Dzīvesstils

Latvijā kaļ plānu par lielāko slēpošanas bāzi Baltijā

Laura Mazbērziņa,03.01.2019

Jaunākais izdevums

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Viņš uzsver, ka cilvēkiem nepieciešama lielāka slēpošanas platība, taču novērotas arī citas tendences: «Cilvēki vairāk novērtē kopējo baudas piedāvājumu. Cilvēkiem vajadzīgs ne tikai kalns, bet arī laba kafejnīca un veikals».

Arī šovasar būs sniega kaudze

Pagājušajā vasarā slēpošanas trase Žagarkalns kopā ar Phjončhanas olimpisko spēļu snovparka būvniekiem, Latvijas uzņēmuma We Build Parks (WBP) grupas komandu no Baltic Snowpark Agency īstenoja vēl nebijušu eksperimentu – pirmo reizi Baltijā ar jaunām metodēm tika veikta sniega uzglabāšana kalnu slēpošanas trasē. Kalna saimnieks apgalvo, ka, tā kā Latvijas klimatu ir arvien grūtāk prognozēt, tad nepieciešams domāt par efektīviem risinājumiem. «Diemžēl mēs vairs nevaram paļauties uz to, ka sals iestāsies ap Ziemassvētkiem. Ir gadījies, ka mēs sezonu sākam tikai janvāra otrajā pusē, tāpēc bija jāmeklē inovatīvi risinājumi,» skaidro J.Žagars. Līdz ar to pagājušajā vasarā nolemts izmēģināt kaut ko jaunu – Žagarkalnā milzu kaudzē ieziemot vairāk nekā 10 tūkstošus kubikmetru sniega. Kopumā pie šīs kaudzes tika strādāts 3 nedēļas – plānošana noritēja divas nedēļas un sniegs tika «šauts» nedēļu,» sacīja kalna īpašnieks.

«Biznesā ir jāriskē! Ideju aizguvām no somiem, tomēr jāatceras, ka Somijā ir arī pavisam atšķirīgi laikapstākļi nekā Latvijā, taču man patīk jauni, dulli projekti. Šajā eksperimentā piedalījās partneri no Zviedrijas, Amerikas un Norvēģijas. Mēs neorganizējām tikšanās dzīvē, bet viss notika saziņas aplikācijā WhatsApp. Man tas šķiet fenomenāli, ka mēs uzbūvējām sniega kaudzi tikai ar saziņu telefonā. Žagarkalna traktorists, stumjot sniega kaudzi, filmēja procesu, pēc tam ielika mūsu čatā un tad jau ārvalstu partneri traktoristu koriģēja. Man tas šķita fantastiski, jo brīžiem šķita, ka viņi tiek galā arī bez manis. Kopumā mēs zaudējām 60% sniega, taču ar to mēs arī bijām rēķinājušies. Sniegs kaudzei tiek saražots visaukstākajā periodā, februārī pie -15 grādiem, tādēļ tas ir par 60% lētāks, kā ziemas sākumā ražots pie -3 grādu temperatūras. Summāri zaudējumu nav,» pastāstīja J. Žagars.

Šis eksperiments izdevās, tāpēc šogad vasaras sezonā sniega kaudze turpinās priecēt apmeklētājus. «Jo ilgāk vienā vietā tiek uzglabāts sniegs, jo procentuālie zudumi ir mazāki. Tas ir tāpēc, ka zem sniega kaudzes veidojas mūžīgais sasalums, jo tur nekad nav plusi. Pagājušajā gadā Latvijā bija ļoti karsta vasara un šķiet, ka sniegam vajadzēja ātri izkust, tomēr tā nav. Viss slēpjas elementāros fizikas likumos – ja sniegs ir 10 metrus augstā, stāvā kaudzē, tad siltums cauri netiek un tikai no virspuses un sāniem sniegs nokūst. Nākamajā sezonā mēs vairāk piedomāsim pie tā, kā vēl vairāk varētu saglabāt sniegu, mums jau tagad ir izstrādātas jaunas uzglabāšanas metodes. Kopumā šis projekts bija ekonomiski izdevīgs. Iespējams šogad jau visiem konkurentiem būs šādas sniega kaudzes, bet ar par to nesatraucos,» pārliecinoši stāstīja J. Žagars.

