Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš atzīst, ka ugunsgrēks vienīgajās cieto kviešu dzirnavās visā Baltijā bijis sava veida lakmusa papīrītis, kurš pierādījis, cik ātri uzņēmums spēj reaģēt uz situācijas izmaiņām un pārkārtot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija uzņēmumā pēc ugunsgrēka?

Izaicinoša, jo uzņēmumam bija jāspēj pārorientēties, vienlaikus izpildot visus noslēgtos līgumus par produkcijas piegādi. Ugunsgrēkā cieta gan cieto, gan parasto kviešu dzirnavas, kā rezultātā uzņēmumam nācās meklēt risinājumus, kā aizvietot šo saimnieciskajai darbībai būtisko mezglu. Proti, ugunsgrēkā cietušās cieto kviešu dzirnavas ir vienīgās visā Baltijā, tāpēc risinājums bija panākt vienošanos ar sadarbības partneriem Vācijā par nepieciešamo miltu piegādēm. Tas izdevās, un pašlaik cieto kviešu milti tiek importēti un piegādāti gan to industriālajiem patērētājiem — pārtikas ražotājiem, gan arī izmantoti Dobeles dzirnavnieka pastas ražošanai. Līdzīgs risinājums tika īstenots arī attiecībā uz parasto miltu piegādēm, tikai atšķirībā no cieto kviešu miltiem tos piegādā Dobeles dzirnavnieka meitas kompānija — Rīgas dzirnavnieks, kuriem ir attiecīgas dzirnavas. Dobelē pašlaik notiek ugunsgrēka seku likvidācija. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību. Pašreizējais plāns ir cieto kviešu dzirnavu darbību atjaunot jau septembrī, bet parasto kviešu miltu ražošanu — oktobra nogalē, jo tur uguns postījumi bija lielāki nekā cieto kviešu dzirnavām. Tādēļ dzirnavu iztrūkuma laiks būs 8 līdz 12 nedēļas. Tā kā atjaunošanas darbi notiek pilnā sparā, tad pašlaik vēl ir problemātiski minēt kaut kādus skaitļus, cik tas izmaksās, un arī par kopējo ugunsgrēka ietekmi uz Dobeles dzirnavnieka darbību vēl nevar runāt. Proti, daļa iekārtu tiks aizvietotas ar jaunām, savukārt citas tiek atjaunotas, tiek mainīta elektroinstalācija, veikti citi remontdarbi. Tā kā ugunsgrēka cēlonis bijis dzirnavu valčos, tad tiks uzstādītas cita ražotāja un nedaudz atšķirīgas tehnoloģijas dzirnavas, kurās teju tiek izslēgts ugunsgrēka risks. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir apdrošināts, un tas nozīmē, ka kaut kad arī tiks saņemta apdrošinātāja atlīdzība.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Graudu pārstrādes uzņēmuma AS "Dobeles dzirnavnieks" dzirnavas pilnvērtīgu darbību varētu atsākt novembra beigās, aģentūrai LETA sacīja "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Amsils norādīja, ka patlaban darbu atsākušas ir Baltijā vienīgās "durum" jeb cieto kviešu dzirnavas, kurās top galvenā izejviela "Dobeles dzirnavnieka" pastas ražošanai - "durum" manna.

"Vēl norit darbs pie mīksto kviešu dzirnavu atjaunošanas un ugunsgrēka seku likvidēšanas - daļa iekārtu tiek rekonstruētas, bet daļa aizstātas ar jaunām. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību un ceram, ka mīksto kviešu dzirnavās miltu ražošanu varēsim atsākt līdz novembra beigām," norādīja Amsils.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka "Dobeles dzirnavniekam" spēkā ir vairākas apdrošināšanas polises un vēl noris ar nelaimes gadījumu saistīto izmaksu apkopošana.

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Vietējo produktu veikaliņš, mājražotāju darbnīca un lauku darbu demonstrācija – tā ir daļa no jaunā satura, ko krīzes laikā pieklusušajam, bet šogad dzīvību atguvušajam atpūtas centram «Rožmalas» plāno piešķirt jaunie saimnieki.

