Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs,18.02.2022

Jaunākais izdevums

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Turklāt saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” apkopotajiem nekustamā īpašuma tirgus datiem lielākā daļa pieejamo dzīvokļu jaunajos projektos vēl ir tikai būvniecības stadijā un šobrīd tiek pārdoti par vidēji 127 000 eiro jeb 2120 eiro kvadrātmetrā, neieskaitot autostāvvietu un noliktavu. 2021. gadā, neskatoties uz pandēmijas ietekmē notikušo cenu pieaugumu, bija vērojama liela iedzīvotāju interese par īpašuma iegādi, kas rezultējās ar pēdējos gados vislielāko noslēgto darījumu skaitu.

Izskaidrojumi tam noteikti ir vairāki – gan cilvēku ieradumu maiņa, piemēram, darbs no mājām, un veiktie uzkrājumi, kurus gribas jēgpilni ieguldīt, gan vēlme pēc funkcionāla, energoefektīva, lētāk uzturama mājokļa un nelielais piedāvājums mājokļu tirgū. Nav noslēpums, ka šobrīd to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas iegādāties mājokli jaunajā projektā, ir daudz lielāks nekā tirgū pieejamais īpašumu skaits. Turklāt daudzi ir gatavi iegādāties vēl būvniecības stadijā esošu mājokli, nemaz negaidot, kad tas tiks nodots ekspluatācijā.

Lai arī pieprasījums pēc jauniem mājokļiem ir būtisks faktors, kas ietekmē piedāvājumu un attiecīgi arī iespējamās mājokļu cenas, visa pamatā tās būtiski ietekmējušas tieši pieaugošās būvniecības izmaksas. 2020. gadā, sākoties pandēmijai, vairums uzņēmumu saskārās ar izejvielu piegāžu problēmām: būvmateriālu piegādes tika kavētas, bet esošie krājumi izsīka, tāpēc strauji pieauga izejvielu, piemēram, koka, metāla, cementa un betona cena. Neviens nebija gatavs tik pēkšņām izmaiņām. Vairākiem nekustamo īpašumu attīstītājiem nācās savus projektus pat iepauzēt.

Lai arī ar esošo situāciju esam apraduši, nebūt nevar teikt, ka viss jau ir aiz muguras. Piegāžu ķēžu problēmas joprojām eksistē un, visticamāk, Baltijas tirgu tuvākajā nākotnē būtiski ietekmēs arī cementa pieejamība Skandināvijā, jo lielākie cementa ražotāji Zviedrijā ir saskārušies ar ievērojamiem kaļķakmens ieguves ierobežojumiem vides aizsardzības vārdā. Tas nozīmē, ka šogad cementam Zviedrijā, visticamāk, tiks noteiktas kvotas, līdz ar to augs pieprasījums, un tas jūtami ietekmēs cementa un betona izstrādājumu cenas visā Baltijā.

Krasu cenu pieaugumu piedzīvojusi arī degviela, dabasgāze, siltums un elektrība. Lai arī tas tiek skaidrots kā dažādu apstākļu sakritības rezultāts, skaidrs ir viens – būtisku robu savos naudas maciņos izjūt ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums, kura darbā ir svarīga preču vai izejvielu piegāde. Vēl viens faktors, kas būtu jāmin attiecībā uz būvniecības izmaksu pieaugumu, ir darbaspēka pieejamība. Bezdarbs Rīgā šobrīd tuvojas 3–4% atzīmei jeb situācijai, kad strādā visi, kas to vēlas.

Kas veido mājokļa kvadrātmetra cenu?

Jebkurš īstenots projekts sākas ar ideju. Gluži tāpat ir ar jaunām mājvietām. Lai realizētu projektu, ir nepieciešams ne vien projekts, bet arī zeme, kur būvēt, tāpēc tieši zemesgabala iegāde ir pirmais solis, ko veic nekustamo īpašumu attīstītāji.

Zeme. Tas var būt neapbūvēts zemesgabals, piemēram, pļava, vai arī gluži pretēji, – apbūvēta zeme, kas prasīs papildu investīcijas esošo ēku demontāžai vai atjaunošanai. Zemes vērtību nosaka tās atrašanās vieta gan mikro (vai tuvumā atrodas parks, mežs, izglītības iestādes, ārstniecības iestādes u. c.), gan makro līmenī (vai zeme atrodas pilsētas centrā vai kādā no mikrorajoniem utt.). Gan zemesgabala iegādes izmaksas, gan tālāko apbūvi var būtiski ietekmēt arī dažādi iespējamie apgrūtinājumi, piemēram, ceļa servitūti vai ielu sarkanās līnijas. Ja tiek iegādāta jau apbūvēta zeme pilsētas centrā vai konkrēta ēka, ko plānots renovēt, papildu apgrūtinājumus var radīt tās atrašanās pilsētas vēsturiskajā teritorijā vai ēkas kultūras pieminekļa statuss. Zemes iegādes izmaksas Rīgā 2021. gadā atkarībā no zemesgabala atrašanās vietas un atļautās izmantošanas augušas pat par 20–25%.

