Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2015 atzīta Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē Latvijas Banka.

Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi balsojusi trešā daļa aptaujas dalībnieku.

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Kolekcijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 2016. gadā iznākusi jau otrā šīs sērijas monēta – bPasaku monēta II. Eža kažociņš.

Koka interjera un dekoratīvie izstrādājumi kļūst arvien pieprasītāki ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā; lai paplašinātu savu iespēju arsenālu, SIA Kreder factory uzstāda jaunu CNC frēzi

Tādējādi uzņēmumā līdzās lāzergriešanas iekārtai būs vēl viena, kas paver jaunas iespējas gan dažādu produktu izstrādē, gan esošo, potenciālo klientu vēlmju materializēšanai dzīvē. Uzņēmums pašlaik vairāk strādā tieši ar pircējiem Latvijā, tomēr vairāki radītie izstrādājumi ir nonākuši ārzemēs, un perspektīvā SIA Kreder factory īpašnieks Ēriks Miķelsons neizslēdz eksporta iespējas. «Produkcija ir nosūtīta uz Islandi, Franciju un Zviedriju, iespējams, ka ir vēl kādā citā valstī. Tiesa, tur tā ir nonākusi, pateicoties mūsu klientiem – produkcijas pircējiem, nevis mūsu pašu apzinātām aktivitātēm ārvalstu tirgus apguvē,» viņš skaidro.

Uzņēmums izgatavo dažādus koka izstrādājumus – vizītkartes, medaļas, ielūgumus, atslēgu piekariņus, rotaslietas, ķemmes, koka kastītes, glāžu paliktņus, apsveikumus, svečturus, reklāmas stendus, saliekamos plauktus un dažādas korporatīvās dāvanas.

AS Latvijas Finieris pēta iespējas bērza mizu izmantot betulīna ražošanai, ko pieprasa kosmētikas izgatavošanā un farmācijā, šim mērķim uzņēmums kopumā investējis vairāk nekā 0,2 milj. eiro

Pētījums tiek īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu Kompetences centru programmas ietvaros, kas notiek SIA Meža nozares kompetences centrs. Pašlaik ir izstrādāta eksperimentālā betulīna ieguves iekārta, par šīs idejas komercializāciju vēl gan ir pāragri runāt, jo tas ir atkarīgs ne tikai no šī produkta tirgus ietilpības, bet arī pieprasījuma un ražošanas izmaksām. Atbildes uz šiem jautājumiem pēc vairākiem gadiem sniegs tirgus, taču AS Latvijas Finieris pētījuma rezultātā būs gatavs attiecīgi rīkoties.

«Bērza saplākšņa ražošanas procesā rodas dažādi blakusprodukti – bērza miza, zāģskaidas, tehnoloģiskā šķelda, slīpputekļi – faktiski no trijiem m3 finierkluču top viens m3 saplākšņa, tāpēc jau teju pirms 10 gadiem sākām meklēt dažādas iespējas, kā šos minētos produktus izmantot,» stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs.

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Latvijas Banka otrdien, 24. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē centrālā banka.

Šī ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām, šoreiz – pasakai par pieciem kaķiem, kura vēlāk iedvesmojusi literātus izmantot tās motīvus savos darbos.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Māksliniece Anita Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar Anitas Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Līvbērzē ražotās koka kastītes monētu kolekcionāriem un koferi celtniecības instrumentiem pircējus rod Vācijā un Zviedrijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jelgawood Plus ir vienīgais salīdzinoši šauras, bet specifiskas nišas produktu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Kokorevičs atzīst, ka koka kastīšu specifiskajā biznesā par nopietnākajiem konkurentiem ir jāuzskata Ķīnā un Polijā strādājošie komersanti. «Ķīnā noteikti var saražot lētāk nekā Eiropā, toties Latvijā varam ne tikai ātri saražot, bet arī īstenot mazu partiju ātras – divās trijās dienās – piegādes klientam, Āzijas konkurentam piegāde būs teju pēc diviem mēnešiem,» priekšrocības rāda E. Kokorevičs. Kā apgalvo Vācijas klienti, arī komunikācija ar Ķīnas uzņēmumiem esot daudz sarežģītāka nekā ar Eiropas uzņēmumiem. Viņš norāda, ka SIA Jelgawood Plus ir salīdzinoši plašs produktu klāsts, kas ne tikai rada drošības apziņu, bet vienlaikus ļauj ātri un operatīvi reaģēt uz tirgus pasūtījumu konjunktūru un tās izmaiņām.

