrīgas kaķu ēdināšanai iztērē visu savu pensiju - 130 latu,» noskaidrojis žurnālists.

Ar kaķīšiem apdrukāta sieviešu veļa Lickstarter kļuvusi par veiksmīgu Liegas Zelgalves biznesa ideju. Ieskatoties kuponu portālos, biznesa portāls Db.lv secināja, ka no šīs veiksmes «savu kumosu cenšas nokost arī citi».

Tā, piemēram, kuponu vietnē perkamkopa.lv tiek tirgotas biksītes ar kaķu vai kucēnu attēliem, kas dizainiski ļoti līdzinās L. Zelgalves ražotajam produktam. «Oriģinālās biksītes ar kaķa vai suņa attēlu būs mazs prieciņš sev un jauks pārsteigums otrajai pusītei! Kičīgā veļa noderēs arī kā asprātīga dzimšanas dienas vai vecmeitu ballītes dāvana kādai draudzenei, kurai patīk suņi vai kaķi,» vēsta pārdevējs.

Iegādājoties kuponu, veļas cena ir 2,49 eiro. Savukārt, Lickstarter veļa etsy.com tiek tirgota par 15 eiro.

Lūgta komentēt Db.lv novērojumus, L. Zelgalve norāda: «Tas jau bija paredzams, ka kāds aizdomāsies iepirkt preci no Aliexpress un pārdot šeit. Nebrīnos, ja Centrāltirgū jau sen tādas pārdod.»

Anita Mekša un Dmitrijs Šeršens izgatavo graužamas kartona mājiņas Majorāns kāmīšiem un jūras cūciņām, kurām mājdzīvnieki uzlabo dizainu ar savu zobu un ķepu palīdzību

«Mēs taisām graužamas mājas mājdzīvniekiem. Lielākā daļa dzīvnieku saimnieku uztraucas, ka mīlulis kaut ko sagrauzīs, saplēsīs. Mēs piedāvājam tieši tādas mājas, kuras nav jābaidās «sabojāt» – sagrauzt,» saka Anita Mekša, kura kopā ar Dmitriju Šeršenu izgatavo mājiņas dzīvniekiem. Tās ir no kartona un paredzētas sagraušanai. Graužamo māju zīmols ir Majorāns – māja apvienojumā ar restorānu. Dmitrijs gan teic, ka dažas mājas ir vēl vairāku funkciju apvienojums, piemēram, jūras cūciņai tas ir arī fitnesa centrs – ēdiens tiek novietots otrajā vai trešajā stāvā, lai samērā mazkustīgo mājdzīvnieku mudinātu kustēties.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātniskās bibliotēkas Retumu lasītavā, Paula Valdena ielā 5 12. februārī plkst. 15 tiks atklāta izstāde "No baroka līdz...", kas veltīta arhitektūras izglītības 150 gadu jubilejai.

Izstādē varēs iepazīt ne tikai eksponātus, kas saistīti ar arhitektūras izglītības, RTU Arhitektūras fakultātes, tās mācībspēku darbību, bet arī dažādus retus materiālus, kas atklāj Latvijas un Rīgas arhitektūras pašreizējos un jau zudušos vaibstus. Izstādi papildina miniatūro ēku meistara Alfrēda Straumes mājiņu maketi.

Nozīmīga izstādes sadaļa veltīta materiāliem par Rīgas Politehniskās augstskolas (tagad - RTU) Arhitektūras nodaļas dekāniem, mācībspēkiem un absolventiem. Apmeklētāji varēs iepazīties ne tikai ar arhitektu darbiem un publikācijām, bet arī ar rakstiem par viņiem. Tāpat izstādē aplūkojamas grāmatas par arhitektūras vēsturi un stiliem, par projektēšanu, zīmēšanu un citiem ar nozari saistītiem jautājumiem.

"Smart Eco Tiny" Ādažu novadā ražo pārvietojamās mājas, plānojot ar tām apgūt Ziemeļvalstu tirgu un izveidot pārvietojamo namiņu ciematus Latvijā.

