Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 15.gadskārtējās konferences, kas tiek rīkota šā gada 5. decembrī, galvenā tēma šogad būs digitālais vienotais tirgus kā digitālās ekonomikas pamats. Konference laikā asociācija izvērtēs nozares šā gada izaicinājumus un sasniegumus, noteiks svarīgākos uzdevumus nākotnei, kā arī godinās Latvijas IKT gada balvas Platīna Pele 2013 laureātus.

Konferencē tiks diskutēts par Eiropas digitālā vienotā tirgus radīto ietekmi, ieguvumiem un riskiem Latvijai. «ES digitālā vienotā tirgus izveide nenoliedzami veicinās Latvijas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju eksporta potenciālu, konkurētspēju, kā arī radīs priekšnoteikumus jaunu inovāciju izstrādē. Tajā pašā laikā uzskatām, ka ES tirgus ir pārregulēts un pastāv daudz dažādu normatīvo ierobežojumu, tādēļ atbalstam tā deregulāciju. Jaunu regulēšanas pienākumu noteikšana nav pieļaujama, neatceļot un nepārskatot esošos pienākumus, pretējā gadījumā tiek bremzēta tehnoloģiju modernizācija un investīcijas,» veicamo darbu mērogus iezīmē LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Ventspils Digitālais centrs (VDC) papildināts ar Latvijā pirmo konteinera tipa datu centru.

Atšķirībā no citiem datu centriem, kas pēc būtības ir noliktavas tipa ēkas, konteineru tipa datu centrs ir modulārs, viegli paplašināms un, tā kā kapitālā celtniecība nav nepieciešama, arī ekonomiski daudz izdevīgāks, norāda VDC.

Jaunais datu centrs, cer VDC, sniegs iespēju efektīvi palielināt Ventspils Digitālā centra pakalpojumu klāstu ar dažādiem elektroniskajiem, kā arī perspektīvās programmatūras testēšanas pakalpojumiem, tādējādi aktīvāk un plašāk iesaistoties Eiropas mēroga e-pārvaldes un e-biznesa risinājumu izstrādē un attīstībā. Īpaša vērība tiks pievērsta mūžizglītības kursiem, kas, izmantojot interaktīvās multimediālās apmācības tehnoloģijas, būs pieejami arī iedzīvotājiem, kam mājās nav datora, taču ir televizors.

Laikā no 2012. gada oktobra līdz šī gada beigām Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils Digitālais centrs” realizējusi projektu „Inovatīvo risinājumu izmēģinājumu centrs”. Projekta laikā izveidoti un praksē aprobēti jauni, uz modernām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstīti pakalpojumi – iedzīvotāju, kuriem veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama uzraudzība mājās, dzīves kvalitātes uzlabošana un attālināta mājokļa uzraudzība un pārvaldība.

Ar attālinātās aprūpes pakalpojuma palīdzību radinieki, kuri nevar būt ik mirkli līdzās saviem tuviniekiem, kuriem ir nepieciešama aprūpe, attālināti var tos uzraudzīt un izsaukt palīdzību, ja rodas tāda nepieciešamība. Tādējādi cilvēki, kuri vairs nav spēka pilni, kuriem ir problēmas ar veselību vai dzīves gaitā iegūtas dažādas traumas, var droši pārvietoties, zinot, ka vienmēr pa rokai ir trauksmes poga, kuru var izmantot, ja būs nepieciešama palīdzība. Signāls, ka nepieciešama palīdzība, automātiski tie nosūtīts arī tad, ja cilvēks ilgstoši atrodas nekustīgā stāvoklī vai ir nokritis. Attālinātās aprūpes nodrošināšanai mājās tiek izvietoti īpaši sensori, kā arī ierīce sensoru signālu uztveršanai un trauksmes paziņošanai, izmantojot pieslēgumu Internet tīklam.

Jauna profesija tikai par 40 - 70 eiro? Tas ir iespējams! Projekta Mācības pieaugušajiem 5.kārtas ietvarā, kuru īstenojam sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA), aicinām Jūs iegūt modernākas zināšanas un prasmes, maksājot tikai 5-10% no kursu maksas (90-95% apmērā tiek segts no ES fondu un valsts līdzekļiem).