Lauku ceļu uz Gunāra Bogdanova mājām Iecavas novada Zorģu pusē pēc vairāku gadu pārtraukuma nevar pazīt – no A7 garām vairākām sētām tas stiepjas visai gluds un stabils, līdz beidzas ģimenes pagalmā. Pretī skrien divi draudzīgi suņi, Gunārs smaidot sasveicinās un iepazīstina ar «īstajiem saimniekiem» – diviem ziņkārīgiem kaķiem. Smaida arī Gunāra sieva Irīna un meita Beate, šis ieradums no Anglijas laikam paliks nemainīgs, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Gunārs krīzes laikā Latviju atstāja kā labs informācijas tehnoloģiju speciālists, lai Anglijā nopelnītu pietiekami mājas remonta kredīta atmaksai. Anglijā zemgalietis strādāja interneta veikalu piegādes centrā, organizējot preču piegādi klientiem no lielas noliktavas.

Atgriezās Bogdanovi pagājušā gada 24. maijā. «Braucām atpakaļ tāpēc, ka gribējām būt mājās un tuvāk radiniekiem. Gunāram ir pieaugusi meita no pirmās laulības, man – mamma, māsa ar ģimeni,» skaidro Irīna, «nebija drošības par māju, kas atstāta īrniekiem. Mums nebija lielu prasību – lai tikai baro mājdzīvniekus, sakopj sētu un telpas, maksā par elektrību. Kad pēdējoreiz te viesojāmies, sapratām, ka gaidīt vairs nevar. Sēta bija aizaugusi, viss, ko varēja nokurināt, izzāģēts, suņi un kaķi pusbadā glābās pie kaimiņiem.»

Problēmas ar mājas mīluļa pieskatīšanu ceļojuma laikā pamudināja Lauru Auderi izveidot mājdzīvnieku pieskatīšanas platformu Whisker.lv.

Ideja par šāda pakalpojuma nepieciešamību radās personiskās pieredzes rezultātā. Proti, Laurai ir nu jau 11 gadu vecs suns vārdā Viskijs, bet bieži ceļojot, viņa saskārusies ar problēmu, ka nav, kas dzīvnieku tikmēr pieskata. Reizēm apgrūtinoši bijuši arī vēlie darbdienu vakari, kad pārgurušai atnākot mājās, prātā iešāvusies doma, ka labprāt kādam samaksātu, lai tikai izved suni pastaigā.

Tā pamazām radusies nojausma, ka, visticamāk, līdzīgas problēmas ir arī citiem četrkājaino mīluļu saimniekiem, līdz ar to vajadzētu piedāvāt risinājumu. «Pasaulē šādi servisi ir ļoti populāri un cilvēki tur strādā pastāvīgu darbu. Pie mums gan līdz šādam līmenim jāaug, tomēr ir, kur tiekties,» teic Laura.

Latvijas Banka otrdien, 28. martā, sāks tirgot kolekcijas monētu Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šī ir trešā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā šīs sērijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi tika izlaista 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tapa kolekcijas monēta Pasaku monēta II. Ezīša kažociņš.

Monēta veltīta pasakai Vecīša cimdiņš, kuras morāle ieslēgta šķietami jautrā un panaivā stāstiņā, kaut ar mazliet skumjām beigām. Viedas dzīvošanas mācība pasakā sniegta metaforiski. Proti, katram cilvēkam jāiemācās cieņa pret dzīvību, līdzcietība pret nelaimē nonākušiem, līdzjūtība grūtībās un vēlme un prasme sadarboties, lai vairotu kopīgo labklājību.

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Latviešu jaunuzņēmums Gamechanger Audio izstādē ASV prezentējis savu pirmo produktu PLUS Pedal.

Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju ģitāras pedālis nonācis vairāku atpazīstamu mūziķu redzeslokā, starp viņiem - britu rokgrupas Pink Floyd līderis Rodžers Voterss (Roger Waters) un grupas Red Hot Chili Peppers ģitārists Jošs Klinghofers(Josh Klinghoffer).

Uzņēmums nesen atgriezies no Nešvilas, ASV, kur piedalījies mūzikas instrumentu izstādē National Association of Music Merchants.

Ideju mežs: Jēkabpilī top akustiskie paneļi Eiropas zālēm

Lampu pastiprinātāja Dimd izstrādātāji: Mums gribas dzīvot Latvijā

Grieķijas Konkurences komisija sešiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem, tostarp «Estee Lauder», «L'Oreal» un «Christian Dior», noteikusi aptuveni 19 miljonu eiro naudassodu par konkurenci kropļojošu pasākumu īstenošanu.

Komisija norāda, ka starp luksusa kosmētikas vairumtirgotājiem atklātas konkurenci kropļojošas vienošanās, kas paredzētas mazumtirdzniecības cenu fiksēšanai.

«Estee Lauder» Grieķijas struktūrvienībai piemērots 5,4 miljonu eiro naudassods, bet «L'Oreal» un «Christian Dior» struktūrvienībām noteiktais naudassods veido attiecīgi 2,6 miljonus eiro un 1,8 miljonus eiro.

Kompānijas komentārus vēl nesniedz.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Uldis Iltners par Stenders pārdošanu: pašmāju kosmētikas nozare no tā būs ieguvēja

Pieprasījumam pēc apzaļumošanas materiāliem un rotaļu laukumu seguma pieaugot, SIA Aggregare plāno palielināt jaudu un paplašināt produkcijas klāstu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sējas novada SIA Aggregare ražotā priežu mizu mulča, krāsotā šķelda, substrāti un kūdra tiek eksportēta uz 12 pasaules valstīm. Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā.

Šobrīd 35% SIA Aggregare saražotās priežu mulčas un krāsotās šķeldas tiek eksportēti uz Igauniju, Lietuvu, Zviedriju, Vāciju, Poliju, Franciju, Izraēlu, Bulgāriju, Libānu, Kataru, Dubaiju un Ķīnu. Lielākais produkcijas daudzums – aptuveni 50% – aizceļo uz Dubaiju. Pērn tika realizēti 14 tūkstoši kubikmetru mulčas, šogad to apjomi tiks palielināti par 15%, lēš SIA Aggregare tirdzniecības vadītājs Artis Mikāls.

Dobeles novada Krimūnu pagastā tapusi jauna brīvdabas estrāde, kas uzbūvēta no liekti līmēta koka konstrukciju elementiem. Tās detaļu izstrādē piedalījies lielizmēra koksnes konstrukciju zinātniskās pētniecības centrs SIA IKTK.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Brīvdabas estrādes izbūves pasūtītājs ir Dobeles novada pašvaldība, un faktiskais būvdarbu veicējs bija SIA Igate Būve, kas ar lētāko līgumcenu uzvarēja iepirkumā Brīvdabas estrādes izbūve Krimūnu pagastā, Dobeles novadā.

Meža un koksnes produktu pētniecības institūta (MeKA) direktors Andrejs Domkins norāda, ka objekts ir interesants gan ar savu retro jeb «vintage» arhitektonisko risinājumu, gan ar to, kā no līmētās koksnes konstrukcijām to var ātri izveidot. Konstrukcijā praktiski nav divu vienādu liekto elementu, tas bijis liels izaicinājums izgatavotājiem un montētājiem.