Zemesgabala platība un apbūves nosacījumi. Jauno projektu cenu un attiecīgi izmaksas par kvadrātmetru noteikti ietekmē arī tas, kāda ir iegādātās zemes platība un konkrētās teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Jo vairāk un jo augstākas ēkas iespējams uzcelt, jo vairāk jaunu mājokļu iespējams piedāvāt pircējiem. Tāpat zemes platība ietekmē arī to, cik obligāto automašīnu stāvvietu, bērnu rotaļu laukumu un zaļo zonu varēs zemesgabalā ierīkot, ņemot vērā valstī noteikto normatīvo aktu prasības. Ir skaidrs, ka papildu izmaksas veidosies arī tad, ja iegādātā zemes platība ir par mazu, lai uz tās izvietotu būvniecības procesam nepieciešamo būvtehniku un materiālus, kā rezultātā nepieciešama papildu zemes īre. Nereti tas sadārdzina arī visu būvniecības loģistiku, jo piegādāt un izvietot būvmateriālus ir daudz sarežģītāk. Tāpat būtisks aspekts, kas var radīt papildu izmaksas, ir inženiertīklu izbūve: ir būtiska atšķirība, vai tie jāizbūvē pilnīgi no jauna, vai arī pastāv iespēja pieslēgties jau esošajiem tīkliem.

Projektēšana un būvniecība. Divas no būtiskākajām pozīcijām, kas ietekmē jauno mājokļu cenu, ir projektēšana un būvniecība. Ja mājokļu attīstītājam nav savas pastāvīgas komandas, kas veic projektēšanu un nodrošina, ka visas zināšanas paliek uzņēmumā, jebkurš ārpakalpojums rada papildu izdevumus. Būvniecības izmaksas savukārt ir atkarīgas no vairākiem mainīgajiem – gan būvējamās ēkas gabarītiem, gan izvēlētās būvniecības tehnoloģijas, piemēram, vai paredzēts izmantot blokus vai dzelzsbetona plātnes. Tāpat būvniecības tāmi var ietekmēt zemesgabala ģeoloģija un grunts īpatnības. Visbeidzot, arī jebkurš nestandarta risinājums vai papildu ekstra, piemēram, apakšzemes autostāvvietas izbūve, var ietekmēt būvniecības izmaksu apmēru.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecības izmaksas 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, augušas par 12%, tajā skaitā būvmateriālu izmaksas palielinājās par 17,8%, mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 7,3% un darbaspēka izmaksas – par 4,7%.

Apdare. Mājokļa cenu ietekmē tas, vai dzīvoklis ir ar balto, vai pilno apdari, un kādi apdares materiāli izmantoti. Arī griestu augstums ietekmē būvniecības izmaksas – jo augstāki griesti, jo vairāk būvniecības materiālu nepieciešams un attiecīgi lielākas izmaksas. Liela nozīme izmaksu ziņā ir tam, kāda dzīvoklī ir ventilācijas un apkures sistēma (grīdas apkure vai radiatori) un santehnika. Arī ēkas fasādes veids un tās apdarē izmantotie materiāli – koks, betons, dekoratīvās plāksnes – var ietekmēt mājokļa izmaksas. Jo fasāde sarežģītāka (īpaši elementi, konstruktīvi izvirzījumi, plaši balkoni), jo izmaksas būs lielākas.

Teritorijas labiekārtošana un gudrie risinājumi. Būtisks aspekts ir arī teritorijas labiekārtošana – atpūtas zonas, bērnu rotaļu laukumi, autostāvvietas (ar nojumi vai bez), zaļās zonas utt.

Mūsdienās arvien populārāki kļūst urbānie dārzi, kas pilsētvidi padara mājīgāku un dabai tuvāku. Mājokļa kvadrātmetra cenu var ietekmēt arī tas, vai ēka un tās pieguļošā teritorija ir aprīkota ar dažādiem viedajiem risinājumiem (automatizācijas iespējas, sensori), kas mūsdienās kļūst aizvien pieprasītāki. Tāpat viena no pēdējo gadu inovācijām ir autostāvvietu aprīkošana ar elektrouzlādes iespēju. Jebkurš papildu elements veido un ietekmē mājokļa tirgus vērtību.

Papildu prasības no pašvaldības. Ievērojamu projekta sadārdzinājumu var radīt arī dažādu pašvaldības papildu prasību īstenošana, tajā skaitā blakus esošas infrastruktūras, piemēram, ielas posma izbūve. Šīs izmaksas var veidot pat 5% un vairāk no projekta kopējām izmaksām, kas līdz ar to sadārdzina projektu un ietekmē arī mājokļa kvadrātmetra cenu.

Cenu kritums netiek prognozēts, pieaugums gan

Līdz ar Covid-19 pandēmijas iestāšanos daudzi gaidīja, ka mājokļu tirgus piedzīvos cenu kritumu, līdzīgi kā tas bija ekonomiskās krīzes laikā 2008. gadā. Tomēr jāsecina, ka, lai arī pandēmijas ietekmē atsevišķas nozares ir smagi cietušas, kopumā Latvijas ekonomikai klājas salīdzinoši labi un sabiedrība pirktspēju nav zaudējusi. To pierāda arī fakts, ka 2021. gadā piedzīvots līdz šim pēdējos gados lielākais darījumu skaits mājokļu tirgū.