Gatavi sliktiem laikapstākļiem

«Mūsu ienaidnieks ir labi laikapstākļi, kad ir sals un sniegs. Mēs esam sagatavojušies sliktiem laikapstākļiem! Mums iet labi, ja citiem iet slikti,» smejoties teic J. Žagars. Viņš atklāj, ka kalns tiek atvērts pie -3 grādiem - tā ir temperatūra, kad var sākt ražot mākslīgo sniegu. «Viss slēpošanas bizness balstās uz mākslīgo sniegu, izņemot alpu Augstkalnēs. Bez mākslīgā sniega mēs varam aizmirst par kalnu slēpošanas biznesu. Kalna sagatavošanas izmaksas ir saistītas ar elektrības un ūdens cenām. Elektrības izmaksas ziemas sezonā, kura ilgst no 1. decembra līdz 31. martam, ir 50 tūkstoši eiro. Vienas diennakts izmaksas, «šaujot sniegu», ir ap 1,5 tūkstošiem eiro. Lai noklātu visas Žagarkalna trases, labos laika apstākļos ir nepieciešams nepārtraukti ražot sniegu vismaz trīs nedēļas. Parasti sezona tiek noslēgta marta beigās, tomēr esmu novērojis, ka tad jau ir ļoti maz apmeklētāju. Cilvēki savu normu jau ir noslēpojušies. Kopumā ziemas sezonā pie mums ir bijuši vairāk nekā 30 tūkstoši slēpotāju. Pie mums brauc gan vietējie, gan igauņi. Savukārt lietuvieši izvēlas Riekstukalnu,» teic J. Žagars.

Viņš novērojis, ka cilvēku maksātspēja nav kritusies. «Vismaz tas slānis, kurš izmanto manis sniegto pakalpojumu, nav kļuvis mazturīgāks. Līdz ar to man nav nedrošības vai baiļu sajūta. Slēpošana nav sociāli vismazāk aizsargāta slāņa izklaide, līdz ar to slēpošana ir paredzēta vidusslānim, tie kuri ēd ārpus mājas, iet uz teātri utt. Inventārs, noma nekad nav bijusi lēta, bet cilvēki ir gatavi maksāt par baudu. Ja kādreiz cilvēkam tā domāšana bija tāda, ka viņš ir gatavs maksāt par mantu, tad tagad viņš maksā par baudu. Ideoloģija mainās, taču tiem kuri ir sākuši slēpot, tā kļūst par atkarību uz visu mūžu,» pārliecināts ir J. Žagars. Vasarā uzņēmuma pamatbizness ir Gauja – laivu noma, kempings, korporatīvie pasākumi dabā utt.».

Konkurence ir vajadzīga

J. Žagars novērojis, ka Latvijā konkurence veidojas pēc reģionālā principa. «Konkurence ir jūtama un tā ir vajadzīga. Žagarkalna trasei ir noteikta mērķauditorija – vairāk ģimenes ar bērniem, daudz klientu , kuri vēlas apgūt slēpošanu vai snovbordu. Apmācība un slēpošanas skola bērniem ir arī viens no Žagarkalna pamatdarbības virzieniem. Ikdienā tajā strādā sertificēti 20 slēpošanas un 10 snovborda instruktori. Apmācības segmentā katru gadu novērojams pieaugums,» sacīja J. Žagars.

