Foto: facebook.com/DinoZooLV

Jau vairāk kā 20 gadus uzņēmums Dino Zoo nodrošina plašu un daudzveidīgu zoo preču un veterināro pakalpojumu klāstu dažādu sugu mājdzīvnieku saimniekiem visā Latvijā. Plaši un moderni zoo veikali un veterinārās aptiekas pieejamas gan lielākās, gan mazākās Latvijas pilsētās, tāpat mājdzīvnieku saimniekiem ātri un ērti ir iespējams sagādāt visu mīlulim nepieciešamo dinozoo.lv interneta veikalā.

Taču uzņēmums piedāvā ne tikai plašu, profesionālu zoo preču klāstu un dažādus veterināros pakalpojumus, bet rūpējas arī par līdzcilvēku izglītošanu par dažādām, ar mājdzīvnieku aprūpi saistītām tēmām dinozoopasaule.lv portālā. Tāpat uzņēmums rīko arī izglītojošas ekskursijas bērniem, organizē atbalsta pasākumus mājdzīvnieku audzētājiem, kā arī veicina mājdzīvnieku labturību, rīkojot ziedojumu kampaņas.

Piecpadsmit gadu laikā iegūstot pieredzi mazumtirdzniecības jomā, Kaspars Lūsis un Uldis Mežs radījuši zīmolu Skrāpele, ar ko vēlas izkonkurēt līdzīgas preces no Ķīnas.

Jelgavnieki radījuši kaķu nagu asināmos dēlīšus Skrāpele, kas izgatavoti no kartona. Abi ir seni draugi un 2000. gada sākumā nolēmuši, ka vēlas uzsākt savu biznesu. Lai gan ideja par kaķu nagu asināmo dēlīti ir aizgūta no ārzemēm, tomēr Skrāpeles izveidotāji pavadīja aptuveni divus gadus eksperimentējot, lai produktu izstrādātu. Nākamā gada pavasarī apritēs trīs gadi, kopš zīmols uzsācis savu darbību. Vairums pircēju zīmolu uzrunā sociālajā tīklā Facebook. K.Lūsis atzīst, ka pieprasījums ir tik liels, ka šobrīd ražošanu nācies nedaudz bremzēt, jo tā notiek pašu spēkiem privātmājas darbnīcā Jelgavā. Mēnesī tiek saražoti aptuveni 500 kaķu nagu asināmie kartona dēlīši. Lai gan pārsvarā uzņēmuma klienti ir no Latvijas, tomēr jelgavniekiem ir plāni arī saistībā ar eksportu. Tirdzniecību plānots attīstīt ar interneta palīdzību, tāpēc nav ierobežojumu, uz kurām valstīm produktus varēs sūtīt. Vienīgais ierobežojums - jo tālāk atradīsies klients, jo dārgākas būs sūtīšanas izmaksas. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanai tika investēti mazāk nekā 10 000 eiro no privātajiem līdzekļiem. Zīmols reģistrēts jau ar esošu SIA ML ALFA, jo, pēc K.Lūša domām, tas liecina par reputāciju. «Ja kāds vēlas ar mums sadarboties, tad redzams, ka uzņēmums darbojas 15 gadus. Ja tik ilgi vari noturēties biznesā, tad tā ir kvalitātes zīme,» uzskata K. Lūsis.

Rīgā, Kandavas ielas un Tapešu ielas rajonā, sabiedriskā labuma organizācija - biedrība «Šri Ganeša», iecerējusi ierīkot klaiņojošo «kaķu pilsētiņu».

Biedrības darbības mērķis ir samazināt bezsaimnieka dzīvnieku skaitu pilsētas ielās, kā arī atrast tiem jaunus saimniekus.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja šodien lēma par 7158 kvadrātmetru plaša zemesgabala nodošanu organizācijai. Lai gan komiteja biedrības lūgumu atbalstīja, galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Atsevišķu opozīcijas deputātu vidū gan šī iecere radīja bažas, par to, kas notiks ar dzīvniekiem, ja gadījumā biedrība pēkšņi zaudēs sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Tāpat domnieki interesējās, vai tiešām klaiņojošo kaķu izmitināšanai nepieciešama tik liela teritorija.

Rīgas dome Īpašuma departamenta jurists Ernests Saulītis pastāstīja, ka teritorija atrodas dzelzceļa tuvumā un tā ir paredzēta kā rekreācijas zona, kas nozīmē, ka citiem nolūkiem tā patlaban netiks izmantota. Zemi biedrībai plānots nodot uz laiku līdz desmit gadiem, taču, ja tiks konstatēti kādi pārkāpumi, pašvaldība ir tiesīga līgumu lauzt.