"Sekojot nekustamo īpašumu tirgum, pievērsām uzmanību, ka strauji pieaug pieprasījums pēc neliela izmēra, ekoloģiskām un energoefektīvām mājām. Pamanījām arī, ka Eiropā sāk attīstīties pārvietojamo māju, jeb Tiny House kustība. Uzskatāms piemērs ir Vācija, kur izveidoti vairāki Tiny House ciemati. Esam apmeklējuši vairākas izstādes Somijā, Polijā un Vācijā, iepazīstoties ar piedāvājumu šajā segmentā. Ņemot vērā to, ka jau vairāk nekā 20 gadus darbojamies būvniecības jomā, pildot namdaru un apdares speciālistu darbus, nolēmām uzsākt šāda tipa māju ražošanu arī Latvijā," stāsta "Smart Eco Tiny" valdes loceklis Kaspars Juliks.

Sākotnējās investīcijas uzņēmējdarbības uzsākšanā veido apmēram 50 000 eiro, kas saistītas ar darbnīcas telpu iekārtošanu, tirgus un produkta izpētes darbiem, konsultācijām ar konstruktoriem un arhitektiem, demo mājas radīšanu.

Līgums ar Somijas viesnīcu par 32 moduļu mājiņu būvniecību pavēris SIA Vudis eksporta apvāršņus

Tuvākajā laikā uzņēmums cer uz jaunām ražotnes telpām.

Kaut arī SIA Vudis dibināts 2011. gadā, uzņēmums pa īstam sāka strādāt 2013.gadā, kad izgatavoja pirmo prototipa māju, stāsta kompānijas līdzīpašnieks Miks Lukstiņš.

Šī gada pavasarī kompānijai uzspīdējusi veiksme – tā noslēdza līgumu par 32 pilnībā aprīkotu moduļu mājiņu – viesnīcas numuriņu – piegādi uz Somiju, Rovaniemi. «SIA Vudis būvētā viesnīca Arctic Tree House Hotel ir daļa no SantaPark izklaižu kompleksa, līdz ar to arī emocionālā līmenī projekts ir patīkams, jo varam teikt, ka būvējam mājiņas Ziemassvētku vecīša ciemiņiem,» piebilst M. Lukstiņš. Projekta kopējais budžets ir nedaudz virs viena miljona eiro, un māju dizainu izstrādāja Somijas arhitekti, cieši sadarbojoties ar SIA Vudis, savukārt konkrēto māju dizaina koncepcija pieder SantaPark uzņēmumu grupai.

Inese Liepiņa savus adījumus darina Latvijā, bet lielākā daļa to pircēju ir ASV; viņas rokdarbi tur nonāk ar interneta starpniecību.

Inese pelna, pārdodot savus darinājumus starptautiskajā rokdarbnieku portālā Etsy. «Es adu un pārdodu savas lietas internetā. Tā ir paradīze. Līdz šim esmu savas preces pārdevusi uz 26 valstīm,» viņa saka. Latvijā Inese neko nepārdod, neesot jēgas – par viņas noteikto cenu neviens nepērkot. Sākumā gan Inese mēģināja tirgoties tepat un cenu piemēroja atbilstoši pirktspējai. «Cilvēki pirka vairāk, nekā varēju uzadīt. Tad ieliku internetā par «normālu» pasaules cenu un sāku domāt – kāpēc lai es pārdotu par puscenu Latvijā? Tur var pārdot par adekvātu cenu, es neesmu ierobežota. Es varu darīt, ko gribu, viss, ko vajag – lai tikai pasaulē būtu kāds, kam manis radītais patīk,» tā Inese.

Tikai 8,4% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm tiek veikta augšņu agroķīmiskā izpēte.

Neveicot augšņu visaptverošu monitoringu un agroķīmisko izpēti, netieši var būt apdraudēti ES un valsts maksājumi. Tāpat lauksaimniekiem nav skaidrības, cik daudz mēslojuma nepieciešams augsnei, savukārt patērētājiem nav skaidrības, cik droša ir pārtika - vai augsne nav pārmēslota.

Turklāt, trūkstot objektīvām analīzēm par augšņu sastāvu, saimniecībās nav iespējams celt produktivitāti. Jāņem vērā, ka minerālmēslu cenas pēdējos gados ir strauji pieaugušas, sasniedzot 300-500 Ls/t, un tas ietekmē ikvienu ražotāju. Šobrīd augšņu analīžu veikšana ir brīvprātīga, šīs izmaksas atstātas uz pašu zemnieku pleciem un valsts neko neapmaksā. Ražotāji domā, ka valsts atbalsts šim pasākumam būtu vajadzīgs. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) rosina šo pasākumu padarīt par obligātu, sasaistot to ar ES maksājumu saņemšanu.

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.