«Kādreiz mums Latvijā bija stipri apšaubāmi drošības kritēriji kalnos, salīdzinot ar ārvalstu trasēm. Latviešu vīriešiem, atšķirībā no ārzemniekiem, bija drosme braukt pa taisno nebremzējot arī tad, ja viņi neprata slēpot. Biežāk varēja sastapt cilvēkus slēpojot džinsos, bez cimdiem un bez ķiverēm. Mums vienu gadu bija akcija – iznomā bērnam ķiveri un nebūs jāpērk pacēlāja biļete. Un varēja sastapt vecākus, kas pirka bērnam biļeti, bet ķiveri galvā nelika ne pa kam. Šobrīd tendences pilnībā ir mainījušās,» teica J. Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) izvērtējusi divu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos par vienotu noteikumu piemērošanu savstarpēji neatkarīgos slēpošanas un snovborda parkos un atļāvusi slēgt minēto vienošanos, liecina KP publiskotā informācija.

KP neatklāja uzņēmumus, kas vienošanos slēguši.

Kā informē KP, 2023.gada nogalē padome saņēma lūgumu sniegt konsultāciju par divu savstarpēji konkurējošu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos, kas ļautu klientiem izmantot to pakalpojumus uz vienotiem noteikumiem. Pēc tikšanās ar iesaistītajām pusēm, KP sniedza uzņēmumiem skaidrojumu par to, kāda rīcība no konkurences tiesību viedokļa ir pieļaujama un kāda rīcība ir aizliegta uzņēmumu plānotajās darbībās.

Iepazīstoties ar plānotās sadarbības noteikumiem, KP secināja, ka vienotu noteikumu izstrāde diviem patstāvīgiem slēpošanas un atpūtas parkiem ir vērtējama kā kopīga pakalpojuma pārdošana, kas tirgus dalībniekiem ir atļauta, ja to kopējā tirgus daļa kalnu slēpošanas pakalpojumu tirgū Latvijā nepārsniedz 15% un tā nesatur karteļa jeb konkurējošu uzņēmumu aizliegtu vienošanos, piemēram, par cenu noteikšanu, klientu vai tirgus sadali un citām darbībām, kas ierobežo konkurenci par sliktu patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēpošanas trašu pieprasījums patlaban ir aptuveni vairākas reizes lielāks nekā piedāvājums, pauda aptaujāto trašu pārstāvji.

Kā stāstīja Amatas novada slēpošanas un atpūtas parka "Ozolkalns" valdes locekle Līga Rokpelne, patlaban "Ozolkalns" pieprasījums ir aptuveni trīs reizes lielāks, nekā piedāvājums. Pēc Rokpelnes domām, ceļošanas ierobežojumi uz ārvalstīm ir sekmējuši interesi par vietējām atpūtas iespējām. "Kopumā mums iet ļoti labi, bet ierobežojumu dēļ nevaram apkalpot visus apmeklētājus," sacīja Rokpelne.

"Ozolkalns" valdes locekle minēja, ka pašreiz rezervācijas kalna apmeklējumam tiek aizpildītas ļoti ātri, piemēram, atvērtās rezervācijas brīvdienām tika aizpildītas 15 minūšu laikā. Tāpat aizpildītas ir visas rezervācijas darba dienām, kas līdz šim nav pieredzēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Pie Cēsīm vēl šonedēļ grasās atklāt slēpošanas sezonu; citviet gaida noturīgāku salu

LETA,27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu atpūtas komplekss "Žagarkalns" šonedēļ, 1.decembrī, atklās ziemas slēpošanas sezonu, liecina "Žagarkalna" publiskotā informācija mājaslapā.

Salīdzinājumā ar citām Latvijas atpūtas vietām agrāka sezonas sākšana "Žagarkalnā" ir iespējama, jo otro vasaru uzņēmums zem īpaša seguma glabāja iepriekšējās ziemas izskaņā sarūpētos sniega krājumus.

Atpūtas komplekss atzīmēja, ka pagājušā gada sniega krājumi ir labi saglabājušies, līdz ar to šonedēļ ir atsegta sniega kaudze un sākts izlīdzināt sniegu "Cīruļkalna" nogāzē. "Esam uzšāvuši sniegu uz abiem pacēlāja ceļiem, un brīvdienās varētu darbināt jau divus pacēlājus," sacīts "Žagarkalna" mājaslapā.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" pārstāvis pastāstīja, ka slēpošanas trasēm pirmo sniegu sāks pūst drīzumā, taču šonedēļ tas vēl nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Mājas Cēsīs pabeidzis renovāciju un atvēris “Žagaru māju” – lauku namu Gaujas senlejā Cēsīs.