Pieteikumi tiek pieņemti līdz 22. oktobrim (ieskaitot) - www.viaakursi.mcalfa.lv

“Uzņēmējdarbība, loģistika, lauksaimniecība, tekstilizstrādājumi un vismodernākās zināšanas - digitālās tehnoloģijas un IT sfēra, mēs precīzi zinām, kas šodien ir pieprasīts darba tirgū un kādas zināšanas meklē mūsu studenti! ”. Laila Uzule, izglītības iestādes MC Alfa - mācību centrs direktore, piedaloties profesionālo kursu īstenošanā pieaugušajiem kopš 2017. gada, ir pārliecināta, ka nav lieku zināšanu: “Iepriekšējā mācību kārtā vairāk kā 300 personu pieteicās apgūt programmu Dārzkopības pamati. Cilvēki COVID laikā pamanīja savas dobes, dārzus un balkona puķu kastes. Mūsu lieliskie pasniedzēji sniedza ļoti noderīgas, praktiski pielietojamas zināšanas.”

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā paplašina pakalpojumu sniegšanu Rietumeiropā, uzsākot nodrošināt klientu servisa, finanšu, degvielas treidinga un citus biznesa pakalpojumus arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Līdz ar jaunu valstu pievienošanu uzņēmums meklē dažāda līmeņa un specializācijas darbiniekus.

Vācijā un Benelux valstīs Circle K biznesa centrs sācis apkalpot mazumtirdzniecības tīklu, ko uzņēmums no Total Energies iegādājās šī gada 1. janvārī, savukārt Šveicē tiek nodrošināti pakalpojumi Circle K degvielas treidinga uzņēmumam. Šos uzņēmumus biznesa centrs Rīgā atbalsta ar dažādiem pakalpojumiem, sākot no iepirkumiem līdz finanšu un grāmatvedības pakalpojumiem.

Circle K biznesa centrs ir viens no lielākajiem biznesa centriem Rīgā un lielākais Circle K grupā. Šobrīd tajā strādā aptuveni 800 cilvēku, kas sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus vairākās valodās Baltijas un Skandināvijas valstīs, Īrijā, Polijā, Ziemeļamerikā un tagad arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Šonedēļ Rīgā darbību uzsāk VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) jaunākais un lielākais Tier III drošības prasībām atbilstošais datu centrs.

Tas izvietots Zaķusalas TV tornī, kas šobrīd ir lielākais elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas punkts Baltijā.

Attīstot TV tornī esošo infrastruktūru un pilnveidojot klientiem sniegto pakalpojumu klāstu, TV tornis kļuvis arī par savienojuma punktu pašmāju un ārvalstu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Sekojot elektronisko sakaru operatoru, kā arī valsts iestāžu un citu klientu pieaugošajai vajadzībai pēc drošas datu glabāšanas, tornī jau ir uzbūvēti vairāki datu centri, bet nu klientiem tiek piedāvāts jauns, lielākais un augstākajām drošības un kvalitātes prasībām atbilstošs datu centrs.

FOTO: Vērienīgai pārbūvei slēgs Rīgas TV torni 

Vēl tikai divas dienas apmeklētājiem ir pieejams Rīgas TV tornis, kas no...

"Novērtēju LVRTC ieguldīto darbu modernas infrastruktūras izveidē laikā, kad visās tautsaimniecības nozarēs notiek strauja pārnese uz digitālo vidi. Gan pašmāju digitālais saturs, gan datu pārraides plūsmas reģionā būtiski pieaug, tāpēc mūsdienu datu apjomu prasībām atbilstošs, energoefektīvs un drošs datu centrs nodrošinās Latvijas klientiem jauna līmeņa pakalpojumus, kā arī sekmēs pasaules līmeņa mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju piesaisti Rīgai," apmeklējot datu centru, uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Mēs ticam, ka mūsdienīgs datu centrs ir kas vairāk nekā vienkārši datu krātuve. Mūsdienīga datu centra lielākais ieguvums ir savienojamība, kas organizācijām piedāvā piekļuvi gandrīz visiem iespējamajiem digitālajiem resursiem. Savienojamības ziņā TV tornis ir Latvijā un Baltijā nepārspējama lokācija. Tornī esošie savienojumi ar vairāk nekā 40 Latvijas un pasaules elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem tandēmā ar LVRTC datu pārraides infrastruktūru un datu pārraides pakalpojumiem, kas savieno Latviju ar Eiropas un pasaules datu centru metropolēm, klientiem nodrošina vispilnīgāko pakalpojuma komplektu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