Šobrīd nav pamatota iemesla, lai runātu par mājokļu cenu samazinājumu. Visticamāk, nekustamo īpašumu cenas joprojām turpinās celties tādā apmērā, kādā pieaugs būvniecības izmaksas. Jau tagad redzam, ka būvniecības izmaksu pieaugums “dzen” uz augšu mājokļu cenas, savukārt inflācija “apēd” algu pieaugumu. Tāpat mājokļu pašizmaksu ietekmēs arī klimata jautājumi, piemēram, ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšana, kas nozīmē, ka pašizmaksa jaunajiem mājokļiem tikai pieaugs, jo normatīvo aktu līmenī pieaugušas ilgtspējas un energoefektivitātes prasības.

Un, protams, nevaram neņemt vērā tirgū esošās piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Dzīvojamais fonds Latvijā joprojām ir neapmierinošs un lielākoties arī neatbilstošs iedzīvotāju prasībām, tāpēc dzīvokļi jaunajos projektos tiek ātri vien iegādāti, tiem esot vēl tikai būvniecības stadijā. Tāpēc, ņemot vērā visu minēto, var apgalvot, ka mājoklis jaunajā projektā par 2000 eiro kvadrātmetrā pašlaik patiešām ir jaunais “lēti”.

Mājokļu cenu kāpums nav vērojams tikai Baltijā, bet arī Eiropā. Vienlaikus īpašumu cenas Latvijā šobrīd vēl joprojām nav sasniegušas kaimiņvalstu Igaunijas, Lietuvas vai citu Eiropas valstu cenu līmeni, tāpēc, visticamāk, tās turpinās kāpt gan būvniecību izmaksu, gan nepietiekamā piedāvājuma ietekmē.

Protams, vienmēr pastāv niecīga iespējamība, ka mājokļu cena varētu samazināties jebkāda veida ārpus kontroles esošu apstākļu un kataklizmu rezultātā, bet tas noteikti ir pēdējais, ko jebkad kāds no mums vēlētos piedzīvot. Tomēr arī šādās situācijās, visticamāk, cenas kristos tikai jau pabeigtiem mājokļiem, jo diez vai kāds no mājokļu attīstītājiem būtu gatavs turpināt projektu attīstību līdzšinējā apjomā, drīzāk mēs piedzīvotu daudzu projektu apturēšanu. Un arī bankas, visticamāk, šādos apstākļos būtiski pārvērtētu savas iespējas un vēlmi izsniegt aizdevumus uz līdzšinēji labvēlīgiem nosacījumiem.

*Atbilde uz jautājumu publikācijas virsrakstā: betons, ja tiek piegādāts ar betonvedēju un tā iestrādei tiek izmantots sūknis, litrā pašlaik maksā aptuveni 0,20–0,25 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamību uzlabotu PVN likmes samazināšana energoefektīvajiem mājokļiem

LETA,11.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamību uzlabotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana energoefektīvajiem mājokļiem līdz 120 kvadrātmetru platībā un valsts nodevas atcelšana pirmajam mājoklim, aģentūrai LETA pavēstīja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš norāda uz pozitīviem piemēriem Eiropā, piemēram, Čehijā, kur šādi atvieglojumi sekmējuši nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi.

Kļaviņš skaidro, ka PVN samazinājums energoefektīviem mājokļiem pazeminātu kopējo mājokļa cenu, padarot to vieglāk pieejamu ģimenēm ar bērniem, kuras citādi, iespējams, nevarētu atļauties plašāku dzīvesvietu.

Kļaviņš uzsver, ka šāda PVN samazināšana no valsts puses radītu īslaicīgus ieņēmumu samazinājumus, tomēr kopējā ekonomiskā ietekme būtu pozitīva. Lielāks nekustamo īpašumu pieejamības līmenis sekmētu stabilāku tirgu, vienlaikus stimulējot darbaspēka nodokļu, ienākumu nodokļu un citu nodokļu plūsmu valstij.

Atšķirībā no otrreizējā tirgus mājokļiem vairāk nekā 28% no jauna mājokļa cenas veido nodokļi - PVN, darbaspēka nodoklis, uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, skaidro Kļaviņš. Viņš skaidro, ka, piemēram, ja PVN samazinātu no 21% uz 12% mājoklim, kura cena ir 162 000 eiro, ģimene to varētu iegādāties par 150 000 eiro, bet valsts šā vai tā nodokļos saņemtu 34 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 38,066 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 25,1% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,7% un sasniedza 5,401 miljonu eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Bonava Latvija" turpināja darbību gan pie nekustamā īpašuma attīstīšanas, gan pabeigtā nekustamā īpašuma pārdošanas. 2021.gadā turpināti dzīvojamo ēku projekti Dreiliņos, Ropažu novadā un Rīgā - Maskavas ielā, Turaidas ielā, Dumbrāja ielā, Ropažu ielā, Ganību dambī, Vienības gatvē un Tumes ielā.

Pagājušajā gadā "Bonava Latvija" noslēdza pirkuma līgumus par nekustamo īpašumu iegādi Bauskas, Ēvalda Valtera un Mazajā Stacijas ielā Rīgā.