Šajā mājā agrāk dzīvoja latviešu aktiera, sabiedriskā darbinieka un uzņēmēja, cēsnieka Jura Žagara ģimene.

“Šo māju kopā ar sievu savulaik iegādājāmies unikālās vietas un brīvvalsts laika tipiskās vasarnīcu arhitektūras šarma dēļ. Bijām nolēmuši, ka šī ir ideālā vieta, kur gribam dzīvot, – pilsēta blakus, bet esi dabā. Vasarās no rīta pelde Gaujā, ziemā blakus kalns, turpat netālu Cēsu centrs ar vakara kokteili vecpilsētas kafejnīcās, koncertzāle. Taču dzīvot vienlaikus divās vietās diemžēl nevar, tāpēc beigu beigās izšķīrāmies par labu manām senču mājām laukos. Man ir milzu lepnums par to, cik labi Draugiem Group māju ir restaurējuši, un, to redzot, ļoti gribas tajā padzīvot atkal,“ stāsta bijušais mājas saimnieks Juris Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzreiz pēc stāšanās amatā Žagars Dailes teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas

LETA,06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

Kā Žagars šorīt pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", minētās izmaiņas pamatā skar teātra administrāciju. "Katrs nāk ar savu komandu, es arī nāku ar savu komandu. Es bez komandas neprotu strādāt," komentēja Žagars.

Viņš nolēmis teātrī ieviest finanšu direktora amatu, kura atbildības joma turpmāk iesniegsies arī pārdošanā un galvenā grāmatveža līdzšinējā kompetencē. "Tas nenozīmē, ka galvenās grāmatvedes vairs nebūs," piebilda Žagars.

Tāpat teātrī izveidots administratīvā direktora amats, kurā strādājošais cilvēks galvenokārt būs atbildīgs par administrācijas vadību.

Savukārt Literārās daļas vietā turpmāk darbošoties teātra dramaturgs. "Tā ir pozīcija, kas pasaules teātros angliski saucas "dramaticer", bet latviski tai īsti nav nosaukuma," skaidroja Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnu slēpošanas sporta bāzēm Covid-19 noteiktie ierobežojumi radījuši papildus izdevumus, taču klientu pieprasījums šoziem ir liels, un sezona varētu rezultēties ar peļņu, atzina aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Kā norādīja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, lieli izdevumi ir bijuši arī sniega ražošanai, taču, ja sezona martā vēl turpināsies, tad tā varētu būt finansiāli veiksmīga.

Arī Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis atzīst, ka darbs ārkārtējā situācijā prasījis papildu līdzekļu, taču kopumā sezona vērtējama kā finansiāli veiksmīga, jo ziema šogad ir labvēlīga nozarei.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" direktors Viesturs Ošinieks atzīst, ka šīs sezonas finansiālais rezultāts varētu būt pozitīvs, un peļņa varētu segt daļu no pagājušās sezonas zaudējumiem, neskatoties uz ārkārtējās situācijas radītajām papildu izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkusnim Latvijas kalnu slēpošanas trases ir gatavas, un to darbību tas būtiski pagaidām neietekmē, aģentūrai LETA atzina vairāku kalnu slēpošanas trašu pārstāvji.

Trašu pārstāvji prognozē, ka sezona turpināsies vismaz vēl nākamas trīs nedēļas.

"Uz galvenajām trasēm mēs vienmēr ražojam tik daudz sniega, lai izturētu divus atkušņus. Ja divas nedēļas ir silts un lietains, tad galvenās trases izturēs," stāstīja Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis.

Kā atzina Zvīnis, apmeklētāju skaits atkušņa periodā samazinās. "Esam novērojuši, ka tiklīdz Rīgā nokūst sniegs, apmeklētāju skaits samazinās, pat tad, ja mums uz kalna sniega vēl ir daudz," sacīja "Žagarkalna" pārstāvis.

Kā informēja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, "Riekstukalns" ir saražojis sniega akumulatorus jeb lielas sniega kaudzes, ko, gadījumā, ja uz kalna rodas kāds caurums, izmanto, lai to izlīdzinātu. Viņš prognozē, ka sniegs uz kalna būs vēl ilgāku laiku, jo marta sākumā temperatūra atkal noslīdēs zem nulles grādu atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā uz Cēsīm pārvācas daudzi jauni cilvēki, taču viņi ne vienmēr grib pieņemt vēsturiski izveidoto kārtību. Kā liecina dati, Cēsīs pieprasījums pēc dzīvojamās platības ir augsts, tas ir izraisījis arī cenu kāpumu, kas ne vienmēr attaisno izvirzītās vēlmes. Paredzams, ka nākotnē varētu pieaugt pieprasījums pēc jaunākiem un kvalitatīvākiem dzīvokļiem, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ģirts Beikmanis, SIA «CDzP» valdes loceklis.

Lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Cēsīs ir SIA «CDzP», kurš jau 2000. gadu sākumā katrai mājai atsevišķi veica savu finanšu uzskaiti, izdalīja uzņēmuma sniegto pakalpojumu administratīvās izmaksas. Šāda nostāja dzīvokļu īpašniekiem ļāva iesaistīties pārējo pakalpojumu izvērtēšanā un pašiem noteikt, kā tiek uzkopta teritorija un cik tiek ieguldīts mājas remontā. Rezultātā lielākajā daļā Cēsu daudzdzīvokļu namu iekšējo koplietošanas telpu uzkopšanu veic paši īpašnieki, daļa māju īpašnieku paši organizē arī sētnieka un zāles pļaušanas pakalpojumus.

Ģirts Beikmanis stāsta, ka gan namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas cenas, gan sniegto pakalpojumu apjoms starp pārvaldniekiem ir atšķirīgs. Namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izmaksas ir no padsmit centiem par vienu kvadrātmetru līdz pat pusotram eiro. Pārsvarā katrai mājai ir noteikta sava pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa, jo dzīvokļu īpašnieki ar savu lēmumu regulē mājas remonta uzkrājumu, mājas remontos veikto investīciju atmaksas apjomu. Visbiežāk tie ir māju atjaunošanai ņemtie kredīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā sezonā, kad Eiropas trases un citas izklaides iespējas Latvijas iedzīvotājiem nebija tik brīvi pieejamas, slēpotāju skaits vietējās trasēs sasniedza rekordlielu skaitu, klientu netrūkst arī šosezon.

Lai gan apmeklētāju skaits Latvijas lielākajās slēpošanas trasēs šajā sezonā ir nedaudz mazāks nekā iepriekšējā, klientu skaits ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, norāda nozares pārstāvji. Tādu sezonu kā iepriekšējo, visticamāk, vairs nekad nepiedzīvosim, taču ir pilnīgi skaidrs, ka pagājušais gads un situācija valstī ir atkal atmodinājusi kalnu kultūru Latvijā, jo interesentu šobrīd ir daudz vairāk nekā pirms pandēmijas, spriež Milzkalna pārstāve Elīna Putene.

Duāla ietekme

Esam novērojuši, ka cilvēku apmeklējumi kļuvuši biežāki, pastāvīgāki un mērķtiecīgāki, secina E. Putene. “Pērn gandrīz četrus mēnešus, neatkarīgi no dienas, laika un laikapstākļiem, visi kalna apmeklējuma laiki bija izpārdoti. Par 50 vietām, kas tika piedāvātas katrā no setiem, vienlaicīgi cīnījās vairāki tūkstoši interesentu. Neskatoties uz to, ka apmeklētāju šogad ir mazāk nekā pērn, šī sezona noteikti mūs iepriecina,” spriež E. Putene.

Komentāri

Pievienot komentāru