LVRTC klientu pieredze rāda, ka mūsdienās ikvienai organizācijai pieaug ikdienā apstrādājamo elektronisko datu apjoms un organizācijas labprāt izmantotu mākoņskaitļošanas risinājumus, taču nereti tās attur fakts, ka šādi risinājumi izvietoti viņiem nepieejamās vai nezināmās lokācijās. Šobrīd LVRTC ir uzsācis sarunas ar vairākiem mākoņskaitļošanas risinājumu nodrošinātājiem un tiek paredzēts, ka jau nākamajā gadā kāds no starptautiskiem spēlētājiem izvietos savu infrastruktūru TV tornī, tā radot iespēju arī valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurām ir svarīga viņu datu atrašanās vieta, saņemt starptautisku mākoņskaitļošanas pakalpojumu, kas bāzēts tieši Rīgā.

Jaunais datu centrs izbūvēts atbilstoši mūsdienu energoefektivitātes un drošības prasībām, izmantojot pasaules labāko tehnoloģisko risinājumu praksi, kas ļauj sniegt ilgtspējīgu un ekonomiski izdevīgu pakalpojumu klientiem - valsts un pašvaldību iestādēm, pašmāju un ārvalstu komersantiem.

Izmantojot programmatūras definētu infrastruktūru, datu centrā tiek virtualizēti datu apstrādes un uzglabāšanas resursi, ļaujot vienā fiziskajā lokācijā piedāvāt daudzus pilnībā nošķirtus virtuālos serverus, kas klientam nodrošina piekļuves privātumu un risinājumu elastību.

Tāpat kā līdz šim, klientiem būs pieejamas arī biznesa inteliģences programmatūras, kas nodrošina klienta risinājumu attālinātu pārraudzību, kā arī nepārtraukts attālināto roku atbalsts, lai klients, esot jebkurā pasaules valstī, ar LVRTC personāla starpniecību var veikt savu iekārtu konfigurāciju atbilstoši nepieciešamībai.

Ventspils Digitālais centrs savā 10 gadu jubilejā sagādājis sev ļoti nozīmīgu dāvanu – ir uzstādīts un iekārtots Latvijā pirmais konteinera tipa datu centrs. Atšķirībā no citiem datu centriem, kas pēc būtības ir noliktavas tipa ēkas, konteineru tipa datu centrs ir modulārs, viegli paplašināms un, tā kā kapitālā celtniecība nav nepieciešama, arī ekonomiski daudz izdevīgāks.

Jaunais datu centrs sniegs iespēju efektīvi palielināt Ventspils Digitālā centra pakalpojumu klāstu ar dažādiem elektroniskajiem, kā arī perspektīvās programmatūras testēšanas pakalpojumiem, tādējādi aktīvāk un plašāk iesaistoties Eiropas mēroga e-pārvaldes un e-biznesa risinājumu izstrādē un attīstībā. Īpaša vērība tiks pievērsta mūžizglītības kursiem, kas, izmantojot interaktīvās multimediālās apmācības tehnoloģijas, būs pieejami arī iedzīvotājiem, kam mājās nav datora, taču ir televizors.

"Datu centra izveide bija iespējama, pateicoties ilgstošam un rūpīgam plānošanas darbam. Bija nepieciešams piesaistīt finansējumu, izvēlēties tehnoloģiskos risinājumus konteinera konstrukcijai un serveru aparatūras ērtam izkārtojumam, kā arī atrast labu vietu konteinera novietošanai," stāsta Ventspils Digitālā centra direktors Egons Spalāns.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks ticis saukts pie administratīvās atbildības par izrādīto necieņu pret tiesu digitālās televīzijās krimināllietā, informē Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa.