2022.gadā plānots pabeigt pārdot dzīvokļus Maskavas ielas, Ganību dambja, Turaidas ielas un Dreiliņu projektos, kā arī turpināt celtniecību un pārdot dzīvokļus sāktajos projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Mežciema pievārtē, teritorijā starp Ēvalda Valtera ielu un Kaivas ielu, līdz 2030. gadam plāno uzbūvēt Latvijā lielāko jauno mājokļu ciematu, kas sastāvēs no 15 sešu stāvu dzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 800 energoefektīviem un moderniem divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Būvniecību un mājokļu pārdošanu projekta pirmajā kvartālā, ko veidos trīs ēkas ar 162 dzīvokļiem, iecerēts uzsākt nākamgad. Topošā ciemata investīciju apjoms pārsniegs 70 miljonus eiro.

Projekta, kas jau ieguvis nosaukumu “Valterciems”, piecās attīstības kārtās tiks radīti labiekārtoti dzīvojamo māju kvartāli, kurus caurvīs gājēju celiņi, zaļi iekšpagalmi, atpūtas, rotaļu, sporta un citas zonas, kas savienosies plašā centrālajā rekreācijas laukumā.

Katrs no iekšējiem māju kvartāliem plānots tā, lai autostāvvietas atrastos ārpusē, savukārt ēku izvietojums veidotu brīvu iekšpagalmu.

“Lai gan pašlaik pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos augsto aizdevumu procentu likmju dēļ ir nedaudz piebremzējis, redzam, ka vajadzība pēc energoefektīviem un funkcionāla plānojuma mājokļiem joprojām ir augsta. Tāpēc par spīti zināmiem izaicinājumiem ir svarīgi turpināt jaunu projektu attīstību, lai brīdī, kad Euribor līkne atkal ies uz leju, tirgus spētu ātri pielāgoties un akumulēt pieaugošo interesi. Pretējā gadījumā, atjaunojoties ekonomikai, riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu nekā 2021. gadā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls” nodevis ekspluatācijā trešo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, papildinot kvartāla dzīvojamo fondu ar 96 jauniem un ilgtspējīgiem dzīvokļiem.

Projektā kopumā paredzētas sešas deviņu stāvu ēkas, un to plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām, būvniecībā ieguldot aptuveni 40 miljonus eiro.

Decembrī paredzēts uzsākt ceturtās ēkas būvniecību.

Visās trijās ekspluatācijā nodotajās “Krasta kvartāls” ēkās pārdoti jau vairāk nekā 98% dzīvokļu.

“Cilvēkiem vienmēr ir bijis svarīgi dzīvot maksimāli tuvu pilsētas centram, kur koncentrēti ne tikai dažādi pakalpojumi, bet arī pieejamas plašākas kultūras un izklaides iespējas. Arī ekonomiskā aktivitāte pilsētas centrā bieži vien ir augstāka nekā citur, vilinot darbspējīgos no citām apkaimēm, līdz ar to ir tikai likumsakarīga centram tuvējo teritoriju attīstība un apdzīvošana. Maskavas forštate šajā ziņā atrodas ļoti pateicīgā situācijā, ko vēl vairāk paspilgtina sakārtota sabiedriskā transporta infrastruktūra, radot visus priekšnosacījumus apkaimei tuvāko 10–20 gadu laikā kļūt par ekskluzīvu pilsētas daļu ar kvalitatīvu dzīvojamo fondu, augsti attīstītu pakalpojumu sektoru un plašām rekreācijas iespējām ar izeju pie Daugavas,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” turpmāk visus savus topošos projektus aprīkos ar saules paneļu tehnoloģijām. Šāds lēmums pieņemts ar mērķi mazināt ietekmi uz aizvien pieaugošajām elektroenerģijas izmaksām, un tā ir daļa no uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

“Laikā, kad elektroenerģijas biržas cenas sasniedz aizvien jaunus rekordus, kopā ar citu energoresursu izmaksām un augsto inflāciju radot būtisku ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, ir svarīgi meklēt veidus, kā šo izmaksu slogu mazināt. Ņemot to vērā, esam nolēmuši turpmāk visos jaunajos projektos, ko attīstīsim, uzstādīt saules paneļus, kas ēku iedzīvotājiem daļēji kompensēs elektroenerģijas cenu pieaugumu,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Topošās daudzdzīvokļu ēkas plānots aprīkot ar saules paneļu sistēmām ar ražošanas jaudu līdz 11,1 kW, tādējādi nosedzot aptuveni līdz 10% no ēkas kopējā elektroenerģijas patēriņa. “Ja paskatāmies gada griezumā, būtībā paneļu iekārtas katram ēkas iedzīvotājam kompensēs vidēji viena mēneša elektroenerģijas izmaksas, savukārt desmit gadu griezumā tiks kompensēts vidēji vesela gada patēriņš,” skaidro Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielāko nekustamā īpašuma attīstītāju un projektu TOP10

Db.lv,16.02.2023

Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija "YIT Latvija" attīstītie "Silvas nami", kur veikti 115 darījumi par 12,2 miljoniem eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" nodevis ekspluatācijā jauno mājokļu projektu "Vertikāles", kas atrodas Imantā, Dumbrāju ielā, informē "Bonava Latvija" pārstāvji.

Izbūvēto būvapjomu veido viena septiņu stāvu un viena 13 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta attīstībā kopā ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro.