«Rožmalās» Bauskas novada Ceraukstes pagastā martā un aprīlī jau apmetušās pāris ārzemnieku grupas – biedrības «Zemnieku saeima» (ZSA) starptautisko projektu partneri. Oficiālā atklāšana un darba atsākšana pilnībā paredzēta līdz ar sarīkojumu Muzeju naktī 16. maijā, reģionālajam laikrakstam Bauskas Dzīve stāsta viens no jaunajiem īpašniekiem Arnis Burmistris.

Ciemiņu uzņemšanai jau gatava viesnīca un kafejnīca. Zeļļu mājā būs birojs un kāzinieku istabas, Muzeju nakts sarīkojumam tiek gatavotas dzirnavas.

Centra direktore Anita Dzelzkalēja, viena no jauno saimnieku komandas, stāsta: «Vēl turpinām teritorijas sakopšanu, restaurējam mēbeles, kas bija atlikušas no iepriekšējiem īpašniekiem, iegādājamies jaunas. Viesnīca iegūs mūsu seju. Tās būs tās pašas «Rožmalas», jo pamats šeit ir labs, bet ar jauniem vaibstiem.»

Ceturtdien, 11. aprīlī, Latvijas Banka izlaidīs latviešu dzejnieka, prozaiķa un politiķa Kārļa Skalbes (1879–1945) daiļradei veltītu sudraba kolekcijas monētu «Kaķīša dzirnavas».

Kolekcijas monētas «Kaķīša dzirnavas» grafiskā dizaina autore ir Elīna Brasliņa, bet plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Šī ir jaunās un talantīgās mākslinieces E. Brasliņas debija monētu mākslā. Plašākai sabiedrībai viņa ir pazīstama kā grāmatu ilustratore (izdots jau vairāk nekā 20 bērnu grāmatu ar E. Brasliņas ilustrācijām, t.sk. grāmatu sērija «Mākslas detektīvi»), un nupat uz kinoteātru ekrāniem parādījusies arī pirmā viņas animētā filma «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi».

Jauno monētu no 11. aprīļa plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē un Latvijas Bankas kasēs. Monētas cena būs 46 eiro.

Graudu pārstrādes uzņēmuma AS "Dobeles dzirnavnieka" ugunsgrēkā bojātās dzirnavas ir pilnībā atsākušas darbību, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus uzņēmumā atzīmēja, ka apdrošināšanas atlīdzība vēl nav saņemta.

Jau ziņots, ka jūlija vidū "Dobeles dzirnavnieka" ražošanas telpās izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurā cieta uzņēmuma mīksto un cieto kviešu dzirnavas.

Novembra sākumā darbu atsāka Baltijā vienīgās "durum" jeb cieto kviešu dzirnavas, kurās top galvenā izejviela "Dobeles dzirnavnieka" pastas ražošanai - "durum" manna. Darbs pie mīksto kviešu dzirnavu atjaunošanas bija ilgāks.

"Dobeles dzirnavnieks" pagājušajā gadā strādāja ar 231,261 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 34,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 76,8% un bija 6,851 miljons eiro.

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Degvielu par 60 miljoniem eiro piecus gadus ilgā periodā pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) piegādās SIA RDZ Energy, kas konkursa piedāvājumu pārvērtēšanas rezultātā atzīta par konkursa uzvarētāju.

Arī iepriekš degvielas iepirkuma konkursā SIA RDZ Energy tika atzīta par uzvarētāju, taču tam iebilda citi pretendenti, uzsverot, ka uzņēmums par uzvarētāju atzīts negodīgi, jo pēc piedāvājumu atvēršanas mainījis cenu.

Kā pastāstīja RS preses pārstāvis Viktors Zaķis, RS Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) uzdevumā pēcāk pārvērtēja visus atklātajam konkursam iesniegtos piedāvājumus, tostarp East West Transit (EWT) piedāvājumu, par kura nodokļa parāda faktu IUB uzdeva pārliecināties RS. Citu iebildumu saistībā ar konkursa norisi IUB neesot bijis.

