Ņemot vērā piepūšamo atrakciju popularitāti, kā arī sākoties vasaras sezonai, būtiski, lai pakalpojumu sniedzēji, piedāvājot publiskos piepūšamo atrakciju pakalpojumus, veiktu nepieciešamos drošības pasākumus, kā arī vecāki būtu vērīgi, tādējādi mazinot traumu gūšanas riskus atrakciju lietotājiem – bērniem, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC pārbaužu rezultāti rāda, ka no 11 veiktajām pārbaudēm visās pakalpojuma sniegšanas vietās konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt bērnu drošību.

2014. gada pārbaužu 11 pārbaužu ietvaros apsekotas 12 piepūšamo atrakciju iekārtas, kur visos gadījumos konstatētas neatbilstības, savukārt 4 gadījumos pat apturēta piepūšamo atrakciju pakalpojumu sniegšana (2 gadījumos iekārtas bijušas ar lielu nolietojumu un 2 gadījumos iekārtu lietota neatbilstoši to konstrukcijai).

Pārbaužu laikā konstatēts, ka pakalpojumi tiek sniegti ar nezināmas izcelsmes iekārtām – astoņām iekārtām nebija norādīts ražotājs, identifikācija un ražošanas gads. Visās pakalpojuma sniegšanas vietās patērētāji netiek pienācīgi informēti par pareizu iekārtu lietošanu un trūkst brīdinājumi, piemēram, nemest kūleņus, nekarāties konstrukcijas saturošajās sienās. Trūka informācijas par iekārtas uzstādīšanu, pārbaudi un apkopi, pareizas ekspluatācijas nosacījumiem, rīcību avārijas vai nelaimes gadījumos. Tāpat trūkst informācijas par iekārtas uzstādīšanu un pareizu lietošanu. Piepūšamās atrakcijas mēdz būt novietotas blakus dažāda veida šķēršļiem, (kokiem, žogiem un betona konstrukcijām), tādējādi apdraudot lietotājus.

Kamēr Eiropas lielākie atrakciju parki pelnījuši, lai tajos pavadītu vismaz dienu, Latvijā tik jaudīga nav neviena, un arī pie apvāršņa tādu nemana

Taču, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Patlaban par pirmrindnieku kļūt ir iespējas visām trim Baltijas valstīm. Visdrīzāk, ar vienu vērienīgu atrakciju parku arī pietiktu, lai attiecīgo tirgu te pārklātu. Tiesa, visapdomīgākajai vajadzētu būt Igaunijai, kurai salīdzinoši netālu – Helsinkos – strādā Ziemeļeiropā atrakciju piedāvājumā plašākais parks Linnanmaki (www.linnanmaki.fi), kas izceļas ar savu unikālo amerikāņu kalniņu paveidu un ir arī Latvijai ģeogrāfiski vistuvākais tāda tipa izklaides centrs.

Skaidrs, ka jebkurš pievilcīgs tūrisma objekts silda valsts ekonomiku, tālab vietvaras apspriežu dienaskārtībā savulaik iekļāvās arī jautājums par atrakciju parka izveidi. Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis atminas, ka šīs tūkstošgades sākumā Kopenhāgenā izvietotā Tivoli izklaižu parka «radinieks» bija ieskatījies arī Latvijā un galvaspilsētas domnieki sprieda, kur tādam būtu piemērotākā vieta. Iecere gan pieklusa, un kopš tā laika par jebkādu tamlīdzīga jautājuma attīstību nekas nav dzirdēts.

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Strādājot pie jaunā Rīgas attīstības plāna, pilsētas dome iecerējusi tajā iezīmēt vietu 20 hektāru plašam atrakciju parkam, kas būtu lielākā šāda veida izklaides vieta Baltijā. Līdz šim vērtēts tā izvietojums Mežaparkā, pret ko aktīvi iebilst iedzīvotāji. Līdzīgu izpēti veiks arī par Lucavsalu un Zaķusalu, raksta laikraksts Diena.

Rudenī notikusī Mežaparka detālplānojuma apspriešana esot raisījusi spraigas diskusijas iedzīvotāju vidū, kuri iebilda pret atrakciju parka ieceri tajā.

«Šis projekts ir pietiekami interesants, un Mežaparks ir viena no labākajām vietām, kur tematisko parku varētu izvietot. Tādi paši pētījumi būs par Lucavsalu un Zaķusalu, varbūt vēl par kādu vietu, kur tas varētu parādīties. Tā ir tēma, ko mēs skatīsim triju gadu laikā,» teicis Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Vadims Jerošenko (SC).

Lai gan Mežaparka detālplānojuma darba uzdevumā nebija paredzēts izvērtēt atrakciju parka izvietojumu šajā teritorijā, tomēr pēc RD pasūtījuma veikta šāda analīze, norāda laikraksts. Balstoties uz Skandināvijas valstu pieredzi, analīzē aprēķināts - apmeklētāju skaits gadā varētu būt no 500 līdz 700 tūkstošiem. Šāda veida parkiem raksturīgas tādas atrakcijas kā amerikāņu kalniņi, karuseļi, ūdens un izglītojošas atrakcijas, šovi un ielas animācija, tehniskās izrādes, arī filmu, teātra, tehnoloģiju elementi.

Rīgā, Mūkusalas ielā durvis vēris atrakciju parks "Džungļi", kas saskaņā ar tā izveidotāju teikto, ir pirmais iekštelpu piepūšamo atrakciju parks Latvijā.

Atrakciju parks ir paredzēts ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. "Mūsu atrakciju parkā varēsiet šļūkt lejā no vulkāna, cīnīties kā gladiatori, pārvarēt šķēršļu joslu, sacensties staipeknī, laisties lejā no lielā "Cunami" 6 metrus augstā slidkalniņa, iegremdēties 33 000 bumbiņu baseinā, lēkāt pa nelīdzeno grīdu, izmēģināt "slam dunk" spēku pie basketbola groziem, kā arī vienkārši izbaudīt lēkāšanas, šķēršļu pārvarēšanas un sacensību garu ģimenes, darba kolēģu vai draugu lokā," pastāstīja projekta attīstītāji.

Tāpat atrakciju parks savās telpās piedāvās svinēt bērnu ballīte, korporatīvos pasākumus, dzimšanas dienas vai ballītes ar draugiem. Uzņēmums piedāvā divas svētku istabas, kuras ir aprīkotas ar galdiem un krēsliem.

Aizejošā gada laikā Db.lv lasītāji visvairāk interesējušies par Draugiem.lv un Skype birojiem, gada nozīmīgākajām būvēm, situāciju saistībā ar Swedbank, nepabeigtu un pamestu atrakciju parku Ķīnā, SPA kompleksa būvniecību Liepājā, autobūves kompānijas Honda Motor «noslīkušo» rūpnīcu un investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa piedāvājumu pārdot Latviju Krievijai.

Vislielāko lasītāju uzmanību izpelnījās ieskats Draugiem.lv jaunajā birojā, kuru sociālais portāls rudenī ierīkoja Mārupē. Draugiem.lv jaunais birojs izceļas ar neparastu iekārtojumu.

Lasītājus arī interesēja nozīmīgāko gada būvju apkopojums. Būvniecību joprojām stutē Eiropas Savienības (ES) finansēti projekti, bet privātu pasūtījumu ir maz, vēstīja DB. Pie naudīgākajiem Rīgā pabeigtajiem objektiem var nosaukt divus apjomīgus un nozīmīgus satiksmes infrastruktūras objektus - Dienvidu tilta otro kārtu un vienu no Austrumu maģistrāles posmiem.

Latvijā radītais viesuļvētras simulators "Beat The Storm" pasaulē lielākajā atrakciju industrijas izstādē Orlando, ASV izcīnījis 2. vietu labāko jauno produktu kategorijā.

Atrakcija vēja tunelī drošos apstākļos ļauj iepazīt vēja stiprumu līdz 160 km/h, kas līdzvērtīgs otrās kategorijas viesuļvētrai.

Globālā atrakciju industrijas asociācija (IAAPA) ir pasaulē lielākā šāda veida organizācija, kas dibināta 1918. gadā un apvieno dalībniekus no vairāk kā 100 valstīm. "IAAPA EXPO Orlando" ir gada lielākais asociācijas organizētais pasākums, kas pulcē atrakciju nozares profesionāļius no visas pasaules. Vienas nedēļas garumā notiek gan konferences, gan izstāde, kur tiek prezentēti aktuālie produkti un pakalpojumi. Šis pasākums pulcē vairāk kā 40 000 interesentu.

"Mēs gatavojāmies gadu, lai visas pasaules atrakciju parku nozarei prezentētu savu jauno produktu. Pirmo reizi klientu vērtējumam tas tika nodots 2022. gada jūnijā, kad pirmie divi vētras pieredzes tuneļi tika uzstādīti "Universe Science Park" Dānijā. Jau pāris mēnešos "Beat The Storm" kļuva par vienu no iecienītākajām parka atrakcijām. Šosezon to izmēģinājuši jau vairāk kā 100 000 interesentu," stāsta "Beat The Storm" autors Ingus Augstkalns.

Nenotikušā festivāla Pestivals organizētāji SIA Ideju parks sola naudu biļešu pircējiem atdot gada laikā, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzskata, ka viena gada termiņš nav adekvāts.

Jāatgādina, ka festivāls Pestivals bija paredzēts 12. un 13. jūlijā Mežaparkā, tomēr aptuveni nedēļu pirms norises laika Mežaparka apsaimniekotājs SIA Rīgas meži izplatīja paziņojumu, ka pasākums nenotiks. Uzņēmums skaidroja, ka jau pērn, organizējot pasākumu, SIA Ideju parks pieļāva būtiskas organizatoriskas kļūdas, piemēram, netika laicīgi veikta samaksa par apsardzes firmas pakalpojumiem, kā rezultātā apsardzes darbinieki neieradās savlaicīgi, kā arī ar lielu kavējumu tika veikta samaksa par pasākumam iznomāto Lielās estrādes teritoriju. Tādēļ starp festivāla rīkotājiem un SIA Rīgas meži radās nopietnas domstarpības.

«Es gan biju atvaļinājumā, tomēr, jā, zināmā mērā tas bija pārsteigums. Un man jāsaka, ka Jūrmalas dome joprojām nav saņēmusi kādu oficiālu iesniegumu vai vēstuli, kur būtu lasāms kaut kas tāds,» atbildot uz Dienas rīta jautājumu vai Jaunā viļņa rīkotāju paziņojums par to, ka festivāls Jūrmalā vairs nenotiks, viņam bijis pārsteigums, sacījis Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.

«Vēl vairāk - mēs esam saņēmuši otras puses parakstītu sadarbības līgumu, ko dome parakstīja pērnā gada augustā, un tas paredz sadarbību pagarināt uz pieciem gadiem. Līdz ar to es pirmdien, 13. janvārī, nosūtīju vēstuli festivāla rīkotājiem ar aicinājumu viņiem izdevīgākā laikā, bet, cik nu iespējams, neatliekot, ierasties un visus problemātiskos jautājumus domē normāli izrunāt. Jo, ja spriež pēc publiskajā telpā izskanošā, var rasties iespaids, ka mēs ar festivāla rīkotājiem pusgada laikā esam kaut ko smagi diskutējuši, strīdējušies un sastrīdējušies. Patiesībā kopš pagājušā augusta beigām ir bijis klusums,» skaidrojis pilsētas mērs.

Daugavas potenciāls aktīvas atpūtas nodrošināšanā uz ūdens Rīgā nav pilnībā izmantots.

Šovasar Rīgas iedzīvotājiem un viesiem tiks paplašināts aktīvās atpūtas piedāvājums Daugavā – pa upi varēs braukt ar SUP jeb sērfa dēļiem, kur braucējs izmanto garu airi, lai tiktu uz priekšu, bet Pārdaugavas pusē pie Vanšu tilta ūdenī plānots izveidot piepūšamo atrakciju trasi. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka aktīvās atpūtas iespējas pēdējos gados kļūst daudzveidīgākas, bet piedāvājums varētu būt vēl plašāks. Patlaban Daugavā iespējams braukt ar veikbordu, lidot ar turbīndēli vai doties vairāku kilometru izbraucienā ar laivām, bet pilsētas kanālos atpūtnieki var izvēlēties kaut ko rāmāku – braukt ar katamarānu vai doties pilsētas apskates tūrē ar koka kuģīti.

«Šogad pavasarī iestājos Ogres biznesa inkubatorā un esmu ļoti apmierināts ar sadarbību,» biznesa portālam db.lv stāsta izklaides parka «Avārijas brigāde» (ABpark) idejas autors Mārtiņš Brezauckis. Viņš atzīst, ka ar finansējuma piesaisti parkam pagaidām neveicas tik raiti, kā gribētos.

Maija sākumā izklaides parks «Avārijas brigāde» uzsācis savu otro sezonu.

Kā liecina Lursoft informācija, SIA Latvian amusement agency, kas dibināta 2015. gadā un ir parka īpašniece, 2017. gadā strādājusi ar 975 134 eiro apgrozījumu un 117 531 eiro peļņu.

M. Brezauckis stāsta, ka, lai piesaistītu parkam uzmanību, cenšas izmantot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piedāvātās atbalsta iespējas, konkrētāk - atbalstu starptautisko izstāžu apmeklējumam. «Šā gada sākumā ar savu stendu apmeklējām tūrisma izstādes Lietuvā un Igaunijā, un biju gandarīts par lielo interesi, ko parks izpelnījās no kaimiņvalstu tūristiem,» sacīja M. Brezauckis. «Otrs ļoti noderīgs atbalsta mehānisms attīstībai dažādās uzņēmuma izaugsmes fāzēs ir biznesa inkubatori, kuru līdz šim netiku izmantojis. Šogad pavasarī iestājos Ogres biznesa inkubatorā un esmu ļoti apmierināts ar sadarbību. Tā ietvaros ir iespēja gūt daļēju atbalstu dažādu darbībā nepieciešamo pakalpojumu iegādei, apmeklēt noderīgas apmācības, dalīties pieredzē un gūt jaunus kontaktus,» viņš stāsta.

Pērn negatīvu publicitāti izpelnījušais Nīderlandes ceļojošais atrakciju parks visu oktobri darbosies Rīgā pie tirdzniecības centra Elkor Plaza, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Atļauja darbināt šīs atrakcijas esot izsniegta tikai pēc tam, kad tika saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecināja veiktās tehniskās pārbaudes.

Nīderlandes uzņēmējam piederošās atrakcijas Latvijas galvaspilsētā neierodas pirmoreiz, norāda laikraksts. Atrakciju darbību organizēja un turpina organizēt uzņēmums Games Serviss Group.

Pagājušajā gadā nīderlandiešu piedāvātās izklaides iespējas izraisījušas «karstas» diskusijas, jo kaimiņvalsts pilsētā Palangā šajās atrakcijās bērni vairākas stundas bijuši iesprostoti vienā no karuseļiem un karājušies ar galvu uz leju. Pie vainas bijuši izdeguši drošinātāji. Apmēram mēnesi pēc tam atrakcijas pārveda uz Rīgu, bet ne konkrēto iekārtu ar bīstamajiem drošinātājiem. Aizvadītajā gadā Rīgas dome, ņemot vērā informāciju par atrakciju parka darbību Lietuvā, neizsniedza atļauju šādas izklaides vietas atvēršanai uz karstām pēdām, bet pieprasīja uzrādīt dokumentus, kuri apliecinātu, ka atrakcijas ir drošas, arī sertifikātus no tehniskajiem ekspertiem. Tāpēc izklaides parka atklāšana aizkavējās par vairāk nekā divām nedēļām, atgādina Neatkarīgā.

Ūdens atrakciju parkiem lauvas tiesu apgrozījuma nodrošina tūristi; rentabilitāti apdraud energoresursu izmaksas.

Parku apmeklētība pērn strauji augusi, taču aprīlī gaidāmās izmaiņas elektroenerģijas izmaksās, arī pāreja uz eiro – tas varētu veicināt cenu kāpumu, tam sekojošu pieprasījuma kritumu.

Ūdens atrakciju parka Līvu akvaparks izpilddirektore Velta Lasmane DB stāsta, ka šogad ar lielām bažām gaida 1. aprīli, kad tiek plānotas izmaiņas elektroenerģijas izmaksās. Ūdens atrakciju parka bizness ir izteikti energoietilpīgs, un izmaiņas, iespējams, kārtējo reizi spiedīs paaugstināt cenas. Otrs apstāklis, kas, viņasprāt, šogad un arī 2014. gadā ietekmēs biznesu, ir pāreja uz eiro. Tehniski apgrūtinošs ir pats pārejas process. Svarīgs ir arī psiholoģiskais faktors, jo cena, izteikta eiro, izskatās lielāka nekā latos.

Atrakciju parks "Happy Kids" pie Saldus apvedceļa radījis vietu, kur svinēt bērnu ballītes un citus svētkus.

SIA "Grand M" dibināts 2012.gadā un sākotnēji uzņēmums nodarbojās ar banketu organizēšanu un ēdināšanu. Savukārt 2018.gada novembrī tika atvērta pirmā, 70 kvadrātmetru liela rotaļu istaba. "Šobrīd mums ir lielākais iekštelpu atrakciju parks Kurzemē, aizņemot 600 kvadrātmetrus lielu telpu. Tieši šajā nozarē esam nedaudz ilgāk par gadu," stāsta SIA "Grand M" valdes locekle Madara Bobkova.

Sākotnēji uzņēmējiem bija iecere piedāvāt bērnu pieskatīšanas pakalpojumu vecākiem, kuru atvasēm nav tikusi vieta bērnudārzā. "Mūsu ģimenē aug divi bērni, tāpēc saskārāmies ar to, ka nav iespējas īslaicīgi veikt darbus bez mazajiem. Viens no variantiem, ko vecāki šobrīd labprāt izmanto, ir darīt savu darbu mūsu telpās, kamēr bērni spēlējas. Bērni ir vecāku redzeslokā un aizņemti ar rotaļām," stāsta M.Bobkova.

Tirdzniecības centrā "Olimpia" aprīļa sākumā, cerot uz Covid-19 izplatības ievērojamu samazināšanos, tiek plānots atvērt ģimenes izklaides un atrakciju parku "Adventica".

Vairāk nekā 2000 kvadrātmetru lielajā parkā būs 9 tematiskās izklaides zonas, telpas dzimšanas dienu svinībām, bērnu elektrokartingi un vecāku atpūtas zona. Tirdzniecības centra atjaunoto augšējo stāvu plānots pabeigt pēc Lieldienām.

"Ar nepacietību gaidām laiku, kad atkal varēsim droši pulcēties un baudīt izklaides viens otra lokā. Atrakciju parks "Adventica" par savu mājvietu Latvijā ir izraudzījis tirdzniecība centru "Olimpia", jo esam atraduši kopīgu valodu caur atpūtas, izklaides un aktīvā dzīvesveida mīlestību. Redzam, ka "Olimpia" veidojās veselīga dzīvesveida piekritēju komūna, un vēlamies būt daļa no tās," stāsta "Adventica" atrakciju parka pārstāvis.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 300 000 eiro lielu kredītu SIA Latvian amusement agency investīcijām izklaides parka Avārijas brigāde (ABpark) paplašināšanā.

Finansējums izmantots jaunu un jaudīgāku atrakciju iegādei, iesākot jaunu posmu tā attīstībā, lai kļūtu par vienu no vadošajiem ārtelpu atpūtas centriem Ziemeļvalstīs.

"Ar katru gadu kļūstam atpazīstamāki – mūsu nākotnes idejām un plāniem notic arvien vairāk potenciālo sadarbības partneru. Reģionālā investīciju banka ir mūsu pirmais sadarbības partneris no banku vidus un bankas iesaistīšanās noteikti paātrinās ABpark attīstītību, tostarp izklaides parka apmeklētājiem jau šogad ir iespēja izbaudīt šīs sadarbības pirmos augļus jaunu atrakciju formā. Jau esam iegādājušies Svārsta atrakciju un ERGO ūdenspasaules atrakcijas. Esam paplašinājuši kopējo izklaides parka teritoriju no aptuveni 19 hektāriem līdz 28 hektāriem un jaunās parka daļas apgūšana ilgs aptuveni trīs gadus. Nākotnē plānojam piedāvāt arī izmitināšanas un SPA pakalpojumus," komentē ABpark līdzīpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Investējot pusmiljonu eiro, darbu uzsācis jauns piedzīvojumu parks bērniem un aktīviem vecākiem "Adventures zone".

Jauno piedzīvojumu parku, kas izvietots tirdzniecības parkā "Alfa", ir projektējuši "Aerodium" inženieri – komanda, kura 2018. gadā Toma Krūza filmas vajadzībām uzbūvēja lielāko vēja tuneli pasaulē.

"Adventures zone" ir jauna koncepta aktīvās atpūtas un izklaides piedzīvojumu parks bērniem un viņu vecākiem, kas vienuviet 700 kvadrātmetru platībā, divos stāvos ļauj izmēģināt spēkus dažādās aktivitātēs.

Tajā pieejama "Nindzju" šķēršļu josla, kāpšana pa māju fasādēm un klinšu sienām, četru stāvu labirinti, batuti un tīklu parks, caurspīdīgs tilts septiņu metru augstumā un attīstošas spēles.

"Man pašam ir trīs bērni, un es kopā ar viņiem regulāri apmeklēju visdažādākos rotaļu laukumus. Kā jebkurš vecāks, gribu, lai bērni rotaļās attīstās un izaug sportiski, kreatīvi un gudri. Redzēju, ka Latvijā rotaļu laukumu līmenis diemžēl ne vienmēr ir apmierinošā kvalitātē, kā arī piedāvājuma dažādības ziņā mums vēl ir krietni, kur augt. Tā arī radās doma atvest uz Rīgu labāko, ko esmu redzējis pasaulē. Esot kopā ar bērniem, man ir vēlēšanās aktīvi līdzdarboties, tādējādi gūstot gan fizisku nodarbi sev, gan kopīgu piedzīvojumu ar bērniem. Tieši tas tagad ir iespējams "Adventures zone". Mums ir svarīga arī augstākā līmeņa drošība, laukuma higiēna un serviss. Gribējās radīt augstāko kvalitāti rotaļu laukumu segmentā. Ceru, ka to pamanīs un novērtēs arī citi vecāki," stāsta jaunā parka idejas autors un izveidotājs, "Aerodium" līdzīpašnieks Ivars Beitāns.

Skatoties Discovery kanāla raidījumu, kur rādīts, kā uz Marsa nolaižas zonde, Gintam Šāvējam radās ideja izveidot atrakciju Crazy Roller

Marsa zondi ieraugot, viņam prātā ienāca doma, kā būtu, ja šādā ierīcē ievietotu cilvēku un ripinātu. Patlaban gan ar zondi vienīgā līdzība ir palikusi tāda, ka tās abas ripo.

Kontrolēta ripošana

Ideja uz papīra «uzlikta» 2008. gadā, kad autors to iesniedza konkursā Ideju kauss, kur ieguva 3. vietu. Pēc tam idejas īstenošanai G. Šāvējs piesaistīja inženieri Robertu Brīvlauku, un 2009. gadā radīti pirmie atrakcijas prototipi, bet vēl pēc gada radīta pirmā atrakcija ūdens variantam. 2011. un 2012. gadā pirmās sezonas aizvadīja ierīce, kas ripo no kalna. Pirmie eksemplāri tika pārdoti Latvijas tirgū, taču aktīva tirdzniecība šajos gados nenotika, stāsta R. Brīvlauks, jo jaunam produktam nepieciešams darboties vismaz pāris sezonas, lai to testētu, varētu novērst visas nepilnības. Tieši šāda produkta pasaulē nevienam neesot, tādēļ arī pašiem bija jādomā, kā ieviest veiksmīgākus risinājumus. Līdz 2012. gadam atrakcijai izveidoti vairāk nekā 15 prototipi, pielāgojot to gan uzņēmēju, gan gala lietotāju, atrakcijas baudītāju vēlmēm.

Nīderlandes karuseļiem, kas jau ilgāku laiku uzstādīti pie tirdzniecības centra Elkor Plaza Brīvības ielā un kuru operators iepriekš saskārās ar tehniskām problēmām Palangā, Rīgas dome ir izsniegusi atļauju darboties.

Ņemot vērā, ka atrakciju darbība bija plānota no 3. līdz 25. septembrim, bet reāli atrakcijas savu darbību Rīgā sāka tikai 19. septembrī, to operators Game Serviss Group lūgs domei atļauju pagarināt darbības atļauju. Pēc domes sabiedrisko attiecību speciālista Uģa Vidauska teiktā, dome šo lūgumu, visticamāk, izpildīs.

Vidauskis norādīja, ka viņa rīcībā nav informācijas par to, cik stingra šādu atrakciju kontrole ir Lietuvā, taču uzsvēra, ka Rīgā prasības šādu izklaides parku darbībai esot ļoti stingras. Tā kā visu nepieciešamo informāciju un nodrošinājumus atrakciju operators domei ir iesniedzis, karuseļa darbības pagarināšana esot iespējama un, visticamāk, arī tiks atļauta. Tiesa par to vēl dome tikai lems.

Nedaudz vairāk par trim miljoniem eiro gadā – tik valsts cer iegūt no 21 % pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kultūras pasākumiem, ko ieviesīs no nākamā gada 1. janvāra. Tas gan attiecas tikai uz kultūras institūcijām, kuras pasākumus rīko komerciālu mērķu sasniegšanai, taču šis formulējums izraisa diskusijas, trešdien raksta laikraksts Diena.

Valdības akceptētie likuma grozījumi paredz, ka PVN nebūs jāmaksā par teātra un cirka izrādēm un koncertiem, kurus sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tai deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas. Tādējādi lielai daļai kultūras pasākumu biļešu cenas vismaz PVN dēļ nemainīsies, tomēr jaunā kārtība, visticamāk, skars teātru viesizrāžu rīkotājus un koncertaģentūras.

Grozījumi neskars Latvijas neatkarīgos teātrus, kuri ir noformējušies kā biedrības ar sabiedriskā labuma statusu. Šāds statuss ir arī Ineses Galantes fondam, kas rīko festivālu Summertime, Imanta Ziedoņa fondam Viegli un citiem kultūras pasākumu rīkotājiem. Taču ar nodokļa maksāšanu būs jārēķinās, piemēram, kompānijai Art Forte, kura Latvijā organizē Krievijas teātra festivāla Zelta maska izrāžu skates. SIA Art Forte valdes priekšsēdētāja Jūlija Ločmele vēl nav iepazinusies ar likuma grozījumu tekstu, taču norāda, ka tas noteikti negatīvi ietekmēs skatītāju pirktspēju, jo pasākumu rīkotājiem nav iespēju samazināt biļešu cenas uz sava rēķina, lai PVN ieviešana nebūtu jūtama. «Ja valsts organizācijām PVN nebūs jāmaksā, tas būs konkurences likuma pārkāpums, un tad valstij tas jākompensē citā veidā. Ja mēs runājam, ka visam jābūt caurspīdīgam, tad šāds lēmums veicinās to, ka organizācijas mēģinās pārreģistrēties par fondiem, būs necaurspīdīgas finanses, kāds varbūt mēģinās tiesā pierādīt, ka lēmums ir nepareizs. Pirms pieņemt likumus, vajag domāt par sekām,» norādīja J. Ločmele.

Liela daļa jauno uzņēmēju, amatnieku un dizaineru pirmo reizi sabiedrībai sevi parāda tirdziņos.

Prasības, lai iepatiktos tirdziņu rīkotājiem, ir visai vienkāršas – jāatbilst konkrētā tirgus standartiem un koncepcijai (ražots Latvijā, kvalitatīvs, atšķirīgs). Grūtāks uzdevums būs iepatikties pircējiem, kuri savu atzinību pauž ar naudas maka atvēršanu.

«Lai iepatiktos tirdziņu rīkotājiem, jāatbilst to standartiem,» apstiprina Una Meiberga, Kalnciema ielas tirdziņa kultūras programmas vadītāja. Kalnciema ielas tirdziņa gadījumā tie ir vietējās izcelsmes produkti ar uzticamu izcelsmi, no zaļi domājošiem zemniekiem.

Attiecībā uz amatniecības izstrādājumiem izvēle nereti ir diezgan subjektīva un atkarīga no organizatoru gaumes. Tie izvēlas ko jaunu un nebijušu, tāpat jābūt ticībai, ka būs pieprasījums. Svarīgs aspekts ir kvalitāte, norāda U. Meiberga.

Jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences, kas parasti notiek pavasarī, pārceļ to norisi uz vasaras beigām un rudeni, tāpat dažādi pasākumi maina vidi un pārceļas uz tiešsaisti.

"Pavasaris vienmēr ir bijis ļoti aizņemts laiks jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferenču apmeklētājiem, jo tieši šis periods līdz šim ir bijis ļoti populārs pasākumu organizēšanai.

Pašlaik vērojams, ka vairums pavasara pasākumu ir pārcelti uz rudeni. Piemēram, Eiropas tehnoloģiju festivāls "TNW" Amsterdamā, kas parasti norisinājās jūnijā, ir pārcelts uz oktobra sākumu. Arī igauņu "Latitude 59" ir pārcelts uz augusta beigām. Laiks rādīs, kā šīs izmaiņas ietekmēs citu pasākumu norises laiku un to, vai šie pasākumi pēc gada atgriezīsies pie pavasara datumiem," teic Madara Ermansone, "TechChill" vadītāja.

Ir arī tādi pasākumi, kas izvēlējušies mainīt nevis norises datumu, bet gan vidi – tie pārceļas uz tiešsaisti. Pašlaik visā Eiropā norisinās tiešsaistes hakatoni "Covid-19" izraisītās krīzes seku risinājumu meklēšanā. Iniciatīvu aizsāka Igaunija ar hakatonu "Hack the Crisis", nedēļu vēlāk norisinājās pašmāju hakatons "HackForce".

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Viens no Dānijas pilsētas Kopenhāgenas «dzīvākajiem stūriem» iegūs jaunu izskatu. Pilsētas amatpersonas apstiprinājušas Tivoli modernizācijas plānu, ziņo thelocal.dk.

Vēsturiskā Kopenhāgenas atrakciju parka Tivoli ieejas rajons ir vienu soli tuvāk apjomīgai atjaunošanai, kas saņēmusi vienbalsīgu tehniskās un vides komitejas apstiprinājumu. Pārmaiņas ceļotājiem sniegšot jaunu iespaidu par Dānijas galvaspilsētu.

Atjaunošanas ieceres pirmsākumi gan meklējami jau 2008. gadā, taču tagad tā uzlabota un beidzot virzās uz priekšu.

Atjaunošana tostarp paredz jaunu, modernu fasādi un plašāku trotuāru pie atrakciju parka galvenās ieejas, Nimb Hotel paplašināšanu, kā arī jaunus veikalus, kafejnīcas un restorānus.

Tivoli pagaidām nesniedz informāciju par to, kad darbi varētu noslēgties, kā arī par plānotajām izmaksām.