Foto: dinozoopasaule.lv

Rūpējoties par mājdzīvnieku labturību un veselību, uzņēmums Dino Zoo piedāvā ne tikai visu nepieciešamo mīluļu aprūpei dinozoo.lv interneta veikalā un Dino Zoo veikalos visā Latvijā, bet arī plašu veterināro pakalpojumu klāstu.

Divas mūsdienīgas veterinārās klīnikas, veterināro aptieku tīkls visā Latvijā, suņu skola un profesionāla kaķu un suņu frizētava Rīgā – Dino Zoo nodrošina veterināro aprūpi dažādu sugu mājdzīvniekiem, vienlaikus izglītojot sabiedrību par atbildīgu mājas mīluļu aprūpi, uztura un veselības jautājumiem. Kādus veterināros pakalpojumus nodrošina Dino Zoo veterinārās klīnikas, stāsta Dino Zoo veterinārās klīnikas vadītāja Kristīne Dumpe-Siļķe.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

AS “LNK Industries” nākamā gada vasarā nodos Jelgavas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo Dzīvnieku patversmei jaunas, modernas, dzīvnieku vajadzībām piemērotas telpas 75 m2 platībā bez mājām palikušo kaķu izmitināšanai.

Izmantojot moduļu telpu būvniecības sistēmu, būvniecības uzņēmums AS “LNK Industries” izveidos infrastruktūru klaiņojošo kaķu izmitināšanai, kas tiks nodota LLU īpašumā. Kaķu izmitināšanai paredzētajās telpās tiks nodrošināti gan dzīvnieku izmitināšanai, gan kaķu mājas personālam piemēroti apstākļi.

Līdz ar klaiņojošo kaķu izmitināšanu, ir izvirzīts uzdevums radīt maksimāli ērtus apstākļus dzīvniekiem un iespējami komfortablus apstākļus apmeklētājiem, kuri vēlas apskatīt kaķus, lai dotu tiem pajumti.

“Katrs no mums var dot savu artavu palīdzot kādam, kam tas ir vitāli nepieciešams. Reizēm vajadzīgs salīdzinoši neliels laika vai citu resursu ieguldījums, lai kāda dzīve būtiski mainītos uz labo pusi. Ikdienas skrējienā nedrīkstam aizmirst, ka palīdzība nepieciešama arī dzīvniekiem, kuri mūsu līdzcilvēku dēļ palikuši bez mājām. Mums jādod iespēja tiem atrast jaunas mājas un līdz brīdim, kas tas notiek, jānodrošina šiem dzīvniekiem atbilstošus dzīves apstākļus. Esam gandarīti, ka sadarbībā ar LLU šāda iespēja tiks nodrošināta Jelgavas apkaimē klaiņojošiem kaķiem, tādejādi atvieglojot jaunu māju meklēšanas procesu,” komentē AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.

Interese iegādāties dzīvokli, biroju vai ēkas Vecrīgā joprojām ir saglabājusies, tā secināts nekustamā īpašuma kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty veiktajā pētījumā Vecrīgā premium segmentā*.

Pēdējo trīs gadu laikā šajā pilsētas daļā ir pārdoti 24 namīpašumi par gandrīz 30 miljoniem eiro. Tomēr, lai Vecrīga kļūtu patiesi pievilcīga, tā jāveido ne tikai tūristiem, bet jārada arī infrastruktūra kā patstāvīgai dzīvesvietai vietējiem iedzīvotājiem.

Pēdējos gados piedāvājumā biežāk parādās īpašumi ar lielāku platību, kas skaidrojams ar izmaiņām valsts sektora telpu izmantošanā, kas pārceļ savu darbību ārpus Vecrīgas. Šobrīd Vecrīgā pārdošanā ir vidēji 22 dažādi namīpašumi, turklāt lielākā daļa jeb 16 piedāvājumi ir kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty pārziņā.

Foto: dinozoo.lv

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī mūsu četrkājainajiem mīluļiem ir individuālas uztura vajadzības, kas jāņem vērā, lai dzīvniekam nodrošinātu pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi. Atbilstoši izvēlēta profesionālā barība, kas piemērota suņa vai kaķa vecumam, šķirnei, aktivitātes līmenim un veselības stāvoklim, var ievērojami uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti.

Viens no iecienītākajiem mājdzīvnieku barības zīmoliem, kas piedāvā augstākās kvalitātes produktus, ir Royal Canin. Vairāk par Royal Canin produktiem suņiem un kaķiem stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe Tatjana Bodricka.