Zaķis skaidro, EWT iesniegtie dokumenti apliecinājuši, ka uzņēmumam, piesakoties konkursam, nav bijis nodokļu parāda, tādēļ RS vēlreiz bija jāizvērtē visi konkursa piedāvājumi.

Jaunpils ūdensdzirnavu durvis vairākus gadus apmeklētājiem bija slēgtas, bet nu būs atvērtas gan individuālajiem, gan grupās ceļojošiem, informē Jaunpils novada dome.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jaunpils novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Vija Zīverte, 2016.gadā īpašumu Jaunpils novada dome atpirka no īpašniekiem, kuri to bija atguvuši pēc valsts neatkarības pasludināšanas, taču neattīstīja. Ņemot vērā, ka īpašums atrodas Jaunpils kultūrvēsturiskajā centrā, dzirnavu iekārtas ir saglabājušās labā stāvoklī, saredzētas iespējas papildināt Jaunpils tūrisma piedāvājumu.

Vienlaikus sākās projekta sagatavošana «Interreg» programmā Industriālā mantojuma iekļaušanai tūrisma attīstībā. Ar šī projekta palīdzību, kopumā 30 000 eiro, Jaunpils novada dome paredzēja uzsākt šī objekta «iedzīvināšanu» tūrisma piedāvājumā. Projekta ietvaros dzirnavās tika veikts starpstāvu pārsegumu un grīdas remonts, dzirnavu iekārtu atjaunošanas darbi, izgatavots interaktīvais stends, kurā izveidota gan spēle «Kā darbojas dzirnavas», gan materiāli par dzirnavu vēsturisko attīstību, izgatavots āra informatīvais stends, kā arī informatīvās norādes un apraksti par dzirnavu iekārtām, kā arī iegādāts aprīkojums tūrisma piedāvājuma dažādošanai – mēbeles, nojumes, apgaismojums, trauki.

Dzirnavu ielas posmā no Antonijas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai Rīgā rosība valda gan no rītiem, gan pusdienlaikā, gan arī vakara stundās.

Vēl 18. gadsimtā vietā, kur Dzirnavu iela krustojas ar Krišjāņa Barona ielu, bijis dīķis, kura krastā atradās dzirnavas. Tieši šo dzirnavu dēļ iela tikusi pie sava vārda, kuru tā nes vēl šodien. Dzirnavu iela ir viena no nedaudzajām pilsētas centra ielām, kurai nav nācies piedzīvot pārāk biežas vārda maiņas. Politiski neitrālās dzirnavas par labām atzina gan cariskā valdība, gan pirmskara laika pilsētas valde, gan arī padomju vara. Izņēmums bija vien vācu okupācija, kuras laikā to uz diviem gadiem pārdēvēja par Vāgnera ielu jeb Wagnerstrasse, liecina Rīgas pašvaldības sniegtā informācija. Dzirnavu iela sākas pie krustojuma ar Pulkveža Brieža ielu, un posms līdz pat Antonijas ielai nav stipri apdzīvots, raugoties no uzņēmējdarbības skatu punkta.

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Ceļojuma laikā mēs visi esam saskārušies ar situāciju, kad tikt pie labas kafijas ir diezgan izaicinoši. Protams, ja brauciena laikā esam pilsētā, tā nav problēma atrast kāroto, bet atrodoties ārpus pilsētas, piemēram, nomaļā vietā vai pārgājienā, iespēja ir gaužām niecīga. Tādēļ vienkāršākais risinājums ir pagatavot kafiju pašiem. Raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar kafijas pagatavošanas rīkiem ar kuru palīdzību Jūs malkosiet perfektu kafiju, lai arī kur Jūs atrastos.