"Vertikāles" ir ne tikai līdz šim augstākais "Bonava Latvija" jauno mājokļu projekts, bet arī pagaidām vienīgā attīstītāja realizētā daudzstāvu apbūve Imantā.

Jauno mājokļu projektu "Vertikāles" veido divas dzīvojamās ēkas ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 60 līdz 92 kvadrātmetriem - septiņu stāvu ēkā atrodas 48, bet augstākajā, 13 stāvu ēkā - 86 dzīvokļi.

Visi dzīvokļi aprīkoti ar zemgrīdas apkures sistēmu un individuālo ventilāciju ar rekuperāciju. Katrā ēkā izbūvētas koplietošanas telpas bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai, bet ēku cokolstāvā katram dzīvoklim pieejama personīgā mantu noliktava. Augstākās ēkas 12.stāvā visiem kompleksa iedzīvotājiem būs pieejama 118 kvadrātmetru plaša terase.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija", turpinot iepriekš degradētās "Vidzemes maiznīcas" teritorijas attīstību, sācis trešās, projekta noslēdzošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecību Teikā, Ropažu ielā, informē uzņēmumā.

Projekta izmaksas ir aptuveni 22 miljoni eiro. Plānots, ka būvniecība tiks pabeigta līdz 2025.gada vasarai.

Piecu stāvu ēkā tiks izbūvēti 100 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,6 kvadrātmetriem.

Jau ziņots, ka maijā "Bonava Latvija" ekspluatācijā nodeva otro ēku jaunajā projektā Teikā. Investējot vairāk nekā astoņus miljonus eiro, piecu stāvu ēkā izbūvēti 80 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,4 kvadrātmetriem.

Tāpat ziņots, ka "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot jauno mājokļu ciemata “Dreilinga mājas” Dreiliņos attīstību, nekustamo īpašumu uzņēmums “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā projekta četrpadsmito daudzdzīvokļu ēku ar 58 divu līdz četru istabu dzīvokļiem, kopējam pabeigto dzīvokļu skaitam ciematā sasniedzot 630.

Projekta noslēdzošo divu ēku būvniecības darbus plānots uzsākt nākamajā gadā, tādējādi palielinot dzīvokļu kopējo skaitu projektā par vēl 121 vienību. Ciemata “Dreilinga mājas” kopējais investīciju apjoms pārsniedz 55 miljonus eiro.

Jaunuzbūvētajā ēkā dzīvokļi pašlaik pieejami iegādei, sākot no 93 000 eiro.

“Dreilinga mājas” ir līdz šim lielākais būvniecības stadijā esošais “Bonava Latvija” projekts, kur pēc tā pilnīgas pabeigšanas mūsdienīga dzīvesvieta tiks nodrošināta vairāk nekā 1500 iedzīvotājiem.

"Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un sasniedza 4,998 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodota ekspluatācijā otrā ēka nekustamā īpašuma attīstītāja "Bonava Latvija" jaunajā projektā Teikā, vēsturiskās "Vidzemes maiznīcas" teritorijā Ropažu ielā, informēja "Bonava Latvija" pārstāvji.

Investējot vairāk nekā astoņus miljonus eiro, piecu stāvu ēkā izbūvēti 80 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,4 kvadrātmetriem.

Katrā ēkas kāpņu telpā pieejams lifts, savukārt katrā dzīvoklī izbūvēta izeja uz personīgo balkonu vai terasi. Tāpat ēkā izbūvēta ventilācijas sistēma ar gaisa apmaiņas un rekuperācijas funkciju. Ēkas pagrabstāvā izbūvētas un pieejamas arī individuālās noliktavas telpas. Ropažu ielas projekts ir arī viens no pirmajiem, kur elektroenerģijas izmaksu samazināšanas nolūkā uz abu līdz šim izbūvēto ēku jumtiem uzstādīti saules paneļi.

Patlaban Ropažu ielas otrajā ēkā pārdoti vai rezervēti jau vairāk nekā 50% dzīvokļu. Atlikušie dzīvokļi pieejami iegādei, sākot no 110 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Ķengaragā, Prūšu ielā attīstīs jaunu dzīvojamo māju projektu “Blūmendāles mājas”, ko veidos četras piecu stāvu dzīvojamās ēkas ar 232 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Ēku būvniecību paredzēts uzsākt 2022. gada pavasarī, savukārt visas četras ēkas pabeigt līdz 2026. gadam. Projekta īstenošanai plānotas investīcijas 21 miljona apmērā.

"Ķengaragu šobrīd var uzskatīt par vienu no dzīvošanai vispieprasītākajām Rīgas apkaimēm. Daugavas krasts ar atjaunoto promenādi, ainaviski parki un pastaigu laukumi, tirdzniecības centri, skolas un bērnudārzi, attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra," pamato “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Pirmās ēkas būvniecību plānots uzsākt šī gada maijā, bet pabeigt nākamā gada oktobrī, savukārt visa projekta būvniecību paredzēts realizēt līdz 2026. gadam. Turpinot attīstību, pašlaik uzsākta dzīvokļu pārdošana projekta pirmajā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” šī gada novembrī nodevis ekspluatācijā otro un trešo daudzdzīvokļu ēku jauno mājokļu projektā “Fjordi”, tādējādi noslēdzot visa projekta būvniecību.