Liepnieks saukts pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 panta. Tajā noteikts, ka par necieņu pret tiesu uzliek naudas sodu līdz 350 eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Administratīvā pārkāpuma protokols Liepniekam noformēts 20.novembrī. Tiesā gan norādīja, ka tiesas sēde administratīvā pārkāpuma lietā paredzēta 9.janvārī.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nepieņēma Liepnieka pieteikto noraidījumu prokuroram Edvīnam Pilikseram tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Pieteiktais noraidījums saistīts ar minēto administratīvā pārkāpuma lietu, kurā Piliksers iepriekš lūdza par necieņas izrādīšanu pret tiesu Liepnieku saukt pie administratīvās atbildības.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevusi ekspluatācijā bijušo policijas ēku Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, kura pielāgota Latvijas Republikas Prokuratūras vajadzībām.

Nama atjaunošana pabeigta četrus mēnešus pirms termiņa, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Uz jauno prokuratūras namu pārcelšanos uzsāk Latvijas Republikas Prokuratūras struktūrvienības, kas līdz šim atradušās piecās dažādās Rīgas vietās ar kopumā ap 230 darbiniekiem.

"Šis ir pirmais VNĪ realizētais projekts, kurā pārliecinājāmies par BIM tehnoloģiju izmantošanas priekšrocībām un tās attaisnoja liktās cerības – tādējādi paaugstinājām būvprojekta kvalitāti, savlaicīgi identificējot vairāk nekā 200 problēmvietas, ietaupījām ap 7000 cilvēku darba stundu, kas ļāva īstenot būvdarbus bez pārtraukumiem un būvdarbu gaitā laikus novērst nepilnības, kas valstij izmaksātu ap 150 000 eiro. Vēsturiskās ēkas pārbūvē īstenoti arī energoefektivitātes risinājumi, kā rezultātā siltumenerģijas patēriņš ēkas apkurei samazināsies uz pusi. Izstrādātais ēkas digitālais dvīnis satur vērtīgu informāciju par ēku un tās sistēmām, kas palīdzēs nodrošināt efektīvāku turpmāko būves pārvaldīšanu. Līdz ar to varam būt droši, ka atjaunotā būve ir labs paraugs efektīvai pārvaldīšanai, iestāžu centralizācijai un līdzekļu taupīšanai ilgtermiņā," stāsta R. Griškevičs.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) vadībā topošās centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā pārbūvē paveikti jau 55% darbu, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Šobrīd topošajā ēkā jau uzsākti iekštelpu apdares darbi. Pabeigti visu būvkonstrukciju izbūves darbi, kā arī galveno maģistrālo inženiertīklu montāža. Ēkā ir nomainīti logi. Šobrīd turpinās fasādes atjaunošana, kā arī inženiertīklu izbūve. Nākamnedēļ plānots uzsākt arī labiekārtošanas darbus īpašuma teritorijā. Pavisam nesen, 2019. gada jūnijā, tika izpildīts arī būvdarbu līguma noteiktais starptermiņš – nolīgtajā termiņā tika pilnībā pabeigti jumta izbūves darbi. Ēkas atjaunošanu plānots pabeigt līdz 2020. gada nogalei.

«Šajā tehniski sarežģītajā un daudzslāņainajā projektā izaicinājumu netrūkst, tādēļ īpaši liela nozīme ir visu būvniecības procesā iesaistīto pušu veiksmīgai un konstruktīvai savstarpējai sadarbībai. Vienlaikus būvdarbu procesā netiek aizmirsts arī par vēsturiskās policijas ēkas kultūrvēsturiskā mantojuma un autentisko interjera saglabāšanu Pēc demontāžas darbiem un uzslāņojumu attīrīšanas atsevišķās vietās tika atrasti potenciāli vērtīgi telpu vēsturiskā interjera elementi. Attiecīgajās zonās būvdarbi tika apturēti un pēc VNĪ iniciatīvas tika veikta interjera krāsu polihromijas izpēte un konstatēto atradumu kultūrvēsturiskā novērtēšana. Šobrīd sadarbībā ar projektētāju tiek strādāts pie iespējamajiem vēsturiskā interjera elementu restaurācijas risinājumiem,» pauž VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) Gadskārtējās konferences "Zināšanu Arēna" laikā pasniegta tehnoloģiju nozares gada balva "Platīna pele 2019".