Viss, kas Jums būs nepieciešams ir pupiņu vai maltā kafija, labas kvalitātes ūdens, nedaudz prakse un labs brūvrīks. Dodoties dabā ir jāapzinās savas iespējas tikt pie uzvārīta ūdens un cik tālu vajadzēs nest mantas. Ja plānojat doties pārgājienā, visu līdzpaņemto nesot mugursomā, brūvrīkam ir jābūt vieglam, kompaktam un neplīstošam. Šādam scenārijam piemērotākās ierīces ir Aeropress vai metāla kafijas kanna. Plānojot vienas dienas izbraucienu no pilsētas ar automašīnu vai nedēļas nogali glempingā, pagatavošanas ierīču izvēle kļūst plašāka. Kafijas prese un karafe ir pietiekoši nelieli rīki, kurus ērti var paņemt līdzi uz brīvdienu mājām un baudīt ikrīta rituālu.

Doma iekarot daļu no globālā medicīnas tirgus ir apsveicama, galvenais to nepazaudēt birokrātu dzirnavās

Tas, ka Jūrmalā vairs nebūs Jaunais vilnis un citi Krievijas televīzijas rīkoti konkursi, kādam cilvēcīgi var patikt vai nepatikt, tomēr, ja vien nav vēlme vēl vairāk audzēt valstī bezdarbu un emigrāciju, ir skaidrs, ka robs, ko radīs samazinājušos tūristu skaits, ar kaut ko ir jāaizpilda. Vēlams, protams, lai tas būtu kaut kas ilgtspējīgs un labumu nesošs pēc iespējas daudziem. Kā liecina DB 24.02.2015. publikācija – šāda ideja ir. Latvijas kūrortpilsēta Jūrmala, atjaunojot daudzu desmitu gadu senas tradīcijas, būtu jāveido par speciālo ekonomisko zonu, lai sniegtu kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus ārzemniekiem. Doma lieliska, jo ir skaidrs, ka Latvijas «skype» jeb lielā iespēja ir jāmeklē tajā potenciālā, kas mums ir pieejams, un tā ir šejienes tīrā daba, pietiekami spēcīga veselības kopšanas nozare un pagaidām vēl arī infrastruktūra, kas nepieciešama šāda plāna attīstībai. Pie viena tā ir arī iespēja nodrošināt labu atalgojumu vietējiem iedzīvotājiem, ne tikai apturot viņu aizbraukšanu no valsts, bet pat, iespējams, ļaujot vairākiem aizbraucējiem atgriezties. Kur vēl izcilāks reemigrācijas plāns!

Pāces vilnas fabrika 1. aprīlī oficiāli vērusi durvis savai vēstniecībai Rīgā, lai būtu tuvāk saviem klientiem un sadarbības partneriem. Šogad Pāces vilnas fabrika atzīmē savas pastāvēšanas 125. gadadienu, un pēdējos gados tā ieguvusi jaunu elpu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fabrikā tapušās aitas vilnas dzijas šķeteres nu jau mēro ceļu ne tikai uz abām kaimiņvalstīm, bet arī uz Poliju, Vāciju, Somiju, Dāniju, Ukrainu, Krieviju un pat Japānu.

Pāces vilnas fabrikas saimnieki Dins un Jolanta Derkevici jokojot sevi dēvē par vilnas magnātiem. Dundadzniekiem piederošā pilna cikla vilnas fabrika tāda ir vienīgā Latvijā. Dins Derkevics tajā sāka saimniekot pašā krīzes karstumā, un nācies ieguldīt daudz spēka un līdzekļu, lai augtu līdz pašreizējiem apjomiem. Pēc tēva aiziešanas mūžībā Dins pārņēma biznesu un pirmos divus gadus pamatīgi iepazinās ar visu procesu – ražošanas mašīnām, mazgāšanu, krāsošanu. «Ja uzņēmuma vadītājs nezina savas mašīnas un to, kā tās darbojas, tad viņš nevar vadīt uzņēmumu,» viņš ir pārliecināts. Tagad jau pagājuši septiņi gadi vadītāja amatā, un Dins ir gandarīts, ka visu apguvis no pamatiem.

AS Rīgas Dzirnavnieks, ieguldot piecus milj. eiro, līdz 2021. gadam īstenos vērienīgu projektu, kas palīdzēs kāpināt ražošanas jaudu un papildināt produktu portfeli

Šā gada investīciju apjoms ir mērāms viena milj. eiro apmērā; tās ietver jaunas ražošanas līnijas uzstādīšanu un veco noliktavu renovāciju un pārveidi jaunu produktu ražošanas un fasēšanas vajadzībām. «Miljons tiks novirzīts būvniecībā, bet pārējie ieguldījumi būs iekārtās, lai efektivizētu auzu dzirnavas, elevatoru u.c. Modernizācijas projektā centāmies iekļaut pēc iespējas vairāk cehu, tajos jau ilgāku laiku investīcijas nav notikušas, bet, lai mēs būtu konkurētspējīgi pasaules tirgū, tas ir nepieciešams. Arī apgrozījuma apjoms, kas pēdējos trīs finanšu gados turas teju vienā līmenī – ap 24 milj. eiro, norāda, ka ar steigu ir nepieciešama automatizācija, jo nespējam vairāk saražot un pieprasījums pārspēj mūsu jaudu,» atzīst AS Rīgas Dzirnavnieks direktore, valdes locekle Anita Skudra.

Latvijas lielākais pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks” noslēdzis attīstības projektu, investējot graudu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudu palielināšanā 11 miljonus eiro.

Projekta realizēšanai tika piesaistīts Swedbank aizdevums vairāk nekā 7 miljonu eiro apjomā un no Lauka atbalsta dienesta (LAD) saņemts 3,5 miljoni eiro līdzfinansējums. Pēc projekta realizācijas uzņēmuma graudu uzglabāšanas kapacitāte sasniegusi 355 tūkstošus tonnu līdzšinējo 270 tūkstošu vietā, kas ir līdzvērtīgi aptuveni 10% no kopējās Latvijas graudu kopražas.

Kā norāda AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, realizētais projekts ir stratēģiski svarīgs ne tikai uzņēmumam, bet arī nacionālā līmenī: “Pieaugot graudu pārstrādes apjomiem, pieaug arī nepieciešamība pēc atbilstošas kvalitātes izejvielu nepārtrauktas pieejamības. Īpaši spilgti to, cik būtiski ir spēt uzņēmumā uzglabāt ražošanai nepieciešamo graudu apjomu, iezīmējusi pēdējo gadu nenoteiktība un ģeopolitiskās situācijas radītie izaicinājumi loģistikas nozarē.”

Jau septīto gadu noslēdzies par tradīciju kļuvušais «Skaistākās lauku saimniecības» konkurss, kurā galveno nomināciju – «Skaistākā lauku saimniecība 2017» – saņēma Grasbergu ģimene no Zilūžu saimniecības Kocēnu novadā.

Atzinības šogad saņēmušas kopumā 10 saimniecības no Jelgavas, Kocēnu, Kuldīgas, Ķekavas, Naukšēnu, Rucavas, Skrīveru, Smiltenes un Vecpiebalgas novadiem.

«Cik prasmīgi mēs spēsim izmantot Latvijas lauku dotās iespējas, tik veiksmīgi attīstīsies Latvija. Prieks par saimniekiem, kuri sakārto ne tikai savas lauku sētas, bet ar savu pienesumu rūpējas arī par visu valsti. Īpaši gribu pateikties tām saimniecībām, kurās redzam dzīvojam un strādājam dažādas paaudzes. Tā mēs ieaudzinām savos bērnos mīlestību uz darbu, mīlestību uz Latviju,» stāsta konkursa «Skaistākā lauku saimniecība» patrons Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kocēnu novadā pie Zilūža ezera saimnieko Grasbergu ģimene, kuri nodarbojas ar piensaimniecību. Zilūžu saimniecībā darbojas divas paaudzes. Grasbergu dēli Jānis, Valts un Andris juniors nav aizbēguši nedz uz pilsētu, nedz ārzemēm, bet strādā Zilūžos. Jānis ir stratēģis un vadītājs. Valts ir atbildīgs par tirdzniecību, bet Andris ir vetārsts. Grasbergi dod darbu 32 cilvēkiem, fermā, gatavo dabiskus piena produktus: biezpienu, krējumu, kefīru, jogurtu, sviestu un saldējumu. Grasbergu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina «Skaistākās lauku saimniecības 2017» statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2018.gada 19.–28. janvārī.

Igaunijas lielākās salas Sāremā galvenie apskates objekti - Kāli meteorīta krāteris apriņķa vidienē, Pangas klintis salas ziemeļu krastā un Anglas vējdzirnavu pakalns ar četrām 19.gs koka dzirnavām ir viena apsaimniekotāja rokās.

Uzņēmēja Alvera Sagura dzimtā vieta ir Sāremā, un vairākus gadus viņš darbojies mežu apsaimniekošanas nozarē ģimenes uzņēmumā. Tūrismam A. Sagurs pievērsies pirms 30 gadiem, kad salā sāka attīstīties viesu uzņemšana.

Nesen A. Sagurs iegādājās Anglas vējdzirnavām blakus esošo kokapstrādes kompleksu, kur plāno izveidot jaunu apmeklētāju centru un nodrošināt aktivitātes, kas ļautu ielūkoties tajā, kā darbi veikti senatnē.

Anglas apmeklētāju centrā viņš jau izveidojis vērienīgu kolekciju ar seniem instrumentiem, kas ir viena no lielākajām antīko instrumentu kolekcijām Igaunijā, ja ne visā Ziemeļeiropā.

Zemi, kas ietver šos ievērojamos Sāremā apskates objektus, A. Sagurs nomā. Sākotnēji viņš attīstīja viesiem ērtus stāvlaukumus un informācijas stendus, taču laika gaitā viņš katrā no apskates vietām izveidojis arī vasaras kafejnīcas un restorānus.

Bijušajā Līgatnes papīrfabrikas teritorijā atsākta papīra ražošana, to plānots arī eksportēt.

Šobrīd bijušajā Līgatnes papīrfabrikā nelielos apjomos – dažas tonnas - tiek ražots specifisks nišas papīrs - akvareļu papīrs. No 1815. līdz pat 2014. gadam Līgatnes papīrfabrikā notika papīra ražošana, bet 2022.gadā bijušo Līgatnes papīrfabriku par 1 050 000 eiro iegādājās uzņēmējs Edgars Ricevs.

Viņš aktīvi darbojies dažādos IT, telekomunikāciju un mediju uzņēmumos vairāk nekā 25 gadus. Bijis vadītājs un īpašnieks uzņēmumos Latnet, Stream Networks, Telecentrs.Tāpat viņš darbojies valdē un padomē mediju uzņēmumā TV3 Grupa (iepriekš All Media Baltics), vadījis interneta TV platformas Go3 izstrādi.

Šobrīd E.Ricevs nedaudz darbojas kā konsultants un eksperts dažādos IT projektos, betpamatlaikā velta visu enerģiju un uzmanību Līgatnes papīrfabrikas attīstībai. “Puslīdz normālā režīmā papīra ražošana atsākta no jūnija, bet tāpat ražošana šobrīd notiek eksperimentālās partijās, un esam kvalitātes uzlabošanas procesā. Šobrīd esam uzstādījuši jaunu līniju, un tā ir neliela – maksimālā jauda līdz trīs tonnām diennaktī, kas ļautu gadā saražot līdz 1000 tonnām,” atklāj Līgatnes papīrfabrikas saimnieks Edgars Ricevs. Viņš stāsta, ka papīra masas sagatavošanas iekārta gan ir atjaunota vecā, kas saņemta mantojumā no bijušās Līgatnes papīrfabrikas. Tā uzlabota, nomainot automātiku, spēka sadaļu, piedziņu, bet pamata daļas elementi, piemēram, katli, dzirnavas, tiek izmantoti vecie. Šobrīd akvareļu papīra ražošanas iekārtās investēti aptuveni 400 000 eiro. “Uz nākamo gadu mēs skatāmies cerīgi ar domu, ka gadā varētu saražot līdz 200 tonnām. Tie nav ļoti lieli apjomi,” saka E.Ricevs.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji nonākuši jaunās «dzirnavās»

Varētu vēl saprast, ja budžetā maksājamās nodokļa likmes lielums būtu atkarīgs no pašu uzņēmēju darbības vai bezdarbības, bet, ja maksājamās likmes apjoms tiešā veidā ir atkarīgs no tā, cik ātri darbosies kāda ministrija vai Saeima, tad te nu uzņēmējam rokas ir sasietas un atliek tikai gaidīt. Tieši šādā situācijā šobrīd ir nonākuši Latvijas mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Vispirms jau tas, vai šiem uzņēmējiem šogad par pirmo ceturksni būs jāmaksā 9% vai 11% liela likme, ir atkarīgs no tā, vai Saeima līdz 15. aprīlim galīgajā lasījumā nobalsos par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Otrkārt, tas, vai mikrouzņēmumu nodokļa likme (MUN) nākamgad būs 9% vai jau 13%, atkarīgs no tā, vai Labklājības ministrija līdz šā gada septembra beigām izstrādās grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā, bet Saeima par to nobalsos. Labklājības ministrija darbu pie šiem likuma grozījumiem vēl neesot pat sākusi, pa vidu ir vasaras atvaļinājumi, tā ka, mīļie uzņēmēji, varat zīlēt tējas vai kafijas biezumos, vai ministrijas ierēdņi savu darbu darīs apzinīgi un čakli, vai arī jums tomēr savi maciņi, nodokļus maksājot, būs jāatver plašāk.

#A/s Tērvetes AL plāno paplašināt graudu pārstrādes ēku, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus.

A/s Tērvetes AL plāno paplašināt graudu pārstrādes ēku, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus.

Kā liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, izsludināts iepirkums par graudu pārstrādes ēkas paplašināšanu. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 900 000 eiro. Darbus paredzēts veikt Kroņauces dzirnavās Tērvetes novadā. Uzņēmums plāno piesaistīt ES līdzfinansējumu pasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Tērvetes AL valdes priekšsēdētājs Valters Paškausks DB pastāstīja, ka projekts paredz paplašināt alus pagrabu, palielinot tā ietilpību, kas ļaus palielināt arī ražošanas jaudas par 25 %. «Augam ar katru gadu un arī šis gads nebūs izņēmums. Lauku atbalsta dienests jau ir apstiprinājis mūsu projektu par kopējo summu 1,2 miljoni eiro, kur 30 % ir ES līdzfinansējums. Tas mums ļaus palielināt jaudas,» stāsta V. Paškausks.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, Klaipēdas tūrisma skolas audzēkņi šogad izveidojuši piparkūku pilsētu, kurā var aplūkot pazīstamākās Klaipēdas vēsturiskās celtnes un pilsētas simbolus.

Pilsētiņas projektēšana un veidošana ilgusi vairākas nedēļas, un tajā piedalījušies teju 250 topošie konditori un viņu skolotāji. Viņu veikums piesaista gan ar izdomu un meistarību, gan Ziemassvētku noskaņai tik svarīgo kanēļa un ingvera smaržu.

No gandrīz simt kilogramiem pašu mīcītas piparkūku mīklas viņi izcepuši Klaipēdas vecpilsētai raksturīgos pildrežģa namus, tai skaitā astoņpadsmitajā gadsimtā celtās Rīsu dzirnavas, baznīcu, seno Biržas ēku, dzīvojamās mājas un pat vēsturisko burinieku "Meridianas", ar ko klaipēdieši īpaši lepojas.

Turpat līdzās apskatāms arī piparkūku mīklā atveidots Viļņas Ģedimina pils tornis un Traķu viduslaiku pils komplekss.