Jaunais dzīvojamo māju komplekss atrodas Ganību dambī Rīgā un to veido trīs sešu stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar kopumā 150 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti 13,5 miljoni eiro.

Jauno mājokļu projekta “Fjordi” būvniecība tika uzsākta 2019. gadā, apbūvi realizējot divās kārtās.

“Lai arī pēdējos gados Covid-19 ietekmē ir pieaugusi cilvēku interese par dzīvi piepilsētās un lauku reģionos, Rīga un Rīgas centrs nav zaudējis savu aktualitāti un elitāro statusu, līdz ar to mājokļi galvaspilsētas centra apkaimēs joprojām ir augsti pieprasīti. To apliecina arī mūsu pārdošanas rezultāti – projektā “Fjordi” šobrīd pārdoti jau vairāk nekā 90% dzīvokļu,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pirmajai dzīvokļu ēkai bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā nosvinēti spāru svētki

Db.lv,10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis jaunā dzīvojamo māju projekta pirmās ēkas spāru svētkus.

Piecu stāvu dzīvojamā ēku veidos 40 divu līdz četru istabu dzīvokļi, un tās būvniecību plānots pabeigt šī gada novembrī.

Kopumā bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā paredzēts izbūvēt trīs piecu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā ieguldot 20 miljonu eiro.

Pašlaik norisinās arī projekta otrās ēkas – 80 dzīvokļu – būvniecības darbi, ko paredzēts pabeigt nākamā gada pavasarī. Savukārt projekta trešās un vislielākās – 100 dzīvokļu ēkas – būvniecību plānots uzsākt šī gada rudenī. Visu projektu paredzēts pabeigt līdz 2024. gada sākumam.

“Šī projekta vislielākais trumpis ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – pārdomātu un ērtu satiksmes infrastruktūru un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Teika pēdējos gados viennozīmīgi kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" sācis mājokļu projekta "Čiekuru mājas" būvniecību Mežciemā, Druvienas ielā, informē attīstītāja pārstāvji.

Investējot vairāk nekā piecus miljonus eiro, projektu paredzēts realizēt līdz nākamā gada vasaras beigām.

Projekts "Čiekuru mājas" būs viena paaugstināta komforta četru un piecu stāvu ēka ar kopumā 45 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 46 līdz 92 kvadrātmetriem.

Ēkas pagrabstāvā tiks izbūvētas slēdzamas individuālās noliktavas telpas. Ēkā būs pieejamas arī divas koplietošanas telpas. Tāpat katram dzīvoklim būs personīgais balkons. Savukārt projekta labiekārtotajā, slēgtajā un apzaļumotajā teritorijā atradīsies velonovietnes, bērnu rotaļu laukumi un lapene pikniku rīkošanai.

Attīstītāji informē, ka ikvienā dzīvoklī būs ierīkota individuāla ventilācijas sistēma ar rekuperācijas funkciju un individuāli regulējama zemgrīdas apkure, savukārt daļa no projekta pagalmā paredzētajām autostāvvietām tiks aprīkotas ar elektroauto uzlādei nepieciešamo infrastruktūru. Ēku papildinās arī saules paneļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija", turpinot jauno mājokļu ciemata "Dreilinga mājas" Dreiliņos attīstību, novembrī nodevis ekspluatācijā vēl divas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar 87 divu līdz četru istabu dzīvokļiem, informē attīstītāja pārstāvji.

No kopumā projektā paredzētajām 16 piecu stāvu ēkām pašlaik pilnībā pabeigtas 13 mājas, viena ir būvniecības stadijā, savukārt atlikušo divu ēku būvniecību plānots sākt nākamā gada nogalē.

Divās jaunākajās ēkās ir attiecīgi 29 un 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 39,8 līdz 68,9 kvadrātmetriem. Visiem dzīvokļiem ir izbūvēta izeja uz personīgo balkonu vai dārziņu. Tāpat katram dzīvoklim ēkas pagrabstāvā pieejama individuālā mantu glabātuve, kas iekļauta dzīvokļu cenā. Abās ēkās šobrīd pārdoti vai rezervēti vairāk nekā 75% dzīvokļu.

Kopējais projekta investīciju apmērs plānots vairāk nekā 55 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 38,066 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 25,1% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,7% un sasniedza 5,401 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” janvārī nodevis ekspluatācijā pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju jauno mājokļu projektā “Pīlādžu mājas” Ziepniekkalnā, Tumes ielā. Investējot aptuveni 6,4 miljonus eiro, sešu stāvu ēkā izbūvēti 72 energoefektīvi un funkcionāli divu līdz četru istabu dzīvokļi.

Kopumā projektu veidos trīs daudzstāvu dzīvojamās ēkas ar 190 dzīvokļiem, un tā būvniecību plānots realizēt līdz 2025. gada beigām. Līdz ar ēkas pabeigšanu par attīstītāja līdzekļiem izbūvēta un nodota ekspluatācijā arī dabā iepriekš neesošā Reimermuižas iela, kuras izveidē un teritorijai blakus esošās Tumes ielas rekonstrukcijā investēts 1,1 miljons eiro. Līdz ar ielu izbūvi rekonstruēti vai no jauna ierīkoti arī būtiskākie pilsētas inženiertīkli.