Par "Platīna pele 2019" laureātu kategorijā "Mākslīgā intelekta risinājums - sabiedrībai un biznesam" tika izvirzīta Kultūras informācijas sistēmu centra izveidotā platforma "Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv", ko izstrādāja valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" uzvarēja AS "Sadales tīkls" pakalpojums "'Atstāj papīru citām vajadzībām! Tiekamies e-vidē - sadalestikls.lv''.

Savukārt, visaugstāko novērtējumu kategorijā "Valsts digitālā transformācija" ieguva Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts "Oficiālā elektroniskā adrese", kura izstrādātāji ir AS "RIX Technologies", SIA "ABC Software", SIA "ZZ Dats" un Ventspils pašvaldības iestāde "Ventspils Digitālais centrs".

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Latvija ir teju pēdējā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā viens operators nespēj piedāvāt gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus otrdien raksta laikraksts Diena.

Uzņemoties un pildot Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus šā gada pirmajā pusgadā, Latvijas politiķu un ierēdņu teiktajā aizvien biežāk dzirdams, cik liela nozīme tautsaimniecībā ir un būs Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem. Digitālā dienaskārtība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, un vienots digitālais tirgus ir Eiropas Komisijas prioritāte. Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.

Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Interpretējot Mūra likumu*, var teikt, ka vairs nekad pārmaiņas nebūs tik lēnas kā šodien. Ikviena viedtālruņa lietotāja rīcībā ir lielāka skaitļošanas jauda nekā NASA aparatūrai pirmajos cilvēku lidojumos uz Mēnesi. Informācijas apjoms, ko 17. gadsimtā cilvēks uzņēma visā mūžā, ietilpināms viena The New York Times vai pāris Dienas Biznesa numuros. Mēs dzīvojam laikā, kad modernas tehnoloģijas un gudri cilvēki valsts attīstībai ir vērtīgāki par naftu vai zeltu. Latvijā ir viena no izcilākajām telekomunikāciju infrastruktūrām pasaulē. Šajā jomā stabili turamies līderos pasaules topos. Līdz ar somiem esam visaktīvākie mobilo datu patērētāji. Kā izmantot šo jaudu un iespējas Latvijas attīstībai?

Pēc gada svinēsim Latvijas simtgadi – šai laikā vajadzētu ne tikai atskatīties uz sasniegto, bet arī ielikt pamatus tam, kāda būs mūsu valsts nākamajos 100 gados. Nozares vārdā piedāvāju Latvijas attīstības vīziju: Latvija - viedvalsts. Ja salīdzinām valsti ar koku, tad Latvijas saknes ir mūsu jaudīgās tehnoloģijas, uz kurām mūsdienās balstās ekonomikas un sabiedrības tālākā attīstība. Jau tagad industriālo revolūciju ietekmē mēs strādājam mazāk un dzīvojam ilgāk. Šobrīd esam uz ceturtās industriālās revolūcijas sliekšņa, kad līdz ar 5G un lietu internetu tehnoloģiju inovācijas radīs jaunas iespējas ikvienā nozarē. Koka stumbrs ir mūsu gudrie un uzņēmīgie cilvēki. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem, jaunu biznesa ideju ģenerēšanā jaunuzņēmumos vai esošo uzņēmumu ietvaros esam trešie Eiropā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jau veido 4,2% Latvijas IKP un nodrošina darbu 28 000 iedzīvotāju. IKT eksporta apjoms Latvijā ir trešajā vietā līdzās kokapstrādei un pārtikas rūpniecībai.