Zinātne, inovācijas un precīzi izstrādātas barības receptes

«Nākas atkal atgriezties pie Rīgas kaķu jautājuma, jo mazo ņaudētāju rīcībā nodotas jaunas kaķu mājiņas. Biedrība Dzīvnieku SOS divas uzstādījusi pie Pēterbaznīcas, bet kopumā tās būs 12 vietās Rīgā. Finansiāli šo projektu atbalstījis Borisa un Ināras Teterevu fonds. Man, protams, gribējās redzēt, kā kaķiem jaunajās mītnēs klājas, bet - ak, tu ķibele - nevienu dzīvnieku nesastapu.»

Tā savā slejā dienišķības raksta laikraksta Diena žurnālists Atis Rozentāls.

Toties tūlīt pēc ierašanās, redzot, ka notiek filmēšana, pienākusi kāda skeptiski noskaņota kundze, kura mēdzot barot pagalma kaķus.

«Esmu bijusi ārzemēs un redzējusi kaķu mītnes. Neviena no tām nav pacelta augšā, lai vējš no visām pusēm vējo. Otrkārt, nekur nav tik mazas ieejas, kādas šeit ir atstātas. Kaķu mītnes nav tik cieši blakus viena otrai. Sveši kaķi, kas ir pagalmā, viens otram tik tuvu nedzīvos,» skaidrojusi Lidijas kundze.

Arī kāda Aleksandra sacījusi, ka kaķi pat neskatoties uz mājiņām, skrienot garām.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Rīgā, Pārdaugavā atvērta pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe, informēja SIA Draudzīgie kaķi līdzīpašniece Laura Pūce.

Tiesa, cik lielas investīcijas ieguldītas kafejnīcas izveidē, kā arī to, cik liela ir tās platība, uzņēmuma pārstāve neatklāja.

Kafejnīcā Rīgā uz vietas būs pieci kaķi, kurus Minka Cat Cafe saimnieces adoptējušas dzīvnieku aizsardzības biedrībā Ķepu-Ķepā.

Minka Cat Cafe īpašnieču Pūces un Zanes Kurmes mērķis ir ne tikai sniegt iespēju baudīt relaksējošo mieru, ko rada kaķi, bet arī veicināt dzīvnieku adopciju un cilvēku rūpes par pamestajiem kaķiem.

Tāpat kafejnīcā būs iespēja iegūt izglītojošu informāciju par patversmju darbu Latvijā un to, kā katrs no mums var palīdzēt tiem dzīvniekiem, kuri palikuši bez mājām.

Pārtikas un veterinārais dienests informē, ka suņu un kaķu barībā neatļautā viela karbamīds ir konstatēta arī citos, laboratoriskajai izmeklēšanai nosūtītajos, Tukuma straumes ražoto produktu un ražošanā izmantoto izejvielu paraugos.

Pārtikas un veterinārais dienests aicina suņu un kaķu īpašniekus pārskatīt iegādātos suņu un kaķu barības iepakojumus un neizmantot savu mīluļu ēdināšanā sekojošus produktus:

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2993, derīguma termiņš - 24.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2780, derīguma termiņš - 08.06.2018.

• Barība kaķiem Ņau Ņau - partijas nr.3052, derīguma termiņš - 04.08.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2966, derīguma termiņš - 17.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2806, derīguma termiņš - 12.06.2018.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Siguldas centrālās daļas attīstībā vietējie uzņēmēji cer reiz sagaidīt vēl mīlīgākus vaibstus – vairāk kafejnīcu, nelielu veikaliņu, suvenīru un amatnieku bodīšu

Pirms diviem gadiem Siguldā, Ausekļa ielā, divas māsas atvērušas kafejnīcu Mr. Biskvīts. Vieta esot iesildīta, un drīz pēc tam šeit biznesu esot uzsākuši vēl citi ēdināšanas uzņēmumi. «Siguldā veiksmīgam biznesam piemērotas vietas atrašana ir svarīgākais nosacījums. Pilsēta ir plaša. Šīs divas ielas – Ausekļa un Pils iela – ir pats, pats centrs. Tā attīstībā sava loma ir arī pirms diviem gadiem atjaunotajai dzelzceļa stacijai. Vide ir sakārtota un tūristiem patīkama,» teic kafejnīcas–konditorejas Mr. Biskvīts līdzīpašniece Kristīne Gorodecka. Par konkurenci uzņēmēja neuztraucoties, sakot, lai baidoties citi. Uzņēmums divos gados esot uzņēmis apgriezienus un atvēris vēl divas kafejnīcas – vienu Turaidā, kur lielākā daļa apmeklētāju esot ārvalstu tūristi, kā arī pie Tarzāna šķēršļu parka. «Visas trīs kafejnīcas atrodas vietās, kur ir visvairāk tūristu. Ir ko rauties. Pašas darām visu – esam īpašnieces, sagādnieces un strādājam arī aiz letes. Lielākā problēma ir personāls. Labus darbiniekus Siguldā atrast ir grūti, tie ir zelta vērti,» atzīst K. Gorodecka.

