Joprojām nav zināms ne tas, pa kurām mugurām īsti dancos nekustamā īpašuma nodokļa pātaga, ne tas, cik karstasinīgi būs tās deju ritmi.
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reformas cepējiem gadījies to piededzināt. Dūmu ir patiešām daudz, bet diemžēl pagaidām nav nekā, ko galdā celt. Process kopumā izstiepies kā akordeona plēšas. NĪN reformas bļodā tiek maisītas ieceres, kas zaudē aprises, diskusijai brīžiem izplūstot interneta komentāru līmenī, tādējādi ievērojami attālinoties no realitātes, kuru ļoti skaidri taču raksturo iedzīvotāju maciņi. Nodevas katram iedzīvotājam, kurš piesaukts zemesgrāmatas apliecībā, ir neizbēgams liktenis. Šīs sabiedrības daļas skats nākotnē ir neziņā tīts, ja izskanējušo risinājumu diapazons svārstās no atbrīvojuma maksāt par vienīgo mājokli līdz kadastrālo vērtību ievērojamai uzskrūvēšanai. Mudīgi jāmeklē konkrētība, citādi NĪN ļembasts draud vienā mirklī pajukt kā lauku miestā piestājuši parūsējuši karuseļi. Likmes jāspēj ielikt saprātīgos un visiem īpašniekiem skaidri saprotamos un sa-mak-sā-ja-mos rāmjos.
Pagaidām izskatās pēc tā, ka NĪN pātadziņa, izkārta no valdības mājas, dancos lielākoties pa Pierīgas jaunajiem ciematiem, jo galvaspilsētas apkārtne kā vilnas zeķe caurā zābakā spēcīgi piesūkusies ar cilvēkiem, kas nav ne rīdzinieki, ne laucinieki, bet labprāt bauda abu grupu priekšrocības. Nākotnē Pierīga būs vēl spēcīgāks darbaspēka pūznis, nekā ir patlaban, jo pļavās jaunuzceltās mājas parasti iegādājas tie, kuriem ir vai būs bērni, kas apdzīvos plašās istabas. Diemžēl pat aptuvenas skaidrības par to, cik par šo iespēju – noteiktā skaitā kvadrātmetru audzināt nākamo tautsaimniecības cēlāju paaudzi – turpmāk maksās viņu vecāki, nav. Turklāt būtiska ass, ap ko būtu jāgriežas diskusijām, ir tā, ka NĪN likmes ir arī instruments, ar ko virzīt politiku, piemēram, lauksaimniecības turpmākai attīstībai (vai iegrožošanai), vai komercplatību attīstīšani, piesaistot ārvalstu investorus u.c.
Ministru prezidents Māris Kučinskis DB izteicies, ka «visticamāk, nonāksim līdz variantam par minimāli apliekamu dzīvojamo platību, proti, kas neradītu satricinājumus». Valdības deklarācijā ierakstītais uzliek par pienākumu nekustamo īpašumu sagrābt ciešākā nodokļa tvērienā. Sekojot valdības vadītāja domu gaitai, var izdarīt secinājumu, ka nodoklis būs, bet par būtiskāko – kas un cik maksās – pagaidām varam tikai kolektīvi pakasīt pakausi.
Daži piemēri. Atlaižot Ministru kabineta uzliktās kadastrālās vērtības palielināšanas īslaicīgās bremzes, kadastrālā vērtība lauku īpašumiem kāps par 60%, jauno dzīvokļu projektos – par 43% no tirgus vērtības. Kadastrālā vērtība pieaugs 61% savrupmāju. Kā nekā Finanšu ministrija ir saņēmusi valdības komandu ne tikai «rast risinājumu, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu», bet arī «ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt budžeta ienākumus».
Vienlaikus vienā ausī berot smiltis un tīrot otru, pie divām tīrām ausīm tikt nevar. Reizē sasālot nodokli un cenšoties atturēt iedzīvotājus no izbraukšanas būs grūts uzdevums. Valdības deklarācija par to klusē.