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Digitālā video servisa nodrošinātājs ShowHeroes no Berlīnes daļu biznesa izvietojuši Rīgā

ShowHeroes ir viedtālruņu formātam optimizēta satura un platformas nodrošinātājs. Uzņēmumā strādā 45 cilvēki, no kuriem 27 ir Rīgā, kur atrodas kompānijas video ražošanas nodaļas centrs. Tieši Rīgā ik mēnesi top vairāki simti dažāda satura un formātu video, kas sasniedz miljoniem skatītāju lielas auditorijas. «Masveida video ražošana globālā kontekstā ir retums, jo to izstrāde parasti ir ļoti laika un cilvēkresursu ietilpīga. Tomēr ShowHeroes tas nav šķērslis, bet gan nozares un laikmeta iespēja, lai video ražošanā un tirgū ienestu jaunas vēsmas un iespējas, stāsta Annija Matisone, ShowHeroes Rīgas filiāles vadītāja.

«Mēs patiesi priecājamies par Rīgu kā mūsu uzņēmuma filiāli un visātrāk augošo daļu, kas iekļauj infrastruktūru, cilvēkresursus, viņu zināšanas, darba ētiku un sparu. Mēs nopietni plānojam lielu paplašināšanos tieši Rīgā, stratēģiski attīstot to kā savu galveno mītni Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionos. Tāpat vēlamies piesaistīt labākos nozares talantus un jau pašlaik paplašināt komandu visās Rīgas filiālē pārstāvētajās nodaļās,» saka Ilhans Zengins, ShowHeroes līdzdibinātājs un izpilddirektors. A. Matisone piebilst, ka latvieši ir progresīvi un atvērti jauniem risinājumiem, spēj domāt globāli un inovēt gan tehnoloģijās, gan dažādos digitālā mārketinga videi nepieciešamos risinājumos un procesos. Liela daļa ražošanas uzņēmumā ir automatizēta, ņemot vērā milzīgos video apjomus, kuri katru mēnesi pēc īpaša klientu pasūtījuma ir jāsaražo un jānodod. Visi procesi un tehnoloģijas ir pielāgotas tā, lai maksimāli īsā laika posmā spētu saražot augstas kvalitātes video saturu, kas ar produkta pievilcīgo cenu spēj lieliski konkurēt ar tradicionālajiem tirgus spēlētājiem – video vai digitālā satura ražotājiem, kas strādā uz maza apjoma un lielu cilvēkresursu prasošiem pasūtījumiem. «Tehnoloģijas un inovitāte iet roku rokā, un bez tām šāda satura ražošana lielā apjomā vienkārši nebūtu iespējama,» uzsver A. Matisone.

Rīgā strādājošā Vācijas digitālo video pakalpojumu nodrošinātāja ShowHeroes risinājumus izmanto tādi mediju tirgus spēlētāji kā Hubert Burda Media, Spiegel Group, PRO7/SAT1, MTV u.c.

Berlīnē bāzētajā jaunuzņēmumā šobrīd strādā 45 darbinieki, no kuriem lielākā daļa ir latvieši. ShowHeroes Rīgas filiāle ir uzņēmuma video ražošanas nodaļas centrs. Katru mēnesi Rīgā top vairāki simti dažāda satura un formāta video, kas tiek tālāk izplatīti visā pasaulē un sasniedz miljoniem skatītāju lielu auditoriju. Rīgas studijā strādā pavāru komanda, kas ikdienā gatavo dažādas maltītes, ko video montieri pārvērš vienas līdz divu minūšu garās videoreceptēs. Šos video savās interneta vietnēs vai sociālo mediju lapās publicē lielie izdevēji, kuriem ikdienā ir nepieciešams liela apjoma digitālais saturs. «Mēs nopietni plānojam lielu paplašināšanos tieši Rīgā, stratēģiski attīstot to kā savu galveno mītni Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionā,» saka Ilhans Zengins (Ilhan Zengin), ShowHeroes GmbH līdzdibinātājs un izpilddirektors.

Tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saistībā ar to, ka prokurore iesniegusi apsūdzības grozījumus lietas izskatīšanā šodien lietā tika pasludināts pārtraukums, jo apsūdzētie un viņu aizstāvji lūdza dot laiku, lai iepazītos ar grozīto apsūdzību un sagatavotos turpmākajam tiesas procesam.

Augstākā tiesa (AT) atcēla 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti.

Apelācijas instances tiesa 2021.gada 12.jūlijā attaisnoja visus apsūdzētos krimināllietā par virszemes digitālāstelevīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā un atbilstoši tam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited".

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko" un Lielbritānijas uzņēmumu "ATG group" par piesārņoto gruntsūdeņu sanācijas projekta veikšanu Rīgā, Sarkandaugavā, Duntes ielā 25, kur uzņēmums plāno būvēt jaunu "Lidl" veikalu.

Sanācijas darbi objektā sāksies jau nākošnedēļ, un plānots, ka tie noslēgsies šī gada novembra beigās. Kopējās "Lidl Latvija" investīcijas šajā pilsētas vides kvalitātes uzlabošanas projektā tuvosies 800 000 eiro.

Plānotā Lidl veikala vietā Sarkandaugavā konstatēts bīstams piesārņojums 

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl...

"Ilgtspēja un rūpes par vidi ir viena no "Lidl" pamatvērtībām, tāpēc esam priecīgi šodien paziņot par šī sanācijas projekta uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka visi Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji būs tikai ieguvēji no šī projekta, kas vērsts uz negatīvā industriālā piesārņojuma mantojuma likvidēšanu un būtisku apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu šajā apkaimē," saka Mikus Ķīsis, "Lidl Latvija" nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.

"Mūsu centrs izstrādāja hidroģeoloģisko modeli objektam Duntes ielā 25 un tā apkārtnei. Modelī iekļauta iepriekšējās ģeoloģiskās izpētes informācija, kartogrāfiskais materiāls par apbūvi, apvidū veikto urbumu dati, digitālais reljefs, kā arī atsevišķas kartes no mūsu pašu izstrādātā Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO. Ar šo modeli var simulēt dažādus scenārijus: piesārņojuma plūsmu uzdotā laika periodā, inženiertehnisku būvju ierīkošanu, piemēram, sprostsienas ierakšanu, atsūknēšanas urbumu izveidi, piesārņojuma ekskavāciju. Modelēšana spēj dot atbildi, cik efektīvs ir viens vai otrs iespējamais risinājums. Šajā objektā piesārņojuma plūsmas ceļā ieteicām izbūvēt reaktīvo sprostsienu, kas ūdeni netraucēti laiž cauri, to filtrējot un attīrot. Latvijā tas ir inovatīvs risinājums," stāsta RTU Vides modelēšanas centra pētnieks Kaspars Krauklis.

RTU speciālistu veiktās izpētes rezultātā secināts, ka objekta teritorijā, kas ir 150m x 90m liels laukums, gruntsūdens horizonta augšējā daļa ir piesārņota visā teritorijas platībā. Konstatēts, ka piesārņojums turpina ieskaloties gruntsūdenī un migrē uz Sarkandaugavas kanālu. Tā kā naftas ogļūdeņražu piesārņojumam ir pakļauti līdz pat 28 900 kubikmetru grunts, tās izrakšana nav praktiski iespējams risinājums, ņemot vērā grunts piesārņojuma dziļumu un apmērus, kā arī piemērotu tās tālākas utilizācijas vietu trūkumu Latvijā. Tādēļ kā visatbilstošākais tika akceptēts RTU speciālistu ieteiktais risinājums.

Valsts vides dienests norāda, ka "šobrīd Latvijā Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 3500 dažādas vietas un teritorijas. Duntes 25 ir viena no tām. Lai šādā teritorijā uzsāktu būvniecības procesu, obligāti ir jāveic priekšdarbi - teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte un iegūto rezultātu analīze, jāanalizē dažādi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, lai identificētu atbilstošāko konkrētās vietas sanācijai. Sanācijas darbu veikšanai ir sagatavota un Valsts vides dienestā saskaņota sanācijas programma, kur detalizēti noradīti sanācijas rezultāti, sanācijas metodes, laika grafiks, kā arī vides monitorings un kārtība, kādā atbildīgajiem dienestiem tiks sniegta informācija par sanācijas gaitu. Atbildīgi īstenojot visus šos soļus, tiks radīts pamats, lai teritorijas sanācija sasniegtu savu mērķi un to varētu atgriezt saimnieciskajā apritē."