Kaķu kafejnīcas koncepcija Rīgā izrādījusies dzīvotspējīga, liecina kafejnīcas Minka Cat Cafe pirmā pusgada darbības rezultāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) līdzīpašniecei Zanei Kurmei vienmēr ir patikuši kaķi. Savulaik, kad viņa dzīvoja Parīzē, nolēma apmeklēt tur esošo kaķu kafejnīcu. «Aizgāju un no pirmā mirkļa absolūti iemīlējos šajā vietā,» stāsta Zane. Viņai radās doma par savas minku kafejnīcas izveidi Rīgā, tā gruzdēja viņas prātā, un Zane nolēma par to pastāstīt savai draudzenei Laurai Pūcei. «Man bija skaidrs, ka viņa vienīgā mani sapratīs un viņai nebūs jautājumu par to, kā mēs to izdarīsim,» saka Zane. Abas viena otru pazīst jau 20 gadu, tāpēc arī tagad darbā sadzīvo labi. Uzņēmējas atzīst, ka gadās arī asākas vārdu pārmaiņas un «negarastāvokļa» dienas, taču ir iemācījušās sadzīvot. Biznesa sākumposmā bijis grūtāk, jo vēl nebija skaidri sadalītas lomas, bet tagad ir vieglāk.

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

«Bezsaimnieka kaķi Rīgā nevienu nepārsteidz. Cita lieta, ka, izlasot skaitli 200 000, tomēr šķiet, ka tik ņaudētāju Rīgas pagalmiem un pagrabiem ir par daudz. No tiem šogad ar Rīgas domes atbalstu sterilizēti 1528 kaķi, tam izlietojot 33 654 latus,» raksta laikraksta Diena žurnālists Atis Rozentāls.

Viņš norāda, ka ziemā namu apsaimniekotājiem ir divi rīcības scenāriji - atstāt kaķiem ejas pagrabos vai tās aiztaisīt. Kaķu likteni vakar izskatījusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, kuras priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko paziņojis - par mājas pārvaldīšanu atbildīgi ir dzīvokļu īpašnieki, un viņiem jālemj, ko darīt ar savas mājas kaķu koloniju, ja tāda izveidojusies.

«Vairākas kundzes, kuras katru dienu dodas pa viņām zināmu maršrutu un baro Vecrīgā dzīvojošos kaķus, satrauc to dzīvnieku liktenis, kuri mīt mājā Audēju un Kalēju ielas stūrī. Ēku šobrīd nojauc. Būvdarbu vadītājs ļaujot iežogotajā teritorijā kaķus pabarot, taču neviens nezina, kas notiks tālāk. Kundze saka - iespējams, ja cita risinājuma nav, humānākais variants būtu kaķus iemidzināt. Viņa aptuveni 30 Vecrīgas kaķu ēdināšanai iztērē visu savu pensiju - 130 latu,» noskaidrojis žurnālists.

Pakavu klaudzoņa pa bruģi Zirgu ielā, Vecrīgā, iespējams, nav dzirdēta sen. Kopš 20. gadsimta sākuma notiekošo tās apkārtnē no Kaķu nama jumta modri vēro melnais mincis. Tā kā šī ēka ir iekļauta Vecrīgas tūrisma objektu sarakstā, uzņēmēji, kuri darbojas šī nama tuvākajā apkārtnē, par klientu trūkumu sūdzēties nevar

Iela savu nosaukumu ieguvusi XV gadsimtā. Savulaik tā dēvēta arī par Zirgu staļļu ielu. Tā savieno vienu no Vecrīgas galvenajām artērijām – Vaļņu ielu – ar centrālo vecpilsētas vietu – Doma laukumu. Tā ieliņas daļa, kas skatam paver Līvu laukumu, no biznesa viedokļa ir veiksmīgākā, pārējiem jādomā par reklāmas un mārketinga aktivitātēm, lai veicinātu atpazīstamību un informētu par piedāvātajiem pakalpojumiem.