SIA Igate Būve pārstāvis un Krimūnu estrādes būvniecības vadītājs Jānis Kuļikovskis pastāstīja, ka šāda veida koka konstrukciju projekts Latvijas būvniecībā ir unikāls.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju inkubatorā noslēdzies astotais biznesa ideju atlases konkurss atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem radošajās nozarēs. Šajā pavasara uzsaukumā uzņemti 5 uzņēmumi inkubācijas un 20 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Izvērtējot inkubatora kapacitāti, jau gada sākumā noteicām, ka pavasarī uzņemsim 5 jaunus uzņēmumus, nevis kā ierasts 7. Šī pavasara uzņemšana noritēja citādi, jo praktiski viss uzņemšanas laiks jau kopš izsludināšanas noritēja valsts izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā. Taču ārkārtas stāvoklis nemazināja uzņēmēju interesi pieteikties, un spējām saglabāt konkurenci – konkursā uz 1 vietu inkubācijas programmā pretendēja vidēji 3 uzņēmumi.

Šoreiz vērtēšanas procesā jo īpaši piedomājām par šī brīža situāciju, t.i., komersantu biznesa aktualitāti un inkubatora lomu – vai un kā inkubators varētu konkrētam uzņēmumam palīdzēt. Šoreiz vēlos atzīmēt faktu, ka 2 no 5 uzņemtajiem komersantiem stājās inkubatorā atkārtoti, un šoreiz tika uzņemti. Šī atziņa lai kalpo par iedrošinājumu arī citiem, kas šoreiz neizturēja konkursu," komentē LIAA Radošo industriju inkubatora vadītāja Karine Kalniņa.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Piecpadsmit gados koku stādu ražošanā ir notikusi būtiska revolūcija, jo arvien vairāk tiek audzēti ietvarstādi, bet savulaik dominējošo parasto kailsakņu stādu apmērs ir būtiski sarucis

Meža stādu ražošanas pārmaiņas ir notikušas pakāpeniski, tomēr 2017. gada datos, salīdzinot ar 2001. gadu, var redzēt būtiskas pārmaiņas.

Latvijā ietvarstādu audzēšanā pirmie mēģinājumi bijuši jau pagājušajā gadsimtā, tomēr par pagrieziena punktu ir jāuzskata 2004. gads.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: DB viesojas Baltezera kokaudzētavā

Koksne turpina krāties zaļajā noliktavā

Ideju mežs: Attīstības soļus sper septiņjūdžu zābakos

Otra būtiska atšķirība ir meža stādu realizācijas apjomi Latvijā, jo tobrīd par savdabīgu sižetu no fantastikas žanra tika uztverta stādu eksporta iespēja. Meža stādu kopējie audzēšanas apjomi palielinājušies vairāk nekā 3,2 reizes un sasniedza nepilnus 55 milj. gabalu. Meža stādu audzēšanā faktiski ir notikusi evolūcija, jo no sadrumstalota pašmāju tirgus Latvija kļuvusi par meža stādu eksporta lielvalsti Baltijas jūras reģionā, jo tos eksportē gan uz Lietuvu un Igauniju, gan arī uz Zviedriju.

Mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis radījuši 130 m2 plašu mākslas objektu no kūdras. Tas februāra beigās nesīs Latvijas vārdu pasaules vadošajā mobilo tehnoloģiju izstādē Mobile World Congress (MWC) Barselonā.

«Jau izsenis Latvijas lielākā bagātība ir bijusi tās daba. Ja kādreiz gājām mežā, lai medītu, savāktu malku iekuram vai lasītu ogas un sēnes, mūsdienās mežs un purvs ir kļuvis arī par vietu, kur dzimst tehnoloģiskās inovācijas. Tieši Latvijas mežos un purvos radīti pasaules mērogā unikāli dronu, mašīnredzes risinājumi un ģeolokācijas sistēmas. Tādēļ, radot šo savdabīgo mākslas objektu, kas izstādē kalpo arī kā mobilo sakaru operatora LMT tehnoloģiju stends, kūdru izvēlējāmies kā metaforu, kas parāda, cik auglīga, organiska un īpaša ir Latvijas inovāciju ekosistēma,» skaidro māksliniece K. Neiburga.