Ekspluatācijā nodotajā ēkā jau pārdoti vai rezervēti aptuveni 50% dzīvokļu. Atlikušie dzīvokļi pieejami iegādei, sākot no 87 000 eiro.

"Bonava Latvija" 2022.gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" februārī Ziepniekkalnā sācis pirmās daudzdzīvokļu ēkas būvniecību topošajā dzīvojamo māju projektā "Pīlādžu mājas", kurā kopumā paredzēts investēt aptuveni 16 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Projekta pirmo sešu stāvu ēku Tumes ielā 25, kurā būs 72 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 38,4 līdz 79,5 kvadrātmetriem, plānots nodot ekspluatācijā līdz 2024.gada vasarai. Savukārt visā projektā paredzēts uzbūvēt divas sešu stāvu un vienu četru stāvu ēku ar kopumā 190 dzīvokļiem. Būvniecību plānots pabeigt līdz 2025.gada vasarai.

Tuvāko mēnešu laikā tiks sākta arī teritorijai klāt esošā Tumes ielas posma pilna rekonstrukcija, izbūvējot pilsētas ūdens, kanalizācijas un siltumtrases tīklu sistēmu, ierīkojot ielu apgaismojumu un veicot ielas posma cietā seguma un gājēju ietvju izbūvi.

Projektā katras ēkas pagraba līmenī iedzīvotājiem būs pieejamas individuālas noliktavas, kur novietot velosipēdus un ikdienā mazāk nepieciešamas lietas. Tāpat katrā ēkā būs pieejama arī atsevišķa telpa bērnu ratiņu novietošanai. Savukārt mājokļos uzmanība tiks pievērsta patīkama klimata un komforta radīšanai, ko nodrošinās iebūvēta gaisa apmaiņas sistēma ar rekuperācijas funkciju. Tāpat katram dzīvoklim būs izeja uz personīgo balkonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”, paplašinot un diversificējot piedāvājumu, šī gada vasarā nodos ekspluatācijā pirmo tikai īrei paredzēto un speciāli šim mērķim projektēto daudzdzīvokļu ēku, kurā būs pieejami 96 divu un trīs istabu dzīvokļi.

Vairāk nekā 8 miljonus eiro vērtais īres nams atradīsies projektā “Krasta kvartāls”, Grēdu ielā 17.

Tuvāko gadu laikā atkarībā no tirgus situācijas attīstītājs plānojis vēl vairāku īres namu būvniecību dažādās Rīgas apkaimēs.

“Saskaņā ar tirgus datiem šobrīd īrētā mājoklī mitinās 25,8% Latvijas iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā 52% dzīvo Rīgā un Pierīgā. Vienlaikus dzīvojamais fonds galvaspilsētā ir novecojis, pirmskara un padomju laikos celtās ēkas pārsvarā nav renovētas, tām ir zema energoefektivitāte un citas tehniska un sadzīviska rakstura nepilnības. Savukārt mājokļi jaunajos projektos, kur ir padomāts par kvalitatīvas un funkcionālas dzīves vides nodrošināšanu, līdz šim lielākoties bija pieejami tikai iegādei. Piesakot sevi īres segmentā, piedāvāsim cilvēkiem iespēju izbaudīt jaunā mājokļa priekšrocības jebkurā dzīves posmā, turklāt uz elastīgiem nosacījumiem un bez kredītsaistību uzņemšanās, nepiesaistot savu dzīvi konkrētam dzīvoklim,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” projektā “Krasta kvartāls” Grēdu ielā, Rīgā, nosvinēti sestās jeb projekta pēdējās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas spāru svētki.

Deviņu stāvu ēkas, kurā atradīsies 92 energoefektīvi un funkcionāli divu līdz četru istabu dzīvokļi, būvniecību plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim, tādējādi noslēdzot visa vairāk nekā 42 miljonus eiro vērtā projekta attīstību.

Pašlaik projektā ekspluatācijā nodotas piecas deviņu stāvu dzīvojamās ēkas, no kurām trīs ēkas ir jau pilnībā apdzīvotas, ceturtajā ēkā iegādei pieejami vēl aptuveni 10% dzīvokļu, savukārt projekta piektā ēka Grēdu ielā 17 ir attīstītāja “Bonava Latvija” pirmais tikai īrei paredzētais nams.

Turpinot kvartāla attīstību, novembrī nosvinēti spāru svētki projekta sestajai jeb pēdējai daudzdzīvokļu ēkai ar 92 moderniem un ilgtspējīgiem divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 38,3 līdz 81,3 kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs mājokļu segmentā “Bonava Latvija” šī gada novembrī uzsāks pirmo divu piecstāvu dzīvojamo ēku būvniecību ar 120 dzīvokļiem vēsturiskās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā, Ropažu ielā.

Abas ēkas līdz ar degradētās teritorijas sakārtošanu un labiekārtošanu paredzēts pabeigt līdz 2023. gada pavasarim. Visa projekta īstenošanā plānots ieguldīt aptuveni 20 miljonus eiro.

