Kaķu kafejnīcas koncepcija Rīgā izrādījusies dzīvotspējīga, liecina kafejnīcas Minka Cat Cafe pirmā pusgada darbības rezultāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) līdzīpašniecei Zanei Kurmei vienmēr ir patikuši kaķi. Savulaik, kad viņa dzīvoja Parīzē, nolēma apmeklēt tur esošo kaķu kafejnīcu. «Aizgāju un no pirmā mirkļa absolūti iemīlējos šajā vietā,» stāsta Zane. Viņai radās doma par savas minku kafejnīcas izveidi Rīgā, tā gruzdēja viņas prātā, un Zane nolēma par to pastāstīt savai draudzenei Laurai Pūcei. «Man bija skaidrs, ka viņa vienīgā mani sapratīs un viņai nebūs jautājumu par to, kā mēs to izdarīsim,» saka Zane. Abas viena otru pazīst jau 20 gadu, tāpēc arī tagad darbā sadzīvo labi. Uzņēmējas atzīst, ka gadās arī asākas vārdu pārmaiņas un «negarastāvokļa» dienas, taču ir iemācījušās sadzīvot. Biznesa sākumposmā bijis grūtāk, jo vēl nebija skaidri sadalītas lomas, bet tagad ir vieglāk.
Pie šī projekta viņas sāka strādāt aptuveni pirms gada. Sākums nebija viegls, jo tolaik Zane vēl dzīvoja Francijā un liela daļa komunikācijas notika elektroniski. Iepriekš Zane bija domājusi palikt Parīzē ilgāk, bet kafejnīca bija gana nopietns motivējošs faktors atgriezties Latvijā.
Vienā līmenī
«Dabīgie antidepresanti – kaķi – ir mūsu lielākais trumpis,» teic Zane. Laura stāsta, ka tikpat svarīga, cik klientu, ir arī minku labsajūta. «Mums ir svarīgi, kā jūtas kaķi. Pie mums nāk daudz cilvēku, viņi ir dažādi un ir apmeklētāji, kuri nesaprot, kāpēc kaķi nevar aiztikt vai cilāt. Taču tie ir tikai daži, bet cilvēku daudz,» viņa saka. Uzņēmēja paskaidro, ka kaķiem drīkst pieskarties, tos var samīļot un glaudīt, turēt klēpī, taču tiem nedrīkst darīt pāri – ja kaķis guļ, to nedrīkst ņemt ārā no gultiņas, speciāli modināt. Zane uzsver, ka pats būtiskākais noteikums ir aizliegums kaķus barot. Bieži vien viesiem ir liels kārdinājums četrkājainos draugus uzcienāt ar kaut ko no sava šķīvja, bet tas nav atļauts, turklāt viņa mierina, ka dzīvnieki vienmēr ir labi paēduši un tiem ir gana daudz speciāla ēdiena, tāpēc nevajag nekādus papildu našķus. Runājot par to, kā atlasījušas kaķu personālu, Laura stāsta, ka vairākas reizes braukusi uz patversmi un centusies izvēlēties kafejnīcai piemērotākos četrkājaiņus, kam patiktu dzīvot telpās un sabiedrībā. Kaķiem vajadzīgs adaptācijas laiks un sākumā viņu patiesie raksturi nemaz neatklājas. Īstā daba parādās pēc kāda laika, tāpēc daži kaķi ir atraduši citas mājas – viens astainis bija brīvas dabas mīļotājs, bet kāda kaķu meitene nevarēja sadzīvot ar citiem minkām, bija greizsirdīga, ja visa uzmanība netika pievērsta viņai.
Visu rakstu Kafija un dabīgie antidepresanti lasiet 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.