Novembra otrā puse pasaules finanšu tirgos vēsturē ieies ar to, ka pirmo reizi leģendārā ASV akciju indeksa Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība uz brīdī pārsoļoja pāri apaļajai 30 tūkst. punktu atzīmei.
Nozīmīgu psiholoģisko barjeru pārsniegšana parasti nozīmē lērumu jaunus skaļus ziņu virsrakstus, kas var raisīt pat vēl papildu interesi un naudas plūdināšanu vērtspapīru virzienā. Investoru spekulācijas uz vakcīnu fona par drīzāku atgriešanos pie “normālā”, šķiet, iet uz urā.
Kopš tā saucamajiem Helovīniem minētā ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu akciju indikatora vērtība palēkusies par 13%, kas ir visa gada cienīgs sniegums. Atsevišķu kompāniju vērtību pieaugums uz pandēmijas fona ir gluži vai kosmisks. Piemēram, Tesla akcijas cena šogad palielinājusies par 550%.
Vīruss rekordiem nekaitē
"Ja investori šogad kopš februāra nebūtu sekojuši līdzi saviem ieguldījumiem vērtspapīros, tad, paskatoties uz ekonomikas ziņu virsrakstiem un uz cenām akciju tirgū, tiem varētu būt milzīgs pārsteigums. Kā tas iespējams, ka pie daļas ekonomikas aizvēršanas akciju indeksi uzrāda rekordaugstus līmeņus? Vīrusa frontē situācija rudenī ir daudz dramatiskāka nekā pavasarī, bet indeksam jauni rekordi. Te gan vietā ir atruna, ka rekordi nav visiem. Investoru noskaņojumu šobrīd ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, centrālās bankas tirgu ir pārpludinājušas ar naudu, kas nozīmē to, ka nav likviditātes problēmu un aktīvus nevajag pārdot (un gan jau Eiropas Centrālā banka (ECB) decembrī piesolīs jaunu naudas piešprici). Otrkārt, pēdējās nedēļās vairāki vakcīnu izstrādātāji sacenšas ar sekmīgu vakcīnas testu paziņojumiem. Treškārt, valdības šoreiz ir pielaidīgākas cīņā ar vīrusu un nenotiek tik agresīva ekonomisko aktivitāšu ierobežošana. Ceturtkārt, ir beidzies reitingu pazemināšanas vilnis," skaidro SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
Viņš izceļ, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) šogad tirgu papildinājusi ar 3,04 triljoniem ASV dolāriem, bet ECB tirgum pievienojusi 2,08 triljonus eiro plus vēl nāk klāt pārējās centrālās bankas. “Ja ECB un ASV FRS programmām klāt pievieno Japānas CB un aktīvus pārrēķina eiro, tad šīs trīs centrālās bankas vien savus aktīvus uzaudzējušas tuvu 20 triljoniem eiro. Pirms 10 gadiem to aktīvu summa bija zem pieciem triljoniem. Lielākā daļa šīs naudas nonākusi tirgū caur dažādām atbalsta programmām. Nespēju šobrīd iedomāties, kā centrālās bankas plāno šo karuseli apturēt, ņemto vērā, ka tas ļoti cieši saistīts ar pieaugušajiem valdību parādiem. Bet tuvākajos divus līdz trīs gados centrālās bankas par šo galvu nelauzīs, jo valdību parādu stāvoklis nepieļauj situācijas saasināšanas iespēju ne parādu mazināšanas jautājumā ne arī procentu likmju kāpuma jautājumā. Virkne valstu nevar atļauties maksāt vairāk par parāda apkalpošanu”, teic SEB speciālists.
Viņš gan uzver, ka viens ir indeksi, bet pavisam kas cits - uzņēmumi. Proti, uzņēmumu vērtības svārstību frontē ir gan lieli mīnusi, gan milzīgi plusi. Veiksmes stāsti saistīti ar vairākām tehnoloģiju kompānijām, kur strauji palielinājušās tā saucamās FANG grupas (Facebook, Amazon, Netflix, Google/Alphabet) akciju cena. “Tāpat tam var pieplusot Zoom (videokonferences), Tesla (elektroauto) un Moderna (vakcīna). Protams, uzmanīgi jāizvēlas, kur investēt, jo var sanākt tāpat kā dažiem investoriem nopērkot ne to Zoom. Rezultātā uzņēmumam ar līdzīgu nosaukumu (Zoom Technologies) akciju cena šogad pieauga desmitiem reizes, līdz to izņēma ārā no tirdzniecības. Tas, ka indeksam iet labi, nenozīmē, ka visiem uzņēmumiem iet labi, un otrādi. ASV Nasdaq indeksa sarakstā ir gan deviņi uzņēmumi, kuru akciju cena šogad pieaugusi vairāk nekā par 1000%, bet ir arī astoņi uzņēmumi, kuru vērtība samazinājusies par vairāk nekā 90%,” atgādina A. Lāriņš.
Durvju tuvumā
Kopumā gan pēc šāda pieauguma nav izslēgta arī zināma gaisa nolaišana. “Investoriem, kuri pavasarī neaizmuka prom no akciju tirgus, šis ir ļoti labs gads, jo īpaši ņemot vērā globālās ekonomikas veselību. Tiem, kuri pavasarī iepirkās un nosēdēja līdz rudenim mierā, cepuri nost. Kādu laiku vēl var pasēdēt mierīgi. Kādēļ tagad pārdot akcijas, ja nav ko pirkt vietā, un par (lielu) naudu kontā piestāda rēķinu? Iespējami jauni ASV akciju indeksu rekordi (Eiropa pārāk sadrumstalota, bet arī tur ir savas pērles). Ja situācija ar vīrusu pasliktināsies, vinnēs tehnoloģijas, ja cīņā pret vīrusu būs panākumi, vinnēs patēriņš un bankas, atgūsies ar tūrismu saistītie uzņēmumi. Ar sabalansētu portfeli var mierīgi sēdēt tālāk. Jauni pirkumi šobrīd gan ir ļoti riskanti. Neaizmirstiet, ka šajā ballītē jāturpina sēdēt durvju tuvumā, jo kad dīdžeja aparatūrai izraus štepseli, evakuēties būs par vēlu (atceramies marta pirmās divas nedēļas). Naudas rezerve joprojām arī nav tas sliktākais risinājums, jo ceturtā ceturkšņa un visa 2020. gada ekonomikas rādītāji kopumā būs vāji. Bet pēc tam jau atkal pavasaris, saule un izaugsme kā pamata scenārijs,” piebilst A. Lāriņš.