Kaķu nams celts 1909. gadā, to projektējis arhitekts Frīdrihs Šefels, kas tiek uzskatīts par vienu no jūgendstila pionieriem Rīgā. Leģenda vēsta, ka šīs mājas īpašnieks bijis kāds bagāts latviešu tirgotājs, kurš nav uzņemts Lielajā Ģildē. Par šādu lēmums viņš ir tik ļoti apvainojies, ka uz sava nama jumta uzlicis ekspresīvu kaķu figūru, kura paceltā aste ir pavērsta pret Lielās Ģildes ēku, tādējādi nepārprotami paužot savu attieksmi pret šo tirgotāju apvienību. Vēlāk kaķis tika pavērsts ar asti uz otru pusi pēc izraisītā skandāla un tam sekojošās tiesas prāvas.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu “Kārums” ar arbūza garšu.

Daļa no šī produkta pārdošanas ienākumiem tiks novirzīta labdarībai Latvijā – Bērnu slimnīcas kanisterapijas programmai “Ķepu terapija” un Kaķu palīdzības centram “Remi”, kas rūpējas par bezsaimnieku un bez aprūpes palikušajiem dzīvniekiem.

Kopējās investīcijas jaunā produkta izveidē un palaišanā tirgū ir ap 30 000 eiro.

"Mums ir īpašs gandarījums par sadarbību ar Latvijā radītās un starptautiski atzītās animācijas filmas “Straume” radošo komandu. Šajā kopprojektā mēs iemiesojām kopīgās vērtības arī produktā – gan tā garšā un izskatā, gan būtībā. Mēs patiesi lepojamies, ka ar katru pārdoto sieriņu varēsim arī palīdzēt – gan bērniem un viņu vecākiem slimnīcā, gan kaķiem, kuri vēl tikai gaida savas mājas,” komentē Ilva Veidemane, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Japānas Aoshima salā valda kaķi, vēsta aģentūra Reuters.

Kaķu, no kuriem lielākā daļa ir bezsaimnieku, skaits zvejnieku ciematā ir daudzkārt lielāks nekā cilvēku skaits. Rupji rēķinot, uz katru cilvēku salā dzīvo seši kaķi, un ne visi iedzīvotāji par tiem priecājas. Piemēram, kāda vecmāmuļa ielās iziet, bruņojusies ar koka nūju, jo kaķi ir diezgan uzmācīgi. Turklāt vietējiem ne visai tīkot arī tūristi.

Sākotnēji kaķi salā tika ieviesti, lai tiktu galā ar pelēm, bet tie tur savairojušies neticamā apjomā.

1945. gadā salā dzīvoja 900 cilvēki. Šobrīd ciematā dzīvot palikuši galvenokārt tikai pensionāri.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir apturējis zīmola Nestle Purina Petcare France kaķu barības Purina Pro Plan opti – light low fat rich in turkey ar partijas numuru 6358091101 (derīguma termiņš 06.2018.) un zīmola Dr.Clauder solution for pets Gmbh suņu barības Sensitive adult lamb&rice ar partijas numuru 151 (derīguma termiņš 31.05.2019.) izplatīšanu, jo tajās konstatēts karbamīds.

Barības partiju izplatīšana apturēta un paņemti paraugi atkārtotai izmeklēšanai. Kad tiks saņemti analīžu rezultāti, dienests lems par turpmāko rīcību.

Kopumā laboratoriskai izmeklēšanai uz Dānijas laboratoriju (Fødevarestyrelsens Laboratorie Aarhus), kas iepriekš izmeklēja arī uzņēmumā Tukuma straume ražotās barības paraugus, tika nosūtīti pieci dažādu ražotāju suņu un kaķu barības paraugi.

Laboratorija testēšanu veica, izmantojot nevis vienu metodi kā uzņēmuma Tukuma straume gadījumā, bet divas metodes. Vienā gadījumā karbamīda saturs tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 420 nanometru (nm) viļņu garuma, bet otrā gadījumā tas tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 435 nm viļņu garuma.

Šveices iedzīvotāji joprojām regulāri ēd suņu un kaķu gaļu, liecina žurnālistu pētījums, vēsta thelocal.ch.

Suņu un kaķu ēšana parasti tiek saistīta ar Ķīnu un Vjetnamu, bet izrādās, ka suņu gaļas uzkodas nav nekas neparasts arī Šveices centrālās un austrumu daļas lauku apvidos, izpētījis laikraksts Tages Anzeiger.

Nav gan pieejama statistika par to, cik suņu un kaķu ik gadu tiek nogalināti Šveicē, un sabiedrības nosodījuma dēļ šādu maltīšu ieturēšana tiekot turēta noslēpumā. Nav arī komerciālu kautuvju, kurās tiktu nogalināti suņi un kaķi, bet šveicieši to paveicot paši savām rokām.

Populārākā suņu šķirne, no kuras iegūst gaļu, esot tuva rotveileram.