Rīgas dome pagaidām atteikusies izsniegt darbības atļauju Holandes karuseļu operatoram, kurš saskāries ar tiesu darbiem Lietuvas pilsētā Palangā pēc tam, kad viena no atrakcijām sabojājās un negadījumā cieta cilvēki.

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā ieradās karuseļu karavāna, kas pirms tam darbojās Palangā, kur viena no kompānijas Leander LTU atrakcijām sabojājās, kā rezultātā deviņiem bērniem vairāk nekā stundu nācās pavadīt karuselī Move-It, karājoties kājām gaisām.

Lai arī konkrētais «problēmkaruselis» uz Rīgu nav atceļojis, jo tas ar tiesas lēmumu aizturēts Palangā, Rīgas dome tomēr pagaidām vēl nav izsniegusi darbības atļauju Holandes karuseļiem. Bija paredzēts, ka darbības atļauju daļai karuseļu operators saņems jau šodien.

Kā Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis, tiks veiktas padziļinātas pārbaudes, kas saistītas arī ar negadījumu Lietuvā.

Rundāles pils parka teritorijā tuvākajā laikā plānots būvēt vēja aizsargmūri, kā arī vēsturisku karuseli bērniem, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Viņa skaidroja, ka pils parkam sākotnēji apkārt ir bijusi mūra siena, kas kalpojusi dārza pasargāšanai no vēja radītajiem postījumiem. «Siena darbojās kā vējlauzis - aizturēja rietumu vējus, kas ir valdošie vēji arī Zemgalē, un, tā kā tur ir līdzens, mūsu parku regulāri izpūš,» skaidroja Lūse.

Viņa informēja, ka nesen ir izsludināts iepirkuma konkurss saistībā ar vēja aizsargmūra būvniecību pils parka teritorijā. «Mēs ceram, ka šajā gadā rietumu pusē mums izdosies to arī izbūvēt,» pauda muzeja direktore.

Runājot par citiem pils teritorijā plānotajiem būvniecības darbiem un projektiem, Lūse pastāstīja, ka parkā esošajā bērnu laukumā iecerēts izbūvēt karuseli, kas būtu veidots atbilstoši vēsturiskajiem principiem.

Ir pagājuši septiņi gadi kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, ir vērts aplūkot, kas pa šo laiku ir mainījies un kas ne. Notikums pavēra iespēju mazināt valdošo pārmērību finanšu tirgos, risināt paviršo struktūru jautājumu un koncentrēties uz produktivitāti, taču tas kļuva par katalizatoru, lai politikas veidotāji «vilktu garumā», iegūstot aizvien vairāk laika, un liktu domāt, ka meklē derīgus risinājumus.

Lēmumu pieņēmēji reaģēja uz izaugsmi un sentimenta trūkumu ar augstākiem fiskālajiem tēriņiem, un, kad nauda beidzās, piespieda centrālās bankas naudu drukāt – daudz naudas. Tās gan nebija pārmaiņas esošajai pasaules ekonomikas kārtībai, bet drīzāk aizsāktā turpinājums, ignorējot nepieciešamību pēc reformām, atbildības un ieguldījumiem cilvēkresursos un produktivitātē.

Vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey & Co šogad publiskotajā ziņojumā ir aprēķināts, kādus apmērus ir sasniedzis globālais parāds kopš Lehman Brothers krišanas. Proti, pasaules parādsaistības ir pieaugušas par 57 triljoniem ASV dolāru, kas ir 17% no visas pasaules IKP. Tā vietā, lai atgūtos no krīzes, ar aizņemšanos esam nākotnes izaugsmi nostādījuši ķīlnieka lomā, un radies iespaids, ka globālā ekonomika ir iestrēgusi pastāvīgā stagnācijā.

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Merķeļa ielā Rīgā sajūtams lielpilsētas pulss – cilvēki traucas savās ikdienas gaitās, viens pēc otra seko sabiedriskā transporta līdzekļi

Tur nepamet sajūta, ka visi skrien, tomēr tieši tur vietu biznesam atraduši dažādi pakalpojumu sniedzēji. Būtiski atšķiras Merķeļa ielas viena un otra puse tās sākumposmā – lielākā cilvēku plūsma ir ielas labajā pusē, kur ir sabiedriskā transporta pieturas, pretējā ielas pusē ir nosacīti mierīgāk.

Kuplā skaitā šajā Rīgas daļā ir pārstāvētas autoskolas un tūrisma aģentūras. Aptaujātie uzņēmēji teic, ka šāda profila uzņēmumi Merķeļa ielā bijuši jau vēsturiski. Savukārt pirms septiņiem gadiem, sākoties krīzei, izteikti attīstījies lombardu bizness. Viss ielas posms no Stacijas laukuma līdz Barona ielai ir šādām iestādēm nosēts. Pēc DB novērojuma, šāda tipa uzņēmumu ir aptuveni desmit. Aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka viņu biznesu lombardu klātbūtne neietekmē, bet ielas seju gan. 560 metrus garā Merķeļa iela, kas sākas Marijas un Satekles ielu krustojumā un beidzas krustojumā ar Brīvības bulvāri, Tērbatas ielu un Kalpaka bulvāri, ir viena no pilsētas galvenajām artērijām – tur ikdienas gaitās plūst tūkstošiem vietējo iedzīvotāju un pilsētas viesu. DB uzrunātie uzņēmēji izteica cerību, ka centra ielā lombardus reiz nomainīs mākslas galerijas un jaukas kafejnīcas.

Novembra otrā puse pasaules finanšu tirgos vēsturē ieies ar to, ka pirmo reizi leģendārā ASV akciju indeksa Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība uz brīdī pārsoļoja pāri apaļajai 30 tūkst. punktu atzīmei.

Nozīmīgu psiholoģisko barjeru pārsniegšana parasti nozīmē lērumu jaunus skaļus ziņu virsrakstus, kas var raisīt pat vēl papildu interesi un naudas plūdināšanu vērtspapīru virzienā. Investoru spekulācijas uz vakcīnu fona par drīzāku atgriešanos pie “normālā”, šķiet, iet uz urā.

Kopš tā saucamajiem Helovīniem minētā ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu akciju indikatora vērtība palēkusies par 13%, kas ir visa gada cienīgs sniegums. Atsevišķu kompāniju vērtību pieaugums uz pandēmijas fona ir gluži vai kosmisks. Piemēram, Tesla akcijas cena šogad palielinājusies par 550%.

Joprojām nav zināms ne tas, pa kurām mugurām īsti dancos nekustamā īpašuma nodokļa pātaga, ne tas, cik karstasinīgi būs tās deju ritmi.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reformas cepējiem gadījies to piededzināt. Dūmu ir patiešām daudz, bet diemžēl pagaidām nav nekā, ko galdā celt. Process kopumā izstiepies kā akordeona plēšas. NĪN reformas bļodā tiek maisītas ieceres, kas zaudē aprises, diskusijai brīžiem izplūstot interneta komentāru līmenī, tādējādi ievērojami attālinoties no realitātes, kuru ļoti skaidri taču raksturo iedzīvotāju maciņi. Nodevas katram iedzīvotājam, kurš piesaukts zemesgrāmatas apliecībā, ir neizbēgams liktenis. Šīs sabiedrības daļas skats nākotnē ir neziņā tīts, ja izskanējušo risinājumu diapazons svārstās no atbrīvojuma maksāt par vienīgo mājokli līdz kadastrālo vērtību ievērojamai uzskrūvēšanai. Mudīgi jāmeklē konkrētība, citādi NĪN ļembasts draud vienā mirklī pajukt kā lauku miestā piestājuši parūsējuši karuseļi. Likmes jāspēj ielikt saprātīgos un visiem īpašniekiem skaidri saprotamos un sa-mak-sā-ja-mos rāmjos.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Šosestdien, 14.septembrī, Mežaparkā, Atpūtas alejā (pie Rīgas ZOO), notiks “Rudens kārumu festivāls”. Tajā piedalīsies vairāk nekā 110 vietējie mājražotāji, dizaineri un amatnieki, kā arī būs īpaša street food un kārumu iela.

“Uz festivālu sabrauks mājražotāji no visas Latvijas, kas apmeklētājiem piedāvās mājas kūpinājumus - gaļu un zivtiņas -, svaigi ceptu maizi, dažāda veida sierus, mērces, sukādes, mājas vīnu un sidru. Ikviens varēs nogaršot tikko vārītus vēžus!” atklāja pasākuma organizatore Maira Ādmine.

Uz street food ielas festivāla apmeklētāju acu priekšā ceps dažnedažādas picas, gatavos latviešu nacionālo ēdienu, vārīs ukraiņu boršču.

Bērniem būs īpaša kārumu iela, kur varēs nobaudīt dažādu augļu burbuļlimonādi, konfektes, zefīru, saldējumu, popkornu, kartupeļu čipsus, cukurvati u.c.

“Mazos apmeklētājus izklaidēs cirka mākslinieki, animatori un retro karuseļi. Dienas garumā darbosies modes stūrītis, kur meitenes un zēni varēs uzlikt tattoo,” turpināja M. Ādmine.

Z/s Kalnzaķi, kas ir slēpošanas kalna Reiņa trase saimnieki, izsludinājusi desmit iepirkumu konkursus par tehnikas un cita aprīkojuma iegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publicētā informācija.

Paredzēts iegādāties gan bērnu slēpošanas parka aprīkojumu, gan golfa bumbiņu mazgātāju, bērnu slēpošanas apmācības iekārtu – karuseli, mazu platību miglotāju, elektromobīli, slēpošana un snovborda nomas inventāru, kā arī uzglabāšanas un apkopes iekārtu, arī divus sniega lielgabalus. Konkurss izsludināts arī par videonovērošanas tīkla un arhīva izveidi. Tomēr uzņēmuma īpašnieks Olavs Legzdiņš nevēlējās plašāk stāstīt par attīstības plāniem līdz viss nebūs pilnīgi izlemts, un tas varētu būt tikai pēc diviem līdz trim mēnešiem.

Reiņa trase atrodas Krimuldas novada, Krimuldas pagastā. Kā darbības mērķi uzņēmumam norādīti augkopība, biškopība, lopkopība, lauku tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi, lauksaimniecības produktu ražošana, pirmapstrāde un pārstrāde, graudkopība, lauksaimniecības tehnikas serviss un pakalpojumi, sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība, kokapstrāde, transporta pakalpojumi, maksas pakalpojumi, starpniecība, liecina Lursoft pieejamā informācija. Uzņēmums reģistrēts 1993. gadā.

Mobilo telefonu imports samazinājies par vairāk nekā 25 %. Kā norāda eksperti, tas apliecina iepriekšējo gadu krāpšanās apjomus, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par 25,4% jeb vairāk nekā ceturto daļu ir krities Latvijā importēto mobilo telefonu apjoms. Pērn desmit mēnešos tika importēti 1,182 miljoni mobilo tālruņu, kas ir par 402 000 mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Kā Dienas Biznesam atklāj Centrālās statistikas pārvaldē (CSP), tad pērn 10 mēnešos Latvijā ievesto mobilo tālruņu kopējā vērtība bija 269,785 miljoni eiro, kas ir par 28,1% jeb 105,328 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Strauji samazinājušies importa apjomi arī citām elektronikas precēm. Piemēram, ja 2015. gadā iekārtas balss, attēlu vai citu datu uztveršanai tika importētas 116,3 miljonu eiro apmērā, tad pērn šis skaitlis saruka līdz 104,7 miljoniem.

Zināmi rezultāti z/s Kalnzaķi, kas ir slēpošanas kalna Reiņa trase saimnieki, izsludinātajos desmit iepirkumu konkursos par tehnikas un cita aprīkojuma iegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija.

Z/s Kalnazaķi iegādāsies golfa inventāru no SIA GolfShop.lv. Piedāvātā līgumcena ir 16,32 tūkst. Ls. Plānots iegādāties arī bērnu slēpošanas apmācības iekārta – karuseli no Somijas uzņēmuma Kessu Oy par 15,11 tūkst. Ls un divus sniega lielgabalus par 44,98 tūkst. Ls.

Savukārt no uzņēmuma Dietmar Tomfohrde z/s Kalnazaķi plāno iepirkt elektromobili par 8,76 tūkst. Ls, mazu platību miglotāju par 1,84 tūkst. Ls un golfa bumbiņu mazgātāju – 2,28 tūkst. Ls.

Plānots arī iegādāties slēpju servisa inventāru no SIA Jānius par 929,5 Ls, slēpošanas un snovborda nomas inventāra, uzglabāšanas un apkopes iekārtu no SIA Iks sports par 67,54 tūkst. Ls un bērnu slēpošanas parka aprīkojumu no SIA Sniega Tehnika par 11,25 tūkst. Ls, liecina informācija IUB mājaslapā.

Lielbritānijā pēc pieciem gadiem plānots atklāt Disneyland līdzīgu izklaides parku, paziņojuši idejas autori.

Tas būtu pirmais tāda veida parks Lielbritānijā. Plānots, ka tas atradīsies Kentas grāfistes Dārtfordā un tajā būs vairāk nekā 50 atrakciju un teātris ar 2000 skatītāju vietām.

Izklaides parka tēmas veidos kompānijas Paramount veidotās filmas. Šīs kompānijas paspārnē tapušas tādas kinolentes kā Titanic (Titāniks), Transformers (Transformeri) sērija, Iron Man (Dzelzs vīrs) un Forrest Gump (Forests Gamps). Tāpat parkā tiks izmantotas tēmas no telekanāla BBC Worldwide raidījumiem un kompānijas Aardman Animations ražojumiem, kas ļauj cerēt, ka parkā būs arī karuseļi, kas veltīti seriāla Doctor Who (Doktors Kas) tēmai.

Parkā plānotas atsevišķas zonas, piemēram, Piedzīvojumu sala, Leģendu zeme, Animācijas cirks, Spraiga sižeta laukums, Osta Paramount un citas.

Automašīnu tirdzniecībā, reģistrācijas kārtībā, kā arī nodokļu politikā starp abām kaimiņvalstīm pašlaik ir lielas atšķirības, kas visai drīz varētu sākt samazināties

To intervijā DB stāsta Igaunijas lietotu auto tirdzniecības kompānijas Carweb.eu (iepriekš Mobile.ee) īpašnieks Silvers Havamā (Silver Havamaa). Pērn OU Moneklar realizējis vairāk nekā 1500 auto. Eiropas Savienībai nav iekšējo valstu robežu, tāpēc nodokļu nemaksāšanas jautājumu var risināt tikai pie auto reģistrācijas un veicot iesniegto pircēja datu pārbaudi, atzīst S. Havamā.

Ar ko atšķiras auto tirgus Igaunijā un Latvijā?

Gan Latvija, gan Igaunija ir ES dalībvalstis kopš 2004. gada 1. maija, tām ir kopīga robeža un pierobeža, kur dzīvojošie bieži vien cenšas izmantot kaimiņvalsts radītās priekšrocības. Piemēram, pašlaik Igaunijas iedzīvotāji regulāri dodas iepirkt alu un citus alkoholiskos dzērienus uz Latviju un līdztekus tam pielej arī pilnas bākas ar degvielu, jo pie mums ir lielāks akcīzes nodoklis gan alkoholam, gan degvielai. Latvija no 2018. gada arī nolēmusi paaugstināt akcīzes nodokli gan degvielai, gan alkoholam, taču šī nodokļa likmes tik un tā būs zemākās, nekā Igaunijā. Tas ir tikai viens piemērs, kas netieši skar arī auto īpašniekus.

Jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, kas pašvaldībai ļautu efektīvi cīnīties ar negodprātīgiem publisko pasākumu rīkotājiem. Šobrīd spēkā esošais Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums pašvaldībai šādas tiesības nedod.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs jau vērsies Tieslietu ministrijā ar lūgumu veikt konkrētus grozījumus minētājā likumā. «Pašvaldības rokas saista likums, kas liedz domei atcelt izsniegto atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pēc likuma izmaiņām pašvaldība nekavējoties pārtrauks šādu un līdzīgu patvaļīgu karuseļu organizatoru darbību,» norāda J.Radzevičs.

Šādi rīkoties pamudinājusi Pašvaldības policijas informācija par saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām un notikumu vietas apsekošanas rezultātiem SIA Game Serviss Group organizētajā atrakciju parkā pie tirdzniecības centra Elkor Plaza Brīvības gatvē.

Miķeļdienas gadatirgus ietvaros otro reizi noticis Burkānu festivāls. To rīkoja SIA Rīgas nami un zemnieku saimniecība Ezerkauliņi.

Festivāla devīze «Braucam burkānos!» tika īpaši attēlota burkānu skulptūrās, kuras paredzētas dažādiem «braucamrīkiem». Festivāla laikā notika kopīga «Lielās burkānu skulptūras» būvēšana.

Vienlaikus Rīgas Kongresu nama mazajā zālē visiem pasākuma apmeklētājiem bija iespējams noskatīties filmu studijas Avārijas brigāde veidoto leļļu filmu seriālu Zvēri, kā arī vizināties ar ponijiem, izmēģināt piepūšamās atrakcijas un karuseli.

Kongresu nama foajē darbojās radošā darbnīca bērniem, kurā ikviens varēja iemēģināt roku, veidojot mini skulptūras no dārzeņiem. Visi festivālā izmantotie burkāni pēc pasākuma tika nogādāti Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari zirgiem.

Viļānu novadā, Radopolē top 3,3 miljonus eiro vērta AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunā ferma.

Jau iepriekš, paaugstinot dzīvnieku uzturēšanas komforta līmeni, izslaukums no govs palielinājies par 12,3%.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valentīna Sarkane, pērn izslaukums no govs bija 8110 kilogrami, savukārt šogad pēc prognozēm tas varētu būt vismaz par 1000 kilogramiem lielāks.

AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunuzceltās fermas pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 2016.gada novembrī. Tās gaitā tika uzbūvēta slaucamo govju novietne 500 lopiem un piena bloks ar slaukšanas karuseli, kā arī 14 000 kubikmetru šķidrmēslu krātuve.

Jaunās fermas būvniecības pirmā kārta izmaksāja 2,26 miljonus eiro, no kuriem viens miljons eiro bija Lauku atbalsta dienesta finansējums no Eiropas fondiem, atlikusī summa - aizņēmums AS Swedbanka.

Biznesa inkubators Creative Andrejsala rīkos mūzikas, dizaina un rotaļu festivālu Playground.

Playground rīkošanā iesaistījušies vairāk nekā desmit dizaina, izklaides un mūzikas nozares uzņēmumi, kas darbojas ar Creative Andrejsala biznesa inkubatora un SSE Riga atbalstu.

Pasākuma ietvaros notiks radošās uzņēmējdarbības apmācību programmas CreaEnt seminārs Playful industry.

«Creative Andrejsala iemītnieki aicina atgriezties bērnībā - izbraukt ar karuseli, pajāt ar koka zirdziņu, vinnēt laimes akā, padejot ar draugiem pie mūzikas no Latvijas un Vācijas un uzzināt, kā gūto pieredzi pielietot ikdienā,» pasākuma rīkotāji norādījuši pasākuma aprakstā sociālajā tīklā Facebook.

Godātā redakcija, atļaujiet caur jūsu ietekmīgo un reizēm milzu tirāžās iznākošo laikrakstu sveikt tos, kuri vēlēšanu rezultātu gaidīšanas un apspriešanas karuselī nepamatoti palikuši ēnā.

Uzmanība dabiskā kārtā ir safokusēta uz tiem 100, kas turpmāk savu pārliecību un prasmi veltīs mūsu neatlaidīgajai virzībai pretī pilnai laimei. Tas ir labi, ka uzteicam uzvarētājus, mūsu sabiedrības avangardu, kas nonācis līdz finišam, bet mani kremt, ka šai eiforiskajā demokrātijas svētku atmosfērā nepelnīti piemirstam tos, bez kuriem šis karnevāls nebūtu iespējams.

Lūgtum pievērst uzmanību skaitļiem. Kopā partiju listēs bija pieteikts 1461 kandidāts. Tātad garantēti no šīs armijas pirmajā piegājienā līdz mērķim tikuši 100. Vēl kādam ducim vai diviem ir cerība tur nonākt, kad kāds no pirmā simta noliks mandātu uz ministrēšanas laiku vai arī dosies pildīt kādus citus pienākumus, kas nebūs savienojami ar pamatdarbu.

Strādājot pie jaunā Rīgas attīstības plāna, pilsētas dome iecerējusi tajā iezīmēt vietu 20 hektāru plašam atrakciju parkam, kas būtu lielākā šāda veida izklaides vieta Baltijā. Līdz šim vērtēts tā izvietojums Mežaparkā, pret ko aktīvi iebilst iedzīvotāji. Līdzīgu izpēti veiks arī par Lucavsalu un Zaķusalu, raksta laikraksts Diena.

Rudenī notikusī Mežaparka detālplānojuma apspriešana esot raisījusi spraigas diskusijas iedzīvotāju vidū, kuri iebilda pret atrakciju parka ieceri tajā.

«Šis projekts ir pietiekami interesants, un Mežaparks ir viena no labākajām vietām, kur tematisko parku varētu izvietot. Tādi paši pētījumi būs par Lucavsalu un Zaķusalu, varbūt vēl par kādu vietu, kur tas varētu parādīties. Tā ir tēma, ko mēs skatīsim triju gadu laikā,» teicis Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Vadims Jerošenko (SC).

Lai gan Mežaparka detālplānojuma darba uzdevumā nebija paredzēts izvērtēt atrakciju parka izvietojumu šajā teritorijā, tomēr pēc RD pasūtījuma veikta šāda analīze, norāda laikraksts. Balstoties uz Skandināvijas valstu pieredzi, analīzē aprēķināts - apmeklētāju skaits gadā varētu būt no 500 līdz 700 tūkstošiem. Šāda veida parkiem raksturīgas tādas atrakcijas kā amerikāņu kalniņi, karuseļi, ūdens un izglītojošas atrakcijas, šovi un ielas animācija, tehniskās izrādes, arī filmu, teātra, tehnoloģiju elementi.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās pēc jauna parlamenta balsojuma saistībā ar Brexit, Eiropas biržu indeksi pieauga, bet ASV biržu indeksi lielākoties saruka.

Londonas biržas indekss palielinājās, ko veicināja mārciņas vērtības kritums, kas parasti sekmē daudznacionālo uzņēmumu akciju cenu celšanos.

«Mārciņa ir atkāpusies no daudzu mēnešu augstākajām vērtībām pret [ASV] dolāru un eiro, kas tika sasniegtas vakar pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments nobalsoja pret izstāšanos no ES bez vienošanās,» sacīja tirdzniecības grupas «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Parlaments pēc tam nolēma lūgt ES atlikt Brexit vismaz līdz jūnija beigām, bet bloķēja ierosinājumu sarīkot jaunu referendumu par izstāšanos no ES.

Jaunākie pavērsieni «Brexit karuselī», kā to nosauca XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems, veicināja piesardzīgu optimismu par mārciņas vērtības tālāko virzienu.

Ventspils Digitālais centrs izveidojis karuseli – interaktīvu informācijas attēlošanas sistēmu. Tā tapusi starptautiska projekta ietvaros.

Projekta laikā izstrādāta interaktīva tīmekļa lietotne, bet ar tās palīdzību - informācijas sistēma.

Karuselis ļauj pilsētas iedzīvotājiem un viesiem iepazīties ar aktuālo informāciju par notiekošo pilsētā, jaunākajiem domes lēmumiem un pakalpojumiem, kā arī par aktualitātēm un e-pakalpojumiem nacionālā un Eiropas mērogā, piemēram – darba piedāvājumiem, laika prognozi un citu saistošu informāciju. Informācija bez maksas ir pieejama ikvienam un tā laika gaitā tiks atjaunota un papildināta, informē projekta autori.

Pagaidām karuselis ir izvietots uz informatīvā ekrāna Ventspils Digitālā centra skatlogā, tomēr jau tuvākajā laikā tas būs pieejams arī Ventspils Tūrisma informācijas centrā un Pārventas bibliotēkā. Tā kā programma šobrīd tiek aktīvi testēta, tad ir izveidotas vairākas informatīvā satura bāzes, kuras Digitālā centra darbinieki var salīdzinoši viegli pilnveidot pēc jebkuras iestādes vēlmēm un uzstādīt uz tās rīcībā esošajiem ekrāniem. Karuseļos ir iespējams atainot informāciju no portālu un tīmekļa vietņu RSS barotnes, Facebook RSS barotnes, portāli Youtube un Vimeo, Twitter konti, Google kalendāri un citām.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas komanda Rīgas Dinamo jaunās sezonas pirmajā spēlē ceturtdien savā laukumā ar rezultātu 2:1 (2:0, 0:0, 0:1) uzvarēja Baltkrievijas klubu Minskas Dinamo, pirmajās divās trešdaļās dominējot pār saviem pretiniekiem, bet cīņas izskaņā pašaizliedzīgi nosargājot pārsvaru.

Rīgas Dinamo labā vārtus guva Gints Meija un Kails Vilsons, bet Minskas kluba rindās izcēlās Džeikobs Mikflikērs.

Laukuma saimnieki spēli un jauno sezonu sāka ļoti veiksmīgi, kad jau otrajā minūtē pēc Marcela Hosas metiena pirmais pie Kevina Lalanda atsistās ripas piesteidzās Meija, kurš ļoti pārliecinoši raidīja to vārtu tīklā un guva ātrākos Dinamo vārtus visu KHL sezonu ievadmačos. Turpinājumā Rīgas klubs divas minūtes bija spiests spēlēt mazākumā, tomēr viena vīra deficīts tika izturēts, reizi spēlē veiksmīgi iesaistoties Mīkaelam Telkvistam. Pēc tam noraidījumu pretinieku rindās izpelnījās Andris Džeriņš, bet rīdzinieki spēles desmitajā minūtē spēja to pārvērst vārtu guvumā un panākt 2:0 savā labā, kad Krišjāņa Rēdliha piespēli no aizvārtes vārtu guvumā pārvērta Latvijas kluba debitants Vilsons.

Liepājā, Atmodas bulvārī durvis vērusi bērnu rotaļu istaba «Valzivs», informē uzņēmuma izveidotāja Inga Kreicburga.

Biznesa portālam Db.lv viņa pastāstīja, ka doma izveidot bērnu rotaļu istabu bijusi jau sen. «Tad kādu dienu meita man teica: Klau, kā būtu, ja mēs atrastu telpas un izveidotu izklaides vietu bērniem? Patiesais pamudinājums bija mana mazmeita, kurai ir divi gadi un visas dzimšanas dienas ir svinētas īrētās telpās,» pastāstīja I.Kreicburga.

Viņa norādīja, ka uzņēmums piedāvās telpas, kurās vecāki ar savām atvasēm ikdienā varēs doties rotaļāties. «Mums ir kuģis «Valzivs», ar kuru var doties brīnišķā piedzīvojumā, atrodoties kuģa lejas stāvā var ieraudzīt zvaigznes, izšūpoties tīklos, ielaisties bumbu baseinā vai vienkārši pagriezties karuselī. Otrā telpa jau ir nopietnāka - interaktīvā telpa,kurā bērni varēs izmēģināt savus spēkus dažādos uzdevumos, zīmēt jūrmalas smiltīs vai uz lielās tāfeles,» komentēja I.Kreicburga.