Mākslas objekts no kūdras veidots kā pastaiga cauri attīstībai – no purvainās dabas aizejot līdz pilsētai un tehnoloģijām. Tajā izveidota nevis kāda abstrakta pilsēta, bet tieši Rīga – mākslas objektā attēlotais Stacijas laukuma pulkstenis, Saules akmens, Z torņi un VEF apkaime Rīgu ļauj atpazīt gan pašiem pilsētas iedzīvotājiem, gan arī tās viesiem, arī ārvalstu tūristiem, kas kādreiz ir viesojušies Latvijas galvaspilsētā.

Dobeles novada Bikstu pagastā pie Zebrus ezera atklāta jauna lauku tūrisma mītne "Zebrus resort", kuras izveidē investēti 330 000 eiro, informē projekta attīstītāji.

Pašlaik pie ezera uzstādīti divi 30 kvadrātmetrus lieli namiņi - jūras konteineri ar visām ērtībām, taču gada laikā kompleksu plānots paplašināt ar vismaz vēl divām naktsmītnēm. Katrs no konteineriem ar koka apdari ir aprīkots ar pirti un džakuzi. Investīcijas plānots atpelnīt piecu gadu laikā.

Namiņi ir izvietoti uz „Latvijas valsts mežu“ pārvaldībā esošās zemes, slēdzot ilgtermiņa nomas līgumu.

Viens no projekta autoriem, “Zebrus resort” izpilddirektors Dinārs Pilmanis uzskata, ka projekts ir unikāls ar savu atrašanās vietu - netālu atrodas slavenais Pokaiņu mežs, Zebrenes elku kalns. Salīdzinoši netālu atrodas arī Jaunpils.

Konteineru mājiņas ir novietotas uz pontona, ar skatu tieši ezerā. Namiņi orientēti uz maksātspējīgiem komforta cienītājiem, kā arī ārvalstu tūristiem, uzturēšanās tajos maksā 250 eiro par nakti.

Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu, kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.novembra žurnālā lasi:

Statistika

Eksporta vērtība turpina samazināties straujāk

Ideju mežs

Latvija - kokskaidu plātņu un bloku produktu eksporta līdere pasaulē

Palešu blokus papildinās ar jauniem produktiem

Investīcijas

Norvēģu skatījums uz ražošanu un investīcijām Latvijā

Eksports

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

To intervijā stāsta Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Taupīt sākuši turīgie

Ideju mežs

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Inovācijas stiprina konkurētspēju

Nodokļi

Pensiju pārvaldnieki brīdina par nākotnes riskiem

Lielāks akcīzes nodoklis sadārdzinās dzīvi

Meža nozare

Atmežošanas riska novēršana biedē ar jauniem birokrātijas džungļiem

Enerģētika

Plāno vērienīgu ekspansiju zaļās enerģijas tirgū Baltijā

Portrets

Iveta Brūvele, SIA Wandoo Finance vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Evita Štrausa, SIA Tērvete food vadītāja un valdes locekle

Kriptovalūta bitkoins (Bitcoin) šobrīd nav ērts maksāšanas līdzeklis sīku pirkumu veikšanai, taču tam ir liels potenciāls kļūt par jauno pasaules valūtu, jo īpaši, ja pašreizējie maksāšanas līdzekļi zaudē savu pirktspēju, jo tos krīžu pārvarēšanas nolūkos drukā arvien vairāk, turklāt valstu parādi turpina palielināties un nekas neliecina, ka valstu parādsaistību apjoms naudas izteiksmē samazinātos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitālists, bitkoina maksimālists, grāmatas Bitkoins. Vienkārši. autors Viesturs Tamužs. V

iņš uzskata, ka bitkoins ir naudas revolūcija, ko pašlaik arī piedzīvojam, un droši vien būs nepieciešami 3-5 gadi, lai visi potenciālie dalībnieki pārliecinātos par bitkoina neievainojamību, un ap 2030. gadu tas jau būs plaši izmantots arī tādās sfērās kā norēķinos par komunālajiem pakalpojumiem un ikdienas pirkumos veikalā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas bizness 29.oktobra numurā lasi:

Statistika

Laukos turpinās kapitāla koncentrācija

Ideju mežs

Namdaru un būvgaldnieku darinājumu ražošana Latvijā – nozīmīgs nišas produkts