Sanācijas projekta gaitā "ATG group" speciālisti gar teritorijas dienvidu un rietumu robežām izveidos īpašu necaurlaidīgu sienu 128 metru garumā un 8,5 metru dziļumā. Teritorijas dienvidrietumu daļā, gar primāro gruntsūdens plūsmas ceļu, 52 metru garumā un 8,5 metru dziļumā tiks ierīkota caurlaidīga filtrējošā siena.

Ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni un nestabilos grunts apstākļus, sienas paredzēts uzstādīt ar īpašu "ATG group" radīto grunts sajaukšanas metodi, izmantojot spirālveida urbjus barjeras sienas veidošanai. "ATG group" speciālistu izstrādātā metode izmanto reaģentus, kas pierādāmi spēj kavēt izšķīdušo metālu migrāciju un palīdzēs samazināt piesārņojuma koncentrācijas, kas sasniedz Sarkandaugavas kanālu.

Rīgas apgabaltiesai šodien izdevās pabeigt piecus gadus un vienu mēnesi ilgušo tiesas izmeklēšanu tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā.

Tiesas debates gan šodien vēl netika sāktas, jo procesa dalībniekiem nepieciešams laiks, lai tām sagatavotos. Debates tiks atklātas 22. novembrī plkst.10, un, kā jau ierasts, pirmais tajās uzstāsies prokurors.

Šodien procesa dalībnieki arī vienojās par tiesas sēžu datumiem visam novembrim, decembrim un nākamā gada janvārim.

Kā ziņots, tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008. gada 28. augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008. gada 19. maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Nekustamā īpašuma uzņēmums "Kapitel" uzsāka ambiciozu sadarbību 2023. gada sākumā ar unikālu uzņēmumu "R8 Technologies" (R8). Šis Igaunijas īpašumu tehnoloģiju uzņēmums ir izstrādājis risinājumu, kas nodrošina viedu, uz prognozēm balstītu komerciālo ēku klimata sistēmu kontroli un pārvaldību, izmantojot mākslīgo intelektu. Sadarbības nepieciešamību un izaicinājumus apraksta "Kapitel" apsaimniekošanas un tehniskais direktors Marguss Reinbergs.

Pēc "Kapitel" tehniskā direktora teiktā, vērtību maiņa mudināja uzņēmumu spert soli uz priekšu nekustamā īpašuma nozarē. "Tāpat kā jebkurā citā nozarē, arī mūsu portfelī ilgtspēja, digitalizācija un enerģijas izmaksas ir kļuvušas par fokusa punktu. Mūsu mērķis ir nodrošināt saviem klientiem labāko pieejamo pakalpojumu tirgū, tāpēc resursu efektivitāte ir mūsu ikdienas fokuss. Tā kā R8 misija saskan ar mūsu mērķiem, sadarbības uzsākšana ar viņiem bija tikai loģisks solis," teica Reinbergs.

Šobrīd R8 digitālā pārvaldības sistēma tiek izmantota "Kapitel" ēkās "Delta Plaza", "Sõpruse Ärimaja" biroju ēkās un "Viru Keskus" tirdzniecības centrā Igaunijā. Paplašināšanās ir notikusi arī Rīgā, kur viedā pārvaldība tiek lietota tirdzniecības centrā "Spice Home". Tuvākajā laikā, pēc Reinberga teiktā, R8 tehnoloģiju ir plānots ieviest Prāgā "I.P. Pavlova" biroju ēkā un Rīgā "Elemental Business Centre" biroju ēkās, kuras tiks pabeigtas šī gada rudenī. Tādējādi mākslīgā intelekta vadībā būs vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru "Kapitel" uzņēmuma komercplatību.