Savukārt projekta noslēdzošo – trešo – ēku, kurā būs 100 dzīvokļu, plānots pabeigt 2024. gadā. Vienlaikus ar mājokļu būvniecību tiks labiekārtota arī vairāk nekā 1,6 ha plašā teritorija, veicot tās apzaļumošanu un ierīkojot visu vecumu grupām paredzētas atpūtas un sporta aktivitāšu zonas, kur māju iedzīvotājiem mierpilni un netraucēti pavadīt darbadienu vakarus un brīvdienas.

“Šī projekta vislielākais ieguvums viennozīmīgi ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – attīstītu infrastruktūru, pārdomātu un ērtu satiksmi un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Pat vairāk – Teika pēdējos gados kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, bet vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā ceturto deviņu stāvu dzīvojamo ēku jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls” Krīdenera dambī.

Savukārt piektās ēkas būvdarbus plānots pabeigt šī gada vasarā – tas būs attīstītāja pirmais īres nams. Vienlaikus aprīlī uzsākta arī projekta sestās ēkas būvniecība: deviņu stāvu ēka ar 92 funkcionāliem un energoefektīviem divu līdz četru istabu dzīvokļiem būs pēdējā ēka šajā projektā. Vairāk nekā 42 miljonus eiro vērtais projekts “Krasta kvartāls” ir viens no lielākajiem un pieprasītākajiem jauno mājokļu projektiem Maskavas forštatē un Krasta masīvā, kur pēc tā pilnīgas pabeigšanas modernu dzīvesvietu radīs vairāk nekā 1400 iedzīvotāju.

Turpinot projekta “Krasta kvartāls” attīstību, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā ceturto deviņu stāvu dzīvojamo ēku ar kopumā 92 ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 38,2 līdz 81,3 kvadrātmetriem. Iedzīvotāju labsajūtas un ērtību radīšanai katrs dzīvoklis aprīkots ar individuālu ventilācijas sistēmu ar rekuperācijas funkciju, savukārt ēkas pagrabstāvā katrai ģimenei pieejama slēdzama personīgā mantu glabātava, kas iekļauta dzīvokļa cenā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis vēl trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecību dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas”, tādējādi ievadot projekta otrās kārtas attīstību un apgūstot teritorijas ziemeļu daļu virzienā uz Biķernieku ielas apļa pusi.

Tāpat sākti arī Mazās Robežu ielas izbūves darbi, ielai nākotnē nodrošinot piebraukšanu projekta jaunbūvējamām ēkām.

Kopumā, īstenojot ciemata “Dreilinga mājas” otro kārtu, mājokļu fondu paredzēts papildināt ar aptuveni 250 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Projekta 11.ēka, kas atradīsies Robežu ielā 17, būs ciemata pirmās kārtas noslēdzošā māja. Savukārt ar projekta 12.un 13.ēkas būvniecību Mazajā Robežu ielā 4 un 5 aizsākta ciemata otrās kārtas attīstība. Dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas” kopumā paredzētas 16 daudzdzīvokļu ēkas. Atlikušo otrās kārtas ēku būvniecību plānots uzsākt šogad.

Dzīvojamo māju ciemats ir viens no pēdējos gados apjomīgākajiem jauno mājokļu projektiem Rīgas pievārtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā 5 miljonus eiro, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” ekspluatācijā nodevis daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektu “Čiekuru mājas” Mežciemā, Druvienas ielā.

“Čiekuru mājas” ir nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” līdz šim pirmais jauno mājokļu projekts Mežciemā. Tajā pieejami 45 paaugstināta komforta divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 46 līdz 92 kvadrātmetriem. Šobrīd ēkā pārdota ceturtā daļa dzīvokļu, un plānots, ka atslēgas jauno īpašnieku rokās tiks nodotas augusta beigās.

Lai gan projektā šobrīd norisinās noslēdzošie pagalma labiekārtošanas darbi, tajā jau ierīkotas velonovietnes, bērnu rotaļu laukumi un lapene piknikiem. Iedzīvotāju ērtībai pieejamas vaļēja tipa autonovietnes. Daļa no tām aprīkotas ar elektroauto uzlādei nepieciešamo infrastruktūru.

A energoefektivitātes klases ēku papildina saules paneļi, kas palīdzēs vēl vairāk samazināt iedzīvotāju elektroenerģijas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā 70 miljonu eiro, Dreiliņos taps līdz šim vērienīgākais jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” daudzdzīvokļu māju ciemats Baltijā – “Valterciems”.

Projektu ar 15 dzīvojamām ēkām un vairāk nekā 800 energoefektīviem dzīvokļiem starp Kaivas un Ēvalda Valtera ielu plānots īstenot piecās kārtās. Darbs pie pirmās mājas tiks uzsākts oktobrī, bet dzīvokļu pārdošana – jau 17. augustā.

Kā pirmā Ēvalda Valtera ielas tuvumā taps sešstāvu māja ar 42 divu līdz četru istabu dzīvokļiem un labiekārtota piemājas teritorija.“Par spīti pēdējā laika izaicinošajiem ekonomiskajiem apstākļiem esam spējuši spert soli tuvāk nevis vienkārši mājokļu, bet gan pašpietiekama ciemata izveidei,” secina “Bonava Latvija” projektu attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

"Bonava Latvija" 2022.gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru