Slēpošanas trašu pieprasījums patlaban ir aptuveni vairākas reizes lielāks nekā piedāvājums, pauda aptaujāto trašu pārstāvji.

Kā stāstīja Amatas novada slēpošanas un atpūtas parka "Ozolkalns" valdes locekle Līga Rokpelne, patlaban "Ozolkalns" pieprasījums ir aptuveni trīs reizes lielāks, nekā piedāvājums. Pēc Rokpelnes domām, ceļošanas ierobežojumi uz ārvalstīm ir sekmējuši interesi par vietējām atpūtas iespējām. "Kopumā mums iet ļoti labi, bet ierobežojumu dēļ nevaram apkalpot visus apmeklētājus," sacīja Rokpelne.

"Ozolkalns" valdes locekle minēja, ka pašreiz rezervācijas kalna apmeklējumam tiek aizpildītas ļoti ātri, piemēram, atvērtās rezervācijas brīvdienām tika aizpildītas 15 minūšu laikā. Tāpat aizpildītas ir visas rezervācijas darba dienām, kas līdz šim nav pieredzēts.

Konkurences padome (KP) izvērtējusi divu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos par vienotu noteikumu piemērošanu savstarpēji neatkarīgos slēpošanas un snovborda parkos un atļāvusi slēgt minēto vienošanos, liecina KP publiskotā informācija.

KP neatklāja uzņēmumus, kas vienošanos slēguši.

Kā informē KP, 2023.gada nogalē padome saņēma lūgumu sniegt konsultāciju par divu savstarpēji konkurējošu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos, kas ļautu klientiem izmantot to pakalpojumus uz vienotiem noteikumiem. Pēc tikšanās ar iesaistītajām pusēm, KP sniedza uzņēmumiem skaidrojumu par to, kāda rīcība no konkurences tiesību viedokļa ir pieļaujama un kāda rīcība ir aizliegta uzņēmumu plānotajās darbībās.

Iepazīstoties ar plānotās sadarbības noteikumiem, KP secināja, ka vienotu noteikumu izstrāde diviem patstāvīgiem slēpošanas un atpūtas parkiem ir vērtējama kā kopīga pakalpojuma pārdošana, kas tirgus dalībniekiem ir atļauta, ja to kopējā tirgus daļa kalnu slēpošanas pakalpojumu tirgū Latvijā nepārsniedz 15% un tā nesatur karteļa jeb konkurējošu uzņēmumu aizliegtu vienošanos, piemēram, par cenu noteikšanu, klientu vai tirgus sadali un citām darbībām, kas ierobežo konkurenci par sliktu patērētājiem.

Atkusnim Latvijas kalnu slēpošanas trases ir gatavas, un to darbību tas būtiski pagaidām neietekmē, aģentūrai LETA atzina vairāku kalnu slēpošanas trašu pārstāvji.

Trašu pārstāvji prognozē, ka sezona turpināsies vismaz vēl nākamas trīs nedēļas.

"Uz galvenajām trasēm mēs vienmēr ražojam tik daudz sniega, lai izturētu divus atkušņus. Ja divas nedēļas ir silts un lietains, tad galvenās trases izturēs," stāstīja Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis.

Kā atzina Zvīnis, apmeklētāju skaits atkušņa periodā samazinās. "Esam novērojuši, ka tiklīdz Rīgā nokūst sniegs, apmeklētāju skaits samazinās, pat tad, ja mums uz kalna sniega vēl ir daudz," sacīja "Žagarkalna" pārstāvis.

Kā informēja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, "Riekstukalns" ir saražojis sniega akumulatorus jeb lielas sniega kaudzes, ko, gadījumā, ja uz kalna rodas kāds caurums, izmanto, lai to izlīdzinātu. Viņš prognozē, ka sniegs uz kalna būs vēl ilgāku laiku, jo marta sākumā temperatūra atkal noslīdēs zem nulles grādu atzīmes.

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Kalnu slēpošanas sporta bāzēm Covid-19 noteiktie ierobežojumi radījuši papildus izdevumus, taču klientu pieprasījums šoziem ir liels, un sezona varētu rezultēties ar peļņu, atzina aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Kā norādīja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, lieli izdevumi ir bijuši arī sniega ražošanai, taču, ja sezona martā vēl turpināsies, tad tā varētu būt finansiāli veiksmīga.

Arī Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis atzīst, ka darbs ārkārtējā situācijā prasījis papildu līdzekļu, taču kopumā sezona vērtējama kā finansiāli veiksmīga, jo ziema šogad ir labvēlīga nozarei.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" direktors Viesturs Ošinieks atzīst, ka šīs sezonas finansiālais rezultāts varētu būt pozitīvs, un peļņa varētu segt daļu no pagājušās sezonas zaudējumiem, neskatoties uz ārkārtējās situācijas radītajām papildu izmaksām.

Pēc milzīgā iedzīvotāju pieplūduma pagājušās brīvdienās, Latvijas slēpošanas kalns “Riekstukalns” un saistītais “Milzkalns” spiesti samazināt līdz šim jau tā ierobežoto pacēlāju rezervāciju apjomu par 30 %.

Lēmums pieņemts, lai nodrošinātu Covid-19 epidemioloģisko noteikumu ievērošanu.

"Kā apliecināja pēdējā nedēļas nogale, šis ir liels izaicinājums – samērot milzīgo iedzīvotāju vēlmi slēpot ar epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu. Šonedēļ esam vēl par 20 % palielinājuši darbinieku skaitu, kas palīdzēs regulēt slēpotāju plūsmu un nodrošināt epidemioloģisko noteikumu ievērošanu gan pie pacēlājiem, gan autostāvvietu teritorijā," stāsta Ervīns Kišuro, “Riekstukalns” vadītājs.

Līdz šim uz kalniem gan inventāra noma, gan kases un viss cits nepieciešamais tiek nodrošināts āra apstākļos. Regulāri tiek veikta nomas inventāra dezinfekcija un citi drošības pasākumi.

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Pagājušajā sezonā, kad Eiropas trases un citas izklaides iespējas Latvijas iedzīvotājiem nebija tik brīvi pieejamas, slēpotāju skaits vietējās trasēs sasniedza rekordlielu skaitu, klientu netrūkst arī šosezon.

Lai gan apmeklētāju skaits Latvijas lielākajās slēpošanas trasēs šajā sezonā ir nedaudz mazāks nekā iepriekšējā, klientu skaits ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, norāda nozares pārstāvji. Tādu sezonu kā iepriekšējo, visticamāk, vairs nekad nepiedzīvosim, taču ir pilnīgi skaidrs, ka pagājušais gads un situācija valstī ir atkal atmodinājusi kalnu kultūru Latvijā, jo interesentu šobrīd ir daudz vairāk nekā pirms pandēmijas, spriež Milzkalna pārstāve Elīna Putene.

Duāla ietekme

Esam novērojuši, ka cilvēku apmeklējumi kļuvuši biežāki, pastāvīgāki un mērķtiecīgāki, secina E. Putene. “Pērn gandrīz četrus mēnešus, neatkarīgi no dienas, laika un laikapstākļiem, visi kalna apmeklējuma laiki bija izpārdoti. Par 50 vietām, kas tika piedāvātas katrā no setiem, vienlaicīgi cīnījās vairāki tūkstoši interesentu. Neskatoties uz to, ka apmeklētāju šogad ir mazāk nekā pērn, šī sezona noteikti mūs iepriecina,” spriež E. Putene.

Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

Kā Žagars šorīt pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", minētās izmaiņas pamatā skar teātra administrāciju. "Katrs nāk ar savu komandu, es arī nāku ar savu komandu. Es bez komandas neprotu strādāt," komentēja Žagars.

Viņš nolēmis teātrī ieviest finanšu direktora amatu, kura atbildības joma turpmāk iesniegsies arī pārdošanā un galvenā grāmatveža līdzšinējā kompetencē. "Tas nenozīmē, ka galvenās grāmatvedes vairs nebūs," piebilda Žagars.

Tāpat teātrī izveidots administratīvā direktora amats, kurā strādājošais cilvēks galvenokārt būs atbildīgs par administrācijas vadību.

Savukārt Literārās daļas vietā turpmāk darbošoties teātra dramaturgs. "Tā ir pozīcija, kas pasaules teātros angliski saucas "dramaticer", bet latviski tai īsti nav nosaukuma," skaidroja Žagars.

Draugiem Group uzņēmums Mājas Cēsīs pabeidzis renovāciju un atvēris “Žagaru māju” – lauku namu Gaujas senlejā Cēsīs.

Šajā mājā agrāk dzīvoja latviešu aktiera, sabiedriskā darbinieka un uzņēmēja, cēsnieka Jura Žagara ģimene.

“Šo māju kopā ar sievu savulaik iegādājāmies unikālās vietas un brīvvalsts laika tipiskās vasarnīcu arhitektūras šarma dēļ. Bijām nolēmuši, ka šī ir ideālā vieta, kur gribam dzīvot, – pilsēta blakus, bet esi dabā. Vasarās no rīta pelde Gaujā, ziemā blakus kalns, turpat netālu Cēsu centrs ar vakara kokteili vecpilsētas kafejnīcās, koncertzāle. Taču dzīvot vienlaikus divās vietās diemžēl nevar, tāpēc beigu beigās izšķīrāmies par labu manām senču mājām laukos. Man ir milzu lepnums par to, cik labi Draugiem Group māju ir restaurējuši, un, to redzot, ļoti gribas tajā padzīvot atkal,“ stāsta bijušais mājas saimnieks Juris Žagars.

Šajā nedēļas nogalē pirmās slēpošanas trases Latvijā plāno atklāt ziemas sezonu un mēģinās strādāt, ievērojot valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus.

Cēsu pusē esošajā "Žagarkalnā" pirmdien sāka ražot sniegu ar cerību, ka nedēļas nogalē tiks atvērta pirmā trase.

Šajā atpūtas vietā darbs tiek plānots, ievērojot Covid-19 ierobežojumus. Galvenais noteikums būs slēpotāju skaita ierobežošana vienā trasē un uz viena pacēlāja konkrētā laika periodā. Šajā nolūkā pirms ierašanās trasē klientiem būs jāreģistrējas elektroniskā sistēmā un jārezervē slēpošanas laiks. Katra diena tiks sadalīta divu stundu periodos un slēpotāji varēs pieteikties tikai uz šo laiku. Pacēlāja biļeti varēs nopirkt tikai uz konkrētajām divām stundām.

Arī slēpošanas inventāra nomas telpās drīkstēs atrasties tikai limitēts apmeklētāju skaits, lai nepārsniegtu 20% no telpu ietilpības. Savukārt kafejnīca ēdienu izsniegs līdzi ņemšanai.